Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 203

Par dārzkopības sabiedrības paraugstatūtiem

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Latvijas Republikas dārzkopības sabiedrības paraugstatūtus.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Ministru Padomes lēmumus:

2.1. 1979. gada 10. augusta lēmuma Nr. 426 «Par strādnieku un kalpotāju dārzkopības sabiedrības tipveida statūtu un rajona (pilsētas) dārzkopības sabiedrību padomes nolikuma apstiprināšanu» («Ziņotājs, 1979, 37) 1. punktu;

2.2. 1986. gada 10. septembra lēmumu Nr. 342 «Par grozījumiem un papildinājumiem strādnieku un kalpotāju dārzkopības sabiedrības tipveida statūtos» (Ziņotājs, 1986, 44);

2.3. 1988. gada 4. novembra lēmumu Nr. 363 «Par kolektīvo dārzkopību un sakņkopību».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KALNIŅŠ

Rīgā 1992. gada 1. jūnijā

 

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 203

 

LATVIJAS REPUBLIKAS DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS PARAUGSTATŪTI

Dārzkopības sabiedrības ____________________________________

statūti reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā______________

199_ g. «________» _________Nr. __________________________

Dārzkopības sabiedrības ____________________________________

statūti apstiprināti sabiedrības kopsapulcē

199_ g. «_____» _________________________________________

Protokols Nr. _________

Valdes priekšsēdētājs ______________________________________

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Dārzkopības sabiedrība ___________________________ (pilns nosaukums) ir brīvprātīga fizisko personu - zemes lietotāju vai īpašnieku - apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības.

1.2. Dārzkopības sabiedrībai ir juridiskās personas tiesības, zīmogs ar sabiedrības pilnu nosaukumu valsts valodā, konkrēta atrašanās vieta, kā arī konti bankās.

Juridiskās personas tiesības dārzkopības sabiedrība iegūst ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

1.3. Dārzkopības sabiedrības _________________________ (pilns nosaukums) atrašanās vieta un sabiedrības juridiskā adrese _________________________________________________________ (pilna adrese)

1.4. Dārzkopības sabiedrības darbības kārtību nosaka Latvijas Republikas likums «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», citi Latvijas Republikas likumi un šie paraugstatūti, kā arī pašas sabiedrības statūti.

1.5. Dārzkopības sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par dārzkopības sabiedrības saistībām, un dārzkopības sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

1.6. Dārzkopības sabiedrības biedri ir atbildīgi par dārzkopības sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, kuru viņi noteiktiem mērķiem paredzēto iemaksu veidā ieguldījuši sabiedrības paju kapitālā. Dārzkopības sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

1.7. Dārzkopības sabiedrība piedalās valsts un vietējo budžetu veidošanā, maksājot nodokļus un izdarot citus likumā paredzētos maksājumus.

1.8. Dārzkopības sabiedrības un tās biedru zemes lietošanas un īpašuma jautājumus risina pašvaldības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

2. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS DIBINĀŠANA

2.1. Par dārzkopības sabiedrības dibinātājiem atzīstamas rīcībspējīgas fiziskās personas - individuālā dārza zemes lietotāji vai īpašnieki, kuri parakstījuši dārzkopības sabiedrības statūtus un iemaksājuši statūtos noteikto paju.

Dārzkopības sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas bridi.

2.2. Dārzkopības sabiedrības dibināšanas sapulci sasauc dibinātāji vai dibinātāju pārstāvji, nosakot sapulces vietu, laiku un darba kārtību. Dibināšanas sapulce nosaka dārzkopības sabiedrības mērķi un darbības virzienus, dibināmās sabiedrības nosaukumu un atrašanās vietu, biedra naudas un iestāšanās naudas apmēru un maksāšanas termiņus.

2.3. Dibināšanas sapulce apstiprina dārzkopības sabiedrības statūtus un pamatkapitālu, ievēlē tās izpildinstitūcijas un revīzijas institūcijas, kā arī nosaka algoto darbinieku skaitu un viņu atalgojuma apmēru. Lai nodibinātu dārzkopības sabiedrību, ir nepieciešami vismaz pieci dibinātāji.

