LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
Pieņemt šo lēmumu, ar kuru regulēt šādus jaunievēlētās Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas darba organizatoriskos jautājumus:
I. Debates
1. Pieteikumus runāt debatēs rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu iesniedz Augstākās Padomes Sekretariātam, norādot, par kādu darba kārtības jautājumu vēlas uzstāties.
Sekretariāts numurē pieteikumus to saņemšanas secībā, nodod tos Augstākās Padomes sēdes vadītājam un pirms debašu sākšanās informē deputātus par to, cik cilvēku pierakstījušies debatēm un kādā secībā viņi runās.
2. Augstākās Padomes sēdes vadītājs dod vārdu uzstāties debatēs tādā secībā, kādā ir saņemti pieteikumi, vienlaikus nodrošinot deputātu frakciju pārstāvību. Atsevišķos gadījumos sēdes vadītājs var mainīt minēto secību, ja tam piekrīt sēdē klātesošo Latvijas Republikas tautas deputātu vairākums.
Uzstāties debatēs, ja sēdes vadītājs nedod vārdu, nav atļauts.
3. Deputātu, kas uzstājas debatēs, ir tiesīgs pārtraukt tikai sēdes vadītājs un tikai gadījumos, ja deputāts nerunā par izskatāmā jautājuma būtību, aizskar sēdē klātesošo cieņu, pārkāpj runāšanas laiku. Sēdes vadītājs deputātam vispirms aizrāda, bet gadījumā, ja runātājs aizrādījumu atkārtoti ignorē, pārtrauc deputāta uzstāšanos, atslēdzot mikrofonu.
4. Atkārtota uzstāšanās debatēs pieļaujama tad, ja ir runājuši visi deputāti un citas personas, kas bija pierakstījušās debatēm. Uzstāšanās debatēs par vienu un to pašu jautājumu vairāk par divām reizēm nav atļauta.
5. Runai debatēs pirmo reizi dod līdz 10 minūtēm, otro reizi - līdz 5 minūtēm. Par sēdes gaitu, par izvirzītajām kandidatūrām, balsošanas motīviem un izziņām vārdu dod līdz 3 minūtēm. Sēdes vadītājs var pagarināt runāšanas laiku, ja tam piekrīt sēdē klātesošo Latvijas Republikas tautas deputātu vairākums.
6. Augstākās Padomes sēdes vadītājs debatēs piedalās vispārējā kārtībā un sēdē izteiktos viedokļus nekomentē. Sēdes vadītājam ir tiesības līdz dienas beigām liegt vārdu deputātam, ja tas debatēs nerunā par izskatāmā jautājuma būtību vai citādā veidā pārkāpj reglamentu.
7. Debates izbeidz pēc Augstākās Padomes lēmuma.
II. Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas
8. Latvijas Republikas Augstākā Padome no Latvijas Republikas tautas deputātiem uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes pilnvaru laiku ievēlē Konstitucionālās likumdošanas komisiju, kā arī Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas, kas veic likumprojektu sagatavošanas darbu, iepriekš izskata un sagatavo jautājumus, kas ir Latvijas Republikas Augstākās Padomes kompetencē, veicina Latvijas Republikas likumu un citu Latvijas Republikas Augstākās Padomes pieņemto lēmumu izpildi, kontrolē valsts un sabiedrisko orgānu un organizāciju darbību.
Latvijas Republikas Augstākā Padome, ja tā atzīst par nepieciešamu, var izveidot komisijas jebkurā jautājumā.
9. Latvijas Republikas Augstākā Padome nosaka šo komisiju skaitlisko sastāvu, ievēlē komisiju priekšsēdētājus un locekļus. Komisiju locekļus ievēlē, ievērojot frakciju dalībnieku proporcionālās pārstāvības principu.
10. Latvijas Republikas tautas deputāts var tikt ievēlēts ne vairāk kā vienā pastāvīgajā komisijā.
Mandātu un ētikas komisijā ietilpstošos deputātus var ievēlēt vēl vienā no pastāvīgajām komisijām.
11. Pastāvīgo komisiju sastāvā nevar ievēlēt Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju, viņa pirmo vietnieku, vietnieku, Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretāru, Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāju un citus deputātus, kas ieņem amatus orgānos, kuru darbība pakļauta Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.
12. Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās komisijas ievēlē atklātā balsošanā. Balso par komisijas sastāvu kopumā vai par katru kandidatūru atsevišķi, vai arī citādā kārtībā pēc Augstākās Padomes lēmuma. Kandidāts ir uzskatāms par ievēlētu komisijā, ja par viņu nobalso klātesošo Latvijas Republikas tautas deputātu vairākums.
Par Konstitucionālās likumdošanas komisijas, kā arī par katras Latvijas Republikas Augstākās Padomes pastāvīgās vai citas komisijas izveidošanu Augstākā Padome pieņem lēmumu.
III. Balsošana
13. Latvijas Republikas tautas deputātu kopskaitā tiek ieskaitīti tie ievēlētie Latvijas Republikas tautas deputāti, kuru pilnvaras apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome.
14. Ja Latvijas Republikas Konstitūcijā, šā lēmuma pārējās nodaļās vai citos likumos un lēmumos nav noteikta citāda balsošanas kārtība, Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēdēs balsošana notiek šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
15. Deputātiem jāizsaka sava attieksme par izlemjamo jautājumu, balsojot «par», «pret» vai «atturas».
16. Ja deputāts nepiedalās balsošanā vai neatrodas plenārsēdes zālē, par viņu tiek atzīmēts protokolā kā par nepiedalījušos.
17. Latvijas Republikas Augstākā Padome lēmumus pieņem, balsošanā izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.
18. Lēmumus pieņem atklāti, balsojot ar paceltu balsošanas kartīti, ja to pieprasa ne mazāk par 20 deputātiem.
19. Sēdes vadītājs paziņo par personālās balsošanas noteikšanu lēmuma pieņemšanai, ja to pieprasa ne mazāk par 20 deputātiem.
20. Personālā balsošana notiek, aizpildot no balsu skaitīšanas komisijas saņemto kartīti ar deputāta uzvārdu un nododot to atpakaļ balsu skaitīšanas komisijai.
21. Personālās balsošanas rezultātus balsu skaitīšanas komisija ieraksta protokolā, kuru nolasa sēdes vadītājs.
22. Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 8. maijā