Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990. gada 12. decembra likumā "Par valsts uzņēmumu"

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izteikt Latvijas Republikas 1990. gada 12. decembra likumu "Par valsts uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1/2) šādā redakcijā:

"LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

PAR VALSTS UZŅĒMUMU

Šis likums nosaka viena īpašnieka uzņēmuma, kurā visa manta pieder valstij, dibināšanas, darbības, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību, kā ari Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likuma "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42) piemērošanas īpatnības šādā uzņēmumā.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Valsts uzņēmuma jēdziens

Valsts uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.

2. pants. Valsts uzņēmuma tiesiskā regulējuma pamati

Valsts uzņēmuma dibināšanu, darbību, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību nosaka šis likums, Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likums "Par uzņēmējdarbību", Civillikums, Latvijas darba likumu kodekss, kā arī citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumi un uzņēmuma statūti.

3. pants. Valsts uzņēmuma atbildība

Valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

II NODAĻA

VALSTS UZŅĒMUMA DIBINĀŠANAS KĀRTĪBA

4. pants. Valsts uzņēmuma dibināšana

Valsts uzņēmumu dibina ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu, kurā nosakāma tā Latvijas Republikas ministrija vai komiteja, kuras pārziņā būs valsts uzņēmums (turpmāk - ministrija).

Zemi, ūdeņus, mežus un citus dabas resursus, kas nepieciešami valsts uzņēmuma darbībai, likumā noteiktajā kārtībā piešķir, to lietošanu un maksu par tiem nosaka valsts institūcija vai pašvaldība, kura pārvalda šos resursus.

5. pants. Valsts uzņēmuma reģistrēšana

Valsts uzņēmumu, tā filiāles un pārstāvniecības reģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 20. novembra likumu «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49).

6. pants. Valsts uzņēmuma statūti

Valsts uzņēmums darbojas saskaņā ar tā statūtiem. Statūtus apstiprina, groza un papildina ministrija. Valsts uzņēmuma statūti ietver:

- uzņēmuma nosaukumu, juridisko statusu un adresi;

- darbības jomu un mērķus;

- pamatkapitāla (statūtu fonda) lielumu;

- rezerves kapitāla (rezerves fonda) lielumu;

- amortizācijas fonda veidošanas un izmantošanas kārtību;

- uzņēmuma pārvaldes kārtību;

- pelņas sadales kārtību;

- par valsts īpašuma izmantošanu noteiktos peļņas atskaitījumus valsts budžetā un to maksāšanas kārtību;

- filiāļu un pārstāvniecību adreses un to juridisko statusu;

- uzņēmuma reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību;

- citus ar uzņēmuma īpatnībām saistītus noteikumus, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem.

7. pants. Valsts uzņēmuma struktūra

Valsts uzņēmuma sastāvā var izveidot nodaļas, ražotnes, cehus un citas struktūrvienības, kā arī statūtos paredzētās filiāles un pārstāvniecības. Filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas Republikas teritorijā nav juridiskās personas statusa. Valsts uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs var būt juridiskās personas statuss.

Valsts uzņēmuma sastāvā nevar būt uzņēmējsabiedrības. Citas juridiskās personas, kuru īpašums pieder valstij, valsts uzņēmuma sastāvā var būt tikai tad, ja tas paredzēts uzņēmuma statūtos.

III NODAĻA

MANTISKĀS ATTIECĪBAS VALSTS UZŅĒMUMĀ

8. pants. Valsts uzņēmuma pamatkapitāls (statūtu fonds)

Valsts uzņēmuma pamatkapitāls (statūtu fonds) ir valsts mantas norobežota daļa - pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un citas vērtības. Valsts uzņēmuma pamatkapitālu var palielināt:

- ar ieguldījumiem no valsts budžeta;

- ar atskaitījumiem no pelņas daļas, kas paliek uzņēmuma rīcībā (turpmāk - tīrās pelņas).

Valsts uzņēmuma pamatkapitālu var samazināt tikai šā likuma 11, pantā noteiktajā kārtībā.

Valsts uzņēmums lieto pamatkapitālu patstāvīgi un pilnā apmērā. Ar valsts uzņēmuma pamatkapitālu rīkojas ministrija un valsts uzņēmums šajā likumā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos un uzņēmuma statūtos noteiktajos ietvaros un kārtībā.

