Darbības ar dokumentu

LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 129

Par valsts pasūtījuma nodrošināšanu ar resursiem un Latvijas Preču apmaiņas fonda izveidošanu

 Lai straujāk ieviestu tirgus attiecību elementus nolūkā pilnīgāk apmierināt republikas vajadzības pēc izejvielu resursiem, materiāltehniskajiem resursiem un tautas patēriņa precēm, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Atzīt par nepieciešamu paātrināti attīstīt republikā tiešos sakarus starp izejvielu resursu, materiāltehnisko resursu un tautas patēriņa preču ražotājiem un patērētājiem uzņēmumiem un organizācijām virs valsts pasūtījuma saražotās produkcijas realizēšanā par līgumcenām uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem un ekvivalentā preču apmaiņā ar savienotajām republikām un ārvalstīm.

2. Lai koordinētu tiešo sakaru attīstību un nodrošinātu atsevišķu uzņēmumu un organizāciju efektīvu darbu visas republikas interesēs, izveidot ar 1990. gada 1. jūliju Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas pakļautībā Latvijas Preču apmaiņas fondu, kas darbotos pēc līgumcenu piemērošanas principiem un kas vēlāk pārveidojams par Latvijas Preču biržu.

Apstiprināt pievienoto Latvijas Preču apmaiņas fonda izveidošanas un izmantošanas pagaidkārtību.

Apstiprināt Latvijas Preču apmaiņas fonda padomes dalībnieku sastāvu (1. pielikums).

Par padomes priekšsēdētāju ir Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas priekšsēdētājs.

Noteikt, ka Latvijas Preču apmaiņas fonda padomes lēmumi, kas pieņemti fonda kompetences ietvaros, ir obligāti visiem republikas teritorijā esošajiem uzņēmumiem un organizācijām.

3. Ekonomikas ministrijai kopīgi ar ieinteresētajām organizācijām līdz 1990. gada 1. oktobrim izstrādāt un iesniegt republikas Ministru Padomei likumprojektu par Latvijas Preču biržu, paredzot tās izveidošanu ar 1991. gada 1. janvāri.

4. Republikas banku iestādēm piešķirt pēc atvieglotiem noteikumiem kredītu uzņēmumiem un organizācijām Latvijas Preču apmaiņas fonda resursu veidošanai.

Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju sagatavot priekšlikumus par atvieglojumiem to uzņēmumu un organizāciju aplikšanā ar nodokļiem, kuri ražo produkciju realizēšanai ar Preču apmaiņas fonda starpniecību.

5. Ekonomikas ministrijai, ievērojot, kādā līmenī ir nodrošinātība ar centralizēti sadalāmajām izejvielām un materiāliem, līdz 1990. gada 1. jūnijam izdarīt izmaiņas 1990. gada valsts pasūtījumā attiecībā uz produkcijas piegādēm un ražošanu (2. pielikums) un paziņot šīs izmaiņas republikas ministrijām un resoriem.

Uzlikt par pienākumu ministrijām un resoriem saskaņot ražošanas apjomus ar izmainīto valsts pasūtījumu, paziņot šīs izmaiņas produkcijas saņēmējiem un kopīgi ar Finansu ministriju precizēt budžetā izdarāmo maksājumu aprēķinus.

6. Ekonomikas ministrijai un Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai kopīgi ar republikas ministrijām un resoriem turpināt darbu ar PSRS Valsts plāna komiteju un PSRS Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteju jautājumos par produkcijas piegāžu un ražošanas, kā arī kapitālās celtniecības valsts pasūtījuma sabalansētību ar izejvielu resursiem un materiāltehniskajiem resursiem, ievērojot republikas vajadzību pēc šiem resursiem 1990. gadā apmierināšanu.

7. Republikas ministriju un resoru, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem rast rezerves tautas patēriņa preču un ražošanas un tehniskās nozīmes preču papildu ražošanai, paplašinot tiešos sakarus un apmaiņas operācijas, kā arī piemērojot līgumcenas, lai varētu apmierināt republikas vajadzības pēc precēm un produkcijas un nodrošināt to piegādi vissavienības fondā.

