Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 3

Par Latvijas Republikas valsts ģerboņa ieviešanas un lietošanas kārtību

 Saskaņā ar Latvijas PSR 1990. gada 15. februāra likumu «Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni»* Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Pamatojoties uz Nolikuma par Latvijas PSR valsts ģerboni 9. punktu, apstiprināt pievienoto papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un tā aprakstu.

2. Apstiprināt šādas pievienotas instrukcijas:

2.1. Instrukciju par kārtību, kādā izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu;

2.2. Instrukciju par Latvijas Republikas valsts ģerboņa izgatavošanas un tā attēla masveida tiražēšanas kārtību.

3. Noteikt, ka papildināto Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni un Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni zīmogos, stūra spiedogos, veidlapās, atzinības un goda rakstos, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem, titullapās, diplomos, apliecībās un citos oficiālos dokumentos var lietot:

3.1. papildināto Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni - ministrijas, valsts komitejas, resori, republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas, Latvijas Zinātņu akadēmija un tautas tiesas;

3.2. Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni - rajonu pilsētu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas, ministriju, valsts komiteju, resoru, republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomiteju patstāvīgās pārvaldes, nodaļas un citas pārvaldes struktūrvienības, kā arī mācību iestādes.

4. Noteikt, ka Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa un papildinātā valsts mazā ģerboņa galīgais ieviešanas termiņš visā republikā ir 1990. gada 1. jūlijs, bet Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa galīgais ieviešanas termiņš - 1990. gada 1. oktobris.

5. Noteikt, ka ministrijās, valsts komitejās, resoros, Tautas deputātu padomēs un to izpildkomitejās, kā arī citās iestādēs, kurām ir tiesības lietot Latvijas Republikas valsts ģerboni, to vadītāji ir atbildīgi par Latvijas Republikas valsts ģerboņa izmantošanas noteikumu ievērošanu un cieņas izrādīšanu valsts ģerbonim.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Ministru Padomes 1979. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 350 «Par Instrukcijas par kārtību, kādā izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar Latvijas PSR valsts ģerboņa attēlu, apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1979, Nr. 29).

Noteikt, ka zīmogi ar Latvijas PSR valsts ģerboņa attēlu iznīcināmi līdz 1990. gada 1. oktobrim, ievērojot iepriekš minētās instrukcijas noteikumus.

* Likums publicēts «Ziņotāja» 9. numurā.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 25. maijā

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS LIELAIS ĢERBONIS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS MAZAIS ĢERBONIS

Ģerboņu attēlu tiražēšana no ievietotajiem attēliem nav atļauta.

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 25. maija lēmumu
Nr. 3

PAPILDINĀTAIS LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS MAZAIS ĢERBONIS

Papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa apraksts

Papildinātais Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis sastāv no valsts mazā ģerboņa, kas apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem ģerboņa vairoga. Ozola zaru augšējā daļa ir vienā līmenī ar vairogā attēlotās uzlecošās saules augšējo malu.

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 25. maija lēmumu
Nr. 3

INSTRUKCIJA
par kārtību, kādā izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu

1. Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes orgāni, tiesu iestādes, izglītības un citas iestādes, kurām Latvijas Republikas Augstākā Padome vai Latvijas Republikas Ministru Padome piešķīrusi tiesības lietot Latvijas Republikas valsts lielo, mazo vai papildināto mazo ģerboni, ir tiesīgas lietot attiecīgo ģerboni savas iestādes zīmogā.

2. Zīmogi ar Latvijas Republikas ģerboņa attēlu (tālāk tekstā - «ģerboņzīmogs») izgatavojami tikai saskaņā ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas apstiprināto ģerboņzīmoga paraugzīmējumu.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija apstiprina ģerboņzīmoga lietotājas iestādes iesniegto paraugzīmējumu, ja ģerboņa attēls tajā atbilst apstiprinātajam attēlam un iestādes nosaukums - tās oficiālajam nosaukumam.

3. Ģerboņzīmogs pēc Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas apstiprinātā paraugzīmējuma izgatavojams Latvijas republikāniskās izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības ražošanas apvienības «LITTA» specializētajā uzņēmumā.

Ģerboņzīmogs var būt no gumijas vai metāla, un tas izgatavojams vienā eksemplārā. Izņēmuma gadījumā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija var atļaut izgatavot arī papildu ģerboņzīmogu ar ciparu «2».

4. Iestādei, kurai ir tiesības lietot Latvijas Republikas valsts lielo ģerboni vai papildināto mazo ģerboni, var pēc Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas apstiprināta paraugzīmējuma tikt izgatavots papildu ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu. Tas izmantojams uz mazāk svarīgiem dokumentiem. Šāda papildu ģerboņzīmoga tekstā jābūt burtam «P» (papildu).

5. Ja ģerboņzīmogs pazaudēts vai bojāts, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pēc rūpīgas apstākļu pārbaudes dod atļauju izgatavot nozaudētā vai bojātā ģerboņzīmoga vietā jaunu ģerboņzīmogu, kura tekstā jābūt burtam «D» (dublikāts).

6. Ģerboņzīmogi izgatavojami apaļas formas - līdz 50 mm (ar valsts lielā ģerboņa attēlu), līdz 45 mm (ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu) un līdz 40 mm (ar valsts mazā ģerboņa attēlu) diametrā.

Apļa vidū attēlojams attiecīgais Latvijas Republikas valsts ģerbonis, bet zīmoga apmalē ierakstāms ģerboņzīmoga lietotājas iestādes pilns nosaukums valsts valodā.

7. Ģerboņzīmogu uzspiež dokumentiem, uz kuriem ģerboņzīmoga nospiedumu paredz Latvijas Republikas likumdošana, kā arī uz citiem dokumentiem, ievērojot to satura svarīgumu.

8. Par ģerboņzīmoga lietošanas likumību un tā pareizu glabāšanu ir atbildīgs katras tās iestādes vadītājs, kurai ir tiesības lietot ģerboņzīmogu.

Iestādes vadītājs var ar savu pavēli uzlikt vienam no pakļautajiem darbiniekiem atbildību par ģerboņzīmoga glabāšanu un lietošanu pēc viņa norādījuma.

9. Ja nomainās iestādes vadītājs, ģerboņzīmogs ar aktu nododams jaunieceltajam vai jaunievēlētajam iestādes vadītājam.

10. Ģerboņzīmogi glabājami ugunsdrošos skapjos vai seifos, un par ģerboņzīmoga glabāšanu atbildīgās amatpersonas pienākums ir nepieļaut, ka ģerboņzīmogs tiktu bojāts vai nozaudēts.

11. Ģerboņzīmogi, ja tie vairs nav vajadzīgi vai ir bojāti un kļuvuši lietošanai nederīgi, iznīcināmi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas noteiktajā kārtībā. Par to sastāda aktu, kura vienu eksemplāru izsniedz pēdējam ģerboņzīmoga lietotājam.

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 25. maija lēmumu
Nr. 3

 INSTRUKCIJA
par Latvijas Republikas valsts ģerboņa izgatavošanas un tā attēla masveida tiražēšanas kārtību

 1. Latvijas Republikas valsts ģerboņa atlējumus metālā, ģipsī un citos materiālos, kā arī kokgrebumus, kalumus un citā tehnikā darinātus ģerboņa telpiskus veidojumus izgatavo Latvijas Kultūras fonda uzņēmumi atbilstoši apstiprinātajiem ģerboņa attēliem.

Latvijas Republikas valsts ģerboņa individuāla izgatavošana vienā eksemplārā bez tālākās realizācijas un tiražēšanas tiesībām atļauta atsevišķiem pilsoņiem, uzņēmumiem un organizācijām, ja tie ir spējīgi nodrošināt, lai izgatavotajam ģerbonim būtu mākslinieciska vērtība un pilnīga atbilstība apstiprinātajam ģerboņa attēlam.

2. Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu masveidā var tiražēt visas iestādes, kurām Latvijas Republikas Augstākā Padome vai Latvijas Republikas Ministru Padome atļāvusi lietot attiecīgos Latvijas Republikas valsts ģerboņu attēlus zīmogos, uz iestādes veidlapām, stūra spiedogos, uz atzinības un goda rakstiem, iespieddarbiem, izdevumu vākiem, titullapām, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem šīs iestādes dokumentiem. Šīm iestādēm atļauts izmantot attiecīgo Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu arī administratīvo ēku apdarē un informatīvajos uzrakstos uz šo ēku fasādēm.

3. Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu dekoratīvos nolūkos uz vimpeļiem, gredzeniem, nozīmītēm, kā arī ēku un skatlogu noformēšanā var izmantot, ja minēto izstrādājumu paraugus apstiprinājusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija, bet ēku un skatlogu noformējumu akceptējusi attiecīgās vietējās Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

4. Izgatavojot Latvijas Republikas valsts ģerboni vai tiražējot tā attēlus, jānodrošina apstākļi, lai netiktu izraisīta necieņa pret valsts ģerboni.