3. BIEDRU UZŅEMŠANA, IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANAS NOTEIKUMI

3.1. Fiziskās personas, kas ir individuālā dārza zemes lietotāji vai īpašnieki un sasniegušas 16 gadu vecumu, un vēlas iestāties dārzkopības sabiedrībā, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu biedru kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.

3.2. Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.

Priekšrocības iestāties sabiedrībā ir personai, kura mantošanas ceļā saņēmusi bijušā sabiedrības biedra dārza māju un dārzu; personai, kurai sabiedrības biedrs atsavinājis māju un dārzu (kā arī zemi, ja uz to bija īpašuma tiesības); biedra ģimenes locekļiem; šķirtajam laulātajam, ja dārza māja un dārzs pāriet viņa īpašumā.

Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu dārzkopības sabiedrībā.

Ja biedrus uzņem valde, lēmumu par uzņemšanu vai atteikumu uzņemt var pārsūdzēt biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs. Dārzkopības sabiedrību nedrīkst pārvērst par slēgtu organizāciju. Atteikties uzņemt jaunus biedrus var tikai tad, ja dārzkopības sabiedrība nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu un tas ir paredzēts statūtos.

3.3. Katrs biedrs var izstāties no dārzkopības sabiedrības, iesniedzot rakstisku pieteikumu.

Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju.

3.4. Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» vai statūtus. Tiesības izslēgt ir biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei).

3.5. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs. Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties dārzkopības sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūciju sastāvā.

Bijušais biedrs ir atbildīgs par dārzkopības sabiedrības darbību līdz izstāšanās dienai.

4. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS BIEDRU TIESĪBAS

4.1. Visiem dārzkopības sabiedrības biedriem ir tiesības:

4.1.1. piedalīties sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūcijas un no 18 gadu vecuma sasniegšanas tikt tajās ievēlētam;

4.1.2. izmantot biedrības mantu ar valdes ziņu, izmantot sabiedrības biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;

4.1.3. saņemt sabiedrības pakalpojumus ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajām atlaidēm;

4.1.4. saņemt no sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar sabiedrības darbību;

4.1.5. izstāties no sabiedrības, iesniedzot rakstisku pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos paredzētajā kārtībā;

4.1.6. celt personīgā īpašumā māju un citas būves, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos likumdošanas aktus;

4.1.7. rīkoties ar viņiem piederošo mantu Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā;

4.1.8. turēt putnus, sīklopus un bites atbilstoši dārzkopības sabiedrības iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī ievērojot sanitāros un. veterināros noteikumus.

5. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS BIEDRU PIENĀKUMI

5.1. Dārzkopības sabiedrības biedru pienākumi ir:

5.1.1. ievērot sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un revīzijas institūciju lēmumus;

5.1.2. savlaicīgi nomaksāt iestāšanās naudu, biedra naudu un noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas tādos apmēros un termiņos, kā noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce);

5.1.3. pašam personiski vai ģimenes locekļiem piedalīties darbos, kuri pēc sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) vai valdes lēmuma veicami kopīgiem spēkiem, vai arī iemaksāt noteiktu naudas summu darbaspēka algošanai šo darbu izpildei;

5.1.4. ievērot sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus.

6. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS PĀRVALDES UN KONTROLES INSTITŪCIJAS, TO IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA, TIESĪBAS UN PIENĀKUMI, PILNVARU ILGUMS UN DARBĪBAS KĀRTĪBA

6.1. Dārzkopības sabiedrību pārvaldes institūcijas ir sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

Dārzkopības sabiedrības, kuras ir liels biedru skaits, savos statūtos var paredzēt kopsapulces aizstāšanu ar pilnvaroto sapulci, nosakot pārstāvniecības normu - 1 pilnvarotais no 5 biedriem. Šajā gadījumā statūtos jānosaka arī pilnvaroto vēlēšanu kārtība.

