Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Starptautiskais līgums precizēts ar Saeimas Ārlietu komisijas 04.10.2023. lēmumu.

Konvencija par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu

Parakstīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā, grozīta 1979. gada 28. septembrī

Dalībvalstis,

vēloties dot ieguldījumu valstu labākas saprašanās un sadarbības procesā to savstarpēja labuma gūšanā, balstoties uz valstu suverenitātes un vienlīdzības atzīšanu,

vēloties sekmēt intelektuālā īpašuma aizsardzību visā pasaulē, lai veicinātu radošu aktivitāti,

vēloties modernizēt un padarīt efektīvāku Savienību administrēšanu, kas nodibinātas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības un literāro un mākslas darbu aizsardzības jomā, vienlaikus pilnībā respektējot katras Savienības neatkarību,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
Organizācijas nodibināšana

Ar šo tiek nodibināta Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija.

2. pants
Definīcijas

Šajā Konvencijā:

(i) "Organizācija" ir Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija (PIĪO);

(ii) "Starptautiskais birojs" ir Starptautiskais birojs intelektuālā īpašuma jautājumos;

(iii) "Parīzes Konvencija" ir Konvencija rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, kas parakstīta 1883. gada 20. martā, arī tās grozījumi;

(iv) "Bernes Konvencija" ir Konvencija literāro un mākslas darbu aizsardzībai, parakstīta 1886. gada 9. septembrī, arī tās grozījumi;

(v) "Parīzes Savienība" ir Parīzes Konvencijas dibinātā Starptautiskā Savienība;

(vi) "Bernes Savienība" ir Bernes Konvencijas dibinātā Starptautiskā Savienība;

(vii) "Savienības" ir Parīzes Savienība, īpašās savienības un līgumi, kas nodibināti saistībā ar šo Savienību, Bernes Savienība, kā arī jebkurš cits starptautisks līgums, kas noslēgts, lai veicinātu intelektuālā īpašuma aizsardzību, kura administrēšanu paredzēts uzticēt Organizācijai saskaņā ar 4. panta (iii) daļu;

(viii) "intelektuālais īpašums" ietver tiesības uz:

- literāriem, mākslas un zinātniskiem darbiem,

- izpildītājmākslinieku sniegumiem, fonogrammām un pārraidēm,

- izgudrojumiem visās cilvēka darbības jomās,

- zinātniskiem atklājumiem,

- dizainparaugiem,

- preču zīmēm, pakalpojumu zīmēm, komercnosaukumiem un komerciālām norādēm,

- aizsardzību pret negodīgu konkurenci,

un visām citām tiesībām, kas rodas intelektuālas darbības rezultātā rūpniecības, zinātnes, literatūras un mākslas jomās.

3. pants
Organizācijas mērķi

Organizācijas mērķi ir:

(i) valstu sadarbības ceļā un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar citām starptautiskām organizācijām veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību visā pasaulē,

(ii) nodrošināt Savienību administratīvu sadarbību.

4. pants
Funkcijas

Lai sasniegtu 3. pantā minētos mērķus, Organizācija ar savu attiecīgo struktūrvienību starpniecību un saskaņā ar katras Savienības kompetenci:

(i) veicina tādu pasākumu attīstīšanu, kas atvieglo intelektuālā īpašuma efektīvu aizsardzību visā pasaulē un harmonizē nacionālos likumus šajā jomā;

(ii) veic Parīzes Savienības, šīs Savienības sakarā nodibināto Īpašo Savienību un Bernes Savienības administrēšanas uzdevumus;

(iii) var uzņemties administrēt vai piedalīties citu starptautisku līgumu administrēšanā, kas izveidoti, lai veicinātu intelektuālā īpašuma aizsardzību;

(iv) veicina starptautisku līgumu noslēgšanu, kas sekmē intelektuālā īpašuma aizsardzību;

(v) piedāvā sadarbību valstīm, kas lūdz tiesiski tehnisku palīdzību intelektuālā īpašuma jomā;

(vi) apkopo un izplata informāciju par intelektuālā īpašuma aizsardzību, veic un atbalsta zinātniskus pētījumus šajā jomā, kā arī publicē šādu pētījumu rezultātus;

(vii) sniedz pakalpojumus, kas atvieglo intelektuālā īpašuma starptautisku aizsardzību, un atbilstoši nodrošina reģistrāciju šajā jomā un reģistrācijas ziņu publicēšanu;

(viii) veic citas piemērotas darbības.

