Darbības ar dokumentu

Preamble

The States Parties to this Protocol,

Declaring that effective action to prevent and combat the smuggling of migrants by land, sea and air requires a comprehensive international approach, including cooperation, the exchange of information and other appropriate measures, including socio-economic measures, at the national, regional and international levels,

Recalling General Assembly resolution 54/212 of 22 December 1999, in which the Assembly urged Member States and the United Nations system to strengthen international cooperation in the area of international migration and development in order to address the root causes of migration, especially those related to poverty, and to maximize the benefits of international migration to those concerned, and encouraged, where relevant, interregional, regional and subregional mechanisms to continue to address the question of migration and development,

Convinced of the need to provide migrants with humane treatment and full protection of their rights,

Taking into account the fact that, despite work undertaken in other international forums, there is no universal instrument that addresses all aspects of smuggling of migrants and other related issues,

Concerned at the significant increase in the activities of organized criminal groups in smuggling of migrants and other related criminal activities set forth in this Protocol, which bring great harm to the States concerned,

Also concerned that the smuggling of migrants can endanger the lives or security of the migrants involved,

Recalling General Assembly resolution 53/111 of 9 December 1998, in which the Assembly decided to establish an open-ended intergovernmental ad hoc committee for the purpose of elaborating a comprehensive international convention against transnational organized crime and of discussing the elaboration of, inter alia, an international instrument addressing illegal trafficking in and transporting of migrants, including by sea,

Convinced that supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime with an international instrument against the smuggling of migrants by land, sea and air will be useful in preventing and combating that crime,

Have agreed as follows:

I. General provisions

Article 1

Relation with the United Nations Convention against Transnational Organized Crime

1. This Protocol supplements the United Nations Convention against Transnational Organized Crime. It shall be interpreted together with the Convention.

2. The provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol unless otherwise provided herein.

3. The offences established in accordance with article 6 of this Protocol shall be regarded as offences established in accordance with the Convention.

Article 2

Statement of purpose

The purpose of this Protocol is to prevent and combat the smuggling of migrants, as well as to promote cooperation among States Parties to that end, while protecting the rights of smuggled migrants.

Article 3

Use of terms

For the purposes of this Protocol:

(a) "Smuggling of migrants" shall mean the procurement, in order to obtain, directly or indirectly, a financial or other material benefit, of the illegal entry of a person into a State Party of which the person is not a national or a permanent resident;

(b) "Illegal entry" shall mean crossing borders without complying with the necessary requirements for legal entry into the receiving State;

(c) "Fraudulent travel or identity document" shall mean any travel or identity document:

(i) That has been falsely made or altered in some material way by anyone other than a person or agency lawfully authorized to make or issue the travel or identity document on behalf of a State; or

(ii) That has been improperly issued or obtained through misrepresentation, corruption or duress or in any other unlawful manner; or

(iii) That is being used by a person other than the rightful holder;

(d) "Vessel" shall mean any type of water craft, including non-displacement craft and seaplanes, used or capable of being used as a means of transportation on water, except a warship, naval auxiliary or other vessel owned or operated by a Government and used, for the time being, only on government non-commercial service.

Article 4

Scope of application

This Protocol shall apply, except as otherwise stated herein, to the prevention, investigation and prosecution of the offences established in accordance with article 6 of this Protocol, where the offences are transnational in nature and involve an organized criminal group, as well as to the protection of the rights of persons who have been the object of such offences.

Article 5

Criminal liability of migrants

Migrants shall not become liable to criminal prosecution under this Protocol for the fact of having been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

Article 6

Criminalization

1. Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences, when committed intentionally and in order to obtain, directly or indirectly, a financial or other material benefit:

(a) The smuggling of migrants;

(b) When committed for the purpose of enabling the smuggling of migrants:

(i) Producing a fraudulent travel or identity document;

(ii) Procuring, providing or possessing such a document;

(c) Enabling a person who is not a national or a permanent resident to remain in the State concerned without complying with the necessary requirements for legally remaining in the State by the means mentioned in subparagraph (b) of this paragraph or any other illegal means.

2. Each State Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences:

(a) Subject to the basic concepts of its legal system, attempting to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article;

(b) Participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 (a), (b) (i) or (c) of this article and, subject to the basic concepts of its legal system, participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 (b) (ii) of this article;

(c) Organizing or directing other persons to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article.

3. Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as aggravating circumstances to the offences established in accordance with paragraph 1 (a), (b) (i) and (c) of this article and, subject to the basic concepts of its legal system, to the offences established in accordance with paragraph 2 (b) and (c) of this article, circumstances:

(a) That endanger, or are likely to endanger, the lives or safety of the migrants concerned; or

(b) That entail inhuman or degrading treatment, including for exploitation, of such migrants.

4. Nothing in this Protocol shall prevent a State Party from taking measures against a person whose conduct constitutes an offence under its domestic law.

II. Smuggling of migrants by sea

Article 7

Cooperation

States Parties shall cooperate to the fullest extent possible to prevent and suppress the smuggling of migrants by sea, in accordance with the international law of the sea.

Article 8

Measures against the smuggling of migrants by sea

1. A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel that is flying its flag or claiming its registry, that is without nationality or that, though flying a foreign flag or refusing to show a flag, is in reality of the nationality of the State Party concerned is engaged in the smuggling of migrants by sea may request the assistance of other States Parties in suppressing the use of the vessel for that purpose. The States Parties so requested shall render such assistance to the extent possible within their means.

2. A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel exercising freedom of navigation in accordance with international law and flying the flag or displaying the marks of registry of another State Party is engaged in the smuggling of migrants by sea may so notify the flag State, request confirmation of registry and, if confirmed, request authorization from the flag State to take appropriate measures with regard to that vessel. The flag State may authorize the requesting State, inter alia:

(a) To board the vessel;

(b) To search the vessel; and

(c) If evidence is found that the vessel is engaged in the smuggling of migrants by sea, to take appropriate measures with respect to the vessel and persons and cargo on board, as authorized by the flag State.

3. A State Party that has taken any measure in accordance with paragraph 2 of this article shall promptly inform the flag State concerned of the results of that measure.

4. A State Party shall respond expeditiously to a request from another State Party to determine whether a vessel that is claiming its registry or flying its flag is entitled to do so and to a request for authorization made in accordance with paragraph 2 of this article.

