Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 117

Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 24. augustā

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 24. augusta lēmumu Nr. 117

 Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (tālāk tekstā - «Ārlietu ministrija») ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās tās ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un savā darbībā ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei. Ārlietu ministrija ir atbildīga par Latvijas Republikas suverēno tiesību realizāciju starptautisko attiecību jomā un tās pilsoņu interešu aizsardzību attiecībās ar ārvalstīm.

2. Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitiskā kursa realizāciju politiski diplomātiskiem līdzekļiem, izmantojot diplomātiskās un konsulārās, kā arī citas pārstāvniecības ārvalstīs.

3. Ārlietu ministrija veic šādas funkcijas:

3.1. analizē starptautisko stāvokli un starpvalstu ekonomiskās sadarbības problēmas, to valstu ārējo un iekšējo politiku, ar kurām Latvijas Republika uztur diplomātiskos, politiskos, ekonomiskos, zinātniski tehniskos, kultūras un citus sakarus, kā arī sniedz informāciju un atbilstošus priekšlikumus republikas Valdībai;

3.2. piedalās Latvijas Republikas ārpolitiskā kursa stratēģijas un taktikas izstrādāšanā;

3.3. veic likumu un citu normatīvo aktu projektu sagatavošanu ārpolitiskajos jautājumos un piedalās normatīvo aktu izstrādē ekonomisko sakaru jomā, kā arī savas kompetences ietvaros kontrolē Latvijas Republikas saistību izpildi saskaņā ar līgumiem un citiem starptautisko tiesību aktiem;

3.4. seko, lai republikas teritorijā tiktu ievērota 1961. gada Vīnes konvencija «Par diplomātiskajām attiecībām» un 1963. gada Vīnes konvencija «Par konsulārajām attiecībām», kā arī citas starptautiski noteiktās diplomātiskās un konsulārās privilēģijas.

Izstrādā vienotu valsts diplomātisko protokolu, koordinē un pārrauga tā darbību Latvijas Republikā;

3.5. sagatavo priekšlikumus Valdībai par Latvijas Republikas diplomātisko un kopīgi ar ieinteresētajām ministrijām un resoriem arī par cita veida pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, veic to darbības koordināciju un komplektē diplomātisko pārstāvniecību darbinieku štatus;

3.6. sagatavo priekšlikumus Valdībai par ārvalstu diplomātisko un kopīgi ar ieinteresētajām ministrijām un resoriem arī par cita veida pārstāvniecību izveidošanu republikā un organizē sadarbību ar tām;

3.7. organizē starptautiskas konferences un ārvalstu oficiālo viesu uzņemšanu, kā arī piedalās republikas Augstākās Padomes un Valdības pārstāvju oficiālo ārzemju vizīšu sagatavošanā;

3.8. kopīgi ar Latvijas Republikas Ārējo ekonomisko sakaru departamentu:

3.8.1. koordinē ekonomisko sadarbību ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām un savienībām;

3.8.2. veic kopīgi ar ieinteresētajam iestādēm un organizācijām starpvalstu un starpvaldību līgumu projektu izstrādi un piedalās to realizācijā;

3.8.3. izvērtē ārvalstu finansiālo un ekonomisko stāvokli jautājumos, kas skar Latvijas Republikas intereses, un nodrošina ar šo informāciju Valdību, kā arī izstrādā atbilstošus priekšlikumus;

3.9. sadarbojas ar republikas un ārzemju masu informācijas līdzekļiem un apkopo to informāciju, kas skar Latvijas Republikas ārpolitiskās intereses, noteiktā kārtībā organizē tikšanās, preses konferences un brīfīngus;

3.10. sadarbojas ar republikas sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, konsultē tās jautājumos, kas skar Latvijas Republikas ārpolitiskās intereses;

3.11. saskaņā ar republikas likumiem veic ārzemju pasu un vīzu dokumentu noformēšanu, kontrolē to uzskaiti un glabāšanu, kā arī risina citus konsulāros jautājumus.

4. Lai nodrošinātu doto uzdevumu un funkciju izpildi, Ārlietu ministrijai ir tiesības:

4.1. ministrijas sistēmā izveidot, reorganizēt un likvidēt tai pakļautās iestādes un organizācijas, apstiprināt to nolikumus un statūtus;

4.2. saņemt no statistikas iestādēm Ārlietu ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās ziņas par valsts pārvaldes iestāžu, kā arī uzņēmumu un organizāciju darbību;

4.3. sniegt Valdībai priekšlikumus par diplomātisko un konsulāro pārstāvju ārzemēs iecelšanu un atbrīvošanu;

4.4. izmantot diplomātisko pastu, šifrus un savu sakaru sistēmu.

5. Ārlietu ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju, Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, šo nolikumu un citus normatīvos aktus.

6. Ārlietu ministriju vada ministrs, kuru ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus pēc ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome un kuru atbildības pakāpi nosaka ministrs.

7. Ārlietu ministrs:

7.1. ir personiski atbildīgs par Ārlietu ministrijai uzlikto uzdevumu un funkciju izpildi;

7.2. nosaka departamentu un nodaļu vadītāju, kā arī pakļauto iestāžu un organizāciju vadītāju kompetenci un atbildības pakāpi par tiem uzticēto uzdevumu izpildi, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo viņus no amata;

7.3. ministrijas kompetences ietvaros izdod pavēles un instrukcijas, kas obligāti jāizpilda pakļautajām iestādēm un organizācijām;

7.4. apstiprina ministrijas struktūru, štatus un amatalgu likmes Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā darbinieku maksimālā skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

8. Ārlietu ministrijā kā ministrijas konsultatīvs orgāns var tikt izveidota kolēģija. Kolēģiju vada un tās sastāvu nosaka ārlietu ministrs.

9. Ārlietu ministrija ir juridiska persona. Ministrijai var būt ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.