5. pants
Dalība

(1) Katrai valstij, kas ir kādas 2. panta (vii) punktā minētās Savienības dalībniece, ir iespējama dalība Organizācijā.

(2) Vienlīdzīgas tiesības dalībai Organizācijā ir valstij, kas nav kādas Savienības dalībniece, ja:

(i) tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniece, kādas Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras dalībniece, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībniece vai Starptautiskās Tiesas statūtu dalībniece, vai

(ii) ja Ģenerālā asambleja to ir uzaicinājusi kļūt par Konvencijas dalībnieci.

6. pants
Ģenerālā asambleja

(1) (a) Konvencijas dalībvalstis, kas ir kādas Savienības locekles, veido Ģenerālo asambleju.

(b) Katras valsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var būt aizvietotāji, padomnieki un eksperti.

(2) Ģenerālā asambleja:

(i) nozīmē Koordinācijas komitejas nominēto ģenerāldirektoru;

(ii) izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus par Organizāciju un dod viņam nepieciešamos norādījumus;

(iii) izskata un apstiprina Koordinācijas komitejas ziņojumus un darbības un dod tai nepieciešamos norādījumus;

(iv) pieņem visām Savienībām kopēju divgadu izdevumu budžetu;

(v) apstiprina ģenerāldirektora ierosinātos pasākumus 4. panta (iii) daļā minēto starptautisko līgumu administrēšanai;

(vi) pieņem Organizācijas finanšu noteikumus;

(vii) nosaka Sekretariāta darba valodas, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas praksi;

(viii) uzaicina 5. panta (2) daļas (iii) punktā minētās valstis kļūt par Konvencijas dalībniecēm;

(ix) nosaka, kura valsts, kas nav Organizācijas dalībniece, un kura starpvaldību vai starptautiskā nevalstiskā organizācija var piedalīties tās sanāksmēs kā novērotāja;

(x) veic citas piemērotas funkcijas Konvencijas ietvaros.

(3) (a) Katrai valstij, kas ir vienas vai vairāku Savienību locekle, Ģenerālajā asamblejā ir viena balss.

(b) Kvorumu veido puse Ģenerālās asamblejas dalībvalstu.

(c) Neievērojot (b) daļā noteikto, ja kādā no sesijām pārstāvēto valstu skaits ir mazāks par pusi, bet vienāds vai lielāks par vienu trešdaļu no Ģenerālās asamblejas dalībvalstu skaita, Ģenerālā asambleja var pieņemt lēmumus, bet visi šādi pieņemtie lēmumi, izņemot lēmumus par asamblejas pašas procedūru, stājas spēkā tikai pēc šādu nosacījumu izpildes. Starptautiskais birojs nosūta pieņemtos lēmumus tām Ģenerālās asamblejas dalībvalstīm, kas nebija pārstāvētas sesijā, un uzaicina šīs valstis rakstiski nodot savu balsi vai rakstiski izteikt atturēšanos trīs mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas. Ja pēc šī termiņa beigām to valstu skaits, kas šādi nodeva savu balsi vai atturējās, sasniedz to valstu skaitu, kas trūka kvoruma sasniegšanai pašā sesijā, šādi pieņemtie lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka vienlaikus ir iegūts nepieciešamais balsu vairākums.

(d) Saskaņā ar (e) un (f) punkta nosacījumiem Ģenerālā asambleja pieņem lēmumus ar divām trešdaļām nodoto balsu.

(e) Konvencijas 4. panta (iii) punktā minēto starptautisko līgumu administrēšanai nepieciešamos pasākumus apstiprina ar trim ceturtdaļām nodoto balsu.

(f) Līguma apstiprināšanai ar Apvienoto Nāciju Organizāciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 57. un 63. pantu nepieciešamas deviņas desmitdaļas nodoto balsu.

(g) Ģenerāldirektora nozīmēšanai ((2) daļas (i) punkts), ģenerāldirektora ieteikto pasākumu apstiprināšanai par starptautisko līgumu administrēšanu ((2) daļas (v) punkts) un galvenās mītnes pārvietošanai (10. pants) nepieciešamais balsu vairākums jāsasniedz ne tikai Ģenerālajā asamblejā, bet arī Parīzes Savienības un Bernes Savienības asamblejās.

(h) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

(i) Delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tikai vienas valsts vārdā.

(4) (a) Ģenerāldirektors sasauc Ģenerālo asambleju kārtējās sesijās vienu reizi divos kalendārajos gados.

(b) Ģenerāldirektors sasauc Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijas pēc Koordinācijas komitejas lūguma vai pēc vienas ceturtdaļas Ģenerālās asamblejas dalībvalstu lūguma.