9. pants. Valsts uzņēmuma rezerves kapitāls

Valsts uzņēmuma rezerves kapitālu veido obligātie atskaitījumi ne mazāk kā 5 procentu apmērā no gada tīrās peļņas un šā kapitāla procenti, līdz tas sasniedz 20 procentus no pamatkapitāla. Rezerves kapitāls jānogulda tā, lai to katrā laikā varētu netraucēti realizēt. Rezerves kapitāls izlietojams vienīgi gada pārskatā norādīto zaudējumu segšanai.

10. pants. Valsts uzņēmuma apdrošināšana

Valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu apdrošināšana to atlikušās vērtības apjomā un apgrozāmo līdzekļu apdrošināšana ir obligāta.

11. pants. Rīcība ar valsts uzņēmuma pamatkapitālu

Valsts uzņēmums nekustamos pamatlīdzekļus var pārdot par vienošanās cenu Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, valsts iestādēm un valsts organizācijām tikai ar ministrijas rakstveida atļauju, ja ministrija nav noteikusi citādu kārtību. Ar ministrijas rakstveida atļauju citām juridiskajām un fiziskajām personām nekustamos pamatlīdzekļus var pārdot tikai izsolē, pieaicinot izsoles kontrolei valsts uzņēmuma revīzijas komisiju. Veselu ražotni vai cehu var pārdot tikai saskaņā ar privatizācijas projektu, kas apstiprināts atbilstoši Latvijas Republikas 1992. gada 16. jūnija likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" vai citiem Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumiem.

Kustamos pamatlīdzekļus uzņēmums var pārdot bez ministrijas atļaujas par vienošanās cenu vai līdzvērtīgi mainīt ar citiem Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, valsts iestādēm vai valsts organizācijām. Citām juridiskajām un fiziskajām personām kustamos pamatlīdzekļus var pārdot tikai izsolē.

Izsoli organizē valsts uzņēmums Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā. Ja izsole nenotiek tādēļ, ka uz kādu mantu pieteicies tikai viens pircējs, to var pārdot šīs izsoles laikā par vienošanas cenu. Izsoles rezultāti nav jāapstiprina.

Apgrozāmos līdzekļus uzņēmums var pārdot par tirgus cenu, mainīt un aizdot bez ministrijas atļaujas. Valūtu uzņēmums var brīvi pirkt un pārdot.

Ja ministrija nav noteikusi citādu kartību, bojāto vai lieko mantu, kuru nevar pārdot, uzņēmums likvidē bez ministrijas atļaujas.

12. pants. Valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu iznomāšana

Valsts uzņēmums var iznomāt nekustamos un kustamos pamatlīdzekļus bez ministrijas atļaujas. Kuģu nodošana nomā pieļaujama tikai ar ministrijas rakstveida atļauju un saskaņojot nomas maksu. Nomas līgumu par veselas ražotnes, ceha vai visa uzņēmuma nomu ar izpirkšanas tiesībām var noslēgt tikai saskaņā ar privatizācijas projektu, kas apstiprināts atbilstoši Latvijas Republikas 1992. gada 16. jūnija likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" vai citiem Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumiem.

Nomas līgumi par nekustamās mantas iznomāšanu jāreģistrē ministrijā. Nomas maksu par veselas ražotnes, ceha vai visa uzņēmuma iznomāšanu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu gadu, pilnībā ieskaita valsts budžetā. Nomas maksu, kas saņemta par veselas ražotnes, ceha vai visa uzņēmuma nomu ar izpirkšanas tiesībām, ieskaita valsts īpašuma privatizācijas fondā.

IV NODAĻA

VALSTS UZŅĒMUMA PĀRVALDĪŠANA

13. pants. Valsts uzņēmuma direktors

Valsts uzņēmumu pārvalda direktors, pārvaldnieks vai ģenerāldirektors (turpmāk - direktors). Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrija. Direktors ir atbildīgs par uzņēmuma darbību, mantu, likumu ievērošanu un līgumu izpildi.

Ieceļot direktoru amatā, ministrs vai komitejas priekšsēdētājs noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka darba līguma termiņu, direktora tiesības, pienākumus un darba samaksu, kā arī paredz noteikumus, uz kuru pamata viņš atbrīvojams no amata pirms termiņa, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksā noteiktās garantijas.

Valsts uzņēmuma direktors ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus viņa pārziņā nodotos ar uzņēmuma darbību saistītos jautājumus. Direktors atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un uzņēmuma statūtiem bez pilnvaras darbojas uzņēmuma vārdā:

- pārstāv uzņēmuma intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā ari visos uzņēmumos;

- dibina un likvidē filiāles un pārstāvniecības;

- rīkojas ar uzņēmuma mantu un naudas līdzekļiem;

- slēdz saimnieciskus un darba līgumus;

- izsniedz pilnvaras;

- atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

- apstiprina uzņēmuma štatus;

- izdod pavēles un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem;

- atbild par to, lai tiktu izpildīti uzņēmēja pienākumi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošībā, eksplozijdrošībā, darba, veselības, vides aizsardzībā un citās jomās saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumu "Par uzņēmējdarbību" un citiem Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem.

