LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 166
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Valdības rīcības plānu republikas tautas saimniecības pārejai uz ekonomisko patstāvību un izpildot republikas Ministru Padomes 1989. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 220 jautājumā par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu un izlietošanu, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu un izlietošanu.
2. Uzlikt par pienākumu Finansu ministrijai izstrādāt un pēc saskaņošanas ar Latvijas banku līdz 1990. gada 10. decembrim apstiprināt Instrukciju par ārpusbudžeta līdzekļu plānošanas, izlietošanas, uzskaites un pārskatu iesniegšanas kārtību.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 16. oktobrī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 16. oktobra lēmumu Nr. 166
I. Vispārīgie noteikumi
1. Ārpusbudžeta līdzekļi ir naudas līdzekļi, kurus izveido republikas valsts pārvaldes un tautas pašvaldības iestādēs un izlieto šīm iestādēm uzticēto funkciju optimālai realizēšanai.
2. Ārpusbudžeta līdzekļus veido:
- republikas valsts pārvaldes orgāni;
- pagastu, ciematu, rajonu pilsētu un pilsētu rajonu Tautas deputātu padomes;
- republikānisko pilsētu un rajonu Tautas deputātu padomes.
3. No ārpusbudžeta līdzekļiem nošķirami speciālie līdzekļi, ko veido no Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējā budžeta finansējamās iestādes.
4. Neizlietotie ārpusbudžeta līdzekļi gada beigās pilnā apmērā pāriet uz nākamo gadu.
5. Ārpusbudžeta līdzekļu saņemšanas un izlietošanas uzskaiti, kā arī pārskatu sastādīšanu nodrošina attiecīgās Tautas deputātu padomes izpildkomiteja Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.
6. Ārpusbudžeta līdzekļu kases izpildi veic tā bankas iestāde, kur atvērts attiecīgais konts.
7. Ārpusbudžeta līdzekļi glabājas atsevišķos speciālos kontos, kurus atver bankas (valsts banka, komercbanka, krājbanka un citas bankas) iestādēs pēc izvēles. Līdzekļi izlietojami tieši no šiem kontiem vai arī pārskaitāmi citos kontos tādā kārtībā, kāda noteikta budžeta līdzekļu izlietošanai. Par līdzekļu glabāšanu bankas iestādēm ir tiesības saņemt ienākumu procentu veidā. Līdzekļu glabāšanai var tikt izveidotas savas kredītiestādes un krājaizdevumu sabiedrības.
II. Ārpusbudžeta līdzekļu veidošanas kārtība un avoti
8. Lēmumus par ārpusbudžeta līdzekļu veidošanu republikas mēroga mērķpasākumu (mērķprogrammu) izpildei pieņem Latvijas Republikas Ministru Padome.
9. Ārpusbudžeta līdzekļu veidošanas avoti ir:
9.1. uzņēmumu, organizāciju, kolhozu, kooperatīvu un iedzīvotāju brīvprātīgās iemaksas, arī iemaksas valūtā;
9.2. vietēja rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumi;
9.3. vietēja (mērķa) rakstura naudas un mantu loterijas;
9.4. ieņēmumi, kuri rodas, Tautas deputātu padomei veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai;
9.5. zaudējumu atlīdzināšanas summas par apkārtējās vides piesārņošanu;
9.6. oficiāli noformēti dāvinājumi un novēlējumi, arī valūtā;
9.7. Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksa par uzņēmumā vai organizācijā strādājošo skaita limita pārsniegšanu un maksa par darbiniekiem, kurus iesaista darbā no citiem reģioniem;
9.8. pilsoņu mantas obligātās apdrošināšanas maksājumi;
9.9. citi avoti, kurus nosaka rajona, pilsētas vai pagasta Tautas deputātu padome saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
10. Ārpusbudžeta līdzekļos ieskaitāmas šādas vietējās nodevas, kas izlietojamas noteiktiem mērķiem paredzētu pasākumu finansēšanai:
10.1. vietējās pašvaldības nodeva (ciemats, pagasts, pilsēta). Līdzekļus izlieto pasākumiem, kurus nosaka attiecīgā padome;
10.2. nodeva no suņu īpašniekiem (ciemats, pilsēta). Līdzekļus izlieto teritorijas labiekārtošanai un sanitārajai apkopei;
10.3. atpūtnieku nodeva (ciemats, pagasts, pilsēta). Tā ņemama no personām, kuras iebrauc un uzturas attiecīgajā teritorijā (apdzīvotā vieta, vasarnīcu un mazdārziņu rajoni). Šī nodeva tiek ņemta rekreācijas nolūkā - līdzekļus izlieto sociālās infrastruktūras veidošanai un teritorijas labiekārtošanai;
10.4. tūristu nodeva par attiecīgās teritorijas izmantošanu tūrisma pasākumiem (ciemats, pagasts, pilsēta). Līdzekļus izlieto ar tūrismu saistīto objektu un teritorijas labiekārtošanai;
10.5. tirgus nodeva (ciemats, pagasts, pilsēta). Līdzekļus izlieto tirgus organizēšanai, iekārtošanai un uzturēšanai;
10.6. nodeva no transporta līdzekļu īpašniekiem (ciemats, pagasts, pilsēta). Līdzekļus izlieto vietējo ceļu būvniecībai un uzturēšanai.
11. 10. punktā norādīto nodevu apmēri nedrīkst pārsniegt tiešo vajadzību robežas. Nodevas izlietojamas vienīgi tam nolūkam, kuram tās noteiktas. Šo nodevu ievākšana un izdošana ņemama uzskaitē atsevišķi no citiem ārpusbudžeta līdzekļu ieņēmumiem.
III. Ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas kārtība
12. Ārpusbudžeta līdzekļu tāmi izskata un apstiprina attiecīgā Tautas deputātu padome.
13. Lēmumus par ārpusbudžeta līdzekļu izveidošanu pagasta, ciemata un rajona pilsētas Tautas deputātu padomes iesniedz rajona Tautas deputātu padomei, lai tā izskatītu likumības ievērošanu šo līdzekļu veidošanā.
14. Tautas deputātu padomei ir tiesības gada laikā izdarīt izmaiņas ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas plānā, ja objektīvu iemeslu dēļ ir palielinājušies vai samazinājušies līdzekļu avoti vai mainījusies nepieciešamība šos līdzekļus izlietot.
15. Ārpusbudžeta līdzekļus nedrīkst izlietot:
15.1. pasākumu finansēšanai, kuri nav paredzēti ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas plānā;
15.2. no budžeta finansējamo iestāžu, arī pašvaldības iestāžu, darbinieku amatalgu piemaksām, izņemot summas, kuras iestādes un organizācijas ieskaita ārpusbudžeta līdzekļos no darba samaksas fonda vai analoģiskiem fondiem;
15.3. valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumu palielināšanai, izņemot šī punkta otrajā apakšpunktā paredzētos gadījumus;
15.4. pasākumiem, kuri neatbilst paredzētajiem ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanas mērķiem.