Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.162

Rīgā 2003.gada 13.martā (prot. Nr.14, 22.§)

Par Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm

1. Apstiprināt Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Finanšu ministriju un Valsts kanceleju (Politikas koordinācijas departamentu) par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā.

3. Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam):

3.1. kopīgi ar Finanšu ministriju pēc stratēģiskās plānošanas sistēmas normatīvās bāzes apstiprināšanas izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis";

3.2. izstrādāt un līdz 2003.gada 1.maijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.69 "Noteikumi par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem";

3.3. izstrādāt un līdz 2003.gada 1.maijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 11.jūnija noteikumos Nr.231 "Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību".

4. Ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes institūcijām, izstrādājot attiecīgās institūcijas darbības stratēģiju, ievērot pamatnostādnēs noteikto.

5. Valsts administrācijas skolai triju mēnešu laikā pēc pamatnostādņu apstiprināšanas sagatavot mācību programmu valsts pārvaldē strādājošajiem, ņemot vērā katras ministrijas funkcijas.

6. Finanšu ministrijai kopīgi ar Valsts kanceleju (Politikas koordinācijas departamentu), sākot ar 2004.gadu, katru gadu līdz 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

 

Apstiprinātas

ar Ministru kabineta

2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.162

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes

Kopsavilkums

Pakāpeniski pilnveidojot politikas un budžeta plānošanas procesu, ir apzināta nepieciešamība nodrošināt finanšu politikas vadību ar attīstīto valstu līmenim atbilstošu lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeni. Lai to nodrošinātu, nepieciešama informācija un diskusijas par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izvērtējot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus.

Pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu (turpmāk - Pamatnostādnes) paredz izveidot vienotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju plānošanas un atskaitīšanās sistēmu institucionālās darbības stratēģijas (IDS) ietvaros.

Pamatnostādņu par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas (turpmāk tekstā - pamatnostādnes) mērķi ir:

1) nodrošināt finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju lēmumu pieņemšanai un diskusiju materiālu par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izsverot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus;

2) saistīt rezultatīvo rādītāju sistēmu ar stratēģisko plānošanu kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatā ir politikas mērķa, makro ietekmes rezultātu, politikas rezultātu, darbības rezultātu, un rezultatīvo rādītāju plānošana.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma ietver:

* politikas mērķi, kas ir vēlamais stāvoklis, ko valdība vēlas sasniegt, pilnveidojot noteiktu politikas jomu;

* makro ietekmes rezultātus - pārmaiņas sabiedrībā (ekonomiskas, sociālajā, kultūras, vides u.c. jomā), ko ietekmē politikas rezultātu sasniegšana, kā arī ārējās vides faktori;

* politikas rezultātus - pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u.c. jomās), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana;

* darbības rezultātus - ministriju un institūciju darba galaproduktus jeb pakalpojumus un preces, kas tiek radīti, izmantojot ieguldījumus;

* rezultatīvos rādītājus, kurus izstrādā institūcijas budžeta programmu līmenī, lai tie tieši atbilstu makro ietekmes rezultātiem, politikas rezultātiem un darbības rezultātiem un veidotu vienotu informācijas apjomu par konkrētas budžeta programmas rezultātu sasniegšanas līmeni attiecībā pret piešķirtajiem resursiem.

Šīs pamatnostādnes paredz, ka rezultatīvie rādītāji tiek izmantoti valdības politisko prioritāšu definēšanā, valdības politiku izstrādē un novērtēšanā, ministriju u.c. institūciju darbības stratēģijās, jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanā, budžeta pieprasījumu un budžeta programmu izvērtēšanā, valsts aģentūru darbības plānošanā un izvērtēšanā un ministriju, valsts aģentūru u.c. institūciju gada pārskatos.

Ievads

Pakāpeniski pilnveidojot politikas un budžeta plānošanas procesu, ir apzināta nepieciešamība nodrošināt finanšu politikas vadību ar attīstīto valstu līmenim atbilstošu lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeni. Lai to nodrošinātu, nepieciešama informācija un diskusijas par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izvērtējot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus.

 

1. Situācijas raksturojums

Rezultatīvo rādītāju sistēma Latvijā ieviesta budžeta reformas ietvaros ar nolūku izvērtēt ieguldīto finanšu resursu izlietojumu atbilstoši politikas mērķim. Tā bija cieši saistīta ar pāreju uz programmu budžeta plānošanu, kas uzsākta 1997.gadā.

Līdz ar Politikas plānošanas pamatnostādņu, Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas, kā arī Ministru kabineta kārtības ruļļa akceptēšanu ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs (turpmāk tekstā sākot no 2.nodaļas - ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes) pamazām tiek veidota izpratne par uz rezultātu vērstas politikas plānošanas nepieciešamību. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un pielāgojot to Latvijas ekonomiskajai un politiskajai situācijai, ministrijās pakāpeniski tiek ieviesta institūciju darbības stratēģiju sistēma (turpmāk - IDS), kas lielā mērā ietekmēs arī rezultatīvo rādītāju sistēmas tālāku attīstību.

1.1. Tiesiskais regulējums

Saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto, Finanšu ministrija katru gadu sagatavo noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, paredzot rezultatīvo rādītāju noteikšanas un atskaitīšanās kārtību.1 Budžeta finansētas institūcijas vadītājs ir atbildīgs par attiecīgo rezultatīvo rādītāju izpildi un ar to saistīto paskaidrojumu sniegšanu.

Saskaņā ar noteikumiem gadījumā, ja ministrijas rezultatīvie rādītāji nav izpildīti, finanšu ministrs ir tiesīgs ierosināt Ministru kabinetam samazināt piešķirtā finansējuma apjomu attiecīgajai programmai. Tomēr, praktiski šīs pilnvaras netiek pielietotas, jo vairumā gadījumu ministrijai ir bijis pamatots iemesls, kas kavējis darbības rezultāta sasniegšanu.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes kopā ar pusgada un gada pārskatu iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par attiecīgās budžeta programmas un apakšprogrammas (turpmāk tekstā - programmas) rezultatīvo rādītāju faktisko izpildi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 11.jūnija noteikumiem Nr.231 "Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību", informācija par institūciju darbības rezultātiem, tos raksturojošajiem rādītājiem un piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu tiek iekļauta gada publiskajos pārskatos.

Gadskārtējā budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā ir formulēts uzdevums - vienlaicīgi ar valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu valsts budžeta programmu sadalījumā, plānot arī rezultatīvos rādītājus nākamajam gadam. Instrukcijā tiek sniegts skaidrojums par rezultatīvo rādītāju veidiem un plānošanas kārtību.

Pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu ir sagatavotas, ievērojot Ministru kabineta 2001.gada 5.aprīlī akceptētajās Vidējā termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnēs definēto: uz rezultātu orientēts budžets - budžeta veidošanas pamatprincips, kas nosaka valdības izdevumu sasaisti ar valdības politikas stratēģisko plānošanu, un Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobrī akceptētajās Politikas plānošanas pamatnostādnēs noteiktos uz rezultātu orientētos politikas vadības principus, kā arī Ministru kabineta 2002.gada 13.augustā akceptētajā Zemkopības ministrijas stratēģiskās plānošanas pilotprojektā lietoto terminoloģiju.

1.2. Problēmu raksturojums

Lai gan pašreizējais tiesiskais regulējums pamatā atspoguļo, kādiem vajadzētu būt rezultatīvajiem rādītājiem un to nozīme vidēja termiņa budžeta procesā ir neapšaubāma, tomēr rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanā ir iezīmējušās vairākas problēmas:

1) skaidri definētu budžeta programmu mērķu trūkums ir radījis situāciju, ka rezultatīvo rādītāju sistēma pamatā ir veidojusies kā ieguldījumu rādītāju sistēma, jo daudzos gadījumos ieguldījumi ir bijuši vienīgie iespējamie skaidri definējamie lielumi;

2) pastāv arī zināma nevienmērība - ir līdzekļu apjoma ziņā lielas programmas, kurām nav rādītāju un līdzekļu apjoma ziņā nelielām programmām ir pārāk detalizēti rādītāji un, lai gan pielikums ir apjomīgs, tomēr nav pārliecības par tajā iekļautās informācijas atbilstību programmu mērķiem;

3) gadskārtējam valsts budžeta likumam pievienotajos dokumentos budžeta programmu mērķi un rezultatīvie rādītāji nav uzrādīti vienkopus;

4) trūkst ieinteresētības un zināšanu par rezultatīvo rādītāju pielietojumu budžeta veidošanas procesā, kā arī par to detalizācijas pakāpi, atkarībā no programmas apjoma;

5) uzkrātā informācija netiek analizēta pēc būtības, netiek lietota kā pamats priekšlikumu par izdevumu optimizēšanu izstrādāšanā un arī resursu nodrošināšanas analīzē valdības noteikto budžeta mērķu un prioritāšu īstenošanai.

 

2. Pamatnostādņu par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas mērķi

Pamatnostādņu par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas (turpmāk tekstā - pamatnostādnes) mērķi ir:

1) nodrošināt finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju lēmumu pieņemšanai un diskusiju materiālu par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izsverot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus;

2) saistīt rezultatīvo rādītāju sistēmu ar stratēģisko plānošanu kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu.

Šīs pamatnostādnes paredz, ka rezultatīvie rādītāji tiek izmantoti ne tikai politikas un institūciju darbības plānošanā un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pamatošanā, bet arī politikas ieviešanas izvērtēšanā.

 

3. Rezultātu plānošanas struktūra

Viens no politikas plānošanas svarīgākajiem aspektiem ir rezultātu un rezultatīvo rādītāju formulēšana. Tas ir pamats gan finansējuma piešķiršanai ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, gan arī to darba plānošanai un izvērtēšanai.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas izmantošanas mērķis ir izvērtēt par piešķirtajiem līdzekļiem iegūto vērtību2. To var veikt tikai tad, ja skaidri tiek definēta rezultātu struktūra.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatā ir politikas mērķa, makro ietekmes rezultātu, politikas rezultātu, darbības rezultātu, un rezultatīvo rādītāju plānošana. Tas attēlots pirmajā shēmā:

 

1.shēma: Plānošanas modelis

01-162 COPY.GIF (46212 bytes)

3.1. Politikas mērķi

Mērķis - vēlamais stāvoklis, ko valdība vēlas sasniegt, pilnveidojot noteiktu politikas jomu.

Katrai politikai var būt viens vai vairāki mērķi. Gadījumā, ja kādai politikai ir vairāki mērķi, tiek noteikts arī virsmērķis.

Piemēram, Zemkopības ministrijas budžeta programmas "Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika" (virsmērķis) viens no diviem mērķiem ir "nodrošināt visu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai droša un nekaitīga pārtika".

Mērķi tiek identificēti institūciju darbības stratēģiju izstrādes gaitā, analizējot:

* Esošo situāciju attiecīgajā politikas jomā;

* Pastāvošos politikas dokumentus un tiesību aktus, kas skar šo jomu;

* Ministrijas / valsts pārvaldes iestādes darbības jomu.

Iepriekš minēto jomu analīze ir svarīga, lai noteiktie politikas mērķi nebūtu nereāli. Tiem jābūt reāli ietekmējamiem ar ministrijas / valsts pārvaldes iestādes rīcībā esošajiem līdzekļiem.

Mērķis parāda kā ministrija / valsts pārvaldes iestāde darbosies, lai sasniegtu vēlamo stāvokli. Mērķis tiek konkretizēts, formulējot rezultātus.

 

3.2. Makro ietekmes rezultāti

Makro ietekmes - pārmaiņas sabiedrībā (ekonomiskas, sociālajā, rezultāti kultūras, vides u.c. jomā), ko ietekmē politikas rezultātu sasniegšana, kā arī ārējās vides faktori.

Makro ietekmes rezultātus raksturo:

a) makro ietekmes rezultātus ietekmē daudzas politikas, dažādu institūciju darbības un citi ārējās vides faktori;

b) ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes tikai netieši spēj ietekmēt un uzņemas atbildību par šo rezultātu sasniegšanu;

c) makro ietekmes rezultātu novērtēšanu var veikt pastāvīgi, ja ir pieejami nepieciešamie statistiskie dati. Gadījumā, kad šie rezultāti tiek vērtēti kādas konkrētas politikas ietekmes analīzes kontekstā, to iespējams veikt tikai pēc ilgāka laika (1-5) gadi.