(5) Konvencijas dalībnieces, kas nav kādas Savienības locekles, piedalās Ģenerālās asamblejas sanāksmēs kā novērotājas.

(6) Ģenerālā asambleja pati pieņem savus procedūras noteikumus.

7. pants
Konference

(1) (a) Konvencijas dalībvalstis neatkarīgi no tā, vai tās ir kādas Savienības locekles, veido Konferenci.

(b) Katras valsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var būt aizvietotāji, padomnieki un eksperti.

(2) Konference:

(i) apspriež vispārējus jautājumus intelektuālā īpašuma jomā un var pieņemt ieteikumus šajos jautājumos, ņemot vērā Savienību kompetenci un patstāvību;

(ii) pieņem Konferences divgadu budžetu;

(iii) Konferences budžeta ietvaros pieņem divgadu programmas par juridiski tehnisko palīdzību;

(iv) pieņem Konvencijas grozījumus saskaņā ar 17. pantu;

(v) nosaka, kura valsts, kas nav Organizācijas dalībniece, un kura starpvalstu vai starptautiskā nevalstiskā organizācija var piedalīties tās sanāksmēs kā novērotāja;

(vi) veic citas Konvencijas ietvaros piemērotas funkcijas.

(3) (a) Katrai dalībvalstij Konferencē ir viena balss.

(b) Viena trešdaļa dalībvalstu veido kvorumu.

(d) To valstu ieguldījuma lielums, kas ir Konvencijas locekles, bet nav kādas Savienības dalībnieces, tiek noteikts balsošanā, kurā tikai šādu valstu delegātiem ir balsošanas tiesības.

(e) Atturēšanās netiek uzskatīta par balsojumu.

(f) Katrs delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tikai par vienu valsti.

(4) (a) Konference sanāk kārtējās sesijās pēc ģenerāldirektora sasaukuma vienlaikus ar Ģenerālo asambleju un tajā pašā vietā, kur Ģenerālā asambleja.

(b) Konference sanāk ārkārtas sesijās pēc ģenerāldirektora sasaukuma, ja to ir lūdzis dalībvalstu vairākums.

8. pants
Koordinācijas komiteja

(1) (a) Koordinācijas komiteja sastāv no Konvencijas dalībvalstīm, kas ir Parīzes Savienības Izpildkomitejas locekles vai Bernes Savienības Izpildkomitejas locekles, vai abu Savienību locekles. Tomēr, ja kādu no minētajām Izpildkomitejām veido vairāk nekā viena ceturtdaļa no asamblejas valstu skaita, kas vēlēja attiecīgo Izpildkomiteju, tad šī Izpildkomiteja no savu locekļu vidus nozīmē tās valstis, kas veidos Koordinācijas komiteju tādējādi, ka to skaits nepārsniedz iepriekš minēto vienu ceturtdaļu, kas nozīmē to, ka valsts, kuras teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, netiek ņemta vērā, rēķinot minēto vienu ceturtdaļu.

(b) Katras Koordinācijas komitejas dalībvalsts valdību pārstāv viens delegāts, kuram var būt aizvietotāji, padomnieki un eksperti.

(c) Ja Koordinācijas komiteja izskata jautājumus, kas tieši attiecas uz Konferences programmu vai budžetu, vai tās darba kārtību, vai priekšlikumus Konvencijas grozījumiem, kas varētu iespaidot to Konvencijas dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas nav kādas Savienības locekles, Koordinācijas komitejas sanāksmēs piedalās viena ceturtdaļa šādu valstu, un tām ir tādas pašas tiesības kā Komitejas loceklēm. Šīs valstis katrā kārtējā sesijā nozīmē Konference.

(d) Katras delegācijas izdevumus sedz tās valsts valdība, kas šo delegāciju ir nozīmējusi.

(2) Ja citas Organizācijas administrētās Savienības vēlas būt pārstāvētas Koordinācijas komitejā, to pārstāvjus nozīmē no Koordinācijas komitejas dalībvalstu vidus.

(3) Koordinācijas komiteja:

(i) sniedz padomus Savienību institūcijām, Ģenerālajai asamblejai, Konferencei un ģenerāldirektoram visos administratīvajos, finanšu un citos jautājumos, kas attiecas uz divām vai vairākām Savienībām, vai vienu vai vairākām Savienībām un Organizāciju, īpaši jautājumos par budžeta izdevumiem, kas ir kopēji Savienībām;

(ii) sagatavo Ģenerālās asamblejas darba kārtības projektu;

(iii) sagatavo Konferences darba kārtības projektu, programmas projektu un budžeta projektu;

(iv) [svītrots;]

(v) izvirza kandidātu ģenerāldirektora postenim apstiprināšanai Ģenerālās asamblejas laikā, kad ģenerāldirektora pilnvaras tuvojas beigām vai kad ģenerāldirektora vieta ir vakanta; ja Ģenerālā asambleja neapstiprina izvirzīto kandidātu, Koordinācijas komiteja izvirza nākamo kandidātu; šo procedūru atkārto tikmēr, kamēr Ģenerālā asambleja apstiprina izvirzīto kandidātu;

(vi) nozīmē ģenerāldirektora vietas izpildītāju uz laiku, līdz jaunais ģenerāldirektors ieņems savu vietu, ja ģenerāldirektora vieta kļūst vakanta starplaikā starp divām Ģenerālās asamblejas sesijām;

(vii) veic citas funkcijas, kas tai piešķirtas saskaņā ar Konvenciju.

(4) (a) Koordinācijas komiteja sanāk kārtējās sesijās vienreiz gadā pēc ģenerāldirektora sasaukuma. Sesijas parasti notiek Organizācijas galvenajā mītnē.

(b) Koordinācijas komiteja sanāk ārkārtas sesijās pēc ģenerāldirektora sasaukuma, ja to pieprasa pats ģenerāldirektors vai Komitejas priekšsēdētājs pēc vienas ceturtdaļas locekļu prasības. Sesijas parasti notiek Organizācijas galvenajā mītnē.

(5) (a) Koordinācijas komitejā katrai valstij, kas ir vienas vai abu (1) daļas (a) punktā minēto Izpildkomiteju locekle, ir viena balss.

(b) Puse Koordinācijas komitejas locekļu veido kvorumu.

(6) (a) Koordinācijas komiteja izsaka atzinumus un pieņem lēmumus ar nodoto balsu vienkāršu vairākumu. Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

(b) Pat ja vienkāršais vairākums ir iegūts, katrs Koordinācijas komitejas loceklis var tūlīt pēc balsošanas pieprasīt, lai balsis pārskaita pēc šādas shēmas: sastāda divus atsevišķus sarakstus, no kuriem vienā ir Parīzes Savienības Izpildkomitejas dalībvalstu nosaukumi, bet otrā - Bernes Savienības Izpildkomitejas dalībvalstu nosaukumi; katras valsts nodoto balsi ieraksta pretī šīs valsts nosaukumam katrā sarakstā, kurā šis nosaukums ir. Priekšlikumu uzskata par neatbalstītu, ja nav iegūts vienkāršais vairākums katrā minētajā sarakstā.

(7) Katra Organizācijas dalībvalsts, kas nav Koordinācijas komitejas locekle, var būt pārstāvēta komitejas sanāksmēs kā novērotāja ar tiesībām piedalīties debatēs, bet bez tiesībām balsot.

(8) Koordinācijas komiteja pieņem pati savus procedūras noteikumus.

9. pants
Starptautiskais birojs

(1) Starptautiskais birojs ir Organizācijas sekretariāts.

(2) Starptautisko biroju vada Ģenerāldirektors, kuram palīdz divi vai vairāki ģenerāldirektora vietnieki.

(3) Ģenerāldirektoru nozīmē uz noteiktu termiņu, kas nav īsāks par sešiem gadiem. Viņu var nozīmēt atkārtoti uz noteiktiem termiņiem. Sākotnējā nozīmējuma un iespējamo nākamo nozīmējumu laiku un citus nozīmējuma nosacījumus nosaka Ģenerālā asambleja.

(4) (a) Ģenerāldirektors ir Organizācijas izpilddirektors.

(b) Viņš pārstāv Organizāciju.

(c) Viņš atskaitās Ģenerālajai asamblejai un saskaņo ar Ģenerālās asamblejas rīkojumiem Organizācijas iekšlietas un ārlietas.

(5) Ģenerāldirektors gatavo programmu projektus, budžeta projektu un periodiskus ziņojumus par aktivitātēm. Viņš tos nosūta attiecīgo valstu valdībām, kompetentajām Savienību institūcijām un Organizācijai.

(6) Ģenerāldirektors un tā nozīmēts darbinieks piedalās bez balsstiesībām visās Ģenerālās asamblejas, Konferences, Koordinācijas komitejas un visu citu komiteju vai darba grupu sanāksmēs. Ģenerāldirektors vai tā nozīmētais darbinieks ex officio ir minēto institūciju sekretārs.

(7) Ģenerāldirektors nozīmē Starptautiskā biroja darbiniekus, kas vajadzīgi biroja efektīvai darbībai. Viņš nozīmē ģenerāldirektora vietniekus pēc Koordinācijas komitejas piekrišanas saņemšanas. Darba līgumu nosacījumus nosaka darbinieku noteikumos, kurus apstiprina Koordinācijas komiteja pēc ģenerāldirektora ieteikuma. Vissvarīgākā nozīme darbinieku izvēlē un darba nosacījumu noteikumos ir apstākļiem, kas nodrošina efektivitātes, kompetences un godīguma visaugstākos standartus. Darbinieku izvēlē jāņem vērā pēc iespējas plaša ģeogrāfiskā pārstāvniecība.

(8) Ģenerāldirektora un darbinieku pienākumu raksturs ir ekskluzīvi starptautisks. Savu pienākumu veikšanā tie nedrīkst prasīt vai saņemt norādījumus no jebkādas valdības vai no citām Organizācijai nepiederošām institūcijām. Tie atturas no jebkādas darbības, kas varētu kaitēt to starptautiskā darbinieka stāvoklim. Visas dalībvalstis apņemas respektēt ģenerāldirektora un tā darbinieku pienākumu ekskluzīvi starptautisko raksturu un necensties ietekmēt tos savu pienākumu veikšanā.

10. pants
Galvenā mītne

(1) Organizācijas galvenā mītne ir Ženēvā.

(2) Tās maiņu var izlemt saskaņā ar 6. panta (3) daļas (d) un (g) punkta noteikumiem.

11. pants
Finanses

(1) Organizācijai ir divi atsevišķi budžeti: visām Savienībām kopējs izdevumu budžets un Konferences budžets.

(2) (a) Visām Savienībām kopējais izdevumu budžets ietver izdevumus, kas ir kopēji vairākām Savienībām.

(b) Budžetu finansē no šādiem avotiem:

(i) Savienību iemaksas, kuras nosaka katras Savienības Asambleja, ņemot vērā katras Savienības daļu kopējos izdevumos;

(ii) maksas par pakalpojumiem, ko sniedz Starptautiskais birojs un kas nav tieši saistīti ar kādu no Savienībām vai kas netiek saņemtas par pakalpojumiem, ko sniedz Starptautiskais birojs juridiski tehniskās palīdzības jomā;

(iii) ienākumi no Starptautiskā biroja publikācijām, kas nav tieši saistītas ar kādu no Savienībām, vai no publicēšanas tiesību piešķiršanas ieņēmumiem procentu maksājumu veidā;

(iv) Organizācijai sniegtie dāvinājumi, novēlējumi un subsīdijas, izņemot šī panta (3) daļas (b) punkta (iv) apakšpunktā minētās;

(v) Organizācijas ieņēmumi no īres, procentu ienākumi un citi ienākumi.

(3) (a) Konferences budžets ietver Konferences sesiju noturēšanas izdevumus un juridiski tehniskās palīdzības programmas izdevumus.

(b) Šo budžetu finansē no šādiem avotiem:

(i) to Konvencijas dalībvalstu iemaksas, kas nav nevienas Savienības locekles;

(ii) summas, ko budžetā iemaksā Savienības, ar nosacījumu, ka šīs summas ir noteiktas katras Savienības Asamblejā un ka katrai Savienībai ir tiesības atturēties no šo iemaksu veikšanas;

(iii) summas, kas tiek saņemtas par Starptautiskā biroja pakalpojumiem juridiski tehniskās palīdzības jomā;

(iv) Organizācijai sniegtie dāvinājumi, novēlējumi un subsīdijas (a) daļā minētajiem nolūkiem.

(4) (a) Lai noteiktu Konferences budžeta iemaksu lielumu, katra Konvencijas dalībvalsts, kas nav kādas Savienības locekle, tiek iekļauta kādā no kategorijām, un tai jāveic ikgadējā iemaksa apmērā, kas atbilst pamatvienību skaitam, kas attiecīgām kategorijām ir šāds:

A kategorija...........10

B kategorija...........3

C kategorija...........1

(b) Katra šāda valsts vienlaikus ar 14. panta (1) daļā minēto darbību veikšanu norāda, kurā kategorijā tā vēlas būt. Katra šāda valsts var mainīt kategoriju. Ja valsts izvēlas zemāku kategoriju, tai par to jāpaziņo Konferencei vienā no tās kārtējām sesijām. Katra šāda maiņa ir spēkā ar tā kalendārā gada sākumu, kas seko gadam, kurā notika minētā sesija.

(c) Katras šādas valsts ikgadējās iemaksas lielums ir tādā proporcijā pret visu šādu valstu kopējo iemaksas lielumu Konferences budžetā, kādā ir tās pamatvienību skaits pret visu šādu valstu kopējo pamatvienību skaitu.

(d) Iemaksu veikšanas termiņš ir katra gada 1. janvāris.

(e) Ja budžetu nepieņem pirms jaunā finanšu perioda sākuma, tad saskaņā ar finansēšanas noteikumiem budžets paliek tajā pašā līmenī, kāds tas bija iepriekšējā gadā.

(5) Katrai Konvencijas dalībvalstij, kas nav kādas Savienības locekle un kurai ir to iemaksu parāds, kas minētas šajā pantā, un katrai Konvencijas dalībvalstij, kas ir kādas Savienības locekle un kurai ir iemaksu parāds attiecīgās Savienības budžetā, nav balss tiesību nevienā no Organizācijas institūcijām, kurā tā ir locekle, ja šī parāda lielums ir vienāds ar summu vai lielāks par summu, ko veido divu pilnu iepriekšējo gadu iemaksu summa. Tomēr ikviena minētā institūcija var atļaut šādai valstij balsot, ja tā pārliecinās, ka iemaksas kavējums ir radies ārkārtēju un nepārvaramu apstākļu dēļ un tikmēr, kamēr pastāv šie apstākļi.

(6) Iemaksu lielumu un Starptautiskā biroja sniegto pakalpojumu maksu juridiski tehniskās palīdzības jomā nosaka ģenerāldirektors, kurš to paziņo Koordinācijas komitejai.

(7) Organizācija ar Koordinācijas komitejas piekrišanu var saņemt dāvinājumus, novēlējumus un subsīdijas tieši no valdībām, publiskām vai privātām institūcijām, asociācijām vai privātpersonām.

(8) (a) Organizācijas apgrozāmos līdzekļus izveido ar vienreizēju iemaksu, ko veic Savienības un katra Konvencijas dalībvalsts, kas nav kādas Savienības locekle. Ja šie līdzekļi kļūst nepietiekami, iemaksu palielina.

(b) Par katras Savienības vienreizējās iemaksas lielumu un tās iespējamo līdzdalību iemaksu palielināšanā lemj attiecīgās Savienības Asambleja.

(c) Katras Konvencijas dalībvalsts, kura nav nevienas Savienības locekle, vienreizējās iemaksas lielums un šīs iemaksas iespējamais palielinājums ir proporcionāls šīs valsts iemaksas lielumam, ko tā veikusi gadā, kad iemaksas lielums tika noteikts vai tika pieņemts lēmums par iemaksas palielinājumu. Proporciju un maksājuma veikšanas termiņu nosaka Konference pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un pēc Koordinācijas komitejas atzinuma noklausīšanās.

(9) (a) Līgumā par galvenās mītnes atrašanās vietu ar valsti, kuras teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, nosaka: ja radīsies apgrozāmo līdzekļu deficīts, šī valsts piešķir Organizācijai aizdevumu. Par katra aizdevuma lielumu un tā piešķiršanas nosacījumiem noslēdz atsevišķu līgumu starp šo valsti un Organizāciju. Kamēr šai valstij ir pienākums piešķirt aizdevumus, tai ex officio ir tiesības būt pārstāvētai Koordinācijas komitejā.

(b) Punktā (a) minētajai valstij un Organizācijai ir tiesības rakstiski atsaukt pienākumu piešķirt aizdevumus. Atsaukums stājas spēkā trīs gadus pēc gada, kurā šis atsaukums ir paziņots.

(10) Rēķinu auditu veic viena vai vairākas dalībvalstis vai ārējs auditors saskaņā ar finansēšanas noteikumiem. Auditorus ar īpašu līgumu ieceļ Ģenerālā asambleja.

12. pants
Tiesībspēja; privilēģijas un imunitātes

(1) Organizācijai katras dalībvalsts teritorijā ir tāda tiesībspēja, kāda saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem tai ir nepieciešama savu mērķu sasniegšanai un funkciju veikšanai.

(2) Organizācija noslēdz līgumu par galvenās mītnes atrašanās vietu ar Šveices Konfederāciju un ar katru valsti, kurā galvenā mītne varētu atrasties.