8. Rūpniecības ministrijai, piedaloties ieinteresētajām ministrijām un resoriem, izstrādāt un iesniegt republikas Ministru Padomei līdz 1990. gada 1. augustam republikas vieglās rūpniecības attīstības koncepciju, paredzot ražošanas pārspecializēšanu un struktūras izmaiņas, kā arī ražošanas jaudu optimālu izmantošanu, lai republikas tirgu labāk apgādātu ar vieglās rūpniecības izstrādājumiem.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks J. ĀBOLTIŅŠ

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 4. maijā

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 4. maija lēmumu  Nr. 129

 

Latvijas Preču apmaiņas fonda izveidošanas un izmantošanas
PAGAIDKĀRTĪBA

1. Latvijas Preču apmaiņas fonds (tālāk tekstā - «fonds») tiek izveidots, lai attīstītu preču papildapmaiņu pēc tiešiem sakariem uz līgumcenu pamata starp Latviju un savienotajām republikām, to reģioniem un ārvalstīm uz ekvivalences un savstarpēja izdevīguma principiem.

Fonda izveidošanas mērķis ir koordinēt republikai nepieciešamo preču iegādi, optimizēt preču resursu apmaiņas stratēģiju, grozīt preču apmaiņas regulācijas mehānismu un pilnveidot komerciālo darbību, lai turpmāk uz fonda bāzes izveidotu preču biržu. Fonda resursi izmantojami republikai nepieciešamo materiāltehnisko resursu un tautas patēriņa preču iegādei.

2. Fonda resursi veidojas no lauksaimniecības produkcijas, ražošanas un tehniskās nozīmes produkcijas un tautas patēriņa precēm (tai skaitā no produkcijas, ko ražo pēc valsts pasūtījuma), kuras realizē un iegādājas pēc tiešiem sakariem.

3. Lai koordinētu fonda darbību un izstrādātu valsts stratēģiju turpmāko fonda darbību veikšanai, tiek izveidota Preču apmaiņas fonda padome. Padomes dalībnieku sastāvu apstiprina republikas Ministru Padome.

Padomes darbā ar balsstiesībām piedalās pa vienam pārstāvim no tās sastāvā ietilpstošajām ministrijām, resoriem, apvienībām, asociācijām un organizācijām.

Padomes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss pieder padomes priekšsēdētājam.

4. Fonda padomes uzdevums ir izstrādāt un ieviest ekonomisko pasākumu sistēmu fonda resursu izveidošanai un izmantošanai, kā arī nodrošināt uz interešu pašregulācijas bāzētās iepirkuma un sagādes sistēmas savienošanu ar republikas sociālajām un ekonomiskajām interesēm.

Šai nolūkā padome:

4.1. pirms nākamā gada piegāžu līgumu noslēgšanas izskata un apstiprina pēc resursu īpašnieku priekšlikumiem fondam nepieciešamo preču sarakstu un apjomus, kā arī dod resursu īpašniekiem ieteikumus preču apmaiņas organizēšanā;

4.2. nosaka preču apmaiņas operācijās iegādājamo preču nomenklatūru un apjomu nākamajam laikposmam;

4.3. ja nepieciešams, iesniedz Ekonomikas ministrijai lūgumus par kvotas noteikšanu preču izvešanai un lūdz piešķirt licences fondā iepirkto kvotējamo resursu realizēšanai;

4.4. pēc resursu īpašnieku priekšlikumiem izskata un apstiprina fondam nepieciešamo preču papildu sarakstu un apjomus.

5. Fonda resursu īpašnieki ir republikas valsts apgādes un realizācijas organizācijas saskaņā ar šo organizāciju realizējamo preču nomenklatūru.

6. Preču apmaiņas resursu īpašnieki realizē fonda padomes izstrādāto stratēģiju, tai skaitā:

6.1. sastāda nākamajam gadam (ceturksnim) preču sarakstu, kuras tie realizē fondam, noteic šo preču apjomus un paziņo tos fonda padomei pirms piegāžu līgumu noslēgšanas;

6.2. organizē preču iepirkšanu atbilstoši fonda padomes apstiprinātajiem sarakstiem un apjomiem;

6.3. piešķir starpniekorganizācijām uz konkursa pamata tiesības apmainīt deficītās preces ar savienotajām republikām, to reģioniem un ārvalstīm;

6.4. ja nav iespējams patstāvīgi izlemt jautājumus par tādu preču iepirkšanu, kuras tie nerealizē, bet kuras turpmākajā periodā nepieciešamas preču apmaiņas operācijām, griežas fonda padomē ar nepieciešamo preču pasūtījumu.

7. Lai sekmētu fonda darbību, tiek ieviesti šādi tiešie un netiešie stimuli:

7.1. fonda resursu iepirkuma un pārdošanas cenu starpība ir darījuma veicēju ienākums;

7.2. resursu realizēšanai ar fonda starpniecību uzņēmumiem un organizācijām nav vajadzīgas licences;

7.3. uzņēmumi, organizācijas, kolhozi un padomju saimniecības, kā arī individuālie ražotāji, kas produkciju pārdod ar fonda starpniecību, pirmām kārtām tiek nodrošināti ar šīs produkcijas ražošanas nepieciešamajiem materiālajiem resursiem, kuri tiek iegādāti ar fonda starpniecību;

7.4. preču iepirkšanā fondam un preču pārdošanā no fonda tiek piemērotas līgumcenas;

7.5. fondā nododamā produkcija atkarībā no noslēgtā līguma var glabāties pie īpašnieka vai ražotāja. Fonda resursu veidošanai banku iestādes piemēro atvieglotu kreditēšanas režīmu.

 

l. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 4. maija lēmumam Nr. 129

Latvijas Preču apmaiņas fonda dalībnieki

 

1. Valsts materiāli tehniskās apgādes komiteja

2. Ekonomikas ministrija

3. Tirdzniecības ministrija

4. Latvijas Patērētāju biedrību savienība

5. Rūpniecības ministrija

6. Veselības aizsardzības ministrija

7. Valsts kurināmā un enerģētikas komiteja

8. Valsts agrorūpnieciskā komiteja

9. Transporta un ceļu saimniecības ministrija

10. Zvejnieku kolhozu savienība

11. Ķīmisko reaktīvu komplektācijas un realizācijas Baltijas apvienība («Reabalt»)

12. Republikāniskā izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības ražošanas apvienība «LITTA»

13. Latvijas republikāniskā mežsaimniecības ražošanas apvienība «Latvijas mežs»

14. Latvijas Zivju rūpniecības ražošanas apvienība

15. Asociācija «Latvijas celtnieks»

16. Rūpniecības uzņēmumu asociācija

17. Asociācija «Latvijas preces»

18. Asociācija «Latvijas koks»

19. Koncerns «Ātrums»

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS

 

2. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 4. maija lēmumam Nr. 129

Precizētais valsts pasūtījums 1990. gadam

		Mērvienība	Valsts pasūtījums
			sākotnējais	sākotnējais
l		2	3	4
1.	Pārtikas un ražošanas un tehniskās nozīmes produkcijas piegāde vissavienības fondā
	Gaļa un gaļas produkti (pārrēķinot gaļā)	tūkst. tonnu	72	47
	Piens un piena produkti (pārrēķinot pienā)	tūkst. tonnu	570	516
	Finieris	tūkst. kubikmetru	87,4	47,4
2.	Lauksaimniecības produkcijas piegāde valstij (iepirkums)
	Lopi un putni (ieskaitot šķirnes lopus)	tūkst. tonnu	440	385
	Piens	,,	1850	1795
3.	Svarīgāko veidu produkcijas ražošana
	Gaļa un I kategorijas subprodukti	,,	244	219
	Pilnpiena produkcija (pārrēķinot pienā)	,,	560	545
	Konditorejas izstrādājumi	,,	55,7	51,4
	Vilnas dzija	,,	13.29	12,5
	Linu audumi	milj. kvadrātmetru	20,1	15,11
	Vilnas audumi	,,	17,07	15,72
	Mēbeles	milj. rubļu	236	215*

* Samazinot piegādi pirmajā pusgadā.

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS