Darbības ar dokumentu

1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas ievēro, projektējot jaunbūvējamo, renovējamo un rekonstruējamo ēku un inženierbūvju pāļu pamatus un pamatnes.

2. Būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju un tiltu, kā arī uz tādu iekārtu pāļu pamatu un pamatņu projektēšanu, kuras dinamiski iedarbojas uz pāļu pamatiem un pamatnēm.

3. Pāļu pamatus un pamatnes projektē, ņemot vērā:

3.1. būvniecībai nepieciešamās ģeodēziskās, ģeotehniskās un hidrome­teoroloģiskās izpētes rezultātus;

3.2. informāciju par būves izmantošanas veidu, konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām, slodzēm uz pamatiem un būves ekspluatācijas apstākļiem;

3.3. būvju pamatu iespējamo variantu tehniski ekonomisko salīdzinājumu, optimālu pamatnes pretestības un deformatīvo īpašību un pamatu materiālu fizikāli mehānisko īpašību izmantošanu;

3.4. ietekmi uz blakus esošajām pazemes un virszemes būvēm.

4. Inženierizpēti veic saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" (turpmāk – LBN 005-99). Pāļu pamatu un pamatņu projektēšana bez inženier­izpētes materiāliem nav pieļaujama.

5. Pamatnes gruntis pāļu pamatu un pamatnes būvprojektā apzīmē atbilstoši standartam LVS 437 "Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija".

6. Inženierizpētes materiālos ietver informāciju, kas ļauj aprēķināt, izvēlēties un projektēt pamatni, pāļu pamatu iestrādāšanas dziļumu, izmērus un būvdarbu veikšanas metodes.

7. Ja tas noteikts tehniskajā uzdevumā, inženierizpētes materiālos ietver informāciju par pāļu statiskajām un (vai) dinamiskajām pārbaudēm.

8. Pāļu pamatu un pamatņu projektos paredz pasākumus noņemtās augsnes kārtas izmantošanai apzaļumošanā un rekultivācijā.

9. Pāļu pamatu un pamatņu projektos paredz pasākumus, kas nodrošina blakus esošo būvju normālus ekspluatācijas apstākļus projektējamās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.

10. Ja pāļa apakšējo galu paplašina ar eksploziju, pāļu pamatu būvprojektā norāda minimālo pieļaujamo attālumu līdz esošajām būvēm. Spridzināšanas darbus veic normatīvajos aktos par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālo apriti noteiktajā kārtībā. Būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā ietver spridzināšanas darbu izpildes kārtību un drošības nosacījumus.

11. Projektējot sarežģītu un īpaši nozīmīgu būvju pāļu pamatus un pamatnes vai jebkuru būvju pāļu pamatus un pamatnes sarežģītos ģeotehniskos apstākļos vai, ja tas ir paredzēts projektēšanas uzdevumā, būvprojektā paredz pasākumus eksperimentālai pamatnes deformāciju noteikšanai.

12. Projektējot pāļu pamatus agresīvā vidē, ievēro attiecīgajos būvnormatīvos noteiktās prasības.

13. Būvju pāļu pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – piemērojamie standarti).

14. Ja pāļu pamati un pamatnes ir projektēti atbilstoši LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997 sērijas standartu prasībām, pāļu pamati un pamatnes atbilst šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

15. Pēc pāļu iedziļināšanas veida gruntī pāļus iedala šādi:

15.1. dzelzsbetona, koka un metāla dzenamie pāļi – tos iedziļina gruntī bez tās izrakšanas, lietojot pāļdziņus, vibrācijas vai iespiešanas iekārtas;

15.2. ar betonu neaizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi – tos iegremdē ar vibrā­cijas iekārtām bez grunts izrakšanas vai daļēji izrokot grunti;

15.3. ar betonu daļēji vai pilnīgi aizpildīti dzelzsbetona čaulpāļi – tos iegremdē ar vibrācijas iekārtām, izrokot grunti;

15.4. betona vai dzelzsbetona vietas pāļi;

15.5. dzelzsbetona urbpāļi – tos izveido, aizpildot urbumus ar stiegrotu betonu vai iepriekš izgatavotiem dzelzsbetona elementiem;

15.6. skrūvpāļi.

16. Pēc pāļu un grunts mijiedarbības pāļus iedala šādi:

16.1. statņpāļi – to apakšējais gals balstās uz klinšainām gruntīm;

16.2. dzenamie statņpāļi – to apakšējais gals balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm ar deformāciju moduli E ≥ 50 MPa;

16.3. berzes pāļi – to apakšējais gals balstās uz saspiežamām gruntīm un slodzi uz pamatni nodod caur pāļa sānu virsmu un apakšējo galu.

17. Pēc stiegrojuma veida dzelzsbetona dzenamos pāļus un čaulpāļus iedala šādi:

17.1. pāļi ar nesaspriegtu garenstiegrojumu un (vai) šķērsstiegrojumu;

17.2. pāļi ar iepriekš saspriegtu garenstiegrojumu un ar šķērsstiegrojumu vai bez tā.

18. Pēc šķērsgriezuma formas pāļus iedala šādi:

18.1. kvadrātveida un apaļi pāļi ar vai bez dobumiem;

18.2. taisnstūra, T veida vai dubulta T veida profila pāļi.

19. Pēc garengriezuma formas pāļus iedala šādi:

19.1. prizmatiskie un cilindriskie pāļi;

19.2. piramidālie, trapecveida un rombveida pāļi ar slīpām sānu virsmām.

20. Pēc konstruktīvā veidojuma pāļus iedala šādi:

20.1. pilnpāļi;

20.2. saliekamie pāļi.

21. Pēc apakšējā gala konstruktīvā veidojuma pāļus iedala šādi:

21.1. pāļi ar noasinātu galu;

21.2. pāļi ar plakanu galu;

21.3. pāļi ar paplašinātu jeb vāles tipa galu;

21.4. dobtie pāļi ar atvērtu vai slēgtu galu;

21.5. pāļi ar eksplozijā paplašinātu apakšējo galu.

22. Pēc izbūves tehnoloģijas vietas pāļus iedala šādi:

22.1. pāļi, kurus izveido, iedziļinot gruntī izvelkamas caurules, kam ir ar metāla vai betona uzgali aizdarināts apakšējais gals, kuru pēc caurules aiz­pildīšanas ar betonu un izvilkšanas atstāj gruntī;

22.2. pāļi, kurus izveido, izsitot padziļinājumu, ko aizpilda un noblīvē ar mazplūstošu betona masu.

23. Pēc izbūves tehnoloģijas urbpāļus iedala šādi:

23.1. pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi ar paplašinājumiem vai bez tiem, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu virs gruntsūdens līmeņa bez sieniņu nostiprināšanas mālainās gruntīs vai nostiprinot urbuma sieniņas ar ūdens pārspiedienu zem gruntsūdens līmeņa;

23.2. pilna šķērsgriezuma vietas urbpāļi, kurus izveido, aizpildot urbumus ar betonu jebkurās gruntīs zem gruntsūdens līmeņa un nostiprinot urbuma sieniņas ar māla duļķi vai izvelkamām apvalkcaurulēm;

23.3. apaļa šķērsgriezuma dobi vietas urbpāļi, kurus izbūvē, lietojot daudzsekciju vibroserdeni;

23.4. vietas urbpāļi, kurus izbūvē, urbumu noblīvējot ar šķembām;

23.5. vietas urbpāļi, kurus izbūvē, ar eksploziju paplašinot urbuma apak­šējo daļu un aizpildot visu urbumu ar betonu;

23.6. injicēti urbpāļi, kurus izbūvē, urbumā ar spiedienu injicējot smalkgraudainu betonu, cementa vai speciālo javu;

23.7. stabpāļi, kurus izbūvē, aizpildot urbumu (ar paplašinājumu vai bez tā) ar cilindriskiem vai prizmatiskiem elementiem un monolitējot ar cementa javu.

24. Pamatu pāļus projektē no šāda materiāla:

24.1. dzenamos dzelzsbetona pāļus, vietas pāļus un urbpāļus ar nesa­spriegtu garenstiegrojumu – no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B20;

24.2. injicētus urbpāļus ar nesaspriegtu garenstiegrojumu – no smalkgrau­dainā betona, kura klase nav zemāka par B25, kā arī cementa vai citām speciālām javām, kuru marka nav zemāka par M300.

25. Dzenamos dzelzsbetona pāļus ar saspriegtu garenstiegrojumu – no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B25.

26. Pāļu pamatu betona režģogus projektē no normālā betona, kas atbilst LVS EN 206–1:2001 prasībām un kura klase nav zemāka par B20, bet liela laiduma elektropārvades līniju balstu pamatiem – ne zemāka par B25.

27. Saliekamo režģogu saduras un būves kolonnas monolitē režģogos, izmantojot normālo betonu, kas atbilst standartam LVS EN 206–1:2001 un kura klase nav zemāka par B20 saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" (turpmāk – LBN 203-97).

28. Betona salizturības un ūdensnecaurlaidības klasi visu veidu pāļiem un režģogiem pieņem saskaņā ar LBN 203-97 un LVS EN 206–1:2001.

29. Koka pāļus izgatavo no vismaz 6,5 m gariem skujkoku apaļkokiem, kuru diametrs ir 22–34 cm.

30. Koka pāļus attīra no mizas, zariem un izaugumiem, saglabājot dabīgo konusu.

31. Koka paketpāļu konstrukciju, šķērsgriezumu un garumu pieņem saskaņā ar būvprojektu.

32. Saliktu koka pāļu atsevišķus elementus savstarpēji savieno ar saduras tipa savienojumiem un sastiprina ar metāla uzliktņiem vai uzmavām. Atsevišķu elementu saduras paketpālī izvieto pa vertikāli vismaz 1,5 m attālumā.

33. Pāļu pamatus un pamatnes ar aprēķinu pārbauda divos robežstāvokļos:

33.1. nestspējas pārbaude (pirmais robežstāvoklis):

33.1.1. pāļa un režģoga materiālu nestspēja;

33.1.2. pāļu pamatnes grunts nestspēja;

33.1.3. pamatnes noturība un nestspēja, ja uz to iedarbojas ievērojamas horizontālās slodzes (atbalsta sienas un līdzīgas konstrukcijas) un pamatne atrodas nogāzē vai to veido ļoti slīpi grunts slāņi;

33.2. iespējamo deformāciju un pārvietojumu pārbaude (otrais robež­stāvoklis):

33.2.1. pāļu pamatu un pamatnes sēšanās vertikālo slodžu iedarbes dēļ;

33.2.2. kopējie pāļu pamatu un pamatnes horizontāli pārvietojumi up un pagriešanās ψp horizontālo slodžu un lieces momentu iedarbes dēļ;

33.2.3. plaisu rašanās un atvēršanās iespējas pāļu pamatu dzelzsbetona konstrukcijās.

34. Slodzes un iedarbes, slodžu un iedarbju drošības koeficientus un kombinācijas būvju pāļu pamatu un pamatņu aprēķinam pieņem saskaņā ar projektēšanas uzdevumu un attiecīgajiem būvnormatīviem.

35. Pāļu pamatu un pamatnes nestspēju pirmajā robežstāvoklī pārbauda slodžu pamatsakārtojumam un īpašam sakārtojumam. Pāļu pamatu un pamatnes deformācijas otrajā robežstāvoklī pārbauda slodžu pamatsakārtojumam.

36. Visus pāļu pamatu un pamatņu aprēķinus veic, izmantojot materiālu un pamatņu grunšu aprēķina raksturlielumus.

37. Pāļu un režģoga materiālu aprēķina raksturlielumus pieņem saskaņā ar attiecīgo materiālu būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem vai piemē­rojamiem standartiem.

38. Pāļu pamatu un pamatnes grunšu aprēķina raksturlielumus nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207–01 "Ģeotehnika. Būvju pamatnes un pamati" (turpmāk – LBN 207–01) 2.3.apakšnodaļai.

39. Pāļu pamatu un pamatnes grunts aprēķina pretestību zem pāļa ga­la R (kPa) un uz sānu virsmas fi (kPa) pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 4.nodaļu.

40. Pāļus aptverošās grunts gultnes koeficienta cz (kN/m3) aprēķina vēr­tību var noteikt atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam.

41. Ja pamatnes grunšu nestspēja, ņemot vērā šī būvnormatīva 5.nodaļā noteiktās prasības, noteikta ar statisko zondēšanu vai ir veikta pāļu dinamiskā vai statiskā pārbaude, pāļu pamatnes grunšu nestspēju pieņem, izmantojot šo pārbaužu rezultātus.

42. Pāļu un režģoga stiprību aprēķina saskaņā ar šo būvnormatīvu un būv­normatīviem par attiecīgā materiāla būvkonstrukciju projektēšanu.

43. Betona vai dzelzsbetona pāļu un režģoga plaisu rašanās un atvēršanās iespējas aprēķina saskaņā ar LBN 203-97.

44. Pārbaudot jebkura materiāla pāļa stiprību, pāli uzskata par gruntī stingri iespīlētu stieni attālumā l₁ (m) no režģoga apakšas; pāļa iespīlējuma attālumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

l_o – pāļa iecirkņa garums no augstā režģoga apakšas līdz planēšanas atzīmei (m);

α_e – deformācijas koeficients (1/m), kuru var noteikt atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikumam.

45. Ja urbpāļi vai čaulpāļi iedziļināti klintī un (2/α_e) > h, pāļa iespīlējuma attālumu l1 nosaka, izmantojot šādu formulu:

l₁ = l_o + h, kur (2)

l_o – pāļa iecirkņa garums no augstā režģoga apakšas līdz grunts planē­šanas atzīmei (m);

h – urbpāļa vai čaulpāļa iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no pāļa apak­šējā gala līdz grunts planēšanas atzīmei vai līdz gruntī iedziļināta režģoga pēdai.

46. Ja injicētie vietas urbpāļi iet cauri stipri saspiežamām gruntīm, kuru deformāciju modulis E < 5000 kPa, aprēķinot pāļa stiprību un noturību, pāļa garenlieces aprēķina garums l_d (m) atkarībā no pāļa diametra d (m) un stipri saspiežamās grunts slāņa biezuma hg (m) ir:

46.1. l_d = 25d, ja stipri saspiežamo grunšu deformāciju modulis ir E ≤ 2000 kPa; ja l_d > h_g, tad pieņem l_d = 2h_g;

46.2. l_d = 15d, ja stipri saspiežamo grunšu deformāciju modulis ir 2000 ≤ E ≤5000 kPa; ja l_d > h_g, tad pieņem l_d = 2h_g.

47. Aprēķinot vietas pāļu un urbpāļu (izņemot stabpāļus) stiprību, betona aprēķina pretestību nosaka, ņemot vērā LBN 203-97 noteikto darba apstākļu koeficientu γ_b3 = 0,85 un (atkarībā no pāļu iestrādāšanas veida) šādus darba apstākļu papildu koeficientus:

47.1. γ_cb = 1,0, ja urbšana un betonēšana notiek sausā urbumā mālainās gruntīs bez urbuma sieniņu nostiprināšanas;

47.2. γ_cb = 0,90, ja urbšana un betonēšana notiek sausā urbumā, lietojot izvelkamās apvalkcaurules;

47.3. γ_cb = 0,80, ja urbšana un betonēšana notiek ar ūdeni pildītā urbumā, lietojot izvelkamās apvalkcaurules;

47.4. γ_cb = 0,70, ja urbšana un betonēšana notiek ar māla duļķi vai spiedūdeni pildītā urbumā bez apvalkcaurulēm.

48. Pāļu betonēšanai zem māla duļķa vai ūdens līmeņa lieto vertikāli pārvietojamu cauruli vai betona sūkņus.

49. Visu veidu pāļiem aprēķina būves radītās slodzes un iedarbības, kuras noteiktas, ievērojot tehniskajā uzdevumā un būvnormatīvā par slodzēm un iedarbēm noteiktās prasības. Dzenamiem pāļiem aprēķina arī pacelšanas piepūles, pieņemot, ka pacelšanas stiprinājums atrodas vienas trešdaļas pāļa garuma attālumā no pāļa galvas.

50. Izgatavošanas, transporta un pacelšanas slodžu radītās piepūles nosaka no pāļa normatīvā pašsvara, izmantojot šādus dinamiskuma koeficientus:

50.1. γ_f = 1,5, pārbaudot stiprību;

50.2. γ_f = 1,25, pārbaudot plaisu rašanos un atvēršanos.

51. Pāļu pamata atsevišķa pāļa vai viena pāļa grunts pamatnes nestspējai jāatbilst šādam nosacījumam:

N < F_d/γ_k, kur (3)

N – aprēķina garenspēks uz pāļu pamata atsevišķu pāli vai vienu pāli, kuru nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktam;

F_d – pāļu pamatu grunts pamatnes nestspēja atsevišķam pālim, kuru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4. un 5.nodaļu;

γ_k – drošības koeficients.

52. Nosakot pāļu pamatu atsevišķa vai viena pāļa nestspēju, pieņem šādus drošības koeficientus γ_k:

52.1. γ_k = 1,2, ja pāļa nestspēja noteikta, izmantojot pāļu statiskās slogošanas rezultātus;

52.2. γ_k = 1,25, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu, izmantojot grunts zondēšanas pārbaudes rezultātus;

52.3. γ_k = 1,25, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu pēc pāļu dinamiskās pārbaudes rezultātiem un nosakot grunts elastīgās deformācijas;

52.4. γ_k = 1,4, ja pāļa nestspēja noteikta ar aprēķinu vai pēc pāļu dinamiskās pārbaudes rezultātiem, nenosakot grunts elastīgo deformāciju;

52.5. γ_k = 1,0 vienlaidus pāļu laukam zem stingrām būvēm (atbilsto­ši LBN 207-02) ar s_u > 30 cm un vairāk nekā 100 pāļiem, un pāļa nestspēja noteikta, izmantojot pāļu statiskās slogošanas rezultātus.

53. Visu veidu spiestiem vai izraujamiem pāļiem aprēķina slodzi N (kN) nosaka no pāļa pašsvara ar pārslodzes koeficientu, kurš palielina aprēķina slodzi.

54. Ja aprēķina slodze noteikta, ieskaitot vēja un celtņu (ceļamkrānu) slodzes, pāļu pamatu malējo pāļu nestspēju var palielināt par 20 %, izņemot elektropārvades gaisa līniju balstu pāļu pamatus.

55. Nosakot aprēķina slodzi N (kN) uz atsevišķu pāli, pāļu pamatu uz­skata par rāmja konstrukciju, kas slogota ar vertikālām, horizontālām un lieces momentu slodzēm.

56. Pāļu pamatam ar vertikāliem pāļiem aprēķina slodzi uz atsevišķu pāli nosaka, izmantojot šādu formulu:

N = (N_d/n) ± (M_xy/Σy_i²) ± (M_yx/Σx_i²), kur (4)

N_d – aprēķina slodžu spiedes spēks uz pāļu pamatu (kN);

M_x, M_y – aprēķina slodžu lieces momenti (kNm) režģoga pēdas plaknē attiecībā pret pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm x un y;

n – pāļu skaits pamatā;

x_i, y_i – attālums no i-tā pāļa centra līdz pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm (m);

x, y – attālums no attiecīgā pāļa centra līdz pāļu plāna galvenajām centrālajām asīm (m).

57. Vienāda šķērsgriezuma vertikālu pāļu pamatam pielikto horizontālo slodzi pieļaujams sadalīt vienmērīgi uz visiem pāļiem.

58. Pāļu pamatu un pamatnes noturību pārbauda, ņemot vērā pāļu ierosinātās papildu horizontālās reakcijas uz nobīdāmo grunts masīvu, saskaņā ar LBN 207-01.

59. Ja pāļu pamatu pamatnē ir kūkumojošās gruntis, attiecībā uz kūkumo­šanās spēkiem pārbauda:

59.1. grunts masīva noturību atbilstoši LBN 207-01;

59.2. pāļu un režģoga nestspēju atbilstoši šī būvnormatīva 36.punktam.

60. Aprēķinot būves pāļu pamatu un pamatnes deformāciju, jāizpilda šāds nosacījums:

s ≤ s_u, kur (5)

s – pamatnes, pāļu pamata un būves kopējā deformācija (piemēram, sēšanās, pārvietošanās, pāļu vai pāļu pamatu relatīvā sēšanās), kura noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 34. un 35.punktu, 7.nodaļu un 1.pielikumu;

s_u – pāļu, pāļu pamata un būves projektēšanas uzdevumā noteiktā galējā pieļaujamā deformācija.

61. Ja projektēšanas uzdevumā nav noteikta būves, pāļu pamata un pamat­nes galēji pieļaujamā deformācija, to pieņem saskaņā ar LBN 207-01 4.pieli­kumu.

62. Čaulpāļiem, vietas pāļiem un urbpāļiem, kuri balstās uz klinšainām gruntīm, un dzenamiem statņpāļiem Fd (kN), kuri balstās uz klinšainām vai mazsaspiežamām gruntīm, nestpēju nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_d = γ_cRA, kur (6)

γ_c – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γ_c = 1;

A – uz grunts balstītais pāļa apakšējā gala laukums (m²);

R – grunts aprēķina pretestība (kPa) zem pāļa apakšējā gala.

63. Pāļa apakšējā gala laukums A (m²), kas balstās uz grunti, ir vienāds ar:

63.1. pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu (m²) pilna šķērsgriezuma pāļiem, dobtajiem un čaulpāļiem, ja dobums aizpildīts ar betonu ne mazāk kā triju dobumu diametru augstumā;

63.2. pāļa neto šķērsgriezuma laukumu (m²) dobtajiem un čaulpāļiem ar neaizpildītu dobumu.

64. Visu veidu dzenamajiem pāļiem, kuri balstās uz klinšainām vai maz­saspiežamām gruntīm, grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem pāļa apakšējā gala pieņem R = 20000 kPa.

65. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem nesadēdējušās klinšainās gruntīs ne mazāk kā 0,5 m dziļumā iestrādātu vietas pāļu, urbpāļu un ar betonu aizpildītu čaulpāļu apakšējā gala nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = R_c,n (l_d/d_f + 1,5)/γ_g, kur (7)

R_c,n – klinšainās grunts vienvirziena spiedes normatīvā pretestība ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);

γ_g – grunts drošības koeficients γ_g = 1,4;

l_d – vietas pāļa, urbpāļa vai aizpildīta čaulpāļa projektētais iestrādāšanas dziļums klinšainā gruntī (m);

d_f – vietas pāļa, urbpāļa vai čaulpāļa klinšainā gruntī iestrādātās daļas ārējais diametrs (m).

66. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem neaizpildītu čaulpāļu apakšējā gala, ja pāļi vienmērīgi balstās uz nesadēdējušas klinšainas grunts, kura ne mazāk kā triju pāļu diametru biezumā nosegta ar neizskalojamām neklinšainām gruntīm, nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = R_c,n/γ_g, kur (8)

R_c,n – klinšainās grunts vienvirziena spiedes normatīvā pretestība ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);

γ_g – grunts drošības koeficients γ_g = 1,4.

67. Ja zem vietas pāļa, urbpāļa vai čaulpāļa apakšējā gala atrodas sadē­dējušas vai izmiekšķējamas klinšainas gruntis, grunts vienvirziena spiedes pretestību nosaka ar spiedogu pārbaudēm vai pāļu statiskās slogošanas pārbaudēm.

68. Nosakot statņpāļu nestspēju, neņem vērā pāļa sānu virsmas berzes pretestību, izņemot negatīvo berzi uz pāļa sānu virsmas.

69. Spiestu dzenamo berzes pāļu un bez grunts izņemšanas iedziļinātu čaulpāļu nestspēju F_d (kN), summējot visu pāļa caurieto grunts slāņu berzes pretestību, nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_d = γ_c(γ_cR RA + uΣ γ_cff_ih_i), kur (9)

γ_c – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γ_c = 1;

R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai;

A – uz grunts balstītā pāļa apakšējā gala laukums (m²), kuru pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu, eksplozijpāļu paplašinājuma lielāko šķērsgriezuma laukumu vai dobo čaulpāļu neto šķērsgriezuma laukumu;

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

f_i – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

h_i – pamatnes i-tā ar pāļa sānu virsmu saskarē esoša grunts slāņa biezums (m);

γ_cR – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam;

γ_cf – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam.

70. Ja projektā paredzēta teritorijas norakšana vai iespējama grunts noskalošana ūdenstilpē, summē visu to grunts slāņu pretestību, kuri atrodas zem planēšanas atzīmes vai līdz ūdenstilpes dibenam.

71. Vāles pāļu nestspēju nosaka, izmantojot 9.formulu; par pāļa aprēķina perimetru u (m) pieņem:

71.1. pāļa stumbra iecirknī – stumbra perimetru;

71.2. pāļa paplašinājuma iecirknī – paplašinājuma perimetru.

72. Ja mālainās gruntīs pāļus iedziļina vairāk par 5 m, grunts aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R un sānu virsmas f_i (kPa) pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam kā 5,0 m dziļumam.

73. Smiltīs vāles pāļa sānu virsmas aprēķina pretestību f_i (kPa) visā pāļa garumā pieņem kā pāļiem bez paplašinājuma.

74. Mālainās gruntīs vāles pāļa stumbra iecirknī sānu virsmas aprēķina pretestību f_i (kPa) uz pāļa sānu virsmas pieņem vienādu ar nulli.

75. Ja dzenamo pāļu apakšējais gals balstās uz irdenām smiltīm vai mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju I_L > 0,6, pāļa nestspēju nosaka pēc pāļu statiskās slogošanas pārbaužu rezultātiem.

76. Ja piramidālie, trapecveida vai rombveida pāļi iet cauri smiltīm vai mālainām gruntīm un sānu malu slīpums i_p ≤ 0,025, pāļa nestspēju F_d (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_d = γ_c[RA + Σh_i(u_i f _i + u_o,ii_pE_ik_iξ_r)], kur (10)

γ_c – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī γ_c = 1;

R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai;

A – uz grunts balstītais pāļa laukums (m²), kuru pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu, eksplozijpāļu paplašinājuma lielākā šķērsgrie­zuma laukumu vai dobo čaulpāļu neto šķērsgriezuma laukumu;

f_i – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

h_i – ar pāļa sānu virsmu saskarē esoša pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m);

u_i – pāļa i-tā šķērsgriezuma perimetrs;

u_o,_i – pāļa i-tā šķērsgriezuma slīpo malu izmēru summa (m);

i_p – pāļa sānu virsmu slīpums;

E_i – pāļa sānu virsmu aptverošā i-tā grunts slāņa deformāciju modulis, kuru pieņem pēc kompresijas pārbaudes rezultātiem;

k_i – koeficients:

k_i = 0,5 – smiltīm un mālsmiltīm;

k_i = 0,6 – smilšmālam;

ξ_r – reoloģiskā efekta koeficients ξ_r = 0,8;

k_i = 0,7 – māliem, ja plasticitātes skaitlis I_p = 18;

k_i = 0,9 – māliem, ja plasticitātes skaitlis I_p = 25.

Māliem ar plasticitātes skaitļa starpvērtībām koeficienta k_i vērtību nosaka, lineāri interpolējot.

77. Rombveida pāļiem ar pretēji vērstu sānu virsmas slīpumu grunts sānu virsmas pretestību 10.formulā nesummē.

78. Piramidālā pāļa ar sānu virsmas slīpumu i_p > 0,025 nestspēju F_d (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot presiometrisko pārbaužu rezultātus un šī būv­normtīva 2.pielikumu.

79. Ja presiometrisko pārbaužu rezultātu nav un piramidālā pāļa sānu virsmas slīpums i_p > 0,025, piramidālā pāļa nestspēju F_d (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot 10.formulu (pieņem, ka pāļa sānu virsmas slīpums i_p = 0,025).

80. Izraujamu dzenamo berzes pāļu un bez grunts izņemšanas iedziļinātu čaulpāļu nestspēju F_du (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_du = γ_cuΣγ_cff_ih_i, kur (11)

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

f_i – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

h_i – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m);

γ_cf – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij uz pāļa sānu virsmas, kuru pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam;

γ_c – pāļu pamata darba apstākļu koeficients.

81. Darba apstākļu koeficientu γ_c gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatiem nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.nodaļai; būvēm darba apstākļu koeficients γ_c ir:

81.1. γ_c = 0,6, ja pālis gruntī iedziļināts mazāk kā 4,0 m;

81.2. γ_c = 0,8, ja pālis gruntī iedziļināts 4,0 m vai vairāk.

82. Spiestu berzes vietas pāļu, urbpāļu un ar grunts izņemšanu iedziļinātu un ar betonu aizpildītu čaulpāļu (ar pāļu apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) nestpēju F_d (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_d = γ_c(γ_cRRA + uΣγ_cff_ih_i), kur (12)

γ_c – pāļu darba apstākļu koeficients gruntī; γ_c = 0,8, ja pālis balstās uz mālainām gruntīm ar mitruma pakāpi S_r < 0,9, γ_c = 1,0 visos pārējos gadījumos;

γ_cR – darba apstākļu koeficients pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala, nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 83.punktu;

γ_cf – darba apstākļu koeficients gruntij uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulai;

R – grunts aprēķina pretestība zem pāļa apakšējā gala (kPa), nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 84.punktu;

A – uz grunts balstītā pāļa laukums (m²), pieņem vienādu ar pāļa bruto šķērsgriezuma laukumu ar betonu aizpildītiem čaulpāļiem, vietas pāļiem un urbpāļiem bez paplašinājuma vai vienādu ar paplašinājuma lielāko šķērs­griezuma laukumu vietas pāļiem un urbpāļiem ar paplašinājumu;

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

f_i – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība uz pāļa sānu virsmas (kPa), pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

h_i – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m).

83. Darba apstākļu koeficientu γ_cR pamatnes gruntij zem pāļa apakšējā gala gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatiem nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 6.nodaļu; būvēm darba apstākļu koeficients γ_cR ir:

83.1. γ_cR = 1,3 pāļiem ar eksploziju paplašinātu apakšējo galu;

83.2. γ_cR = 0,9 pāļiem ar paplašinātu apakšējo galu, kurus betonē zem ūdens;

83.3. γ_cR = 1,0 pārējos gadījumos.

84. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa apakšējā gala pāļiem, kuri izbūvēti, izmantojot šī būvnormatīva 22.punktā noteikto tehnoloģiju, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai, bet pārējos gadījumos nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 85., 86. vai 87.punktu.

85. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa, urbpāļa (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) vai čaulpāļa apakšējā gala, kuri iestrādāti rupjdrupu gruntīs ar smilšu aizpildījumu vai smiltīs ne mazāk kā 2,0 m dziļumā, bet ne mazāk par pāļa vai paplašinājuma diametru, nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = kα₄(α₁ γ_I′ d+α₂α₃γ_Ih), kur (13)

k – koeficients:

k = 0,75 vietas pāļiem vai urbpāļiem (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) un čaulpāļiem ar pilnīgi izņemtu grunts serdi;

k = 1,0 čaulpāļiem, kuriem netraucēta rupjdrupu vai smilts grunšu serde saglabāta ne mazāk kā 0,5 m dziļumā;

α₁, α₂, α₃ un α₄ – bezdimensiju koeficienti, kas ir atkarīgi no grunts iekšējās berzes leņķa φ_I un kuru aprēķina vērtības pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikuma 1.tabulai;

γ_I′ – grunts īpatnējā svara (kN/m³) aprēķina vērtība, ieskaitot ūdens cēlējspēku zem pāļa apakšējā gala;

γ_I – pa slāņiem vidējotā grunts īpatnējā svara (kN/m³) aprēķina vērtība, ieskaitot ūdens cēlējspēku virs pāļa apakšējā gala;

d – vietas pāļa vai urbpāļa diametrs vai paplašinājuma diametrs pāļiem ar paplašinātu apakšējo galu, ar cementa javu monolitizēta čaulpāļa vai stabpāļa urbuma diametrs (m);

h – pāļa vai pāļa paplašinājuma apakšējā gala iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no dabīgā reljefa virsmas vai planēšanas atzīmes norokot.

86. Mālainu grunšu aprēķina pretestību R (kPa) zem vietas pāļa vai urbpāļa (ar apakšējā gala paplašinājumu vai bez tā) un čaulpāļa apakšējā gala pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikuma 2.tabulai.

87. Grunts aprēķina pretestību R (kPa) zem tāda čaulpāļa apakšējā gala, kurš iestrādāts bez grunts izņemšanas, vai ar betonu neaizpildītam čaulpālim, kura apakšējā galā saglabāta netraucēta grunts serde ne mazāk kā triju pāļa diametru augstumā, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulai, bet grunts darba apstākļu koeficientu – atbilstoši 6.pielikuma 1.tabulas 4.punktam. Šajā gadījumā grunts aprēķina pretestība attiecas tikai uz čaulpāļa neto šķērsgriezuma laukumu.

88. Izraujamu vietas pāļu, urbpāļu un čaulpāļu nestpēju Fdu (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_du = γ_c(uΣγ_cff_ih_i), kur (14)

γ_c – būvju pāļu pamatu darba apstākļu koeficients:

γ_c = 0,6, ja pālis gruntī iedziļināts mazāk kā 4,0 m;

γ_c = 0,8, ja pālis gruntī iedziļināts 4,0 m vai vairāk;

γ_cf – darba apstākļu koeficients gruntij uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulai;

u – pāļa šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

f_i – pamatnes i-tā grunts slāņa aprēķina pretestība (kPa) uz pāļa sānu virsmas, pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

h_i – ar pāļa sānu virsmu saskarē esošas pamatnes i-tā grunts slāņa biezums (m).

89. Spiestu vai izraujamu skrūvpāļu nestpēju F_d (kN) nosaka pēc pāļu statiskās slogošanas pārbaudes rezultātiem.

90. Spiestu vai izraujamu skrūvpāļu ar lāpstiņas diametru d ≤ 1,2 m un garumu l ≤ 10,0 m nestpēju F_d (kN) pieļaujams noteikt, izmantojot šādu formulu:

F_d = γ_c[(α₁c_I + α₂γ_Ih₁)A + uf_i(h – d)], kur (15)

γ_c – pāļu darba apstākļu koeficients, kuru atkarībā no slodzes veida un grunts apstākļiem pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 1.tabulai;

α₁ un α₂ – bezdimensiju koeficienti, kurus atkarībā no skrūves lāpstiņai lāpstiņas diametra biezumā piegulošā grunts slāņa (skrūves lāpstiņas darba zona) iekšējās berzes leņķa φ_I aprēķina vērtības pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulai;

c_I – mālainu grunšu saistes aprēķina vērtība vai smilšu linearitātes parametrs skrūves lāpstiņas darba zonā (kPa);

γ_I – virs pāļa skrūves lāpstiņas pa slāņiem vidējotā grunts īpatnējā svara (kN/m³) (ieskaitot ūdens cēlējspēku) aprēķina vērtība;

h₁ – pāļa skrūves lāpstiņas iestrādāšanas dziļums (m), skaitot no dabīgā reljefa virsmas vai planēšanas atzīmes norokot;

A – skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru (m²), ja uz pāli iedarbojas spiedes spēki, vai skrūves lāpstiņas laukuma projekcija pa ārējo diametru, atskaitot pāļa stobra šķērsgriezuma laukumu (m²), ja uz pāli iedarbojas izraušanas spēki;

f_i – visā pāļa iestrādāšanas dziļumā uz pāļa stobra sānu virsmas vidējotā grunts aprēķina pretestība (kPa), pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai;

u – pāļa stobra šķērsgriezuma ārējais perimetrs (m);

h – gruntī iestrādājamā pāļa stobra daļas garums (m);

d – pāļa skrūves lāpstiņas diametrs.