5. A flag State may, consistent with article 7 of this Protocol, subject its authorization to conditions to be agreed by it and the requesting State, including conditions relating to responsibility and the extent of effective measures to be taken. A State Party shall take no additional measures without the express authorization of the flag State, except those necessary to relieve imminent danger to the lives of persons or those which derive from relevant bilateral or multilateral agreements.

6. Each State Party shall designate an authority or, where necessary, authorities to receive and respond to requests for assistance, for confirmation of registry or of the right of a vessel to fly its flag and for authorization to take appropriate measures. Such designation shall be notified through the Secretary-General to all other States Parties within one month of the designation.

7. A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel is engaged in the smuggling of migrants by sea and is without nationality or may be assimilated to a vessel without nationality may board and search the vessel. If evidence confirming the suspicion is found, that State Party shall take appropriate measures in accordance with relevant domestic and international law.

Article 9

Safeguard clauses

1. Where a State Party takes measures against a vessel in accordance with article 8 of this Protocol, it shall:

(a) Ensure the safety and humane treatment of the persons on board;

(b) Take due account of the need not to endanger the security of the vessel or its cargo;

(c) Take due account of the need not to prejudice the commercial or legal interests of the flag State or any other interested State;

(d) Ensure, within available means, that any measure taken with regard to the vessel is environmentally sound.

2. Where the grounds for measures taken pursuant to article 8 of this Protocol prove to be unfounded, the vessel shall be compensated for any loss or damage that may have been sustained, provided that the vessel has not committed any act justifying the measures taken.

3. Any measure taken, adopted or implemented in accordance with this chapter shall take due account of the need not to interfere with or to affect:

(a) The rights and obligations and the exercise of jurisdiction of coastal States in accordance with the international law of the sea; or

(b) The authority of the flag State to exercise jurisdiction and control in administrative, technical and social matters involving the vessel.

4. Any measure taken at sea pursuant to this chapter shall be carried out only by warships or military aircraft, or by other ships or aircraft clearly marked and identifiable as being on government service and authorized to that effect.

III. Prevention, cooperation and other measures

Article 10

Information

1. Without prejudice to articles 27 and 28 of the Convention, States Parties, in particular those with common borders or located on routes along which migrants are smuggled, shall, for the purpose of achieving the objectives of this Protocol, exchange among themselves, consistent with their respective domestic legal and administrative systems, relevant information on matters such as:

(a) Embarkation and destination points, as well as routes, carriers and means of transportation, known to be or suspected of being used by an organized criminal group engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol;

(b) The identity and methods of organizations or organized criminal groups known to be or suspected of being engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol;

(c) The authenticity and proper form of travel documents issued by a State Party and the theft or related misuse of blank travel or identity documents;

(d) Means and methods of concealment and transportation of persons, the unlawful alteration, reproduction or acquisition or other misuse of travel or identity documents used in conduct set forth in article 6 of this Protocol and ways of detecting them;

(e) Legislative experiences and practices and measures to prevent and combat the conduct set forth in article 6 of this Protocol; and

(f) Scientific and technological information useful to law enforcement, so as to enhance each other's ability to prevent, detect and investigate the conduct set forth in article 6 of this Protocol and to prosecute those involved.

2. A State Party that receives information shall comply with any request by the State Party that transmitted the information that places restrictions on its use.

Article 11

Border measures

1. Without prejudice to international commitments in relation to the free movement of people, States Parties shall strengthen, to the extent possible, such border controls as may be necessary to prevent and detect the smuggling of migrants.

2. Each State Party shall adopt legislative or other appropriate measures to prevent, to the extent possible, means of transport operated by commercial carriers from being used in the commission of the offence established in accordance with article 6, paragraph 1 (a), of this Protocol.

3. Where appropriate, and without prejudice to applicable international conventions, such measures shall include establishing the obligation of commercial carriers, including any transportation company or the owner or operator of any means of transport, to ascertain that all passengers are in possession of the travel documents required for entry into the receiving State.

4. Each State Party shall take the necessary measures, in accordance with its domestic law, to provide for sanctions in cases of violation of the obligation set forth in paragraph 3 of this article.

5. Each State Party shall consider taking measures that permit, in accordance with its domestic law, the denial of entry or revocation of visas of persons implicated in the commission of offences established in accordance with this Protocol.

6. Without prejudice to article 27 of the Convention, States Parties shall consider strengthening cooperation among border control agencies by, inter alia, establishing and maintaining direct channels of communication.

Article 12

Security and control of documents

Each State Party shall take such measures as may be necessary, within available means:

(a) To ensure that travel or identity documents issued by it are of such quality that they cannot easily be misused and cannot readily be falsified or unlawfully altered, replicated or issued; and

(b) To ensure the integrity and security of travel or identity documents issued by or on behalf of the State Party and to prevent their unlawful creation, issuance and use.

Article 13

Legitimacy and validity of documents

At the request of another State Party, a State Party shall, in accordance with its domestic law, verify within a reasonable time the legitimacy and validity of travel or identity documents issued or purported to have been issued in its name and suspected of being used for purposes of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

Article 14

Training and technical cooperation

1. States Parties shall provide or strengthen specialized training for immigration and other relevant officials in preventing the conduct set forth in article 6 of this Protocol and in the humane treatment of migrants who have been the object of such conduct, while respecting their rights as set forth in this Protocol.

2. States Parties shall cooperate with each other and with competent international organizations, non-governmental organizations, other relevant organizations and other elements of civil society as appropriate to ensure that there is adequate personnel training in their territories to prevent, combat and eradicate the conduct set forth in article 6 of this Protocol and to protect the rights of migrants who have been the object of such conduct. Such training shall include:

(a) Improving the security and quality of travel documents;

(b) Recognizing and detecting fraudulent travel or identity documents;

(c) Gathering criminal intelligence, relating in particular to the identification of organized criminal groups known to be or suspected of being engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol, the methods used to transport smuggled migrants, the misuse of travel or identity documents for purposes of conduct set forth in article 6 and the means of concealment used in the smuggling of migrants;

(d) Improving procedures for detecting smuggled persons at conventional and non-conventional points of entry and exit; and

(e) The humane treatment of migrants and the protection of their rights as set forth in this Protocol.

3. States Parties with relevant expertise shall consider providing technical assistance to States that are frequently countries of origin or transit for persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol. States Parties shall make every effort to provide the necessary resources, such as vehicles, computer systems and document readers, to combat the conduct set forth in article 6.