Valsts uzņēmuma direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba uzņēmuma darbiniekus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

14. pants. Valsts uzņēmuma revīzijas komisija

Valsts uzņēmuma darbības pārbaudei izveido revīzijas komisiju trīs vai piecu cilvēku sastāvā.

Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs vai komitejas priekšsēdētājs.

Vienu revīzijas komisijas locekli iecel amatā un atbrīvo no amata galvenais valsts kontrolieris. Pārējos revīzijas komisijas locekļus ieceļ amatā un atbrīvo no amata finansu ministrs.

Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi nedrīkst būt pārbaudāmā valsts uzņēmuma darbinieki, kā arī nedrīkst būt radniecībā līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei ar uzņēmuma direktoru, viņa vietniekiem un galveno grāmatvedi.

Revīzijas komisijas darbu apmaksā no pārbaudāmā uzņēmuma līdzekļiem. Darba samaksas apmēru un kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Revīzijas komisija savas sēdes protokolē. Protokolu norakstus līdz ar revīzijas aktiem un atzinumiem revīzijas komisija iesniedz ministrijai vai komitejai, kuras pārziņā ir uzņēmums, Latvijas Republikas Valsts kontrolei, Valsts finansu inspekcijai, Finansu ministrijai un uzņēmuma direktoram.

V NODAĻA

VALSTS UZŅĒMUMA DARBĪBA

15. pants. Valsts uzņēmuma saimnieciskās darbības tiesības

Valsts uzņēmums ir tiesīgs veikt jebkuru saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu un atbilst uzņēmuma statūtiem.

Valsts uzņēmumam likumā noteiktajā kārtībā ar ministrijas rakstveida atļauju ir tiesības piedalīties uzņēmējsabiedrībām (ari iegādāties vērtspapīrus) un bezpeļņas organizācijās. Valsts kapitāla daļas pārstāvi šādās uzņēmējsabiedrībās un bezpeļņas organizācijās ieceļ un atbrīvo ministrija Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" noteiktajā kārtībā. Valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende tiek ieskaitīta valsts uzņēmuma ienākumos.

Vērtspapīrus valsts uzņēmums var brīvi pārdot.

16. pants. Darbi un piegādes valsts vajadzībām

Līgumus par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām slēdz un to izpildi nodrošina Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos noteiktajā kārtībā.

17. pants. Darba attiecības valsts uzņēmumā

Darba attiecības valsts uzņēmumā regulē Latvijas darba likumu kodekss.

Valsts uzņēmuma direktoram un tiem darbiniekiem, kuru pakļautībā ir citi strādājošie vai kuriem ir finansu rīkotāja tiesības, kā arī darbiniekiem, kuri ieņem uzņēmuma statūtos īpaši noteiktus amatus, aizliegts strādāt algotu darbu, saņemt atlīdzību par vienreizējiem pakalpojumiem un piedalīties personiski vai ar trešo personu starpniecību uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos (izņemot valsts uzņēmumus), kuriem ir darījumi vaicitas civiltiesiskas saistības ar valsts uzņēmumu, kā arī piedalīties darījumos ar valsts uzņēmumu. Aizliegums neattiecas uz personu, kas pārstāv valsts kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībā vai bezpeļņas organizācijā, kurā piedalās valsts uzņēmums, kā ari uz personām, kas nomā visu valsts uzņēmumu.

18. pants. Darba samaksa valsts uzņēmumā

Valsts uzņēmuma direktora un viņa vietnieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus atkarībā no uzņēmuma tīrās peļņas nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Pārējo valsts uzņēmuma darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus nosaka direktors saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumiem un darba koplīgumu, nepārsniedzot Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktos normatīvus.

Minimālās darba algas apmēru valsts uzņēmumā nosaka Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumi.

19. pants. Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju darbība valsts uzņēmumā

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju iejaukšanās valsts uzņēmuma darbībā nav atļauta.

20. pants. Produkcijas realizēšana

Produkciju, izpildītos darbus un pakalpojumus valsts uzņēmums realizē pēc līgumiem, arī pēc līgumiem par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kā ari patstāvīgi, izņemot Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos noteiktos gadījumus.