91. Nosakot skrūvpāļa nestspēju, grunts raksturojumus atbilstoši šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulai spiestajiem skrūvpāļiem ņem gruntīm zem lāpstiņas, bet izraujamiem skrūvpāļiem – gruntīm virs lāpstiņas.

92. Skrūves lāpstiņu iestrādā ne mazāk kā piecu lāpstiņas diametru dziļumā putekļainās un mālainās gruntīs un ne mazāk kā sešu lāpstiņas diametru dziļumā smiltīs, skaitot no planēšanas atzīmes.

93. Grunts iekšējās berzes leņķa φ_I un saistes c_I aprēķina vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 38.punktu.

94. Vertikāli uz leju vērsto negatīvo berzes spēku iedarbību uz pāļu sānu virsmu, nosēžoties gruntij pāļu tiešā tuvumā, ievērtē, ja:

94.1. teritoriju uzber vairāk kā 1,0 m biezumā;

94.2. lietderīgā slodze uz pirmā stāva grīdu ir lielāka par 20 kN/m²;

94.3. tehnoloģiskās iekārtas lietderīgā slodze pāļu pamatu tiešā tuvumā ir lielāka par 100 kN/m²;

94.4. pazeminot gruntsūdeni, samazinās ūdens cēlējspēks un palielinās efektīvie spriegumi;

94.5. nav beigusies uzbērtās grunts un tehnogēno nogulumu konsoli­dācija;

94.6. dinamiskas iedarbības ietekmē notiek nesaistītu grunšu noblīvē­šanās.

95. Vertikāli uz leju vērsto negatīvo berzes spēku iedarbību uz pāļu sānu virsmu ievērtē līdz tādam dziļumam, kurā pēc pāļu pamata slogošanas pāļa tiešā tuvumā esošās grunts nosēšanās pārsniedz pusi no pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas.

96. Nosakot vertikāli uz leju vērstos negatīvos berzes spēkus, grunts aprēķina pretestību f_i uz pāļu sānu virsmas pieņem ar mīnus zīmi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, bet kūdrai, dūņām un sapropelim f_i = –5 kPa.

97. Ja pāļa garuma robežās atrodas 0,3 m vai biezāki kūdras slāņi un iespējama piegulošās teritorijas uzbēršana vai līdzvērtīga slogošana, grunts slāņiem, kuri atrodas virs zemākā kūdras slāņa, aprēķina pretestību f_i uz pāļu sānu virsmas pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, ievērojot šādus nosacījumus:

97.1. ja teritoriju uzber mazāk kā 2,0 m biezumā, uzbērtajai gruntij un visiem kūdras slāņiem f_i = 0, bet visiem pārējiem grunts slāņiem f_i pieņem ar plus zīmi;

97.2. ja teritoriju uzber no 2,0 m līdz 5,0 m biezumā, visiem kūdras slāņiem f_i = –5 kPa, pārējiem grunts slāņiem, arī uzbērtajam, f_i = –0,4;

97.3. f_i = –5 visiem kūdras slāņiem un mīnus f_i visiem grunts slāņiem, arī uzbērtajam, ja uzbēruma biezums ir lielāks kā 5,0 m.

98. Ja pēc pāļu pamata slogošanas pāļa apakšējās daļas tiešā tuvumā grunts nosēšanās ir mazāka par pusi no pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, grunts aprēķina pretestību f_i pieņem ar plus zīmi atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, bet kūdrai, dūņām un sapropelim f_i = 5 kPa.

99. Ja pāļu pamatu režģoga būves sākuma stadijā uzbērtās (pieslogotās) teritorijas grunts konsolidācija ir beigusies vai pāļu pamatus aptverošās grunts iespējamā nosēšanās turpmāk nepārsniegs pusi no projektējamās būves pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, tad neatkarīgi no kūdras slāņu biezuma un iegulas dziļuma visu grunts slāņu sānu berzes aprēķina pretestību f_i atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai var pieņemt ar plus zīmi, bet kūdras slāņu sānu berzes aprēķina pretestība f_i = 5 kPa.

100. Ja pāļa iestrādāšanas dziļumā iegulošo kūdras slāņu konsolidācijas koeficienti un deformāciju moduļi ir zināmi un iespējams noteikt pieslogotās teritorijas katra grunts slāņa nosēšanos atsevišķi, tad negatīvos berzes spēkus var noteikt no tā grunts slāņa augšējās robežas, kura papildu nosēšanās no teritorijas pieslogošanas, skaitot no pāļa pilnas aprēķina slodzes pielikšanas momenta, nepārsniegs pusi no projektējamās būves pamatnes galējās pieļaujamās deformācijas.

101. Pāļu statiskās un dinamiskās pārbaudes un grunts zondēšanu veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām.

102. Ja pāļu nestspējas noteikšanai izmanto vienas vai vairāku lauka pārbaužu rezultātus, katrai ēkai vai būvei jāveic ne mazāk kā:

102.1. divu pāļu statiskā pārbaude;

102.2. sešu pāļu dinamiskā pārbaude;

102.3. sešas grunts statiskās zondēšanas pārbaudes;

102.4. sešas grunts dinamiskās zondēšanas pārbaudes.

103. Ja izmanto pāļu statiskās vai dinamiskās pārbaudes rezultātus, pāļa nestspēju F_d (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

F_d = (γ_cF_u,n)/γ_g, kur (16)

γ_c – darba apstākļu koeficients statiskai iespiešanas vai horizontālai slodzei γ_c = 1,0; izraušanas slodzei γ_c pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 81.punktu;

F_u,n – pāļa robežpretestības normatīvā vērtība (kN), pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 105., 106. vai 107.punktu;

γ_g – grunts drošības koeficients, pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 105., 106. vai 107.punktu.

104. Ja pāļa pārbaudes apstākļi ar horizontālu statisku slodzi atbilst pāļa faktiskajai slogošanas shēmai būves pāļu pamatā, pieļaujamo horizontālo aprēķina slodzi uz pāli var noteikt tieši pēc pārbaudes rezultātiem.

105. Ja vienādos grunts apstākļos pārbaudīto pāļu skaits ir mazāks par sešiem, grunts drošības koeficients γ_g = 1 un pāļu robežpretestības normatīvā vērtība F_u,n = Fu,min.

106. Ja vienādos apstākļos pārbaudīto pāļu skaits ir seši un vairāk, grunts drošības koeficientu γ_g un pāļu robežpretestības normatīvo vērtību F_u,n nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 107., 108., 109., 111. vai 117.punktu noteikto atsevišķo pāļu robežpretestības vērtību F_u statistiskās apstrādes rezultātiem.

107. Par atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes iespiešanas robežpretestību F_u (kN) pieņem statiskās pārbaudes iespiešanas slodzi, kurā notiek nepārtraukta pāļa sēšanās bez slodzes palielināšanas un kopējā pāļa sēšanās nepārsniedz 20 mm.

108. Par atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes iespiešanas robežpretestību F_u (kN) pieņem pāļa iespiešanas slodzi, kura rada pāļa sēšanos s, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:

s = ξs_u,mt ≤ 40 mm, kur (17)

s_u,mt – projektējamās būves pāļu pamatu galējās pieļaujamās deformācijas vidējā vērtība (mm) – pieņem pēc tehniskā uzdevuma vai LBN 207-01 4.pieli­kuma;

ξ – pārejas koeficients; ξ = 0,2, ja sēšanās stabilizējas 0,1 mm stundā un pāļa apakšējais gals balstās uz smiltīm, cietām un sīksti plastiskām mālainām gruntīm vai stabilizējas 0,1 mm divās stundās un pāļa apakšējais gals balstās uz mīksti plastiskām līdz plūstošām mālainām gruntīm.

109. Ja sēšanās, kura noteikta, izmantojot 17.formulu, ir lielāka par 40 mm, par atsevišķa pāļa pārbaudes robežpretestību F_u pieņem iespiešanas slodzi, kura izsauc sēšanos, s = 40 mm.

110. Koeficienta ξ vērtību pieļaujams koriģēt, izmantojot analoģiskos apstākļos būvētu būvju pāļu pamatu sēšanās novērojumu rezultātus.

111. Par atsevišķa pāļa pārbaudes robežpretestību F_u var pieņemt maksimālo novēroto iespiešanas slodzi, ja maksimālā pārbaudes slodze ir vienāda vai lielāka par 1,5 F_d (F_d – izmantojot 5., 9., 10., 12. un 15.formulu noteiktā pāļa nestspēja) un novērotā pāļa sēšanās s ir mazāka par to, kas noteikta, izmantojot 17.formulu.

112. Pāļu statiskās slogošanas pārbaudēs slogošanas pakāpi pieņem no 1/10 līdz 1/15 daļai no prognozējamās pāļa pārbaudes robežpretestības vērtī­bas F_u.

113. Atsevišķa pāļa statiskās pārbaudes izraušanas vai horizontālās slodzes robežpretestību F_u (kN) pieņem pēc statiskās pārbaudes raksturlīknes "slodze–pārvietojumi", kura ir par vienu pakāpi zemāka par izraušanas vai horizontālu slodzi, kurā pāļa pārvietojumi nepārtraukti pieaug bez slodzes palielināšanas.

114. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa dinamiskās pārbaudes robežpre­testību F_u (kN) nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 9.pielikumu.

115. Ja, izmantojot dinamiskās pārbaudes rezultātus, saskaņā ar 16.formu­lu noteiktā pāļa nestspēja F_d (kN) vairāk nekā 1,4 reizes atšķiras no aprēķinātās pāļa nestspējas, pāļa nestspēju nosaka pēc statiskās zondēšanas vai pāļu statiskās slogošanas pārbaužu rezultātiem.

116. Ja izmanto grunšu zondēšanas pārbaudes rezultātus, spiestu dzenamo berzes pāļu un skrūvpāļu nestspēju F_d (kN) nosaka, izmantojot šādu formulu:

γ_c – darba apstākļu koeficients γ_c = 1;

n – statiskās zondēšanas punktu skaits;

F_u – atsevišķa berzes pāļa vai skrūvpāļa normatīvā robežpretestība F_u (kN);

γ_g – grunts drošības koeficients, kuru nosaka, pieņemot statistisko varbū­tības ticamību α = 0,95.

117. Atsevišķa dzenamā berzes pāļa un skrūvpāļu normatīvo robežpre­testību F_u (kN), izmantojot zondēšanas rezultātus, nosaka saskaņā ar šī būvnor­matīva 10.pielikumu.

118. Etalonpāļa un zondes pāļa pārbaudes rezultātus izmanto atsevišķu dzenamā berzes pāļa nestspējas F_u noteikšanai saskaņā ar piemērojamos standartos noteikto metodi.

119. Gaisa elektropārvades līniju un atklāto sadales apakšstaciju balstu pāļu pamatus projektē visās gruntīs, kurās pāļus var iestrādāt.

120. Gaisa elektropārvades līniju balstu pāļu pamatos nedrīkst lietot vālveida, piramidālus un rombveida pāļus.

121. Pāļus, kuri uzņem horizontālas vai izraušanas slodzes, iedziļina gruntī ne mazāk kā 4 m, bet koka balstu pāļus – ne mazāk kā 3 m.

122. Gaisa elektropārvades līniju koka balstu koka pāļu pamatus atļauts lietot neatkarīgi no gruntsūdens līmeņa. Mainīga mitruma zonā paredz pastiprinātu koka pāļu pretpuves aizsardzību.

