Darbības ar dokumentu

I. Koncepcijas mērķis:

Nodrošināt efektīvu Publisko aģentūru likuma ieviešanu, paredzot valsts (pašvaldības) uzņēmumu un statūtsabiedrību pārveidošanu par valsts (pašvaldības) iestādēm vai atsevišķos gadījumos par kapitālsabiedrībām vai privatizāciju/likvidāciju, kā arī aģentūru kā pārraudzības iestāžu izveidošanas kārtību.

II. Koncepcijā piedāvātie galvenie risinājumi:

1. Nodrošināt Ministru kabinetu ar vispusīgu informāciju par katru konkrēto reorganizācijas gadījumu, sniedzot priekšlikumus par reorganizācijas pamatojumu, alternatīvām, iespējām izveidot optimālāku valsts pārvaldes institucionālo struktūru un panākt funkciju dublēšanās novēršanu;

2. Aģentūru veidošanas (vērtēšanas) procesu izmantot kā instrumentu nulles — bāzes budžeta sagatavošanai vidējā termiņā;

3. Nodrošināt lielāku caurredzamību un atklātumu aģentūru direktoru iecelšanā;

4. Lai nodrošinātu kvalitatīvu katra reorganizācijas gadījuma izvērtējumu, pagarināt valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību reorganizācijas termiņu līdz 2004.gada 30.septembrim;

5. Lai veicinātu kvalitatīvu katra reorganizācijas gadījuma izvērtējumu, pagarināt pašvaldību uzņēmumu un statūtsabiedrību pārveidošanas termiņu par aģentūrām līdz 2004.gada 31.jūlijam.

III. Koncepcijā piedāvātais risinājums aģentūru veidošanas gaitas uzlabošanai:

1. Ministrijām līdz 2004.gada 2. aprīlim atbilstoši valsts aģentūru veidošanas kritērijiem (skat. 1.pielikumu) jāizvērtē un jāsniedz priekšlikumi Ministru kabinetam par visu to valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) un iestāžu, kas ir ietverti šīs koncepcijas 2.pielikumā, turpmāko statusu. Kādas iestādes vai uzņēmuma iekļaušana šajā pielikumā nenozīmē, ka jau nolemts šo uzņēmumu (statūtsabiedrību) vai aģentūru pārveidot par aģentūru. Koncepcijas 2.pielikums nav uzskatāms par noslēgtu — laika gaitā tas var tikt papildināts.

2. Tiek paredzēts šāds vispārējais vērtēšanas laika ietvars (norādītie datumi ir maksimālais laiks, līdz kuram ministrijām jāiesniedz attiecīgie tiesību aktu projekti Ministru kabinetā vai Uzņēmumu reģistrā):

3. Līdz 2003.gada 5.maijam ministrijas ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju saskaņo konkrētu laiku, līdz kuram saskaņā ar vērtēšanas vispārējo laika ietvaru (sk. 2.punktu) ministrijām jāveic valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) un iestāžu turpmākā statusa izvērtējums. Saskaņojot vērtēšanas laiku jānodrošina, ka saistīto uzņēmumu un iestāžu (sk. 2. pielikumu) izvērtēšana notiek vienlaicīgi.

4. Ministriju priekšlikumi par valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) un valsts iestāžu turpmāko statusu tiek izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē kā tiesību akta projekts, kam tiek pievienots informatīvais materiāls, kurā atspoguļoti vērtēšanas rezultāti. Valsts kanceleja sagatavo un nosūta ministrijām informatīvā materiāla struktūru. Valsts kanceleja kopīgi ar Finanšu ministriju 6-8 nedēļu laikā atzinuma formā sagatavo ministrijas priekšlikuma izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā lūdzot Valsts sekretāru sanāksmi pagarināt izvērtēšanas laiku.