21. pants. Cenas un cenu veidošanās

Valsts uzņēmums realizē savu produkciju, darbus, pakalpojumus un citas vērtības par cenām un pēc tarifiem, kurus var noteikt uzņēmums, un par līgumcenām, bet Latvijas Republikas likumos un Ministru Padomes normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos - par valsts noteiktajām cenām.

Ja valsts uzņēmums pārkāpj valsts cenu un tarifu disciplīnu, nelikumīgi iegūto ienākumu summas ir atsavināmas un ieskaitāmas valsts budžetā. Turklāt uzņēmumam jāmaksā soda nauda Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

22. pants. Finansu un kredīta attiecības

Valsts uzņēmumam ir tiesības saņemt aizdevumus bankās saskaņa ar Latvijas Republikas 1992. gada 19. maija likumu "Par bankām". Valsts uzņēmums var uzņemties saistības pret trešajām personām līdz 10 procentiem no uzņēmuma statūtu fonda.

Jebkuru naudas līdzekļu (arī valūtas) glabāšanai un visu veidu norēķinu, kredīta un kases operāciju veikšanai valsts uzņēmums ir tiesīgs jebkurā bankā atvērt norēķinu kontu, kā arī citus kontus likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts uzņēmuma direktors iesniedz kopā ar gada pārskatu vai pēc ministrijas pieprasījuma - atsevišķi pārskatu par visiem kontiem un operācijām ar tiem. Valsts uzņēmums maksa nodokļus Latvijas Republikas likumos noteiktajos apmēros un kārtībā.

23. pants. Valsts uzņēmuma peļņa

Tīrā peļņa (jebkurā valūtā), kas paliek pēc nodokļu un citu Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos, kā arī līgumos paredzēto maksājumu nokārtošanas, tiek izmantota saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumiem, uzņēmuma statūtiem un darba koplīgumu.

Valsts uzņēmums var dalu no tīrās peļņas ziedot, dāvināt vai pārskaitīt labdarības mērķiem bez ministrijas atļaujas saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 20. decembra likumu "Par peļņas nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3/4).

24. pants. Uzskaite valsts uzņēmumā un tā darbības kontrole

Uzņēmuma direktors gada bilanci un darbības pārskatu ministrijai iesniedz kopā ar revīzijas komisijas atzinumu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Uzņēmuma kases, grāmatvedības un citus dokumentus, kā arī gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija. Revīzijas komisija pēc sava ieskata var pārbaudīt un revidēt visu uzņēmuma mantu un darbību. Uzņēmuma darbību var pārbaudīt un revidēt arī pēc ministrijas, Valsts kontroles, Valsts finansu inspekcijas, kredītiestādes vai tiesībaizsardzības institūciju iniciatīvas.

Revīziju valsts uzņēmumā var izdarīt ne biežāk kā divas reizes gadā.

25. pants. Valsts uzņēmuma darbības apturēšana

Valsts uzņēmuma darbību Latvijas Republikas normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā var apturēt saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 11. decembra likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).

VI NODAĻA

VALSTS UZŅĒMUMA REORGANIZĒŠANA UN LIKVIDĒŠANA

26. pants. Valsts uzņēmuma reorganizēšana

Valsts uzņēmuma reorganizēšana, pārveidošana uzņēmējsabiedrībā vai viena īpašnieka uzņēmumā notiek Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par reorganizēšanu vai pārveidošanu pieņem Latvijas Republikas Ministru Padome vai ministrija.

Pārveidotā uzņēmuma darbību nosaka attiecīgie Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumi.

27. pants. Valsts uzņēmuma likvidēšana

Valsts uzņēmumu likvidē Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

VII NODAĻA

ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPUMIEM UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀŠANAS KĀRTĪBA

28. pants. Atbildība par likuma pārkāpumiem

Par šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Jebkura manta, kas iegūta, valsts uzņēmumam to atsavinot citādi, nekā noteikts šā likuma 11. pantā, konfiscējama par labu valstij bez atlīdzības.

29. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Fiziskajām un juridiskajām personām jāatlīdzina visi zaudējumi, kas nodarīti valsts uzņēmumam, turklāt zaudējumos ieskaitāma arī pārkāpuma dēļ neiegūtā peļņa.

Strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu izskata tiesa vai šķīrējtiesa."

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 9. jūlijā

26.07.1992
Informācijai! Saistībā ar pāreju uz jaunu datu struktūru vietnē var tikt novērotas neprecizitātes. Par tām lūdzam ziņot uz e-pasta adresi likumi@lv.lv.