Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.239

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 63.§)

Finanšu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, komercsabiedrību revīzijas politikas, iekšējā audita politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, nodokļu politikas, nodokļu administrēšanas politikas, muitas darbības politikas un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas vadības politikas, nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles politikas (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu), kā arī sabiedriskā labuma organizāciju politikas apakšnozares.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

2. Ministrija ir pakļauta finanšu ministram (turpmāk – ministrs).

(MK 04.11.2008. noteikumu Nr.915 redakcijā)

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt finanšu politiku;

4.2. organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. izstrādā un īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, nodokļu administrēšanas, publisko iepirkumu, iekšējā audita, grāmatvedības, komercsabiedrību revīzijas, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas un citas ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas, valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles politikas jomā (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu);

5.2. nodrošina vienotu principu ievērošanu budžeta vadībā, izstrādājot un ieviešot vienotu valsts un pašvaldību budžeta sastādīšanas un izpildes metodoloģiju;

5.2.¹ izstrādā likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un tā paskaidrojumus;

5.3. sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību ar budžeta izstrādāšanu un izpildi saistītajos jautājumos;

5.4. plānojot valsts budžetu, sagatavo valsts budžeta sadaļas par dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām, izvērtē pašvaldību apstiprināto budžetu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un analizē pašvaldību budžetu izpildes rādītājus, kā arī veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinus un sagatavo Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu;

5.5. (svītrots ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399);

5.6. izstrādā valsts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju un vispārējās valdības budžeta prognozes fiskālās politikas pamatojumam;

5.7. koordinē komercsabiedrību iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas Komisijā iesniegto iesniegumu noraidījumu tālāko virzību;

5.8. (svītrots ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 282);

5.9. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94);

5.10. koordinē valsts dalību Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izstrādē un ieviešanas uzraudzībā un nodrošina tās vadību;

5.11. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94);

5.12. (svītrots ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383);

5.13. izstrādā valsts un privātās partnerības politiku un koordinē tās īstenošanu;

5.14. atbilstoši kompetencei veic Eiropas Savienības politiku fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes funkcijas;

5.15. veido valsts politiku sabiedriskā labuma organizāciju jomā;

5.16. veido azartspēļu un izložu organizēšanas politiku;

5.17. veido valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā;

5.18. veic finanšu tirgus politikas vadību;

5.18.¹ attiecībā uz finanšu tirgus politikas īstenošanas vadību veido politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5.19. nodrošina Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā (dalībvalsts maksājumi Eiropas Savienības budžetā);

5.20. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94);

5.21. sadarbojas un nodrošina informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un sniedz atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr. 325; MK 18.01.2005. noteikumiem Nr. 45; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399; MK 21.07.2009. noteikumiem Nr. 796; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188; MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581; MK 16.11.2016. noteikumiem Nr. 724; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 282; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 517)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45)

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. pieprasīt un saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts kapitālsabiedrību finanšu operācijām un kontiem;

7.3. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.4. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.5. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45)

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. (svītrots ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.325);

9.7. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.8. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.10. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.11. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.12. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45)

10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāra padotībā ir vietnieki un administrācijas vadītājs. Valsts sekretāra vietnieka un administrācijas vadītāja kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam vai administrācijas vadītājam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā)

12.¹ Eiropas Savienības politiku fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes (turpmāk – revīzijas iestāde) vadītājs ir pakļauts ministram. Revīzijas iestādes vadītājam ir tiesības ministrijas vārdā pieņemt lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret revīzijas iestādes ierēdņiem.

(MK 13.10.2015. noteikumu Nr. 581 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94)

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un to nodaļas. Departamentus un to nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā)

14. Departamenti ir pakļauti valsts sekretāram, viņa vietniekam vai administrācijas vadītājam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā)

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Departamenta direktora, direktora vietnieka, nodaļas vadītāja un nodaļas vadītāja vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

(MK 02.06.2008. noteikumu Nr. 399 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94)

16. (Svītrots ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.188)

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.955 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr.399; MK 04.11.2008. noteikumiem Nr.915)

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un to tiesības pārstāvēt ministriju kasācijas instances tiesā

(Nodaļas nosaukums MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā)

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Valsts kase;

24.2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

24.3. Valsts ieņēmumu dienests;

24.4. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1528);

24.5. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

24.6. (svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45);

24.7. Iepirkumu uzraudzības birojs.

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.325)

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

25.1. valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi";

25.2. valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Loto";

25.3. (svītrots ar MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581);

25.4. (svītrots ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr. 796);

25.5. (svītrots ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188);

25.6. (svītrots ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399);

25.7. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs";

25.8. (svītrots ar MK 14.02.2023. noteikumiem Nr. 64);

25.9. akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" Attīstības finanšu institūcijas likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr. 45 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.05.2007. noteikumiem Nr. 288; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1528; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188; MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581)

26. Atbilstoši Civilprocesa likuma 82. panta septītajai daļai nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā ministriju kasācijas instances tiesā pārstāv valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" darbinieki saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

(MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā)

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis