Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 189

Par ikgadējo atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 27. jūnija likumu «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR darba likumu kodeksā» un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 27. jūnija lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR darba likumu kodeksā» spēkā stāšanās kārtību» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Noteikumus par ikgadējo atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību.

2. Noteikt, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 1991. gada 1. janvāri.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 2. novembrī

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 2. novembra lēmumu Nr. 389

NOTEIKUMI
par ikgadējo atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību

1. Strādājošo kategorijām, kam līdzšinējā likumdošanā ikgadējā atvaļinājuma ilgums noteikts 36 un 48 darba dienas, atvaļinājuma ilgums attiecīgi ir 6 un 8 kalendāra nedēļas.

2. Papildatvaļinājumus (Latvijas PSR darba likumu kodeksa 78. pants) piešķir darba dienās, tās pieskaitot pamatatvaļinājumam - četrām kalendāra nedēļām.

3. Ikgadējo papildatvaļinājumu - trīs darba dienas - sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai kuru kopšanā ir bērns invalīds (Latvijas PSR darba likumu kodeksa 78. panta 2. punkts) parasti piešķir, pievienojot to pamatatvaļinājumam. Pēc sievietes vēlēšanās šo atvaļinājumu var piešķirt jebkurā citā viņai izdevīgā laikā.

Gadā, kad bērns sasniedz 16 gadu vecumu, minēto papildatvaļinājumu piešķir neatkarīgi no tā, kad bērns sasniedz šo vecumu - pirms vai pēc sievietes ikgadējā atvaļinājuma.

Ikgadējo papildatvaļinājumu, ko piešķir sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai kuru kopšanā ir bērns invalīds, pievieno citiem papildatvaļinājumiem (papildatvaļinājumi sakarā ar kaitīgiem vai smagiem darba apstākļiem, par ilgstošu darbu vienā uzņēmumā vai organizācijā, par nenormētu darba dienu u. c.).

4. Kārtība, kādā saīsināms ikgadējais pamatatvaļinajums un papildatvaļinājums strādniekiem un kalpotājiem, kas kavējuši darbu bez attaisnojošiem iemesliem (arī tad, ja darba dienas gaitā kavēts ilgāk par trim stundām), tiek paredzēta kolektīvajā līgumā vai iekšējās darba kārtības noteikumos, ievērojot Latvijas PSR darba likumu kodeksa 74. panta ceturtajā daļā viņiem noteikto ikgadējā pamatatvaļinājuma minimālo ilgumu.