123. Spiestu dzenamo berzes un vietas pāļu nestspēju nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 125.punktu, izmantojot 9. vai 12.formulu un pieņemot darba apstākļu koeficientu γ_c:

123.1. γ_c = 1,2 – normāliem starpbalstiem;

123.2. γ_c = 1,0 – pārējiem balstiem.

124. Izraujamu dzenamo berzes un vietas pāļu nestspēju nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva arī 125.punktu, izmantojot 11. vai 14.formulu un pieņemot darba apstākļu koeficientu γ_c:

124.1. γ_c = 1,2 – normāliem starpbalstiem;

124.2. γ_c = 1,0 – enkurbalstiem un stūra balstiem;

124.3. γ_c = 1,0 – liela laiduma pārejām, ja pāļu un režģoga pašmasu noturošais spēks vienāds ar aprēķina izraujošo spēku;

124.4. γ_c = 0,60 – liela laiduma pārejām, ja noturošais spēks vienāds vai mazāks par 65 % no aprēķina izraujošā spēka;

124.5. pārējos gadījumos lineāri interpolē.

125. Dzenamo pāļu aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala un pāļu sānu berzes aprēķina pretestību f_i pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam; normālo balstu sānu berzes aprēķina pretestību f_I (kPa) mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju I_L ≥ 0,3 pieņem atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulai, palielinot par 25 %.

126. Sānu berzes aprēķina pretestību f_i reizina ar šī būvnormatīva 6.pielikuma 3.tabulā noteiktajiem darba apstākļu koeficientiem γ_c.

127. Berzes pāļu pamata un pamatnes deformāciju aprēķina kā nosacītam pamatam uz dabīgas pamatnes atbilstoši šim būvnormatīvam un LBN 207-01.

128. Pāļu pamatam atbilstošā nosacītā pamata robežas nosaka šādi:

128.1. augšējā robeža – horizontāla plakne, kura atbilst planēšanas virsmai;

128.2. apakšējā robeža – horizontāla plakne, kura iet caur pāļu apak­šējiem galiem dziļumā h (m);

128.3. sānu robeža – vertikālas plaknes, kuras iet caur slīpu pāļu apakšējiem galiem vai atrodas no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas attālumā a (m), kuru nosaka, izmantojot šādas formulas:

a = htg(φ_II,mt/4) (19)

φ_II,mt = Σ (φ_II,ih_i)/ Σh_i, kur (20)

φ_II,mt – grunts iekšējās berzes leņķa vidēji svērtā aprēķina vērtība dziļumā h (m);

h_i – atsevišķa grunts slāņa biezums.

129. Ja zem vertikālo pāļu galiem atrodas mālainas gruntis ar plūstamības rādītāju I_L > 0,6, ievēro nosacījumu a ≤ 2d, kur d – pāļa diametrs vai taisnstūra pāļa malas izmērs (perpendikulārs šai plaknei).

130. Aprēķinot nosacītā pamata sēšanos, tā pašsvarā iekļauj pāļu, režģoga un nosacīto grunts masīvu.

131. Aprēķinātā pāļu pamata un pamatnes deformācijas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar 5.formulu noteikto galēji pieļaujamo deformāciju.

132. Ja pāļu iedzīšanas dziļumā atrodas kūdras vai dūņu slāņi, kas ir biezāki par 30 cm un projektā paredzēta teritorijas uzbēršana vairāk kā 2,0 m biezumā vai ekvivalenta pastāvīga (ilgstoša) slogošana, vertikālu un slīpu berzes pāļu pamata nosacītā pamata vertikālās sānu plaknes attālumu a_mt (m) no malējo rindu vertikālo pāļu sānu virsmas nosaka, izmantojot šādu formulu:

a_mt = h_mttg(φ_II,mt/4), kur (21)

h_mt – attālums no pāļu apakšējiem galiem līdz zemākā kūdras vai dūņu slāņa apakšai (m);

φ_II,mt – grunts iekšējās berzes leņķa vidēji svērtā aprēķina vērtība dziļumā h_mt (m).

133. Deformācija nav jāaprēķina statņpāļu pamatiem, atsevišķiem berzes pāļiem un berzes pāļu puduriem, uz kuriem iedarbojas izraušanas spēki.

134. Pāļu pamatu deformāciju, vienlaikus iedarbojoties vertikālām, hori­zontālām un momenta slodzēm, var pārbaudīt saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu, bet mazslogotu lentveida pāļu pamatu un atsevišķu pāļu deformāciju – saskaņā ar šī būvnormatīva 3. un 4.pielikumu.

135. Atkarībā no pāļu izvietojuma plānā projektē šādus pāļu parametrus:

135.1. atsevišķi pāļi atsevišķiem balstiem;

135.2. vienā vai vairākās rindās izvietotas pāļu lentes zem būvju sienām;

135.3. pāļu puduri;

135.4. nepārtraukts pāļu lauks, kas apvienots ar vienlaidus režģogu, kurš balstās uz grunti.

136. Projektējot pāļu pamatus, ievēro:

136.1. būvju slodzes uz pamatiem;

136.2. projektējamo un blakus esošo būvju konstruktīvo shēmu;

136.3. projektējamo un blakus esošo būvju iedziļināto daļu gabarītus un attālumus līdz projektējamiem pāļu pamatiem;

136.4. nesošo konstrukciju gabarītus un materiālus;

136.5. grīdu konstrukciju un iespējamās slodzes uz tām;

136.6. tehnoloģiskās iekārtas izvietojumu, slodzes un ietekmes uz projektējamiem pāļu pamatiem;

136.7. galējo pieļaujamo pāļu pamatu sēšanos vai sānsveri.

137. Nosakot pāļu skaitu pamatā, ņem vērā:

137.1. pieļaujamo aprēķina slodzi uz pāli;

137.2. pāļa materiāla maksimālo nestspēju, ņemot vērā malējo pāļu pieļaujamo pārslodzi;

137.3. pāļu pamatu konstrukciju un izmērus, slodžu vērtību un virzienu;

137.4. pāļu pamatu un būvju celtniecības tehnoloģiju.

138. Pāļus ar režģogu savieno brīvi, izņemot šī būvnormatīva 140.punktā minētos gadījumus. Brīvu pāļu savienojumu ar režģogu konstruktīvi veido, iestrādājot pāļa galvu 5–10 cm dziļi režģogā. Aprēķinos šādu savienojumu uzskata par locīklu.

139. Ja spiedes spēki nepārsniedz 400 kN, saliekamo režģogu pieļaujams balstīt uz pāļa galvas, kas izlīdzināta ar cementa javu.

140. Stingru pāļu savienojumu ar režģogu projektē, ja:

140.1. pāļi atrodas vājās gruntīs (piemēram, irdenas smiltis, plūstošas konsistences mālainas gruntis, dūņas, kūdra);

140.2. spiedes spēks pāļa un režģoga savienojumā pielikts ārpus pāļa šķērsgriezuma kodola;

140.3. brīvā savienojumā horizontālo spēku radītie pārvietojumi ir lielāki par normatīvi pieļaujamajiem;

140.4. pāļu pamatā ir slīpi vai salikti vertikāli pāļi;

140.5. uz pāļiem iedarbojas izraušanas spēki.

141. Stingru pāļu savienojumu ar režģogu konstruktīvi veido, iestrādājot pāļa galvu vai pāļa stiegrojuma izlaidumus režģogā stiegrojuma enkurošanas garumā atbilstoši LBN 203-97 5.4.apakšnodaļai vai sametinot vajadzīgās stiprības metāla ieliekamās detaļas.

142. Projektējot iepriekš saspriegtu pāļu stingru savienojumu ar režģogu, pāļu galvā jābūt iestrādātam nesaspriegta stiegrojuma karkasam, kurš nodrošina šī būvnormatīva 141.punktā noteikto prasību izpildi.

143. Ekscentriski slogota pāļu pamata pudurī pāļus izvieto tā, lai pastāvīgo slodžu kopspēks atrastos iespējami tuvāk pāļu pudura smagum­centram.

144. Vertikālo, horizontālo un momenta slodžu uzņemšanai paredzami vertikāli, slīpi vai āžu pāļi.

145. Slīpo pāļu slīpums attiecībā pret vertikāli nedrīkst pārsniegt:

145.1. dzenamajiem pāļiem ar diametru līdz 1,0 m – 1:1;

145.2. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru no 1,0 līdz 1,2 m – 4:1;

145.3. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 1,6 m – 5:1;

145.4. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 2,0 m – 6:1;

145.5. urbpāļiem un čaulpāļiem ar diametru līdz 3,0 m – 7:1.

146. Attālumu starp dzīto berzes pāļu asīm pāļu apakšgalu plaknē projektē ne mazāku par 3d, bet statņpāļiem – ne mazāku par 1,5d (d – pāļa diametrs vai taisnstūra garākās malas izmērs).

147. Brīvo attālumu starp vietas pāļu, urbpāļu un čaulpāļu stāviem vai stabpāļu urbumiem projektē ne mazāku kā 1,0 m.

148. Brīvo attālumu starp jebkura tipa pāļu apakšējā gala paplašinājumu projektē ne mazāku kā:

148.1. 0,5 m – cietās un puscietās putekļainās un mālainās gruntīs;

148.2. 1,0 m – pārējās gruntīs, izņemot klinšainas.

149. Attālumu starp slīpajiem vai slīpajiem un vertikālajiem pāļiem režģoga pēdas līmenī nosaka, ņemot vērā:

149.1. pamatu konstruktīvās īpatnības;

149.2. pāļu drošu iedziļināšanu gruntī;

149.3. režģoga stiegrošanas un betonēšanas veidu.

150. Pāļu garumu nosaka, ņemot vērā:

150.1. būvlaukuma grunts īpatnības;

150.2. režģoga pēdas atzīmi;

150.3. pāļu pamatu izbūves tehnoloģiskās iespējas un prasības.

151. Pāļu apakšējo galu iedziļina izturīgās gruntīs, izejot cauri vājo grunšu slāņiem.

152. Iedzenamo pāļu apakšējos galus iedziļina ne mazāk kā:

152.1. 0,5 m – akmeņainās gruntīs, grantī, rupjās vai vidēji rupjās smiltīs vai mālainās gruntīs ar plūstamības rādītāju I_L ≤ 0,1;

152.2. 1,0 m – pārējās gruntīs, izņemot klinšainas.

153. Ja pāļu pamatu izbūves vietā ieguļ kūdras slānis, pāļu apakšējos galus iedziļina ne mazāk kā 2,0 m zem kūdras slāņa.

154. Izvēloties pāļu pamata režģoga pēdas iestrādāšanas dziļumu, ņem vērā:

154.1. būvju pazemes daļu (piemēram, pagraba, tehniskās pagrīdes) konstruktīvos risinājumus;

154.2. teritorijas planēšanas atzīmi (norakums vai pabērums);

154.3. projektējamā režģoga augstumu.

155. Projektējot un būvējot pāļu pamatus kūkumojošās gruntīs, paredz pasākumus, kas nepieļauj vai samazina grunts sala kūkumošanās spēku ietekmi uz pāļiem un režģogu.

156. Pāļu pamatu projektā paredz iespējamo grunts pacelšanos pāļu dzīšanas laikā, ja:

156.1. būvlaukuma pamatni veido mīksti plastiskas vai plūstoši plastiskas mālainas gruntis un ūdens piesātinātas putekļainas vai smalkas smiltis;

156.2. pāļu iedzīšana notiek būvbedrē;

156.3. pāļu pamatu veido pāļu lauks vai attālums starp pāļu puduru malējiem pāļiem ir mazāks nekā 9 m.

157. Grunts virsmas vidējo pacelšanos h (m) nosaka, izmantojot šādu formulu:

h = k(V_p/A_e), kur (22)

k – koeficients, kuru pieņem robežās no 0,5 līdz 0,7 atkarībā no grunts mitruma pakāpes robežās no S_r = 0,9 līdz S_r = 1,0;

V_p – visu iedzenamo pāļu tilpums (m³);

A_e – pāļu lauka vai būvbedres laukums (m²).

