Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Republikas likuma «Par amnestiju» piemērošanas kārtību

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Latvijas Republikas 1990. gada 23. oktobra likuma «Par amnestiju» izpildi uzdot:

1) tiesām attiecībā uz personām:

- par kuram lietas un materiāli līdz likuma pieņemšanai nav izskatīti, kā arī attiecībā uz personām, par kurām lietas izskatītas, bet spriedums nav stājies spēkā;

- kuras notiesātas nosacīti un kurām sprieduma izpildīšana atlikta (tiesa izlemj amnestijas piemērošanas jautājumu pēc tās iekšlietu iestādes iesnieguma, kas veic kontroli pār notiesātā uzvedību);

- kuras sodītas ar naudas sodu, ja naudas sods līdz likuma pieņemšanas dienai nav piedzīts (amnestijas piemērošanas jautājumu izlemj tiesa, kas taisījusi spriedumu);

- kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no soda un kurām pirms likuma pieņemšanas dienas sods aizstāts ar vieglāku sodu (amnestijas piemērošanas jautājumu izlemj tiesa pēc amnestējamās personas dzīvesvietas).

Šajā apakšpunktā norādītās lietas un materiālus par personām, kuras sodu izcieš ārpus Latvijas Republikas, izskata Latvijas Republikas Augstākā Tiesa;

2) labošanas darbu iestādēm - attiecībā uz notiesātajiem, kuri sodu izcieš brīvības atņemšanas vietās;

3) speckomandantūrām - attiecībā uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, kā arī nosacīti atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām, notiesāto obligāti iesaistot darbā;

4) rajonu (pilsētu) iekšlietu nodaļām - attiecībā uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu vai notiesātajiem ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, kuri nav apcietināti vai nosūtīti uz darbavietu, kā arī notiesātajiem ar labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas.

2. Šā lēmuma 1. punkta 2.-4. apakšpunktā norādītajos gadījumos amnestiju piemēro pēc attiecīgo labošanas darbu iestāžu, speckomandantūru, rajonu (pilsētu) iekšlietu nodaļu priekšnieku lēmumiem, kurus sankcionējis prokurors.

Piemērojot likumu par amnestiju, prokurora līdzdalība tiesās ir obligāta.

3. Likums tiek piemērots tikai tām personām, kuras ir sodījušas Latvijas Republikas (Latvijas PSR) tiesas par noziegumiem, kas izdarīti republikas teritorijā līdz likuma pieņemšanai.

4. Piemērojot likuma 1., 2. un 3. pantu, netiek ņemta vērā sodāmība, kas dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

5. Ja šā likuma 1., 2. un 3. pantā norādītā persona sodīta par vairāku noziegumu izdarīšanu un ja uz šo personu attiecas likuma noteikumi par amnestiju tikai sakarā ar viena nozieguma izdarīšanu, amnestija vispār netiek piemērota.

6. Par nepilngadīgajiem, kas tiek amnestēti saskaņā ar šā likuma 1. panta 1. apakšpunktu, atzīstamas personas, kuras līdz likuma pieņemšanas dienai nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

7. Likuma 4. pants attiecināms tikai uz tām sievietēm, kurām nav atņemtas vecāku tiesības, turklāt samazināma tā soda daļa, kura līdz likuma pieņemšanas dienai nav izciesta.

Par bērniem, kuri atrodas amnestējamo sieviešu audzināšanā, atzīstami tādi bērni, kas līdz likuma pieņemšanas dienai nav sasnieguši 15 gadu vecumu.

8. I un II grupas invalīdi, kuri tiek amnestēti pēc šā likuma 1. panta 3. apakšpunkta, ir personas, kas noteiktā kārtībā atzītas par invalīdiem pirms likuma pieņemšanas.

9. Likuma 1. panta 4. apakšpunkts piemērojams personām, kuras līdz likuma pieņemšanas dienai sasniegušas 60 gadu vecumu.

10. Par ļaunprātīgiem režīma pārkāpējiem uzskatāmi:

1) notiesātie, kuri sistemātiski pārkāpj režīma prasības un kuriem ir ne mazāk par trim nedzēstiem vai nenoņemtiem disciplinārsodiem, ievērojot to smaguma pakāpi;

2) personas, kuras soda izciešanas laikā ir izdarījušas tīšu noziegumu;

3) personas, kurām labošanas darbi aizstāti ar brīvības atņemšanu;

4) personas, kuras nosūtītas atpakaļ uz brīvības atņemšanas vietām no speckomandantūrām, labošanas darbu nometinājuma kolonijām;

5) personas, kuras nosūtītas uz brīvības atņemšanas vietām sakarā ar atliktā sprieduma izpildīšanas vai nosacītās notiesāšanas atcelšanu.

Par personām, kuras norādītas šā panta 1. apakšpunktā, pieņemt lēmumu par amnestijas nepiemērošanu.

11. Par personu, kura ir pabeigusi venerisko slimību ārstēšanas kursu, uzskatāma tāda persona, par kuru ir attiecīgs medicīniskais atzinums.

12. Amnestija netiek piemērota personām, kuras pēc likuma pieņemšanas izdarījušas jaunu noziegumu.

13. Personām, kuras ir izdarījušas ilgstošus vai turpinātus noziegumus, amnestiju piemēro tikai tad, ja tie pabeigti līdz likuma pieņemšanai.

14. Amnestijas piemērošana nenoņem sodāmību.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 23. oktobrī