Article 15

Other prevention measures

1. Each State Party shall take measures to ensure that it provides or strengthens information programmes to increase public awareness of the fact that the conduct set forth in article 6 of this Protocol is a criminal activity frequently perpetrated by organized criminal groups for profit and that it poses serious risks to the migrants concerned.

2. In accordance with article 31 of the Convention, States Parties shall cooperate in the field of public information for the purpose of preventing potential migrants from falling victim to organized criminal groups.

3. Each State Party shall promote or strengthen, as appropriate, development programmes and cooperation at the national, regional and international levels, taking into account the socio-economic realities of migration and paying special attention to economically and socially depressed areas, in order to combat the root socio-economic causes of the smuggling of migrants, such as poverty and underdevelopment.

Article 16

Protection and assistance measures

1. In implementing this Protocol, each State Party shall take, consistent with its obligations under international law, all appropriate measures, including legislation if necessary, to preserve and protect the rights of persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol as accorded under applicable international law, in particular the right to life and the right not to be subjected to torture or other cruel, inhuman or degrading treatment or punishment.

2. Each State Party shall take appropriate measures to afford migrants appropriate protection against violence that may be inflicted upon them, whether by individuals or groups, by reason of being the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

3. Each State Party shall afford appropriate assistance to migrants whose lives or safety are endangered by reason of being the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

4. In applying the provisions of this article, States Parties shall take into account the special needs of women and children.

5. In the case of the detention of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol, each State Party shall comply with its obligations under the Vienna Convention on Consular Relations, where applicable, including that of informing the person concerned without delay about the provisions concerning notification to and communication with consular officers.

Article 17

Agreements and arrangements

States Parties shall consider the conclusion of bilateral or regional agreements or operational arrangements or understandings aimed at:

(a) Establishing the most appropriate and effective measures to prevent and combat the conduct set forth in article 6 of this Protocol; or

(b) Enhancing the provisions of this Protocol among themselves.

Article 18

Return of smuggled migrants

1. Each State Party agrees to facilitate and accept, without undue or unreasonable delay, the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and who is its national or who has the right of permanent residence in its territory at the time of return.

2. Each State Party shall consider the possibility of facilitating and accepting the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and who had the right of permanent residence in its territory at the time of entry into the receiving State in accordance with its domestic law.

3. At the request of the receiving State Party, a requested State Party shall, without undue or unreasonable delay, verify whether a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol is its national or has the right of permanent residence in its territory.

4. In order to facilitate the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and is without proper documentation, the State Party of which that person is a national or in which he or she has the right of permanent residence shall agree to issue, at the request of the receiving State Party, such travel documents or other authorization as may be necessary to enable the person to travel to and re-enter its territory.

5. Each State Party involved with the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol shall take all appropriate measures to carry out the return in an orderly manner and with due regard for the safety and dignity of the person.

6. States Parties may cooperate with relevant international organizations in the implementation of this article.

7. This article shall be without prejudice to any right afforded to persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol by any domestic law of the receiving State Party.

8. This article shall not affect the obligations entered into under any other applicable treaty, bilateral or multilateral, or any other applicable operational agreement or arrangement that governs, in whole or in part, the return of persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

IV. Final provisions

Article 19

Saving clause

1. Nothing in this Protocol shall affect the other rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law, including international humanitarian law and international human rights law and, in particular, where applicable, the 1951 Convention and the 1967 Protocol relating to the Status of Refugees and the principle of non-refoulement as contained therein.

2. The measures set forth in this Protocol shall be interpreted and applied in a way that is not discriminatory to persons on the ground that they are the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol. The interpretation and application of those measures shall be consistent with internationally recognized principles of non-discrimination.

Article 20

Settlement of disputes

l. States Parties shall endeavour to settle disputes concerning the interpretation or application of this Protocol through negotiation.

2. Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Protocol that cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of those States Parties, be submitted to arbitration. If, six months after the date of the request for arbitration, those States Parties are unable to agree on the organization of the arbitration, any one of those States Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in accordance with the Statute of the Court.

3. Each State Party may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of or accession to this Protocol, declare that it does not consider itself bound by paragraph 2 of this article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 2 of this article with respect to any State Party that has made such a reservation.

4. Any State Party that has made a reservation in accordance with paragraph 3 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 21

Signature, ratification, acceptance, approval and accession

1. This Protocol shall be open to all States for signature from 12 to 15 December 2000 in Palermo, Italy, and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 12 December 2002.

2. This Protocol shall also be open for signature by regional economic integration organizations provided that at least one member State of such organization has signed this Protocol in accordance with paragraph 1 of this article.

3. This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. A regional economic integration organization may deposit its instrument of ratification, acceptance or approval if at least one of its member States has done likewise. In that instrument of ratification, acceptance or approval, such organization shall declare the extent of its competence with respect to the matters governed by this Protocol. Such organization shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

4. This Protocol is open for accession by any State or any regional economic integration organization of which at least one member State is a Party to this Protocol. Instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. At the time of its accession, a regional economic integration organization shall declare the extent of its competence with respect to matters governed by this Protocol. Such organization shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

Article 22

Entry into force

1. This Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the fortieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, except that it shall not enter into force before the entry into force of the Convention. For the purpose of this paragraph, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by member States of such organization.

2. For each State or regional economic integration organization ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the fortieth instrument of such action, this Protocol shall enter into force on the thirtieth day after the date of deposit by such State or organization of the relevant instrument or on the date this Protocol enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is the later.

Article 23

Amendment

1. After the expiry of five years from the entry into force of this Protocol, a State Party to the Protocol may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations, who shall thereupon communicate the proposed amendment to the States Parties and to the Conference of the Parties to the Convention for the purpose of considering and deciding on the proposal. The States Parties to this Protocol meeting at the Conference of the Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted and no agreement has been reached, the amendment shall, as a last resort, require for its adoption a two-thirds majority vote of the States Parties to this Protocol present and voting at the meeting of the Conference of the Parties.

2. Regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote under this article with a number of votes equal to the number of their member States that are Parties to this Protocol. Such organizations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs and vice versa.

3. An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article is subject to ratification, acceptance or approval by States Parties.

4. An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article shall enter into force in respect of a State Party ninety days after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of an instrument of ratification, acceptance or approval of such amendment.