6.2. Dārzkopības sabiedrības revīzijas institūcija ir revīzijas komisija (revidents).

6.3. Tikai dārzkopības sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

6.3.1. lemj par iepriekšējā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

6.3.2. lemj par valdes izstrādāto sabiedrības budžetu un darbības plānu jaunajam darba gadam, algoto štata darbinieku skaitu un viņu atalgojuma apmēru;

6.3.3. pieņem un groza sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus;

6.3.4. nosaka sabiedrības iestāšanās naudas, biedra naudas un noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas apmēru;

6.3.5. izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

6.3.6. ievēl un atcel sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

6.3.7. izlemj jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības iestāšanos savienībās un izstāšanos no tām;

6.3.8. izlemj jautājumu par savu uzņēmumu dibināšanu un likvidāciju, kā arī par piedalīšanos uzņēmējsabiedrībās;

6.3.9. pieņem lēmumus par biedru uzņemšanu sabiedrībā un izslēgšanu no tās, ja tas ir paredzēts statūtos.

6.4. Dārzkopības sabiedrības kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ik gadu statūtos noteiktajā kārtībā.

īpašu jautājumu izlemšanai sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci. Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents).

Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci, to sasauc revīzijas komisija (revidents).

6.5. Biedri, kas līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši statūtos un kopsapulču lēmumos noteiktās naudas iemaksas un veikuši citus pienākumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos. Biedrs savas balsstiesības nevar nodot citam.

6.6. Dārzkopības sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) norise:

6.6.1. kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedriem ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt valdes un revīzijas komisijas locekli (revidents);

6.6.2: biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse sabiedrības biedru (pilnvaroto). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti izziņotajā darba kārtībā;

6.6.3. biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisijas locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par biedru izslēgšanu. Statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta;

6.6.4. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Divu trešdaļu balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu sabiedrības statūtus, izdarītu tajos grozījumus, iestātos sabiedrību savienībā un izstātos no tās, kā arī pieņemtu lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri izlemjami ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu;

6.6.5. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokols jānoformē 3 dienu laikā, jāparaksta sapulces vadītājam un protokolistam, jāapliecina ar zīmogu un jāglabā sabiedrības lietās.

7. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS VALDE

7.1. Dārzkopības sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi, pārstāv sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī noslēdz līgumus, pārzina sabiedrības algoto darbinieku štatus, kā ari veic citu darbību, kas atbilst sabiedrības mērķiem.

7.2. Valdes darbību vada priekšsēdētājs, kas realizē savas tiesības un pilda savus pienākumus biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) uzraudzībā.

Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus uz 3 gadiem ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

7.3. Vienu reizi gadā biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) valde sniedz pārskatu par savu darbību.

7.4. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Valdes sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja balsis sadalās uz pusēm, priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

8. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS REVĪZIJAS KOMISIJA (REVIDENTS)

8.1. Revīzijas komisija (revidents) ir dārzkopības sabiedrības revīzijas institūcija, kas pārbauda sabiedrības darbību. Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka sabiedrības kopsapulce. Revīzijas komisiju (revidentu) uz 3 gadiem ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Revīzijas komisija no sava vidus ievēl priekšsēdētāju.

8.2. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda dārzkopības sabiedrības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī izdara sabiedrības mantas un darbības revīziju.^ Veicot šīs darbības, tai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai sabiedrības darbinieka visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.

8.3. Revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt valdes locekļi.

8.5. Revīzijas komisija vienreiz gadā sniedz pārskatu biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un nav pakļauta valdei.

9. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS DARBĪBAS UZSKAITE

9.1. Dārzkopības sabiedrības valde kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS REĢISTRS

10.1. Dārzkopības sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedra vārdu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts sabiedrībā, dzīvesvietu, ka arī izdara atzīmes par mērķiemaksas, iestāšanās un biedra naudas iemaksām.

10.2. Dārzkopības sabiedrības biedriem izsniedz biedru grāmatiņas, kuru formu noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

11. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS LĪDZEKĻI

11.1. Dārzkopības sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi. Visu biedru paju vērtības kopsumma veido dārzkopības sabiedrības pamatkapitālu.

