Attēlotā redakcija: 04.09.1991. - ... / Spēkā esošā
Latvijas Republikas Augstākās Padomes

DEKLARĀCIJA
Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos

Atzīstot, ka cilvēki piedzimst brīvi un tiesībās vienlīdzīgi;

ievērojot ANO statūtos pasludināto pasaules tautu apņemšanos realizēt cilvēka pamattiesības, respektēt personības vērtību, lielo un mazo nāciju vienlīdzību un pašnoteikšanās tiesības;

uzskatot par nepieciešamu veicināt sociālo taisnīgumu un progresu;

apzinoties nepieciešamību radīt stabilitāti, labklājību, miermīlīgas un draudzīgas attiecības sabiedrībā, attiecinot cilvēka tiesības un brīvības uz visiem neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās piederības un sociālās izcelšanās;

ņemot vērā ANO svarīgo lomu atbalsta sniegšanā atbrīvošanās kustībām aizbildniecībā esošās un nepatstāvīgās teritorijās;

balstoties uz pārliecību, ka visām tautām ir tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu un veidot savu ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi;

uzskatot, ka jebkura rakstura karadarbība vai represīvie pasākumi, kas vērsti pret atkarīgajām tautām, ir jāizbeidz, lai dotu tām iespēju miera un brīvības apstākļos realizēt savas tiesības uz pilnīgu neatkarību, respektējot tautu nacionālo teritoriju integritāti (nedalāmību);

atzīstot 1918. gada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas (pasludināšanas) aktā teikto: «...visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesības Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspiešanas un netaisnības...»;

rūpējoties par Latvijas Republikas likumdošanas aktu atbilstību starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jautājumos,

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ PADOME PASLUDINA:

I

Atzīstot ANO un tās specializētajās organizācijās, kā arī Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republika pievienojas sekojošiem starptautisko tiesību aktiem:

1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija1948. gada 10. decembrī
2. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām1966. gada 16. decembrī
3. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām1966. gada 16. decembrī
4. Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām1960. gada 14. decembrī
5. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu1965. gada 21. decembrī
6. Starptautiskā konvencija par aparteīda nozieguma izskaušanu un sodu par to1973. gada 30. novembrī
7. Starptautiskā konvencija pret aparteīdu sportā1985. gada 10. decembrī
8. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā1960. gada 14. decembrī
9. Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu1951. gada 29. jūnijā
10. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu1979. gada 18. decembrī
11. Deklarācija par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, izskaušanu1981. gada 25. novembrī
12. Deklarācija par pamatprincipiem attiecībā uz masu informācijas līdzekļu ieguldījumu miera un starptautiskās saprašanās stiprināšanā, cilvēktiesību sekmēšanā un cīņā pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu1978. gada 28. novembrī
13. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to1948. gada 9. decembrī
14. Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci1968. gada 26. novembrī
15. Principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci1973. gada 3. decembrī
16. Papildus konvencija par verdzības, vergu tirdzniecības un verdzībai līdzīgu institūtu un paražu izskaušanu1956. gada 7. septembrī
17. Konvencija par piespiedu darba izskaušanu1957. gada 25. jūnijā
18. Konvencija par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses1949. gada 2. decembrī
19. Minimālie standartnoteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem (1977. gada 13. maija redakcijā)1955. gada 30. augustā
20. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu1984. gada 10. decembrī
21. Tiesiskās kārtības uzturēšanas amatpersonu uzvedības kodekss1979. gada 17. decembrī
22. Medicīniskās ētikas principi par veselības aizsardzības personāla, sevišķi ārstu, lomu ieslodzīto un arestēto aizsardzībā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu1982. gada 18. decembrī
23. Uz nāvi notiesāto tiesību aizsardzības garantijas1984. gada 25. maijā
24. Apvienoto Nāciju minimālie standartnoteikumi par nepilngadīgo tiesisko stāvokli (Pekinas noteikumi)1985. gada 29. novembrī
25. Deklarācija par taisnīguma pamatprincipiem attiecībā uz noziegumu un varas uzurpācijas upuriem1985. gada 29. novembrī
26. Tiesu neatkarības pamatprincipi1985. gada 13. decembrī
27. Konvencija par precētas sievietes pilsonību1957. gada 29. janvārī
28. Konvencija par aparteīdisma samazināšanu1961. gada 30. augustā
29. Deklarācija par to personu cilvēktiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā dzīvo1985. gada 13. decembrī
30. Konvencija par starptautiskajām informācijas apstrīdēšanas tiesībām1952. gada 16. decembrī
31. Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās1948. gada 9. jūlijā
32. Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu1949. gada 1. jūlijā
33. Konvencija par strādnieku pārstāvjiem1971. gada 23. jūnijā
34. Konvencija par darba attiecībām1978. gada 27. jūnijā
35. Konvencija par nodarbinātības politiku1964. gada 9. jūlijā
36. Konvencija par sieviešu politiskajām tiesībām1952. gada 20. decembrī
37. Bērnu tiesību deklarācija1959. gada 20. novembrī
38. Deklarācija par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtēja stāvokļa un militāru konfliktu laikā1974. gada 14. decembrī
39. Deklarācija par miera ideālu izplatīšanu jaunatnes vidū, savstarpēju cieņu un saprašanos starp tautām1965. gada 7. decembrī
40. Deklarācija par sociālajiem un tiesību principiem attiecībā uz bērnu aizsardzību un materiālo nodrošinātību, pievēršot īpašu uzmanību aizgādnības un aizbildnības iedibināšanai, kā arī nacionālai un starptautiskai adopcijai1986. gada 3. decembrī
41. Deklarācija par garīgi atpalikušo personu tiesībām1971. gada 20. decembrī
42. Vispārējā deklarācija par bada un nepietiekama uztura izskaušanu1974. gada 16. novembrī
43. Deklarācija par invalīdu tiesībām1975. gada 9. decembrī
44. Rezolūcija par zinātniski tehniskā progresa sekām attiecībā uz cilvēktiesībām1986. gada 4. decembrī
45. Deklarācija par tautu tiesībām uz mieru1984. gada 12. novembrī
46. Deklarācija par tiesībām uz attīstību1986. gada 4. decembrī
47. Rezolūcija par ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsoņu un politisko tiesību nedalāmību un savstarpējo saistību1986. gada 4. decembrī
48. Deklarācija par starptautiskās sadarbības principiem kultūrā1966. gada 4. novembrī
49. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Noslēguma akts1975. gadā
50. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Madrides tikšanās Nobeiguma dokuments1983. gadā
51. Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments1989. gadā
52. Konvencija par bērna tiesībām1989.gada 20.novembrī
(Grozīts ar AP 04.09.1991. lēmumu)

II

Atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā Padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šajās organizācijās pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 4. maijā
04.09.1991