5. When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties which have expressed their consent to be bound by it. Other States Parties shall still be bound by the provisions of this Protocol and any earlier amendments that they have ratified, accepted or approved.

Article 24

Denunciation

1. A State Party may denounce this Protocol by written notification to the Secretary-General of the United Nations. Such denunciation shall become effective one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

2. A regional economic integration organization shall cease to be a Party to this Protocol when all of its member States have denounced it.

Article 25

Depositary and languages

1. The Secretary-General of the United Nations is designated depositary of this Protocol.

2. The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned plenipotentiaries, being duly authorized thereto by their respective Governments, have signed this Protocol.

Preambula

Šī Protokola Dalībvalstis,

Paziņojot, ka efektīvu pasākumu veikšanai, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu migrantu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ir nepieciešama visaptveroša starptautiska pieeja, ieskaitot sadarbību, informācijas apmaiņu un citus attiecīgus pasākumus, ieskaitot sociāli ekonomiskos pasākumus nacionālajā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī,

Atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1999. gada 22. decembra rezolūciju 54/212, kurā Asambleja aicināja Dalībvalstis un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu nostiprināt starptautisko sadarbību starptautiskās migrācijas un attīstības jomā, lai pievērstos migrācijas pamatcēloņiem, jo sevišķi tiem, kas saistīti ar nabadzību, un lai maksimāli palielinātu starptautiskās migrācijas radītos ieguvumus tiem, kas tajā ir ieinteresēti, un mudināja starptautiskos, reģionālos un subreģionālos mehānismus attiecīgajos gadījumos turpināt pievērsties jautājumam par migrāciju un attīstību,

Pārliecībā par nepieciešamību nodrošināt migrantiem humānu apiešanos un pilnīgu viņu tiesību aizsardzību,

Ņemot vērā faktu, ka, neraugoties uz darbu, kas paveikts citos starptautiskajos forumos, nepastāv neviens universāls tiesību akts, kas aplūkotu visus migrantu nelikumīgās ievešanas un citus ar to saistītos jautājumus,

Rūpēs par organizēto noziedzīgo grupu darbības paplašināšanos migrantu nelikumīgā ievešanā un citās ar to saistītās šai Protokolā minētās noziedzīgās darbības jomās, kas nodara lielu ļaunumu attiecīgajām valstīm,

Rūpēs arī par to, ka nelikumīgā migrantu ievešana var apdraudēt attiecīgo migrantu dzīvību vai drošību,

Atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembra rezolūciju 53/111, kurā Asambleja nolēma izveidot atvērtu starpvaldību ad hoc komiteju nolūkā izstrādāt visaptverošu starptautisku konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un apspriest, inter alia, tāda starptautiska tiesību akta izstrādi, kas pievērstos migrantu nelikumīgai ievešanai un transportēšanai, ieskaitot pa jūras ceļiem,

Pārliecībā par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību papildināšana ar starptautisku tiesību aktu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem būs noderīga, lai novērstu un apkarotu šos noziedzīgos nodarījumus,

Ir vienojušās par sekojošo:

I. Vispārējie noteikumi

1. pants

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

1. Šis Protokols papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Tas tiek interpretēts kopā ar Konvenciju.

2. Konvencijas noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis šim Protokolam, ja vien šeit nav norādīts citādi.

3. Noziedzīgi nodarījumi, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 6.pantu, tiek uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar Konvenciju.

2. pants

Mērķi

Šī Protokola mērķis ir novērst un apkarot migrantu nelikumīgo ievešanu, kā arī šajā nolūkā veicināt sadarbību starp Dalībvalstīm, vienlaicīgi nodrošinot nelikumīgi ievesto migrantu tiesību aizsardzību.

3. pants

Terminu lietošana

Šajā Protokolā:

(a) "Migrantu nelikumīga ievešana" nozīmē nodrošināšanu, nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citādu labumu, lai kādā Dalībvalstī varētu nelikumīgi iebraukt persona, kas nav tās pilsonis vai arī pastāvīgais iedzīvotājs;

(b) "Nelikumīga iebraukšana" nozīmē robežu šķērsošanu, neievērojot nepieciešamos noteikumus likumīgai iebraukšanai uzņemošajā valstī;

(c) "Viltots ceļojumu vai identitātes dokuments" nozīmē jebkuru ceļojumu vai identitātes dokumentu:

(i) kas ir viltots vai arī ko ir būtiski izmainījusi jebkura persona, kas nav likumīgi pilnvarotā amatpersona vai institūcija ar tiesībām izgatavot vai izdot ceļojumu vai identitātes dokumentu kādas valsts vārdā; vai

(ii) kas nav pienācīgā veidā izdots vai arī ir iegūts, iesniedzot nepatiesus datus, izmantojot korupciju vai piespiešanu vai arī jebkurā citā nelikumīgā veidā; vai

(iii) kuru lieto kāda cita persona, nevis tā likumīgais turētājs;

(d) "kuģis" nozīmē jebkura veida ūdens transporta līdzekli, ieskaitot transporta līdzekļus bez iegrimes ūdenī un hidrolidmašīnas, kas tiek izmantots vai arī var tikt izmantots kā transporta līdzeklis uz ūdens, izņemot karakuģus, jūras kara flotes apkalpojošos kuģus vai citus kuģus, kas pieder vai kurus izmanto kāda valdība un kas, attiecīgajā laikā, tiek izmantoti vienīgi valsts nekomerciālā dienestā.

4. pants

Piemērošanas robežas

Šis Protokols, ja vien tajā nav norādīts citādi, tiek piemērots, lai novērstu, izmeklētu un sodītu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 6. pantu, ja šie noziedzīgie nodarījumi pēc būtības ir transnacionāli un ja to izdarīšanā ir iesaistīta noziedzīga grupa, kā arī lai aizsargātu to personu tiesības, kuri ir bijuši šo noziedzīgu nodarījumu objekts.

5. pants

Migrantu kriminālatbildība

Migranti netiek pakļauti kriminālvajāšanai saskaņā ar šo Protokolu par to, ka viņi ir bijuši to darbību objekts, kas izklāstītas šī Protokola 6. pantā.

6. pants

Kriminalizēšana

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamus likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu šādas darbības, kas izdarītas ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu:

(a) migrantu nelikumīga ievešana;

(b) darbības, kas izdarītas nolūkā veicināt migrantu nelikumīgu ievešanu;

(i) viltotu ceļojumu vai identitātes dokumentu izgatavošana;

(ii) tāda dokumenta sagādāšana, nodošana vai turēšana;

(c) iespējas nodrošināšana kādai personai, kura nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, uzturēties šai valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības, izmantojot tos līdzekļus, kas minēti šīs daļas (b) apakšpunktā vai arī jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus.

2. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamus likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu šādas darbības:

(a) ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus - tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas mēģinājumu, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1. daļu;

(b) piedalīšanos kā līdzdalībniekam (dalībniekam) kādā noziedzīgā nodarījumā, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1. daļas (a), (b) (i) vai (c) apakšpunktiem, un, ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus, piedalīšanos kā līdzdalībniekam (dalībniekam) kādā noziedzīgā nodarījumā, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1.daļas (b) (ii) apakšpunktu;

(c) citu personu organizēšanu vai vadīšanu, ja tās izdara kādu noziedzīgu nodarījumu, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1. daļu.

3. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī panta 1.daļas (a), (b) (i) un (c) apakšpunktiem, un, ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus, tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī panta 2.daļas (b) un (c) apakšpunktiem, atzītu šādus apstākļus:

(a) tādus, kas apdraud vai var apdraudēt attiecīgo migrantu dzīvību vai drošību; vai

(b) kas saistīti ar necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos ar šiem migrantiem, tai skaitā — ekspluatācijas nolūkos.

4. Nekas no šai Protokolā izklāstītā nevar kavēt Dalībvalsti veikt pasākumus pret personu, kuras darbība tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem.

II. Migrantu nelikumīga ievešana pa jūru

7. pants

Sadarbība

Dalībvalstis maksimāli sadarbojas, lai novērstu un apkarotu migrantu nelikumīgu ievešanu pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

8. pants

Pasākumi pret migrantu nelikumīgo ievešanu pa jūru

1. Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis, kas kuģo ar tās valsts karogu vai kas norāda, ka ir tajā reģistrēts, kas ir bez valstiskās piederības vai kurš, kaut arī tas kuģo ar kādas citas valsts karogu vai atsakās uzrādīt savu karogu, īstenībā ir reģistrēts attiecīgajā dalībvalstī, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru, var lūgt citām Dalībvalstīm palīdzēt novērst šī kuģa izmantošanu šim nolūkam. Dalībvalstis, kas saņēmušas šādu lūgumu, sniedz šo palīdzību atbilstoši savām iespējām.

2. Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis, kas izmanto navigācijas brīvību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas kuģo ar kādas citas Dalībvalsts karogu vai kuram ir citas Dalībvalsts reģistrācijas zīmes, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru, var par to informēt attiecīgā kuģa karoga valsti, lūgt reģistrācijas apstiprinājumu un, ja tā tiek apstiprināta, lūgt kuģa karoga valstij atļauju veikt attiecīgus pasākumus attiecībā pret šādu kuģi. Kuģa karoga valsts var atļaut pieteikumu iesniegušajai valstij, inter alia:

(a) uzkāpt uz šī kuģa;

(b) pārmeklēt šo kuģi; un

(c) ja tiek atrasti pierādījumi tam, ka šis kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru, veikt attiecīgus pasākumus pret šo kuģi un uz tā esošajiem cilvēkiem un kravu saskaņā ar kuģa karoga valsts atļauju.

3. Dalībvalsts, kas ir veikusi jebkādu pasākumu saskaņā ar šī panta 2. daļu, nekavējoties informē attiecīgo kuģa karoga valsti par šī pasākuma rezultātiem.

4. Dalībvalsts bez kavēšanās atbild uz citas Dalībvalsts lūgumu noteikt, vai kādam kuģim, kas norāda, ka ir tajā reģistrēts vai arī kuģo ar tās karogu, ir tiesības to darīt, kā arī atbild uz lūgumu sniegt atļauju, kas iesniegts saskaņā ar šī panta 2. daļu.

5. Kuģa karoga valsts var saskaņā ar šī Protokola 7. pantu pievienot savai atļaujai papildus nosacījumus, kas tiek saskaņoti ar lūgumu iesniegušo valsti, ieskaitot nosacījumus par atbildību un par veicamo efektīvo pasākumu apjomu. Dalībvalsts neveic nekādus papildus pasākumus bez kuģa karoga valsts nepārprotamas atļaujas, izņemot tos, kas nepieciešami, lai novērst tiešus draudus cilvēku dzīvībai, kā arī tos, kas izriet no attiecīgajiem divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem.

6. Katra Dalībvalsts nosaka institūciju vai, ja nepieciešams, institūcijas, kas saņem un atbild uz palīdzības sniegšanas lūgumiem, lūgumiem apstiprināt reģistrāciju vai arī kāda kuģa tiesības kuģot ar tās karogu un sniegt atļauju veikt atbilstošus pasākumus. Par noteikto institūciju vai institūcijām caur Ģenerālsekretāru tiek paziņots visām citām Dalībvalstīm viena mēneša laikā pēc noteikšanas.

7. Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kāds kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru un ka tam nav valstiskās piederības vai arī ka to var pielīdzināt kuģim bez valstiskās piederības, var uzkāpt uz un pārmeklēt šo kuģi. Gadījumā, ja tiek atrasti pierādījumi, kas apstiprina šīs aizdomas, tad attiecīgā Dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām.

9. pants

Aizsardzības noteikumi

1. Kad kāda Dalībvalsts īsteno pasākumus pret kādu kuģi saskaņā ar šī Protokola 8. pantu, tā:

(a) nodrošina drošību uz kuģa esošajām personām un humānu apiešanos ar tām;

(b) pienācīgi ņem vērā nepieciešamību neapdraudēt kuģa vai tā kravas drošību;

(c) pienācīgi ņem vērā nepieciešamību neapdraudēt karoga valsts vai jebkuras citas ieinteresētās valsts komerciālās vai juridiskās intereses;

(d) pieejamo līdzekļu ietvaros nodrošina, lai jebkuri pasākumi, kas īstenoti attiecībā pret kuģi, būtu ekoloģiski droši.

2. Gadījumā, ja motīvi pasākumu veikšanai saskaņā ar šī Protokola 8. pantu izrādās nepamatoti, tad kuģim tiek kompensēti jebkādi nodarītie zaudējumi vai kaitējums, ar nosacījumu, ka šis kuģis nav veicis nekādas darbības, kas attaisnotu veiktos pasākumus.

3. Veicot, ieviešot vai īstenojot jebkādus pasākumus saskaņā ar šo nodaļu, ir pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība neiejaukties un neizskart:

(a) piekrastes valstu tiesības un pienākumus, kā arī to jurisdikcijas piemērošanu saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām; vai

(b) karoga valsts tiesības īstenot jurisdikciju un kontroli ar kuģi saistītajos administratīvajos, tehniskajos un sociālajos jautājumos.

4. Jebkādus pasākumus uz jūras saskaņā ar šo nodaļu īsteno vienīgi karakuģi vai militārie lidaparāti, vai arī citi kuģi vai lidaparāti, kas skaidri apzīmēti un identificējami kā valdības dienestam piederoši un attiecīgi pilnvaroti.

III. Novēršana, sadarbība un citi pasākumi

10. pants

Informācija

1. Neierobežojot Konvencijas 27. un 28. panta noteikumus, Dalībvalstis, jo sevišķi tās, kurām ir kopīgas robežas vai arī kas atrodas tajos maršrutos, pa kuriem tiek nelikumīgi pārvadāti migranti, šī Protokola mērķu sasniegšanas nolūkos savā starpā, ievērojot savas attiecīgās iekšējās tiesību un administratīvās sistēmas, apmainās ar attiecīgo informāciju tādos jautājumos kā:

(a) iekāpšanas un nosūtīšanas punkti, kā arī maršruti, pārvadātāji un transporta līdzekļi, par kuriem zināms vai arī par kuriem pastāv aizdomas, ka tos izmanto kāda organizēta noziedzīga grupa, kas iesaistīta šī Protokola 6. pantā minētajās darbībās;

(b) to organizāciju vai arī organizēto noziedzīgo grupu identitāte un metodes, par kurām zināms vai arī par kurām pastāv aizdomas, ka tās ir iesaistītas šī Protokola 6. pantā minētajās darbībās;

(c) Dalībvalsts izdoto ceļojumu dokumentu autentiskās iezīmes un pienācīgā forma kā arī ceļojumu vai identitātes dokumentu zādzības vai ar tām saistīta to nelikumīga izmantošana;

(d) cilvēku slēpšanas un transportēšanas metodes, ceļojumu vai identitātes dokumentu nelikumīga izmainīšana, izgatavošana vai iegāde, vai arī cita veida nelikumīga izmantošana saistībā ar šī Protokola 6. pantā minētajām darbībām un to atklāšanas veidi;

(e) likumdošanas pieredze, prakse un pasākumi, lai novērstu un apkarotu šī Protokola 6. pantā minētās darbības; un

(f) zinātniskā un tehnoloģiskā informācija, kas noderīga tiesību aizsardzībā, uzlabojot Dalībvalstu iespējas novērst, atklāt un izmeklēt šī Protokola 6. pantā minētās darbības un pakļaut kriminālvajāšanai tajās iesaistītās personas.

2. Informāciju saņemošās Dalībvalsts pienākums ir ievērot visus informāciju nododošās Dalībvalsts noteiktos ierobežojumus tādas informācijas izmantošanai.

11. pants

Robežkontroles pasākumi

1. Neierobežojot starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēku brīvu pārvietošanos, Dalībvalstis pēc iespējas stiprina nepieciešamos robežkontroles pasākumus, lai novērstu un atklātu migrantu nelikumīgu ievešanu.

2. Katra Dalībvalsts veic likumdošanas un citus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējas izmantot komerciālo pārvadātāju transporta līdzekļus to noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 6. panta 1.daļas (a) apakšpunktu.

3. Kad tas nepieciešams un neierobežojot piemērojamās starptautiskās konvencijas, šiem pasākumiem ir jāietver saistību noteikšana komerciālajiem pārvadātājiem, ieskaitot jebkādas transporta kompānijas vai jebkādu satiksmes līdzekļu īpašniekus vai operatorus, pārliecināties par to, ka visiem pasažieriem ir ceļojuma dokumenti, kas nepieciešami iebraukšanai uzņemošajā valstī.

4. Katra Dalībvalsts, saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem, veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu sankcijas par šī panta 3. daļā minēto saistību pārkāpumiem.

5. Katra Dalībvalsts izskata iespējas veikt tādus pasākumus, kas atļautu, saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem, liegt iebraukšanu vai anulēt vīzas personām, kas iesaistītas saskaņā ar šo Protokolu noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

6. Neierobežojot Konvencijas 27. pantu, Dalībvalstis izskata iespējas veikt tādus pasākumus, kas stiprinātu sadarbību starp robežkontroles institūcijām, tai skaitā, izveidojot un uzturot tiešus saziņas kanālus.

12. pants

Dokumentu drošība un kontrole

Katra Dalībvalsts, savu iespēju ietvaros, veic nepieciešamos pasākumus, lai:

(a) nodrošinātu, ka tās izdotajiem ceļojuma vai identitātes dokumentiem būtu tāda kvalitāte, kas novērstu iespējas tos nelikumīgi izmantot vai arī viltot un nelikumīgi izmainīt, pavairot vai izdot; un

(b) nodrošinātu attiecīgās Dalībvalsts vai tās vārdā izdoto ceļojumu dokumentu aizsargāšanu un drošību un novērstu to nelikumīgu izgatavošanu, izdošanu un izmantošanu.

13. pants

Dokumentu likumība un derīgums

Pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma Dalībvalsts saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem saprātīga termiņā pārbauda to ceļojumu vai identitātes dokumentu likumību un derīgumu, kas tās vārdā izdoti vai it kā izdoti un attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka tie tiek izmantoti šī Protokola 6. pantā minēto darbību veikšanai.

14. pants

Apmācības un tehniskā sadarbība

1. Dalībvalstis nodrošina vai uzlabo apmācības tiesību aizsardzības, imigrācijas un citām amatpersonām, lai novērstu šī Protokola 6. pantā minēto darbību izdarīšanu un īstenotu humānu apiešanos ar tiem migrantiem, kas ir bijuši šo darbību objekts, ievērojot viņu tiesības, kas noteiktas ar šo Protokolu.

2. Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar kompetentām starptautiskām organizācijām, nevalstiskām organizācijām, citām attiecīgām organizācijām un citiem attiecīgajiem civilās sabiedrības elementiem, lai nodrošinātu adekvātu personāla apmācību savās teritorijās nolūkā novērst, apkarot un izskaust šī Protokola 6. pantā minētās darbības un aizstāvēt to migrantu tiesības, kas ir bijuši šādu darbību objekts. Šīs apmācības ietver:

(a) ceļojumu dokumentu drošības un kvalitātes uzlabošanu;

(b) viltotu ceļojumu vai identitātes dokumentu atpazīšanu un atklāšanu;

(c) operatīvās informācijas vākšanu, tai skaitā informācijas, kas attiecas uz to organizēto noziedzīgo grupu identificēšanu, kas ir zināmas vai tiek turētas aizdomās par šī Protokola 6. pantā minēto darbību izdarīšanu, informācijas vākšanu par tām metodēm, kas tiek izmantotas, lai transportētu nelikumīgi ievedamos migrantus, lai nelikumīgi izmantotu ceļojumu vai identitātes dokumentus šī Protokola 6. pantā minēto darbību izdarīšanai, un par slēpšanas līdzekļiem, kas tiek izmantoti migrantu nelikumīgā ievešanā;

(d) procedūru uzlabošanu nelikumīgi ievestu personu atklāšanai konvencionālajos un nekonvencionālajos iebraukšanas un izbraukšanas punktos; un

(e) humānu apiešanos ar migrantiem un viņu šai Protokolā noteikto tiesību aizsardzību.

3. Dalībvalstis ar attiecīgu pieredzi izskata iespējas sniegt tehnisko palīdzību valstīm, kas bieži ir to personu izcelsmes vai tranzīta valstis, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts. Dalībvalstis pieliek visas pūles, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus, tādus kā satiksmes līdzekļi, datoru sistēmas un dokumentu nolasītājus, lai apkarotu šī Protokola 6. pantā minētās darbības.

15. pants

Citi preventīvie pasākumi

1. Katra Dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu tādu informācijas programmu sagatavošanu vai uzlabošanu, kas palielina sabiedrības izpratni par to, ka šī Protokola 6. pantā minētās darbības ir noziedzīgas darbības, kuras bieži vien izdara organizētas noziedzīgas grupas peļņas ieguvei, un ka tās nopietni apdraud attiecīgos migrantus.

2. Saskaņā ar Konvencijas 31. pantu Dalībvalstis sadarbojas publiskās informācijas jomā nolūkā atturēt potenciālos migrantus no iespējām kļūt par organizēto noziedzīgo grupu upuriem.

3. Katra Dalībvalsts izstrādā vai attiecīgi uzlabo attīstības programmas un sadarbību nacionālajā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī, ņemot vērā migrācijas sociāli ekonomiskās realitātes un īpašu uzmanību pievēršot sociāli un ekonomiski atpalikušiem rajoniem, lai cīnītos pret tiem sociāli ekonomiskajiem pamatcēloņiem, kas izraisa migrantu nelikumīgo pārvietošanu, tādiem kā nabadzība un nepietiekama attīstība.

16. pants

Aizsardzības un palīdzības pasākumi

1. Īstenojot šo Protokolu, katra Dalībvalsts, atbilstoši savām saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, īsteno visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot likumdošanas, ja nepieciešams, lai ievērotu un aizsargātu to personu tiesības, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, saskaņā ar attiecīgajām starptautisko tiesību normām, īpaši tiesības uz dzīvību un tiesības netikt pakļautiem spīdzināšanai vai citiem cietsirdīgiem, necilvēcīgiem vai pazemojošiem apiešanās vai sodu veidiem.

2. Katra Dalībvalsts īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu migrantiem atbilstošu aizsardzību pret vardarbību, ko viņiem varētu nodarīt atsevišķas personas vai grupas sakarā ar to, ka viņi ir bijuši šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts.

3. Katra Dalībvalsts nodrošina atbilstošu palīdzību tiem migrantiem, kuru dzīvība vai drošība ir apdraudētas sakarā ar to, ka viņi ir bijuši šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts.

4. Piemērojot šī panta noteikumus, Dalībvalstis ņem vērā sieviešu un bērnu īpašās vajadzības.

5. Gadījumā, ja tiek atklāta kāda persona, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, katra Dalībvalsts ievēro savas saistības saskaņā ar Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, kad tā ir piemērojama, ieskaitot pienākumu bez kavēšanās informēt attiecīgo personu par noteikumiem, kas attiecas uz paziņojumu sniegšanu konsulārajām amatpersonām un par saziņu ar šīm amatpersonām.

17. pants

Citas Vienošanās

Dalībvalstis izskata iespējas slēgt divpusējas vai reģionālas papildus vienošanās vai operatīvas vienošanās, kuru nolūks ir:

(a) veikt vispiemērotākos un efektīvākos pasākumus, lai novērstu un apkarotu šī Protokola 6. pantā minētās darbības; vai

(b) savstarpēji paplašināt šī Protokola noteikumu apjomu.

18. pants

Nelikumīgi ievesto migrantu nosūtīšana atpakaļ

1. Katra Dalībvalsts apņemas bez nepamatotas vai nesaprātīgas kavēšanās veicināt tādas personas nosūtīšanu atpakaļ un uzņemšanu, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts un kas ir tās pilsonis vai arī kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā atgriešanās laikā.

2. Katra Dalībvalsts izskata iespējas atvieglot tādas personas atpakaļuzņemšanu, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts un kurai ir bijušas pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem tajā laikā, kad attiecīgā persona ir iebraukusi uzņemošajā valstī.

3. Pēc uzņemošās Dalībvalsts lūguma attiecīgā Dalībvalsts, bez nepamatotas vai nesaprātīgas kavēšanās, pārbauda, vai kāda persona, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts ir tās pilsonis vai arī tai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā.

4. Lai veicinātu tādas personas atgriešanos, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts un kurai nav pienācīgās dokumentācijas, tā Dalībvalsts, kuras pilsonis ir šī persona vai arī kurā šai personai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, pēc uzņemošās valsts lūguma apņemas izdot nepieciešamos ceļojumu dokumentus vai citas atļaujas, lai šī persona varētu ceļot uz un atgriezties tās teritorijā.

5. Katra Dalībvalsts, kas ir iesaistīta tādas personas nosūtīšanā atpakaļ, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo atgriešanos pienācīgā veidā un attiecīgi ņemot vērā šīs personas drošību un cieņu.

6. Dalībvalstis var sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu šī panta noteikumu īstenošanu.

7. Šis pants neierobežo nekādas tiesības, kas piešķirtas personām, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, saskaņā ar uzņemošās Dalībvalsts iekšējiem normatīvajiem aktiem.

8. Šis pants neietekmē tās saistības, kas noteiktas jebkurā piemērojamā divpusējā vai daudzpusējā līgumā vai jebkurā citā spēkā esošā līgumā vai vienošanās, kas pilnībā vai daļēji nosaka to personu atgriešanos, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts.

IV. Nobeiguma noteikumi

19. pants

Nodrošinājuma noteikumi

1. Nekas no šī Protokola neietekmē valstu un privātpersonu citas tiesības, saistības un atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ieskaitot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, un, tai skaitā, kad tie piemērojami, 1951. gada Konvenciju un 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu un tajos noteikto atpakaļ nenosūtīšanas principu.

2. Šai Protokolā paredzētie pasākumi tiek interpretēti un piemēroti tādā veidā, kas nav diskriminējošs attiecībā pret personām sakarā ar to, ka tās ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts. Šo pasākumu interpretācijai un piemērošanai ir jāatbilst starptautiski atzītiem nediskriminācijas principiem.

20. pants

Strīdu risināšana

1. Dalībvalstis cenšas sarunu kārtībā risināt strīdus, kas saistīti ar šī Protokola interpretāciju un piemērošanu.

2. Jebkādi strīdi starp divām vai vairākām Dalībvalstīm, ja tos saprātīgā laika periodā nav iespējams atrisināt sarunu ceļā, tiek pēc vienas no šo Dalībvalstu lūguma nodoti skatīšanai šķīrējtiesā. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā pēc lūguma izskatīt strīdu šķīrējtiesā šīs Dalībvalstis nav spējušas vienoties par šķīrējtiesas organizēšanu, tad jebkura no šīm Dalībvalstīm var nodot strīdu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā, iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Tiesas Statūtiem.

3. Katra Dalībvalsts šī Protokola parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā vai arī laikā, kad tā šim Protokolam pievienojas, var paziņot, ka tā neuzskata šī panta 2. daļu sev par saistošu. Citām Dalībvalstīm nav saistoša šī panta 2. daļa attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti, kas ir izdarījusi šādu atrunu.

4. Jebkura Dalībvalsts, kas ir izdarījusi šī panta 3. daļā minēto atrunu, var jebkurā laikā šo atrunu atsaukt, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

21. pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm no 2000. gada 12. decembra līdz 15. decembrim Palermo, Itālijā, un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2002. gada 12. decembrim.

2. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai arī reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām ar noteikumu, ka vismaz viena šādas organizācijas dalībvalsts ir parakstījusi šo Protokolu saskaņā ar šī panta 1. daļu.

3. Šis Protokols ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina. Ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas akti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas var iesniegt savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas aktus, ja to izdarījusi vismaz viena attiecīgās organizācijas dalībvalsts. Ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas aktā attiecīgā organizācija paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šis Protokols. Šāda organizācija arī informē dokumentu depozitāriju par jebkādām būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

4. Šim Protokolam var pievienoties jebkura valsts vai jebkura reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja vismaz viena tās dalībvalsts ir šī Protokola Dalībvalsts. Dokumenti par pievienošanos tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Pievienošanās laikā reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šis Protokols. Šāda organizācija arī informē dokumentu depozitāriju par jebkādām būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

22. pants

Spēkā stāšanās

1. Šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc četrdesmitā dokumenta par ratifikāciju, apstiprināšanu, akceptēšanu vai pievienošanos iesniegšanas datuma, bet ar nosacījumu, ka tas nestājas spēkā pirms Konvencijas spēkā stāšanās. Šīs daļas nolūkos neviens dokuments, ko iesniedz reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, netiek skaitīts papildus dokumentiem, ko iesniegušas šīs organizācijas dalībvalstis.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, apstiprina vai akceptē šo Protokolu, vai pievienojas tam pēc četrdesmitā dokumenta iesniegšanas par šādu rīcību, šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai organizācija iesniegusi attiecīgo dokumentu vai arī datumā, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1. daļu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem iestājas vēlāk.

23. pants

Grozījumi

1. Piecus gadus pēc šī Protokola spēkā stāšanās Protokola Dalībvalsts var ieteikt grozījumus un iesniegt tos reģistrēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam paziņo ieteiktos grozījumus pārējām Dalībvalstīm un Konvencijas Dalībvalstu Konferencei ar mērķi izskatīt un pieņemt lēmumu par šādu priekšlikumu. Protokola dalībvalstis, tiekoties Dalībvalstu Konferencē, dara visu nepieciešamo, lai panāktu vienprātību par katru grozījumu. Ja izmantoti visi centieni panākt vienprātību un vienošanos nav izdevies panākt, grozījuma pieņemšanai pēdējā instancē nepieciešams Dalībvalstu Konferencē klātesošo un balsojošo Protokola Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākums.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savas kompetences jautājumos izmanto savas tiesības balsot saskaņā ar šo pantu, un tām piederošo balsu skaits ir vienāds ar to Dalībvalstu skaitu, kas ir šī Protokola dalībnieces. Šādas organizācijas nevar izmantot savas balsstiesības, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

3. Grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 1. daļu, Dalībvalstis var ratificēt, apstiprināt vai akceptēt.

4. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 1. daļu, attiecībā uz Dalībvalsti stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram iesniegts dokuments par šāda grozījuma ratifikāciju, apstiprināšanu vai akceptēšanu.

5. Kad grozījums stājas spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kas atzinušas to par saistošu. Pārējām Dalībvalstīm paliek saistoši šī Protokola noteikumi un jebkādi agrāk izdarīti grozījumi, ko tās ratificējušas, apstiprinājušas vai akceptējušas.

24. pants

Denonsēšana

1. Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu ar rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

2. Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija pārstāj būt šī Protokola Dalībvalsts, kad šo Protokolu denonsējušas visas šīs organizācijas dalībvalstis.

25. pants

Depozitārijs un valodas

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir iecelts par šī Protokola depozitāriju.

2. Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir līdzvērtīgi un autentiski, tiek nodots glabāšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies pilnvarotie, kurus tam pilnvarojušas attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo Protokolu.