Minimālais pamatkapitāla apmērs ir 5000 rubļu, minimālais rezerves kapitāla apmērs - 10% no pamatkapitāla. Rezerves kapitāls palielināms ar ikgadējām iemaksām, līdz tas 3 gadu laikā sasniedz 30% no pamatkapitāla.

11.2. Dārzkopības sabiedrības naudas resursus veido biedru iestāšanās nauda, ikgadējās biedra naudas, noteiktiem mērķiem paredzētās iemaksas, kā arī ienākumi no pašas sabiedrības saimnieciskās darbības. Šos naudas resursus var izmantot saskaņā ar dārzkopības sabiedrības apstiprinātajām tāmēm.

11.3. Dārzkopības sabiedrībai likvidējoties vai biedram izstājoties (izslēdzot biedru) no tās, jautājumu par noteiktiem mērķiem paredzēto iemaksu vai to dalu izmaksāšanu izlemj biedru kopsapulce. Strīdus gadījumā jautājumu izlemj tiesa.

11.4. Dārzkopības sabiedrībai likvidējoties, sabiedriskās ēkas (veikali, valdes ēkas un citas ēkas), saimniecības ēkas un citas būves (noliktavas, meliorācijas būves, ūdensapgādes sistēmas, elektroapgādes līnijas un citas būves) ar biedru kopsapulces lēmumu var tikt nodotas pašvaldību pārziņā, lai šīs ēkas un būves izmantotu tām paredzētajām funkcijām.

12. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

12.1. Dārzkopības sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.

12.2. Dārzkopības sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:

12.2.1. tā atzīta par maksātnespējīgu;

12.2.2. gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi savu darbību likumā noteiktajā kārtībā;

12.2.3. tā savā darbībā pārkāpj Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām», kā arī šos paraugstatūtus;

12.2.4. sabiedrībā paliek mazāk par 5 biedriem.

12.3. Lēmums par dārzkopības sabiedrības likvidāciju jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.

12.4. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas pieņēmusi lēmumu par dārzkopības sabiedrības likvidāciju, ieceļ likvidācijas komisiju, kas vada sabiedrības likvidācijas procesu. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz sabiedrības likvidēšanas brīdim. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var ievelētos likvidatorus jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus.

12.5. Likvidācijas komisija novērtē dārzkopības sabiedrības mantu un sastāda likvidācijas bilanci.

12.6. Kreditoru prasījumi pret likvidējamo biedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas presē.

12.7. Dārzkopības sabiedrības parādi jānomaksā Latvijas Republikas likumā «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» noteiktajā secībā.

12.8. Likvidatori pabeidz dārzkopības sabiedrības iesāktās darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitatoriem summas, kas sabiedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu biedriem proporcionāli izdarītajām paju iemaksām.

12.9. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas paredzēti valdei.

12.10. Likvidatoriem jāsniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju pabeidzot, ari pārskats par visu likvidācijas laiku.

13. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBAS SUBJEKTU ATBILDĪBA

13.1. Dārzkopības sabiedrības dibinātāji, katrs tās biedrs, valdes priekšsēdētājs, valdes locekļi, revīzijas komisijas locekļi (revidents), kā ari likvidatori saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» ir atbildīgi par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

14. DĀRZKOPĪBAS SABIEDRĪBU SAVIENĪBAS

14.1. Dārzkopības sabiedrības var brīvprātīgi apvienoties savienībās pēc darbības veidiem, kā ari teritoriālās savienībās, lai aizstāvētu savas intereses un pilnīgāk veiktu statūtos noteiktos uzdevumus. Dārzkopības sabiedrības, kas apvienojas savienībā, saglabā savu saimniecisko patstāvību.

14.2. Dārzkopības sabiedrību savienību var dibināt Latvijas Republikas likumā «Par kooperatīvajām (kopdarbībām) sabiedrībām» noteiktajā kārtībā.