(3) Organizācija var noslēgt divpusējus un daudzpusējus līgumus ar citām dalībvalstīm par Organizācijas, tās darbinieku un visu dalībvalstu pārstāvju privilēģijām un imunitātēm, kas nepieciešamas to mērķu sasniegšanai un funkciju veikšanai.

(4) Organizācijas vārdā vest sarunas un pēc Koordinācijas komitejas piekrišanas slēgt līgumus par (2) un (3) daļā minētajiem jautājumiem var ģenerāldirektors.

13. pants
Attiecības ar citām organizācijām

(1) Organizācija piemērotos gadījumos nodibina darba attiecības un sadarbojas ar citām starpvalstu organizācijām. Ikvienu vispārēju nolīgumu par šādu attiecību nodibināšanu ar minētajām organizācijām slēdz ģenerāldirektors pēc Koordinācijas komitejas piekrišanas.

(2) Organizācija var savas kompetences ietvaros esošos jautājumos konsultēties un sadarboties ar starptautiskām nevalstiskām organizācijām un pēc attiecīgo valstu valdību piekrišanas ar nacionālām valstiskām vai nevalstiskām organizācijām. Šādus pasākumus veic ģenerāldirektors pēc Koordinācijas komitejas piekrišanas.

14. pants
Kļūšana par Konvencijas dalībnieci

(1) Par Konvencijas dalībniecēm un Organizācijas loceklēm var kļūt 5. pantā minētās valstis:

(i) ar parakstīšanu bez atrunas par ratificēšanu, vai

(ii) ar ratificēšanas dokumenta iesniegšanu, vai

(iii) ar pievienošanās dokumenta iesniegšanu.

(2) Neskatoties uz citiem Konvencijas nosacījumiem, Parīzes Konvencijas, Bernes Konvencijas vai abu šo konvenciju dalībvalstis var kļūt par Konvencijas dalībniecēm, tikai vienlaikus ratificējot vai pievienojoties: Parīzes Konvencijas Stokholmas Aktam pilnībā vai tikai ar atrunu, kas minēta šī Akta 20. panta (1) daļas (b) punkta (i) apakšpunktā, vai Bernes Konvencijas Stokholmas Aktam pilnībā vai tikai ar atrunu, kas minēta šī Akta 28. panta (1) daļas (b) punkta (i) apakšpunktā, vai tikai pēc minēto Aktu ratificēšanas vai pievienošanās tiem.

(3) Ratificēšanas vai pievienošanās dokumentus iesniedz ģenerāldirektoram.

15. pants
Konvencijas stāšanās spēkā

(1) Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad desmit Parīzes Savienības dalībvalstis un septiņas Bernes Savienības dalībvalstis ir veikušas 14. panta (1) daļā minēto darbību, ar nosacījumu, ka valstis, kas ir abu Savienību locekles, tiek ieskaitītas abās grupās. Šajā datumā Konvencija stājas spēkā arī attiecībā uz tām valstīm, kas, nebūdams nevienas minētās Savienības locekles, ir veikušas 14. panta (1) daļā minēto darbību trīs vai vairāk mēnešus pirms minētā datuma.

(2) Attiecībā uz citām valstīm Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad valsts ir veikusi 14. panta (1) daļā minēto darbību.

16. pants
Atrunas

Konvencijā atrunas nav atļautas.

17. pants
Grozījumi

(1) Konvencijas grozījumus var ieteikt dalībvalstis, Koordinācijas komiteja vai ģenerāldirektors. Ieteiktos grozījumus ģenerāldirektors nosūta dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Konferencē.

(2) Grozījumus pieņem Konference. Gadījumos, kad grozījumi skar to Konvencijas dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas nav kādas Savienības locekles, balso arī šīs valstis. Par citiem ieteiktajiem grozījumiem balso tikai Konvencijas dalībvalstis, kas ir kādas Savienības locekles. Grozījumus pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu ar nosacījumu, ka Konference balso tikai par tiem ieteiktajiem grozījumiem, kas pirms tam ir pieņemti Parīzes Savienības asamblejā un Bernes Savienības asamblejā saskaņā ar tām piemērojamiem noteikumiem par grozījumu pieņemšanas kārtību attiecīgās konvencijas administratīvajos noteikumos.

