Atzīstot, ka cilvēki piedzimst brīvi un tiesībās vienlīdzīgi;
ievērojot ANO statūtos pasludināto pasaules tautu apņemšanos realizēt cilvēka pamattiesības, respektēt personības vērtību, lielo un mazo nāciju vienlīdzību un pašnoteikšanās tiesības;
uzskatot par nepieciešamu veicināt sociālo taisnīgumu un progresu;
apzinoties nepieciešamību radīt stabilitāti, labklājību, miermīlīgas un draudzīgas attiecības sabiedrībā, attiecinot cilvēka tiesības un brīvības uz visiem neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās piederības un sociālās izcelšanās;
ņemot vērā ANO svarīgo lomu atbalsta sniegšanā atbrīvošanās kustībām aizbildniecībā esošās un nepatstāvīgās teritorijās;
balstoties uz pārliecību, ka visām tautām ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un veidot savu ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi;
uzskatot, ka jebkura rakstura karadarbība vai represīvie pasākumi, kas vērsti pret atkarīgajām tautām, ir jāizbeidz, lai dotu tām iespēju miera un brīvības apstākļos realizēt savas tiesības uz pilnīgu neatkarību, respektējot tautu nacionālo teritoriju integritāti (nedalāmību);
atzīstot 1918. gada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikto: «...visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesības Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspiešanas un netaisnības...»;
rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos,
I
Atzīstot ANO un tās specializētajās organizācijās, kā arī Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republika pievienojas sekojošiem starptautisko tiesību aktiem:
1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija | 1948. gada 10. decembrī |
2. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām | 1966. gada 16. decembrī |
3. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām | 1966. gada 16. decembrī |
4. Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām | 1960. gada 14. decembrī |
5. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu | 1965. gada 21. decembrī |
6. Starptautiskā konvencija par aparteīda nozieguma izskaušanu un sodu par to | 1973. gada 30. novembrī |
7. Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā | 1985. gada 10. decembrī |
8. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā | 1960. gada 14. decembrī |
9. Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu | 1951. gada 29. jūnijā |
10. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu | 1979. gada 18. decembrī |
11. Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskaušanu | 1981. gada 25. novembrī |
12. Deklarācija par pamatprincipiem attiecībā uz masu informācijas līdzekļu ieguldījumu miera un starptautiskās saprašanās stiprināšanā, cilvēktiesību sekmēšanā un cīņā pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu | 1978. gada 28. novembrī |
13. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to | 1948. gada 9. decembrī |
14. Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci | 1968. gada 26. novembrī |
15. Principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci | 1973. gada 3. decembrī |
16. Papildus konvencija par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu | 1956. gada 7. septembrī |
17. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu | 1957. gada 25. jūnijā |
18. Konvencija par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses | 1949. gada 2. decembrī |
19. Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem (1977. gada 13. maija redakcijā) | 1955. gada 30. augustā |
20. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu | 1984. gada 10. decembrī |
21. Tiesiskās kārtības uzturēšanas amatpersonu uzvedības kodekss | 1979. gada 17. decembrī |
22. Medicīniskās ētikas principi par veselības aizsardzības personāla, sevišķi ārstu, lomu ieslodzīto un arestēto aizsardzībā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu | 1982. gada 18. decembrī |
23. Uz nāvi notiesāto tiesību aizsardzības garantijas | 1984. gada 25. maijā |
24. Apvienoto Nāciju minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (Pekinas noteikumi) | 1985. gada 29. novembrī |
25. Deklarācija par taisnīguma pamatprincipiem attiecībā uz noziegumu un varas uzurpācijas upuriem | 1985. gada 29. novembrī |
26. Tiesu neatkarības pamatprincipi | 1985. gada 13. decembrī |
27. Konvencija par precētas sievietes pilsonību | 1957. gada 29. janvārī |
28. Konvencija par aparteīdisma samazināšanu | 1961. gada 30. augustā |
29. Deklarācija par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā dzīvo | 1985. gada 13. decembrī |
30. Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām | 1952. gada 16. decembrī |
31. Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās | 1948. gada 9. jūlijā |
32. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu | 1949. gada 1. jūlijā |
33. Konvencija par strādnieku pārstāvjiem | 1971. gada 23. jūnijā |
34. Konvencija par darba attiecībām | 1978. gada 27. jūnijā |
35. Konvencija par nodarbinātības politiku | 1964. gada 9. jūlijā |
36. Konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām | 1952. gada 20. decembrī |
37. Bērnu tiesību deklarācija | 1959. gada 20. novembrī |
38. Deklarācija par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtēja stāvokļa un militāru konfliktu laikā | 1974. gada 14. decembrī |
39. Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, savstarpēju cieņu un saprašanos starp tautām | 1965. gada 7. decembrī |
40. Deklarācija par sociālajiem un tiesību principiem attiecībā uz bērnu aizsardzību un materiālo nodrošinātību, pievēršot īpašu uzmanību aizgādnības un aizbildnības iedibināšanai, kā arī nacionālai un starptautiskai adopcijai | 1986. gada 3. decembrī |
41. Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām | 1971. gada 20. decembrī |
42. Vispārējā deklarācija par bada un nepietiekama uztura izskaušanu | 1974. gada 16. novembrī |
43. Deklarācija par invalīdu tiesībām | 1975. gada 9. decembrī |
44. Rezolūcija par zinātniski tehniskā progresa sekām attiecībā uz cilvēktiesībām | 1986. gada 4. decembrī |
45. Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru | 1984. gada 12. novembrī |
46. Deklarācija par tiesībām uz attīstību | 1986. gada 4. decembrī |
47. Rezolūcija par ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsoņu un politisko tiesību nedalāmību un savstarpējo saistību | 1986. gada 4. decembrī |
48. Deklarācija par starptautiskās sadarbības principiem kultūrā | 1966. gada 4. novembrī |
49. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts | 1975. gadā |
50. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Madrides tikšanās Nobeiguma dokuments | 1983. gadā |
51. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments | 1989. gadā |
52. Konvencija par bērna tiesībām | 1989.gada 20.novembrī |
Atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.