5. Gadījumos, kad viena jautājuma ietvaros, piemēram — nekustamo īpašumu apsaimniekošana — tiek vienlaicīgi izvērtēti vairāki uzņēmumi (statūtsabiedrības) vai iestādes, kas atrodas dažādu ministriju padotībā, Valsts sekretāru sanāksmē tiek izsludināta koncepcija. Koncepciju sagatavo vai nu Valsts kanceleja, Finanšu ministrija vai kāda no iesaistītajām ministrijām, piedaloties visām pārējām iesaistītajām ministrijām. Vienošanās par atbildīgo institūciju koncepcijas sagatavošanā tiek panākta valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) un iestāžu vērtēšanas laika saskaņošanas ietvaros.

6. Izskatot jautājumu par aģentūras izveidošanu Ministru kabineta komitejā vai Ministru kabinetā, ministrijas priekšlikumam pievieno Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas kopīgs izvērtējums (atzinums). Ja informatīvo ziņojumu sagatavo vai nu Valsts kanceleja vai Finansu ministrija, tad šim informatīvajam ziņojumam tiek pievienoti ministriju sniegtie atzinumi.

7. Ministrijas un to padotības institūcijas vērtēšanas procesā nodrošina Valsts kanceleju un Finanšu ministriju ar visu pieprasīto informāciju (t.sk. par finansējumu, štatiem u.c.) par uzņēmuma (t.sk. meitas uzņēmumu) vai valsts iestādes darbību.

8. Jautājums par izglītības un kultūras iestāžu, kā arī medicīnas aprūpes iestāžu reorganizāciju tiks skatīts atsevišķā koncepcijas projektā(os).

9. Šajā koncepcijā paredzēto vērtēšanas kārtību (sk. 1.pielikumu) pašvaldība var ņemt vērā, lai izlemtu, ka pašvaldības uzņēmums vai statūtsabiedrība:

— pārveidojams par kapitālsabiedrību un ierakstāms komercreģistrā;

— pārveidojams par pašvaldības domes (padomes) pakļautības iestādi;

— pārveidojams par pašvaldības domes (padomes) pārraudzības iestādi (aģentūru);

— privatizējams vai likvidējams

IV. Koncepcijā piedāvātais risinājums aģentūru direktoru apstiprināšanai amatā:

— Valsts aģentūras direktoru amatā ieceļ konkursa kārtībā;

— Ja aģentūra tiek izveidota valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas rezultātā, ministrs var izvēlēties turpināt darba attiecības ar līdzšinējo direktoru vai noteikt konkursu uz aģentūras direktora vietu;

— Valsts aģentūras direktoru amatā apstiprina Ministru kabinets pēc ministra rekomendācijas;

— Darba līgumu ar aģentūras direktoru slēdz ministrs;

— Valsts aģentūras direktoru pēc ministra ierosinājuma no amata atceļ Ministru kabinets;

— Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējami konkursi uz valsts aģentūras direktora amatu.

Pielikums Nr.1

Aģentūru veidošanas kritēriji

Blokshēma sniedz tikai vispārējas vadlīnijas vērtēšanas procesā

Pielikums Nr.2

Iestāžu un uzņēmumu, kas tiks vērtēti aģentūru veidošanas procesā, saraksts

Valsts atbalsts un reģionālā attīstība:

BOVAS “Latvijas attīstības aģentūra” (EM), BO VSIA “Reģionu attīstība” (RAM), VA “Valsts reģionālās attīstības aģentūra” (RAM), BO VSIA “Teritorijas attīstības plānošanas centrs” (RAM), BO VAS “Lauku attīstības fonds” (ZM), Lauku atbalsta dienests (ZM).

BOVSIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” (EM) — jāvērtē kontekstā ar Latvijas nacionālās akreditācijas birojs”, BOVSIA “Latvijas standarts” un “Valsts metroloģisko inspekciju”.

“Latvijas nacionālās akreditācijas birojs” (EM).

“Valsts energoinspekcija” (EM).

“Centrālā statistikas pārvalde” (EM).

Nekustamo un citu ministriju īpašumu apsaimniekošana:

BOVSIA “NĪ” (KM), BOVSIA “Namzinis” (SM), BOVISA “Nams” (FM), BOVU “Lauksaimnieku centrs” (ZM), VAS “Diplomātiskā servisa aģentūra” (ĀM), VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (FM), VA “Aizsardzības īpašuma fonds” (AM), BOVAS “Tiesu nama aģentūra” (TM), BOVSIA “Šampētera nams” (LM), VA “Materiālās rezerves” (IeM), VA “Iekšlietu ministrijas īpašumu valsts aģentūra”, “Saimniecības un apgādes pārvalde” (IeM), VU “Namiķis” (ZM). “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija” (FM) — jāvērtē kontekstā ar VID un nodokļu iekasēšanas uzraudzību.

“Valsts proves uzraudzības inspekcija” (FM).

BOVSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” un BOVSIA “Komplekss Dzintari” (IeM).

BOVSIA “Likuma vārdā” (IeM), BOVSIA “Tēvijas sargs” (AM), BOVSIA “Latvijas vēstnesis”(TM).

VA “Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra”.

VA “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” (IeM).

BOVSIA “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” (IZM) — jāvērtē kontekstā ar BO “Akadēmisko programmu aģentūra” un BOVU “Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra” (IZM).

“Studiju fonds”(IzM).

“Sporta pārvalde” (IZM).

VAS “Kultūrkapitāla fonds” (KM).

VA “Tautas mākslas centrs” (KM) — jāvērtē kontekstā arī ar “Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs” (IZM).

“Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas centrs” (KM).

VA “Mājokļu aģentūra” (RAM).

BOVAS “Sociālās apdrošināšanas aģentūra” (LM)

BOVSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (LM) — jāvērtē kontekstā ar “Sociālās palīdzības fonds”

VA “Nodarbinātības valsts aģentūra” — jāvērtē kontekstā ar VA “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra” (LM), BOVU “Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra” (IZM), “Profesionālās izglītības centrs” (IZM).

VA “Ģimenes un veselības aģentūra” (LM).

BOVAS “CSDD” (SM) — jāvērtē kontekstā ar BOVISA “Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrs” (ZM), BOVSIA “Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija” (ZM).

BOVSIA “Autotransporta direkcija” (SM)

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (SM)

BOVAS “Latvijas autoceļu direkcija” (SM) — jāvērtē kontekstā ar VAS “Centrālā reģiona ceļi”, VAS “Vidzemes ceļi”, VAS “Kurzemes ceļi”, VAS “Latgales ceļi” un BO VAS “Autoceļu izpēte”.

Informatizācijas jautājumi:

BOVAS “VITA” (SM), BOVSIA “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs” (KM) — jāskata kontekstā arī ar skolu un pašvaldību informatizācijas projektu vadību; “Datu valsts inspekcija” (TM); “IeM sakaru tīkls”; “Telekomunikāciju tehnikas aģentūra” (IeM).

“Elektrosakaru inspekcija” (SM).

“Latvijas Jūras administrācija” (SM).

“Civilās aviācijas administrācija” (SM).

BOVSIA “RAPA” (VAM)

VA “Maksātnespējas aģentūra” (TM).

“Valsts valodas centrs” (TM) — jāvērtē kontekstā ar “Valsts valodas aģentūra” (IZM).

“Patentu tehniskā bibliotēka” (TM) — jāvērtē kontekstā ar arhīvu jautājumu.

“Valsts zemes dienests” — jāvērtē kontekstā ar citiem reģistriem un funkciju optimizāciju.

“Valsts tiesu ekspertīžu birojs” (TM).

“Naturalizācijas pārvalde” (TM).

Latvijas vides aģentūra (VAM) — jāvērtē kontekstā ar BOVSIA “Vides investīciju fonds” (SM), “Latvijas vides aizsardzības fonds” un Reģionālajām vides pārvaldēm. “Radiācijas drošības centru” (VAM), “Ietekmes uz vidi novērtējuma birojs” (VAM), BOVU “Vides projekts” (VAM).

Veselības aprūpes finansēšana & administrēšana:

VA “Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra”, “Veselības veicināšanas aģentūra”, Valsts farmācijas inspekcija, BOVAS “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra”, BOVU “Latvijas sertifikācijas centrs”, “Valsts zāļu aģentūra” (VM), “Zāļu cenu aģentūra” (VM).

VSIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” (ZM).

VU zivju audzētavas “Tome”, “Ķegums”, “Sārene”, “Dole”, “Brasla”, “Pelči”, “Kārļi”, VU “Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts”.

VU “Latvijas valsts augu aizsardzības centrs” (ZM).

VU “Melioprojekts” (ZM).

BOVSIA “Agroķīmisko pētījumu centrs” (ZM).

Pielikums Nr.3

Informācija par aģentūru veidošanas līdzšinējo gaitu

Aģentūru veidošanas mērķis

Aģentūru veidošanas un darbības uzlabošanas procesa mērķis ir izveidot tādu valsts pārvaldi, kas strādā atklāti un ir atbildīga parlamenta un sabiedrības priekšā un kas sniedz iedzīvotājiem labākas kvalitātes pakalpojumus un efektīvāk rīkojas ar nodokļu maksātāju līdzekļiem¹.

Aģentūru izveidošanas rezultātā būtu būtiski jāsamazinās šādām problēmām valsts pārvaldē:

— Korupcija jeb tās potenciāls, kas rodas no neatbildīgu struktūru darbības;

— Nevajadzīga iejaukšanās privātajā sfērā, publiskās sfēras institūcijām realizējot funkcijas, kuras var veikt privātais sektors;

— Skaidra darbības ietvara trūkums (izvirzīto mērķu un tiem atbilstošo rezultatīvo rādītāju trūkums);

— Vājš atskaitīšanās mehānisms (gan par izlietotajiem finansu līdzekļiem, gan par sniegto pakalpojumu kvalitāti);

Plānotās aģentūru veidošanas un darbības uzlabošanas pasākumu īstenošanas rezultātā:

— Tiks reorganizētas 160 bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (valsts uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — valsts uzņēmumi) — tās pārveidojot par valsts iestādēm, valsts aģentūrām, valsts kapitālsabiedrībām, vai arī tās privatizējot vai likvidējot;

— Publiskajā sektorā pamatā netiks veiktas tās funkcijas, kuras spēj nodrošināt privātais sektors;

— Tiks uzlabota publiskā sektora institūciju darbības caurredzamība un atbildība, nodrošinot pārvaldes līgumu sagatavošanu, caurredzamu finansiālo darbību un efektīvāku atskaitīšanos;

— Nostiprinot valsts aģentūru darbības caurspīdīgumu un atbildību, tiks mazinātas korupcijas un valsts līdzekļu nelietderīgas tērēšanas iespējas;

Līdzšinējā reorganizācijas procesa galvenie trūkumi:

— Aģentūru veidošanas gaitā netiek izmantotas resursu un funkciju optimizācijas iespējas, jo līdzšinējie reorganizācijas gadījumi pamatā bijuši formāli;

— Aģentūras statusam nepiemērotas institūcijas ir izveidotas par aģentūrām;

— Atsevišķi uzņēmumi izmanto “nogaidīšanas” stratēģiju, lai automātiski pārreģistrētos par kapitālsabiedrībām pēc 2003.gada 31.janvāra;

— Aģentūru veidošanas process netiek izmantots kā viens no nulles–bāzes budžeta veidošanas instrumentiem, t.i. būtiski tiek samazinātas iespējas vidējā termiņā sasniegt nulles–bāzes budžetu;

— Pastāvošā reorganizācijas kārtība līdz galam nenodrošina, ka aģentūras direktora amatā tiek iecelts vispiemērotākais kandidāts.

— Kopumā netiek sasniegto Publisko aģentūru likuma mērķi — atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka valsts pārvalde;

Valsts aģentūras, par kuru izveidošanu ir pieņemts MK lēmums

¹ Publisko aģentūru likums nosaka, ka aģentūru veidošanas mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteiktu valsts un pašvaldību funkciju efektīvu realizēšanu, atdalīt politikas īstenošanu valsts vai pašvaldību līmenī no nozares politikas veidošanas vai uzraudzības, kā arī nodrošināt atklātību valsts un pašvaldību finansu līdzekļu izlietošanā.

² dd.mm.gggg. MK pieņemto lēmumu datumi uzrādīti, izmantojot NAIS (Normatīvo aktu informācijas sistēma).