(3) Grozījumi stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad ģenerāldirektors saņem attiecīgo valstu konstitucionālā kārtībā pieņemtus rakstiskus paziņojumus no trim ceturtdaļām to Organizācijas dalībvalstu, kuras ir dalībvalstis laikā, kad Konference pieņem šos grozījumus un kurām ir tiesības balsot par grozījumu pieņemšanu saskaņā ar (2) daļu. Šādi pieņemti grozījumi ir saistoši visām valstīm, kas ir Organizācijas dalībvalstis laikā, kad šie grozījumi stājas spēkā vai kas kļūst par dalībvalstīm pēc šī datuma, ar nosacījumu, ka grozījumi, kas palielina dalībvalsts finansiālās saistības ir saistoši tikai tām valstīm, kas ir paziņojušas par šo grozījumu pieņemšanu.

18. pants
Denonsēšana

(1) Katra dalībvalsts var denonsēt Konvenciju ar ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu.

(2) Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors ir saņēmis šo paziņojumu.

19. pants
Paziņojumi

Ģenerāldirektors paziņo dalībvalstu valdībām:

(i) dienu, kad stājas spēkā Konvencija,

(ii) par ratificēšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu,

(iii) par Konvencijas grozījumu pieņemšanu un dienu, kad grozījumi stājas spēkā,

(iv) par Konvencijas denonsēšanu.

20. pants
Noslēguma noteikumi

(1) (a) Konvenciju paraksta vienā eksemplārā angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi parakstītie teksti ir vienlīdz autentiski, un tos iesniedz deponēšanai Zviedrijas valdībai.

(b) Konvencija ir atvērta parakstīšanai Stokholmā līdz 1968. gada 13. janvārim.

(2) Oficiālos tekstus vācu, itāļu un portugāļu valodā, kā arī jebkurā citā valodā, ko var norādīt Konference, nosaka ģenerāldirektors pēc konsultēšanās ar ieinteresēto valstu valdībām.

(3) Ģenerāldirektors nosūta divus pienācīgi apliecinātus Konvencijas un Konferences pieņemto grozījumu eksemplārus to valstu valdībām, kas ir Parīzes vai Bernes Savienības locekles, to valstu valdībām, kas pievienojas Konvencijai, un pēc īpaša lūguma citu valstu valdībām. Valdībām nosūtāmos parakstītās Konvencijas teksta eksemplārus apliecina Zviedrijas valdība.

(4) Ģenerāldirektors reģistrē Konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

21. pants
Pārejas noteikumi

(1) Līdz laikam, kad darbu sāk pirmais ģenerāldirektors, atsauces Konvencijā uz Starptautisko biroju vai ģenerāldirektoru tiek uzskatītas par atsaucēm attiecīgi uz Vienoto starptautisko biroju rūpnieciskā, literārā un mākslinieciskā īpašuma aizsardzībai (saukta arī par Vienoto starptautisko biroju intelektuālā īpašuma aizsardzībai - United International Bureau for the Protection of Intellectual Property - BIRPI) vai tā direktoru.

(2) (a) Valstis, kas ir kādas Savienības locekles, bet kas nav kļuvušas par Konvencijas dalībniecēm, ja vēlas, piecus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā bauda tās pašas tiesības, kas tām būtu, ja tās kļūtu par Konvencijas dalībniecēm. Katra valsts, kas vēlas baudīt šādas tiesības, par to rakstiski paziņo ģenerāldirektoram; šis paziņojums stājas spēkā no dienas, kad ģenerāldirektors to saņem. Šīs valstis tiek uzskatītas par Ģenerālās asamblejas un Konferences loceklēm līdz minētā termiņa beigām.

(b) Pēc piecu gadu termiņa beigām šīm valstīm vairs nav balsstiesību Ģenerālajā Asamblejā, Konferencē un Koordinācijas komitejā.

(3) (a) Līdz laikam, kamēr ir valstis, kas ir Parīzes vai Bernes Savienības locekles, kas nav kļuvušas par Konvencijas dalībniecēm, Starptautiskais birojs un ģenerāldirektors attiecīgi pilda arī Vienotā starptautiskā biroja rūpnieciskā, literārā un mākslinieciskā īpašuma aizsardzībai un tā direktora funkcijas.

(b) Minētā biroja darbinieki no dienas, kad stājas spēkā Konvencija, (a) punktā minētā pārejas perioda laikā tiek uzskatīti par Starptautiskā biroja darbiniekiem.

(4) (a) Tiklīdz visas Parīzes Savienības dalībvalstis kļūst par Organizācijas loceklēm, šīs Savienības biroja tiesības, pienākumi un īpašumi pāriet Organizācijas Starptautiskajam birojam.

(b) Tiklīdz visas Bernes Savienības dalībvalstis kļūst par Organizācijas loceklēm, šīs Savienības biroja tiesības, pienākumi un īpašumi pāriet Organizācijas Starptautiskajam birojam.