158. Ja esošos pamatus pastiprina ar injicētiem urbpāļiem, šo pāļu iestrādāšanas dziļumu esošā pamatā vai režģogā nosaka ar aprēķinu atbilstoši LBN 203-97 vai LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projek­tēšanas normas" vai pieņem konstruktīvi vienādu ar pieciem pāļu diametriem.

1. Aprēķinot vienlaicīgu vertikālo un horizontālo spēku un lieces mo­mentu iedarbību uz pāļiem, atbilstoši slodžu shēmai ņem vērā sistēmas "pālis–grunts" saspriegti deformētā stāvokļa divas stadijas (zīmējums).

2. Deformētā stāvokļa pirmajā stadijā pāli aptverošo grunti uzskata par lineāri deformējamu vidi ar gultnes koeficientu c_z (kN/m³), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

c_z = (Kz)/γ_c, kur (1)

K – proporcionalitātes koeficients (kN/m⁴), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

z – pāļa attiecīgā šķēluma dziļums gruntī (m), skaitot no zemā režģoga pēdas vai grunts virsmas atzīmes augstajam režģogam;

γ_c – darba apstākļu koeficients.

3. Deformētā stāvokļa otrajā stadijā pāli aptverošās grunts augšdaļā galējā robežstāvoklī izveidojas plastiskā zona, kuru raksturo grunts stiprības proporcionalitātes koeficients α.

4. Ja pāļi pāļu pamatā izvietoti vairākās rindās un režģogs balstās uz grunti, uzskata, ka grunts saspriegti deformētā stāvokļa pirmā un otrā stadija veidojas viena pēc otras. Šajā gadījumā veic pāļu divstadiju aprēķinu, un darba apstākļu koeficients γ_c 1.formulā ir γ_c = 1.

5. Visos pārējos gadījumos uzskata, ka sistēmai "pālis–grunts" veidojas saspriegti deformētā stāvokļa pirmā stadija. Šajā gadījumā veic pāļu vienstadijas aprēķinu, un darba apstākļu koeficients γ_c 1.formulā ir γ_c = 3.

6. Pāļu aprēķinu, vienlaikus iedarbojoties vertikālajiem un horizontālajiem spēkiem un lieces momentiem, veic šādi:

6.1. nosaka pāļa nestspēju (ja var izveidoties otrā saspriegti deformētā stāvokļa stadija), izmantojot šādu formulu:

H ≤ F_d/γ_k, kur (2)

H – šķērsspēka aprēķina vērtība (kN), kas darbojas uz vienu pāli;

F_d – viena pāļa nestspēja (kN), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 18.punktam;

γ_k – drošības koeficients, kuru pieņem γ_k = 1,4;

6.2. pārbauda grunts noturību (ja pieņem, ka sistēmai "pālis–grunts" izveidosies tikai saspriegti deformētā stāvokļa pirmā stadija), kuru veic atbilstoši šī pielikuma 26.punktam;

6.3. aprēķina pāļa deformāciju, izpildot šādus nosacījumus:

u_p ≤ u_u (3)

ψ_p ≤ ψ_u , kur (4)

u_p un ψ_p – attiecīgi pāļa galvas horizontālā pārvietojuma (m) un pagrie­šanās leņķa (radiānos) aprēķina vērtības, kuras nosaka atbilstoši šī pielikuma 11.punktam;

u_u un ψ_u – attiecīgi būves projektēšanas uzdevumā noteiktās pāļa galvas horizontālā pārvietojuma (m) un pagriešanās leņķa (radiānos) maksimāli pie­ļaujamās vērtības;

6.4. pārbauda pāļa attiecīgo šķērsgriezumu stiprību, plaisu rašanās un atvēršanās iespējas, vienlaikus iedarbojoties ass spēkam, šķērsspēkam un lieces momenta aprēķina vērtībām, ņemot vērā, ka lieces momenta un šķērsspēka aprēķina vērtības pāļa attiecīgajos šķērsgriezumos noteiktas atbilstoši šī pielikuma 15., 16. un 17.punktam un spēkā ir pieņēmums, ka sistēmā "pālis– grunts" iespējama saspriegti deformētā stāvokļa otrās stadijas izveidošana;

6.5. pārbauda pāļa attiecīgo šķērsgriezumu stiprības, plaisu rašanās un atvēršanās iespējas pārējos gadījumos atbilstoši šī pielikuma 26., 27., 28., 29. un 30.punktam.

7. Ja aprēķinā pieņemts, ka gruntī izveidosies saspriegti deformētā stāvokļa otrā stadija, par sistēmas "pālis–grunts" robežstāvokli pieņem lieces momentu M_u (kNm), kurš dziļumā z_z (m) plastiskās zonas robežās vai uz robežas izveido plastisko šarnīru un ir vienāds ar pāļa attiecīgā šķērsgriezuma galējo pieļaujamo lieces momentu.

8. Ja pālis iespīlēts režģogā un secīgi viens pēc otra izveidojas divi plastiskie šarnīri: pirmais – pāļa iespīlējuma vietā režģogā, otrais – grunts plastiskajā zonā vai uz tās robežas, par sistēmas galējo robežstāvokli pieņem lieces momentu, kurš izveidojas otrajā plastiskajā šarnīrā.

9. Pāļu aprēķinos pirmajam un otrajam robežstāvoklim atkarībā no grunts deformāciju koeficienta α_ε (1/m) izmanto šādus parametrus:

9.1. pāļa attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums (z_(red));

9.2. pāļa reducētais iedziļinājums gruntī l_(red);

9.3. deformētā stāvokļa otrās stadijas plastiskās zonas reducētais dziļums (z_(red)i);

9.4. šķērsspēka reducētā aprēķina vērtība H_(red), kura iedarbojas no režģoga uz pāļa galvu;

9.5. momenta reducētā aprēķina vērtība M_(red), kura iedarbojas no režģoga uz pāļa galvu;

9.6. šķērsspēka reducētā robežvērtība H_(red)el = H_(red), kura atbilst sistēmas "pālis–grunts" elastīgās darbības robežai un z_i = 0;

9.7. pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais horizontālais pārvietojums u_(red)el zemā režģoga pēdas līmenī z_(red)i = 0;

9.8. pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais pagriešanās leņķis ψ_(red)el zemā režģoga pēdas līmenī z_(red)i = 0;

9.9. pāļa reducētais horizontālais pārvietojums u_(rel) un relatīvais pa­griešanās leņķis ψ_(red, kurus nosaka, izmantojot šādas formulas:

z_(red) = zα_ε (5)

z_(red)i = z_iα_ε (6)

l_(red) = lα_ε (7)

H_(red) = (Hα_ε²)/(ab_p) (8)

M_(red) = (Mα_ε³)/(ab_p) (9)

H_(red)el = (H_elα_ε²)/(ab_p) (10)

α_ε = [(Kb_p)/(γ_cEI)]^0,2, kur (11)

α_ε – deformāciju koeficients (1/m);

z, z_i un l – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma, plastiskās zonas un apakšējā gala faktiskais dziļums (m);

K – proporcionalitātes koeficients (kN/m⁴), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m⁴);

b_p – nosacītais pāļa platums (m):

b_p = d + 1, ja d ≥ 0,8 m vai b_p = 1,5d + 0,5 pārējos gadījumos;

γ_c – darba apstākļu koeficients, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 4. un 5.punktam;

d – apaļa pāļa ārējais diametrs vai taisnstūra pāļa malas izmērs spēka darbībai perpendikulārā plaknē (m);

a – stiprības proporcionalitātes koeficients (kN/m³), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai.

10. Šajā pielikumā par pozitīviem virzieniem pieņemts:

10.1. moments pulksteņa rādītāja virzienā un horizontālais spēks no kreisās puses uz labo – pāļa galvai;

10.2. moments pulksteņa rādītāja virzienā un šķērsspēks no kreisās puses uz labo – pāļa šķērsgriezuma nosacīti atšķeltajai pāļa apakšējai daļai, ja šīs piepūles rada nosacīti atšķeltā augšējā daļa;

10.3. pagrieziena leņķis pulksteņa rādītāja virzienā un horizontālais pār­vietojums uz labo pusi pāļa šķērsgriezumā.

11. Pāļa horizontālā pārvietojuma u_p (m) un pagrieziena leņķa ψ_p (radiānos) aprēķina vērtības režģoga pēdas līmenī nosaka, izmantojot šādas formulas:

u_p = u_o+ ψ_ll_o+[(Hl_o³)/3+(Ml_o²)/2]/(EI) (12)

ψ_p = ψ_o+[(Hl_o²)/2+Ml_o]/(EI), kur (13)

H, M – šķērsspēka (kN) un lieces momenta (kNm) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;

l_o – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m⁴);

u_o, – pāļa pārvietojums (m) grunts virsmas līmenī (augstais režģogs) vai zemā režģoga pēdas līmenī, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 13. un 14.punktam, ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, vai atbilstoši šī pielikuma 24.punktam, ja veic pāļa vienstadijas aprēķinu;

ψ_o – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis (radiānos) grunts virsmas līmenī (augstais režģogs) vai zemā režģoga pēdas līmenī, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 13. un 14.punktam, ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, vai atbilstoši šī pielikuma 24.punktam, ja veic pāļa vienstadijas aprēķinu.

12. Ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, sistēmas "pālis–grunts" elastīgas darbības robežai atbilstošo horizontālo spēku H = H_el (kN) nosaka, izmantojot 10.formulu:

H_el = H_{(red) l}ab_pe/α_ε², kur (14)

H_(red)el nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai atkarībā no L_(red) un z_{i =} 0.

13. Ja veic pāļa divstadiju aprēķinu, pāļa horizontālo pārvietojumu u_o (m) un pagrieziena leņķi ψ_o (radiānos) nosaka, izmantojot šādas formulas:

13.1. ja H ≤ H_el

u_o = u_(red)elaH/(KH_el) (15)

ψ_o = ψ_(red)elaα_εH/(KH_el) (16)

13.2. ja H > H_el

u_o = u_(red)a/K (17)

ψ_o = ψ_(red)aα_ε/K, kur (18)

H – šķērsspēka (kN) aprēķina vērtība pāļa galvas līmenī;

H_el – šķērsspēka robežvērtība, kuru nosaka saskaņā ar 14.formulu;

u_(red), ψ_(red) – pāļa reducētais horizontālais pārvietojums un reducētais pa­griešanās leņķis, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai, atkarībā no šķērsspēka reducētās aprēķina vērtības H_(red), kas noteikta, izmantojot 8.formulu;

u_(red)el, ψ_(red)el – pāļa galvas galējais pieļaujamais reducētais horizontālais pārvietojums un galējais pieļaujamais reducētais pagriešanās leņķis, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai, pieņemot, ka plastiskās zonas reducētais dziļums Z_(red)i = 0.

14. Ja pāļa reducētais garums l_(red) < 2,6, izmanto šī pielikuma 2. vai 3.tabulu, pieņemot, ka pāļa relatīvais garums l_(red) = 2,6. Šajā gadījumā pieļau­jamais pāļa pārvietojums grunts virsmas līmenī nedrīkst pārsniegt 2 cm.

15. Ja pieņemts sistēmas "pālis–grunts" divstadiju darbs, pāļa aprēķina lieces momentu M_z (kNm) un šķērsspēku H_z (kN) attiecīgajā šķērsgriezumā dziļumā z (m), kurš atrodas grunts elastīgajā darba zonā, nosaka, izmantojot šādas formulas:

M_z = (ab_p)(u^f_(red)oA₃ + ψ^f_(red)oB₃ + M^f_(red)oC₃ + H^f_(red)oD₃)/α_ε³ (19)

H_z = (ab_p)(u^f_(red)oA₄ + ψ^f_(red)oB₄ + M^f_(red)oC₄ + H^f_(red)oD₄)/α_ε², kur (20)

u^f_(red)o, ψ^f_(red)o, M^f_(red)o un H^f_(red)o – fiktīvo sākotnējo parametru reducētās vērtības, kuras atkarībā no H un l vērtībām nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. vai 3.tabulai;

A_i, B_i, C_i un D_i – koeficienti, kurus atkarībā no reducētā dziļuma z_(red) nosaka atbilstoši šī pielikuma 4.tabulai.

16. Ja pieņemts sistēmas "pālis–grunts" divstadiju darbs, pāļa šķērs­griezuma aprēķina lieces momentu M_zi (kNm) un šķērsspēku H_zi (kN) attiecīgajā šķērsgriezumā dziļumā z (m), kurš atrodas grunts plastiskajā darba zonā, nosaka, izmantojot šādas formulas:

M_zi = M + Hz_i – ab_pz_i³/6 (21)

H_zi = H – ab_pz_i²/2, kur (22)

z_i – attālums no zemā režģoga pēdas līdz pāļa attiecīgajam šķērs­griezumam grunts plastiskajā zonā (m).

17. Ja nav iespējama pāļa galvas pagriešanās (horizontālā spēka darbības virzienā režģogā iespīlēti pāļi, kas izvietoti divās vai vairāk rindās), 21.formulā lieces momenta M vietā ņem pāļa un režģoga savienojuma vietas aprēķina iespīlējuma momentu M_f (kNm), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

M_f = M_(red)ab_p/α_ε³, kur (23)

M_(red) – reducētais lieces moments, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 3.tabulai atkarībā no l_(rel) vērtības.

18. Sistēmas "pālis–grunts" nestspēju uz horizontāla spēka iedarbību nosaka, izmantojot šādas formulas:

18.1. režģogā neiespīlētam pālim

F_d = (η₁η₂ab_pz_z²)/2 (24)

18.2. zemā režģogā iespīlētam pālim

F_d = 1,65η₁η₂(ab_pM_u²)^1/3, kur (25)

η₁ – koeficients; pamatiem ar balstbīdi η₁ = 0,7, vai η₁ = 1,0 pārējos gadījumos;

η₂ – koeficients, kurš ievērtē pastāvīgas slodzes daļu attiecībā pret visu slodzi;

z_z – attālums (m) no grunts virsmas līdz plastiskajam šarnīram;

M_u – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma galēji pieļaujamais moments (kNm), kurš noteikts, ievērojot ass spēku.

19. Attālumu z_z (m) no grunts virsmas līdz plastiskajam šarnīram nosaka, izmantojot šādu formulu:

z_z³ + 1,5ez_z² – 3M_u/(ab_p) = 0, kur (26)

e – pālim pielikto ārējo spēku ekscentricitāte (m).

20. Koeficientu η₂, kurš ievērtē pastāvīgas slodzes daļu attiecībā pret visu slodzi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

η₂ = (M_c + M_t)/(n_(red)M_c + M_t), kur (27)

M_c – moments (kNm) no ārējām pastāvīgām slodzēm pāļu apakšējā gala līmenī;

M_t – moments (kNm) no ārējām laicīgām slodzēm pāļu apakšējā gala līmenī;

n_(red) – koeficients; n_(red) = 4 ekscentriski slogotiem pamatiem ar vienā rindā izvietotiem pāļiem (neatkarīgi no l_(red)) vai īpaši svarīgām būvēm, ja l_(red) ≤ 2,6;

n_(red) = 2,5 pārējos gadījumos vai īpaši svarīgām būvēm, ja l_(red) ≥ 5;

l_(red) starpvērtībām n_(red) vērtību nosaka pēc lineārās interpolācijas.

21. Ja sistēmā "pālis–grunts" pieļaujama saspriegti deformētā stāvokļa otrā stadija, pudura pāļu statiskajā aprēķinā ievēro pāļu savstarpējo mijiedarbību. Šajā gadījumā aprēķinu veic kā atsevišķam pālim, grunts proporcionalitātes koeficientus K un a reizinot ar samazinošo koeficientu α_i, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

α_i = γ_cΠ_(i≠j){1 – d[1,17 + 0,36(x_j - x_i)/r_ij - 0,15(x_j - x_i)²/r²_ij]/r_ij}, kur (28)

γ_c – koeficients, kurš ievērtē grunts sablīvēšanos, iedziļinot pāļus; γ_c = 1,2

pilna šķērsgriezuma dzenamajiem pāļiem, γ_c = 1,0 citiem pāļiem;

d – attiecīgā pāļa šķērsgriezuma diametrs vai malas izmērs (m);

x_i, y_i – i-tā pāļa centra koordinātes attiecībā pret pāļu pudura smagumcentru, pieņemot, ka horizontālais spēks vērsts pa X asi;

x_j, y_j – j-tā pāļa centra koordinātes attiecībā pret pāļu pudura smagum­centru, pieņemot, ka horizontālais spēks vērsts pa X asi.

22. Reizinājums Π_(i≠j) 28.formulā attiecas tikai uz tiem pāļu pudura pāļiem, kuri atrodas attiecīgā i-tā pāļa tiešā tuvumā.

23. Attālumu r_ij starp i-to un j-to pāli nosaka, izmantojot šādu formulu:

r_ij = [(x_i – x_j)² + (y_i – y_j)²]^1/2 (29)

24. Sistēmas "pālis–grunts" vienstadijas aprēķinā attiecīgā pāļa hori­zontālo pārvietojumu u_o (m) un pagrieziena leņķi ψ_o (radiānos) nosaka, izmantojot šādas formulas:

u_o = Hε_HH + (M + Hl_o)ε_HM (30)

ψ_o = Hε_MH + (M + Hl_o)ε_MM, kur (31)

H un M – šķērsspēka (kN) un lieces momenta (kNm) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;

l_o – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

ε_HH – pāļa šķērsgriezuma pārvietojums (m/kN), ja šķērsspēks, kurš pielikts grunts virsmas līmenī, H = 1;

ε_HM – pāļa šķērsgriezuma pārvietojums 1/kN, ja moments, kurš pielikts grunts virsmas līmenī, M = 1;

ε_MH – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis 1/kN, ja šķērsspēks H = 1;

ε_MM – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķis 1/(kNm), ja moments M = 1.

25. Pārvietojumus ε_HH, ε_MH = ε_HM un ε_MM nosaka, izmantojot šādas formulas:

ε_HH = A_o/(α_ε³EI) (32)

ε_MH = ε_HM=B_o/(α_ε²EI) (33)

ε_MM = C_o/(α_εEI), kur (34)

α_ε – deformāciju koeficients, kuru nosaka, izmantojot šī pielikuma 11.formulu;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m⁴);

A_o, B_o un C_o – bezdimensiju koeficienti, kurus pieņem atbilstoši šī pie­likuma 5.tabulai atkarībā no pāļa reducētā iedziļināšanas dziļuma l_(red), kuru noapaļo līdz tabulā norādītajai tuvākajai vērtībai.

1.tabula

Piezīmes.

1. Koeficienta K mazākās vērtības atbilst mālaino grunšu plūstamības rādītāja I_L un smilšaino grunšu porainības koeficienta e lielākajām vērtībām un attiecīgi otrādi.

2. Plūstamības rādītāja I_L un porainības koeficienta e starpvērtībām koeficienta K vērtības nosaka interpolējot.

3. Attiecīgā raksturojuma blīvām smiltīm koeficienta K lielākā vērtība palielināma par 30 %.

26. Lai nodrošinātu pāli aptverošās pamatnes noturību, pāļu sānu virsmu aprēķina spiedienam σ_z uz apkārtējo grunti jāatbilst šādam nosacījumam:

σ_z < 4η₁η₂(γ_Iztgφ_I + ξc_I)/cosφ_I, kur (35)

σ_z – pāļa sānu virsmas aprēķina spiediens uz grunti (kPa) dziļumā z (m), skaitot no grunts virsmas augstajam režģogam vai zemā režģoga pēdas, kurš nosakāms saskaņā ar šī pielikuma 27.punktu;

γ_I – netraucētas struktūras grunts īpatnējais svars (kN/m³), kuru nosaka, ievērojot ūdens cēlējspēku;

φ_I un c_I – attiecīgi grunts iekšējās berzes leņķa (grādos) un saistes (kPa) aprēķina vērtības, kuras pieņem saskaņā ar šī būvnormatīva 36.punktu;

ξ – koeficients; ξ = 0,6 dzenamajiem pāļiem un čaulpāļiem;

ξ = 0,3 visiem pārējiem pāļiem.

η₁ – koeficients; pamatiem ar balstbīdi η₁ = 0,7, pārējos gadījumos η₁ = 1,0;

η₂ – koeficients, kuru nosaka, izmantojot šī pielikuma 27.formulu.

27. Pāļa sānu virsmas aprēķina spiedienu uz grunti nosaka šādiem dziļumiem:

27.1. diviem dziļumiem z = l/3 un z = l, ja z_(red) < 2,5;

27.2. dziļumā z = 0,85/α_ε, ja z_(red) > 2,5 un deformāciju koeficientu α_ε nosaka, izmantojot šī pielikuma 11.formulu.

28. Ja šī pielikuma 35.formulas nosacījums nav izpildīts, attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums z_(red) > 2,5, pāļa materiāla nestspēja nav iz­smelta un pāļa pārvietojumi ir mazāki par galēji pieļaujamajiem, aprēķinu atkārto ar samazinātu proporcionalitātes koeficienta K vērtību. Atkārtotā aprēķinā pārbauda pāļa materiāla nestspēju, pārvietojumus un 35.formulas nosacījuma izpildi.

29. Pāļa attiecīgā šķērsgriezuma sānu virsmas aprēķina spiedienu uz grunti σ_z (kPa), lieces momentu M_z (kNm), šķērsspēku H_z (kN) un ass spēku N_z (kN) dziļumā z (m), ja veic pāļa vienstadijas pārbaudi, nosaka, izmantojot šādas formulas:

σ_z = Kz_(red)(u_pA α_ε – ψ_oB₁/α²_ε + M_oC₁/(α_ε³EI) + H_oD₁/(α_ε⁴EI)) (36)

M_z = α_ε²EIu_pA₃ – α_εEIψ_oB₃ + M_oC₃ + H_oD₃/α_ε (37)

H_z = α_ε³EIu_pA₄ – α_εEIψ_oB₄ + α_εM_oC₄ + H_oD₄ (38)

N_z = N, kur (39)

K – proporcionalitātes koeficients (kN/m⁴), kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 1.tabulai;

α_ε – koeficients, kuru nosaka, izmantojot 11.formulu;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m⁴);

z_(red) – attiecīgā šķērsgriezuma reducētais dziļums, kuru nosaka, izmantojot šī pielikuma 5.formulu, atkarībā no faktiskā dziļuma Z, kurā noteikti σ_z, M_z un H_z;

H_o, M_o – šķērsspēka un lieces momenta aprēķina vērtības pāļa attiecīgajā šķērsgriezumā;

l_o – pāļa iecirkņa garums no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

u_o, ψ_o – pāļa pārvietojums (m) un pagrieziena leņķis ψ_o (radiānos), kurus nosaka saskaņā ar šī pielikuma 24.punktu;

N – aprēķina ass spēks (kN) uz pāļa galvas;

A₁, A₂, A₄, B₁, B₂, B₄, C₁, C₂, C_4, D₁, D₂, D₄ – koeficienti, kurus nosaka atbilstoši šī pielikuma 4.tabulai.

