LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 75
(Bez 1. pielikuma)
Lai kardināli uzlabotu ekoloģisko situāciju Salacas upes baseinā un Rīgas jūras līča Ziemeļvidzemes piekrastē, kā arī radītu priekšnoteikumus biosfēras rezervāta organizēšanai šajā teritorijā, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:
1. Izveidot Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas sistēmā Ziemeļvidzemes reģionālo dabas aizsardzības kompleksu l. pielikumā noteiktajās robežās.
2. Apstiprināt pievienoto Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa nolikumu.
3. Latvijas Zinātņu akadēmijai izstrādāt un nodrošināt līdz 1992. gada 1. janvārim bioloģiskā un ķīmiskā monitoringa sistēmu Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā.
4. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai kopīgi ar Latvijas Zinātņu akadēmiju:
4.1. nodrošināt, lai līdz 1991. gada 1. janvārim tiktu izstrādāta pasākumu programma reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā esošo īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzībai un līdz 1992. gada 1. jūlijam - shēma ūdens objektu aizsardzībai;
4.2. izstrādāt līdz 1922. gada 1. jūlijam Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģenerālshēmu un šī rezervāta nolikumu.
5. Latvijas PSR Finansu ministrijai un Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai piešķirt nepieciešamos asignējumus darba algas fondam, kā arī iedalīt limitu transporta līdzekļu iegādei.
Atļaut izņēmuma kārtā Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai 1990. gadā izlietot Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa uzturēšanai 250 tūkst. rubļu (tai skaitā darba algām 23 tūkst. rubļu) no Apkārtējās vides aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas republikāniskā fonda atbilstoši 2. pielikumā noteiktajai tāmei.
6. Noteikt darbinieku amatalgas saskaņā ar 3. pielikumu.
7. Limbažu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejai piešķirt administratīvās telpas Ziemeļvidzemes reģionālajam dabas aizsardzības kompleksam.
8. Latvijas PSR Valsts celtniecības un arhitektūras lietu komitejai līdz 1993. gada 1. janvārim izstrādāt dabas aizsardzības teritoriālās kompleksās shēmas Ainažiem un Salacgrīvai un izdarīt attiecīgas korekcijas šo pilsētu attīstības ģenerālplānos.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. BRESIS
Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 26. martā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 26. marta lēmumu Nr. 75
1. Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss izveidots, lai kardināli uzlabotu ekoloģisko situāciju Salacas upes baseinā un Rīgas jūras līča Ziemeļvidzemes piekrastē, radītu labvēlīgus apstākļus dabas aizsardzības tālākai attīstībai un zinātniski pamatotai ekoloģiski sabalansētai šī reģiona ekonomiskai un sociālai attīstībai, kā arī radītu nepieciešamos priekšnoteikumus biosfēras rezervāta organizēšanai.
2. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa galvenie uzdevumi ir:
2.1. uzlabot ekoloģisko situāciju reģionā, nodrošināt valsts kontroli pār dabas resursu izmantošanu;
2.2. veicināt ekoloģiski modernu tehnoloģiju ieviešanu tautsaimniecībā un organizēt eksperimentālo dabas aizsardzības pasākumu praktisku ieviešanu un to efektivitātes novērtēšanu;
2.3. iesaistīt vietējos iedzīvotājus praktiskajā dabas aizsardzības un kultūrvides veidošanas darbā;
2.4. organizēt iedzīvotāju izglītošanu un tautas saimniecības speciālistu kvalifikācijas celšanu un labākās pieredzes apgūšanu dabas aizsardzības jomā;
2.5. radīt apstākļus, lai veiktu kompleksus ekoloģiskos pētījumus, kuriem ir liela nozīme dabas aizsardzības darba uzlabošanai republikā;
2.6. radīt priekšnoteikumus monitoringa sistēmas izveidei un līdzdalībai starptautisko zinātniski pētniecisko programmu realizācijā;
2.7. izveidot biosfēras rezervāta organizēšanai nepieciešamo zinātnisko un materiāltehnisko bāzi;
2.8. sniegt metodisku palīdzību vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām tautas saimniecības reģionālo plānu sastādīšanā un realizēšanā.
3. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa teritorijā līdz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģenerālshēmā paredzētā funkcionālā zonējuma noteikšanai tiek saglabāti esošie īpaši aizsargājamie dabas objekti.
4. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa teritorijā esošajos īpaši aizsargājamos dabas objektos tiek saglabāti ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1987. gada 10. aprīļa lēmumu Nr. 107 apstiprinātie īpaši aizsargājamo dabas objektu režīmi.
5. Pārējā teritorijā tiek noteikts aizsargājamo ainavu apgabalu režīms.
6. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa teritorijā esošo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju saimnieciskajai darbībai jāveicina kompleksam noteikto uzdevumu risināšana.
7. Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss ir juridiska persona. Tam ir savs zīmogs, norēķinu konts bankā, kā arī emblēma.
Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa darbību vada direktors, ko ieceļ Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja.
8. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa direktors:
8.1. izskata un saskaņo projektus paredzamiem saimnieciskās darbības pasākumiem, kuri var ietekmēt kompleksa ekosistēmu attīstību (derīgo izrakteņu ieguve, apdzīvoto vietu, ceļu un elektropārvades un sakaru līniju būve, dārzkopības sabiedrību izvietošana, meliorācija, ūdenstilpju ierīkošana un regulēšana, ķimikāliju lietošana, kā arī perspektīvās plānošanas un projektēšanas darbi, medību saimniecības un zivsaimniecības attīstības plāni un citi pasākumi);
8.2. kontrolē, koordinē un vada reģionālā kompleksa teritorijā esošo dabas resursu izmantošanu saskaņā ar šī nolikuma 2. punktā paredzētiem uzdevumiem;
8.3. savas kompetences ietvaros izdod pavēles un rīkojumus, kas ir obligāti visiem Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa teritorijā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kā arī pilsoņiem.
9. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa mērķu un uzdevumu realizēšanas veicināšanai Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja:
9.1. izveido Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa sabiedrisko padomi, kura gādā par to, lai vispusīgi apspriestu dabas izmantošanas un apkārtējās vides aizsardzības svarīgas problēmas un izstrādātu ieteikumus to risināšanai. Padomes sastāvā ir zinātnieki, sabiedriskie darbinieki, vietējo Tautas deputātu padomju pārstāvji un uzņēmumu vadītāji;
9.2. nodibina Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa fondu.
10. Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa izdevumi sedzami no:
10.1. piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
10.2. organizāciju, uzņēmumu un privātpersonu brīvprātīgi ziedotiem līdzekļiem;
10.3. pārējiem līdzekļiem, kas gūti no saimnieciskās, rūpnieciskās un tirdznieciskās darbības, kā arī līgumdarbiem un citas darbības.
11. Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss realizē savu darbību ciešā kontaktā ar vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām un reģionālā kompleksa teritorijā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām.
2. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 26. marta lēmumam Nr. 75
|
tūkst. rubļu |
|
| 1. Darba alga | 23,0 |
| 2. Pieskaitījumi darba algai | 1,0 |
| 3. Saimnieciskie izdevumi | 7,0 |
| 4. Ūdens objektu aizsardzības shēmas izstrādāšana | 30,0 |
| 5. Īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzības pasākumu programmas izstrāde | 19,0 |
| 6. Biosfēras rezervāta ģenerālshēmas izstrāde | 20,0 |
| 7. Ēku iegāde | 25,0 |
| 8. Mēraparatūras iegāde | 68,0 |
| 9. Specializēto autotransporta līdzekļu iegāde | 32,0 |
| 10. Ēku kapitālais remonts | 25,0 |
|
Kopā: |
250,0 |
Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS
3. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 26. marta lēmumam Nr. 75
| Amata nosaukums | Rubļi mēnesī |
| Direktors | 250 |
| Valsts inspektors | 210-240 |
| Galvenais grāmatvedis | 160 - 180 |
| Nodaļas (laboratorijas) vadītājs | 200- 220 |
| Vadošais speciālists | 180 - 200 |
| Vecākais speciālists | 150 - 180 |
| Speciālists, kadru inspektors | 140 - 165 |
| Vecākais tehniķis laborants | 100 - 120 |
| Kasieris | 75 |
| Sekretāre mašīnrakstītāja | 80 |
| Apkopēja | 70 |
Direktora vietnieka un struktūrvienību priekšnieku vietnieku amatalgas noteikt par 10 -15 procentiem zemākas nekā direktora un attiecīgo priekšnieku amatalgas.
Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS