Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 303

Par Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta nolikumu 

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta nolikumu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valsts ministrs J. DINEVIČS

Rīgā 1992. gada 31. jūlijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 31. jūlija lēmumu Nr. 303

Latvijas Republikas Valsts ministra aparāta
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Valsts ministra aparāts (tālāk tekstā - «Valsts ministra aparāts») nodrošina valsts ministram noteikto funkciju realizāciju.

2. Valsts ministra aparātā ir šādas struktūrvienības:

2.1. Valdības informācijas dienests;

2.2. Sabiedrisko lietu un teritoriālās informācijas nodaļa;

2.3. Socioloģisko pētījumu un prognozēšanas dienests;

2.4. Valsts ministra aparāta arhīvs;

2.5. Valsts valodas centrs;

2.6. Bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs;

2.7. Pilsonības un imigrācijas departaments (ar juridiskas personas statusu).

3. Valsts ministra aparāts savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, kā ari citus normatīvos aktus un šo nolikumu.

4. Valsts ministra aparāta galvenie uzdevumi ir:

4.1. uzturēt pastāvīgus kontaktus ar pašvaldībām un sadarboties ar tām, kā arī ar sabiedriskajām organizācijām, sabiedriski politiskajām organizācijām, radošajām savienībām u. c. kultūras organizācijām, uzkrāt un sistematizēt informāciju par norisēm tajās un to rezonansi sabiedrībā, par aktuālajām problēmām un šo problēmu risinājuma variantiem;

4.2. organizēt pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, sabiedriski politisko organizāciju, radošo savienību u. c. kultūras organizāciju aktuālo problēmu atrisināšanai iesniegto priekšlikumu ekspertīzi un sagatavot tos izskatīšanai Latvijas Republikas Valdībā;

4.3. visu iegūto informāciju izmantot valsts politikas (arī kultūrpolitikas) un valsts valodas politikas veidošanai;

4.4. izveidot vienotu informācijas bāzi, izmantojot skaitļošanas tehniku un komunikācijas līdzekļus; šim nolūkam dibināt līgumattiecības par informācijas ieguvi un apstrādi, tehnisko un programmēšanas līdzekļu piegādi, izstrādi un ekspluatāciju;

4.5. izmantojot vienotu informācijas bāzi, organizēt informācijas apmaiņu par Latvijas Republikas sociālo, politisko un kultūras dzīvi starp ieinteresētajām valsts, pašvaldību, kā arī ārvalstu institūcijām;

4.6. izplatīt Latvijā un ārvalstīs (arī ar masu informācijas līdzekļu starpniecību) objektīvu un vispusīgu informāciju par Latvijas Republikas Valdības darbību, tās pieņemtajiem lēmumiem, iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām nostādnēm;

4.7. regulāri vākt, apkopot un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājam un valsts ministram operatīvo informāciju par nozīmīgākajiem notikumiem Latvijā un ārvalstīs;

4.8. koordinēt jautājumus, kas saistīti ar poligrāfijas, kā arī preses un izdevniecību attīstību valstī; šai nolūkā izstrādāt poligrāfijas un preses attīstības koncepciju un saistīt to ar privatizācijas procesu;

4.9. sistemātiski sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājam un valsts ministram analītiskus pārskatus par vietējos, kā arī pasaules masu informācijas līdzekļos paustajiem vērtējumiem un komentāriem par Latvijas Republikas Valdības darbību un stāvokli Latvijā, kā arī par svarīgākajām politiskajām un ekonomiskajām norisēm ārzemēs;

4.10. Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja un valsts ministra uzdevumā organizēt socioloģiskos pētījumus, pētīt sabiedrisko domu, lai prognozētu stāvokli valstī un mērķtiecīgi vadītu Latvijas Republikas Valdības darbu;

4.11. ar sabiedrisku konsultatīvu struktūru palīdzību, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veikt valsts ekonomiskās un politiskās situācijas analīzi un iesniegt Latvijas Republikas Valdībai attiecīgus priekšlikumus;

4.12. reglamentēt un nodrošināt valsts valodas lietošanu pašvaldībās, valsts struktūrās, uzņēmējdarbībā, apkalpojošajā sfērā u. c.;

4.13. nodrošināt Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņoto spēku izvešanas kontroli, to pārziņā esošo objektu uzskaites, novērtēšanas un pārņemšanas koordināciju;

4.14. kontrolēt, kā Pilsonības un imigrācijas departaments ievēro migrācijas jautājumos pieņemtos normatīvos aktus.

5. Valsts ministra aparātu vada valsts ministrs, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.

6. Valsts ministra aparātā ir valsts ministra vietnieks un Latvijas Republikas Valdības preses sekretārs, kurus pēc valsts ministra priekšlikuma iecel amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

7. Valsts ministrs:

7.1. ir personiski atbildīgs par Valsts ministra aparāta uzdevumu un pienākumu izpildi, nosaka ministra vietnieka un struktūrvienību vadītāju atbildību par atsevišķu darbības nozaru vadīšanu, kā arī ieceļ un atbrīvo no amata Valsts ministra aparāta darbiniekus;

7.2. savas kompetences ietvaros, ievērojot spēkā esošos likumus un citus normatīvos aktus, izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus; ja nepieciešams, izdod kopīgus normatīvos aktus ar Latvijas Republikas ministrijām un valsts institūcijām;

7.3. veic Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Latvijas Republikas Ministru Padomes īpašus uzdevumus.

8. Valsts ministra aparāta darbinieku maksimālo skaitu un darba samaksas fondu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu.

9. Valsts ministra aparāta darbiniekus pieņem darbā Latvijas Republikas Valdības aparāta Kadru daļa saskaņā ar valsts ministra pavēli. Valsts ministra aparāta finansu jautājumus kārto Latvijas Republikas Valdības aparāta Finansu daļa:

10. Valsts ministra aparāta struktūrvienību nolikumus apstiprina valsts ministrs.

11. Valsts ministra aparāts ir juridiska persona. Tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu un konts bankā.