30. Ja veic sistēmas "pālis–grunts" vienstadijas aprēķinu un pāļi iespīlēti režģogā (nav iespējama pāļa galvas pagriešanās), pāļa un režģoga savienojuma vietas aprēķina iespīlējuma momentu M_f (kNm) nosaka, izmantojot šādu formulu:

M_f = –H[ε_MN + l_oε_MM + l_o²/(2EI)]/[ε_MM + l_o/(EI)], kur (40)

H – šķērsspēka (kN) aprēķina vērtības pāļa galvas līmenī;

l_o – brīvais pāļa iecirknis no režģoga apakšas līdz grunts virsmai (m);

ε_MH, ε_MM – pāļa šķērsgriezuma pagrieziena leņķi;

E – pāļa materiāla deformāciju modulis (kPa);

I – pāļa attiecīgā šķērsgriezuma laukuma inerces moments (m⁴).

2.tabula

3.tabula

4.tabula

Bezdimensiju koeficientu A₁, B₁, C₁ un D₁ vērtības

5.tabula

Bezdimensiju koeficientu A_o, B_o un C_o vērtības, ja pālis balstās uz neklinšainām gruntīm

6.tabula

Bezdimensiju koeficientu A_o, B_o un C_o vērtības, ja pālis iestrādāts klintī

7.tabula

Bezdimensiju koeficientu A_o, B_o un C_o vērtības, ja pālis balstās uz klinšainām gruntīm

1. Piramidālu pāļu ar sānu virsmas slīpumu i_p > 0,025 nestspēju F_d (kiloņūtonos) pieļaujams noteikt kā grunts aprēķina stiprību summu uz pāļa sānu virsmas un zem apakšējā gala. To nosaka, izmantojot šādu formulu:

A_i – pāļa sānu virsmas laukums (m²) i-tā grunts slāņa robežās;

α – pāļa koniskuma leņķis (grādos);

φ_I,i – i-tā grunts slāņa iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtība (grādos);

c_I,i – i-tā grunts slāņa saistes aprēķina vērtība (kPa);

d – pāļa apakšējā gala šķērsgriezuma malas izmērs (m);

n₁, n₂ – koeficienti, kas atkarīgi no i-tā grunts slāņa iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtības (grādos) – pieņem atbilstoši tabulai.

Piezīme. Grunts iekšējās berzes leņķa φ_I,i starpvērtībām koeficientus n₁, n₂ un ξ no­saka interpolējot.

2. Grunts pretestību zem pāļa apakšējā gala p_i (kPa) un sānu virsmas p'_i (kPa) nosaka, izmantojot šādu formulu:

E_i – i-tā grunts slāņa deformācijas modulis (kPa), kurš noteikts atbilstoši presiometrijas pārbaužu rezultātiem;

υ_i – i-tā grunts slāņa Puasona koeficients, kuru pieņem saskaņā ar LBN 207-01 10.punktā noteiktajām prasībām;

ξ_i – koeficients, kas atkarīgs no i-tā grunts slāņa iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtības (grādos) – pieņem atbilstoši tabulai (šī pielikuma 1.punkts).

3. Grunts spiedieni p_o,i un p_p,i (kPa), ko nosaka, izmantojot šādas formulas:

p_o,i = (ν_iγ_I,ih_i)/(1 – ν_i) (3)

p_p,i = p_o,i(1 + sinφ_I,i) + c_I,icosφ_I,i, kur (4)

γ_I,i – i-tā grunts slāņa īpatnējā svara aprēķina vērtība (kN/m³), ieskaitot ūdens cēlējspēku;

h_i – i-tā grunts slāņa vidējais dziļums (m).

Lentveida pāļu pamatu sēšanos s (m), ja pāļi izvietoti vienā vai divās rindās un attālumu starp pāļiem ir 3d–4d, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

n – lineārā slodze uz pāļa pamatu (kN/m), ieskaitot režģoga, pāļu un grunts masīva svaru (grunts masīvu no augšas norobežo planēšanas atzīme, no sāniem – vertikālas plaknes, kas sakrīt ar malējo pāļu sānu virsmu, no apakšas – plakne, kura iet cauri pāļu apakšējiem galiem);

E, ν – attiecīgi grunts deformāciju modulis (kPa) un Puasona koeficients saspiežamā slāņa biezumā, kuru pāļu pamatam nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamatnes un pamati" noteik­tajām prasībām;

δ_o – koeficients, kuru atkarībā no Puasona koeficienta ν pamata reducētā platuma b_(red) = b/h un saspiežamā slāņa reducētā biezuma h_(red) = H_c/h nosaka atbilstoši nomogrammai (zīmējums), kur b – pamata platums pa malējo pāļu ārējām plaknēm, H_c – saspiežamā slāņa biezums un h – pāļu iedziļināšanas dziļums.

Koeficientu δ_o nosaka atbilstoši nomo­grammai šādi: no nomogrammas ordinātas punkta, kurš atbilst aprēķinātajam reducētajam dziļumam h_(red), velk taisni paralēli abscisai līdz krust­punktam ar līniju, kura raksturo pamata reducēto platumu h_(red); no šī punkta velk līniju paralēli ordinātai līdz krustpunktam ar līniju, kura atbilst pamatnes grunts Puasona koeficientam ν; no šī punkta velk līniju paralēli abscisai līdz ordinātai un nolasa koeficienta δ_o vērtību.

1. Ja ir izpildīts šī būvnormatīva 51.punktā minētais nosacījums un nosa­cījumi l/d > 5 un (G₁l)/(G₂d) > 1, atsevišķa pāļa sēšanos, ja pālis iet cauri grunts slāņiem ar visu slāņu vidējotu bīdes moduli G₁ (MPa), vidējotu Puasona koefi­cientu ν₁ un pāļa apakšējais gals balstās uz pamatni, kuru uzskata par lineāri deformējamu pustelpu ar bīdes moduli G₂ un Puasona koeficientu ν₂, nosaka, izmantojot šādas formulas:

1.1. atsevišķam pālim bez apakšējā gala paplašinājuma

s = β(N/G₁l) (1)

1.2. atsevišķam pālim ar apakšējā gala paplašinājumu

s = 0,22N/(G₂d_b) + (Nl)/(EA), kur (2)

l – pāļa garums (m);

d – pāļa diametrs vai šķērsgriezuma malas izmērs (m);

N – vertikālā slodze uz pāli (MN);

β – koeficients, kuru nosaka, izmantojot 3.formulu;

d_b – pāļa apakšējā gala paplašinājuma diametrs (m).

2. Koeficientu β nosaka, izmantojot šādu formulu:

β' – koeficients; β' = 0,17ln[(k_vG₁l)/(G₂d)], kas atbilst absolūti stingram pālim (EA=∞:);

α' – koeficients, α' = 0,17ln(k_v1l/d), kas atbilst absolūti stingram pālim uz viendabīgas pamatnes ar raksturojumiem G₁ un ν₁;

χ – pāļa relatīvā stingrība, χ = (EA)/(G₁l²);

EA – pāļa stumbra spiedes stingrība (MN);

λ₁ – parametrs; λ₁ = (2,12 χ^3/4)/(1 + 2,12χ^3/4);

k_v – koeficients; k_v = 2,82–1,89 (ν₁ + ν₂)+0,545(ν₁ + ν₂)²;

k_v1 – koeficients; k_v1 = 2,82-3,78ν₁ + 2,18ν₁².

3. Grunts bīdes moduli G₁ un Puasona koeficientu ν₁ pieņem kā vidējotu visiem grunts slāņiem pāļa iedziļināšanas dziļumā, bet grunts bīdes moduli G₂ un Puasona koeficientu ν₂ – desmit pāļa vai paplašinājuma diametru dziļumā zem pāļa apakšējā gala, ja zem pāļa apakšējā gala neatrodas kūdra, dūņas vai gruntis ar plūstamības rādītāju I_L > 1.

1. Pāļa apakšējā gala grunts aprēķina pretestība R norādīta šī pielikuma 1.tabulā. Pāļa sānu virsmas grunts aprēķina pretestība f_i norādīta šī pielikuma 2.tabulā. Minētās pretestības norādītas:

1.1. virs svītras – smiltīm;

1.2. zem svītras – mālainām gruntīm.

2. Pāļa apakšējā gala iedziļināšanas dziļumu un grunts slāņa vidējo dziļumu šī pielikuma 1. un 2.tabulā skaita no:

2.1. dabīgā reljefa atzīmes, ja, teritoriju planējot, uzber vai norok līdz 3 m;

2.2. nosacītās atzīmes atbilstoši 3 m zem uzbērtā vai virs noņemtā līmeņa, ja, teritoriju planējot, uzber vai norok no 3 m līdz 10 m;

2.3. no palu ūdeņu noskalotā dibena aprēķina atzīmes ūdenstilpē;

2.4. no purva dibena atzīmes purvā.

3. Ja pāļa apakšējā gala iedziļināšanas dziļums un grunts plūstamības rādītājs I_L atšķiras no šī pielikuma 1. un 2.tabulā norādītā, grunts pretestību zem pāļa apakšējā gala R un uz sānu virsmas f_i nosaka interpolējot.

4. Ja pāļu pamatus būvē bez līdera urbumiem un ieskalošanas blīvās smiltīs, kuru blīvums noteikts ar zondēšanu, smilšu aprēķina pretestību R palielina par 100 %.

5. Ja grunšu blīvums noteikts bez zondēšanas, blīvo smilšu aprēķina pretestību R palielina par 60 %, bet ne vairāk kā līdz 20000 kPa.

6. Šī pielikuma 1.tabulā minēto aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R pieļaujams izmantot, ja pāli iedziļina nenoskalojamā vai nenorokamā gruntī ne mazāk kā 3,0 m.

7. Ēku starpsienu pāļu pamatiem iedzīto pāļu apakšējā gala aprēķina pretestību R, ja šķērsgriezums ir 0,15 x 0,15 m vai mazāks, var paaugstināt par 20 %.

8. Mālsmiltīm ar plastiskuma skaitli I_p ≤ 4 un porainības koeficientu e < 0,8 aprēķina pretestību zem pāļa apakšējā gala R (kPa) un uz sānu virsmas f_i (kPa) pieņem kā vidēji blīvām putekļainām smiltīm.

9. Nosakot pāļa sānu virsmas grunts aprēķina pretestību f_i, grunts iežus dala viendabīgos slāņos, kuri nav biezāki par 2 m.

10. Blīvajām smiltīm pāļa sānu virsmas grunts aprēķina pretestību f_i palielina par 30 %.

11. Mālsmiltīm un smilšmālam ar porainības koeficientu e < 0,6 neat­karīgi no plūstamības rādītāja I_p pāļa sānu virsmas gruntīs aprēķina pretestību f_i palielina par 15 %.

1.tabula

Grunts aprēķina pretestība zem dzenamo un bez grunts izņemšanas iedziļināto čaulpāļu apakšējā gala

2.tabula

Pāļu pamatu grunts aprēķina pretestība uz iedzīto un čaulpāļu sānu virsmas

Piezīme. Koeficientus γ_cR un γ_cf mālainām gruntīm ar plūstamības rādītāju 0,5 > I_L > 0 šīs tabulas 4.punktā nosaka interpolējot.

2.tabula

Pāļu darba apstākļu koeficienti

3.tabula

Gaisa elektropārvades līniju pāļu pamatu darba apstākļu koeficienti

Apzīmējumi.

d – apaļa pāļa diametrs, kvadrātveida mala vai taisnstūrveida pāļa mala;

H – aprēķina slodzes horizontālā komponente;

N – aprēķina slodzes vertikālā komponente.

Piezīme. Ja atsevišķs pālis iedziļināts ar slīpumu attiecībā pret vertikāli vairāk nekā 10^o uz aprēķina slodzes horizontālās komponentes pusi, darba apstākļu papildu koeficientu pieņem kā vertikālam pālim, kurš darbojas pudurī (atbilstoši 1.2. vai 2.2.apakšpunktam).

1.tabula

Bezdimensiju koeficienti α₁,α₂, α₃ un α₄

Piezīme. φ_I, h/d un d starpvērtībām koeficientu α₁, α₂, α₃ un α₄ vērtības nosaka inter­polējot.

2.tabula

Grunts aprēķina pretestība zem vietas pāļu, urbpāļu un ar betonu aizpildīto čaulpāļu apakšējā gala