Makro rezultātu piemēri ir tādi indikatori kā iekšzemes kopprodukts (IKP), eksporta apjoms, gaisa kvalitāte, noziedzības līmenis, darbaspēka konkurētspēja, bezdarba līmenis, nabadzības līmenis u.c. Bezdarba līmeni, piemēram, var mērīt pastāvīgi, bet atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, kādā konkrētā reģionā tiek realizēta speciāla valdības programma cīņai ar bezdarbu, ar šīs programmas palīdzību radītās izmaiņas bezdarba līmenī var tikt mērītas tikai pēc programmas realizācijas.

 

2.shēma: makro ietekmes rezultāti

02-162 COPY.GIF (35655 bytes)

Rezultātos ir jāatspoguļo tie makro ietekmes rezultāti, kas ir svarīgi attiecīgās politikas mērķu sasniegšanai.

Makro ietekmes rezultāti ir iespējamās sekas, kas rodas politikas rezultātu sasniegšanas (vai nesasniegšanas) rezultātā un citu ārējās vides faktoru ietekmē. Tā piemēram, uzlabojot pārtikas uzņēmumu atbilstību visām higiēnas prasībām, tiks radīti priekšnoteikumi sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanai, kā arī izveidosies situācija, ka prasībām atbilstošie uzņēmumi varēs eksportēt savu produkciju ārpus Latvijas. Tā rezultātā notiks izmaiņas pārtikas produkcijas eksporta apjomā.

Makro ietekmes rezultātu plānošana

Tas, kuri makro ietekmes rezultāti ir svarīgi attiecīgās politikas novērtēšanai, izriet no definētā politikas mērķa. Piemēram, ja politikas mērķis ir "nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana patērētājiem", tad augstāk piemērā minētais makro ietekmes rezultāts "pārtikas produkcijas eksporta apjoms" kā politikas analīzes objekts šajā kontekstā nav būtisks. Tas ir tikai blakus faktors, un galvenais makro ietekmes rezultāts ir "sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanās". Pretēji, ja politikas mērķis būtu "nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana patērētājiem un pārtikas nozares konkurētspējas uzlabošana", minētais makro ietekmes rezultāts sniegtu būtisku informāciju par politikas īstenošanas gaitu.

Ne visiem politikas mērķiem ir iespējams (un nepieciešams) konstatēt makro ietekmes rezultātus. Gadījumā, ja nav iespējams konstatēt makro rezultātus, tiek definēti tikai politikas rezultāti. Vienas ministrijas kompetencē parasti būs ne vairāk kā pieci līdz seši makro ietekmes rezultāti. Daži no tiem būs kopīgi ar citām ministrijām.

Atsevišķos gadījumos (it īpaši makro ietekmes rezultātu gadījumā) var izmantot rādītājus, kas tiek iegūti savstarpēji izvērtējot vairākus rezultatīvos rādītājus - tā saucamos integrētos rādītājus. Tā piemēram, ANO Attīstības programmas makro ietekmes rezultāta rādītājs - cilvēku skaits, kas atbilst "dzīves apstākļu kvalitātes" standartam un augstāk piemērā minētais makro ietekmes rezultāts - "sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanās" - ir integrētie rādītāji.

3.3. Politikas rezultāti

Politikas rezultāti3 -

pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u.c. jomās), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana.

 

Politikas rezultātus salīdzinājumā ar citiem rezultātiem raksturo:

a) politikas rezultātus veido ne vien darbības rezultāti, ko sasniedz kāda konkrēta ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, bet ietekmē arī darbības rezultāti, ko rada citas institūcijas, kā arī ārējās vides faktori gan Latvijā, gan arī pasaulē. Šis ir arī galvenais iemesls, kāpēc ieguldījumu reālu plānošanu var pamatā veikt tikai darbības rezultātu līmenī, protams ņemot vērā arī politikas rezultātus;

b) viens darbības rezultāts var ietekmēt vairākus politikas rezultātus un vienu politikas rezultātu var ietekmēt vairāki darbības rezultāti vienlaikus;

c) politikas rezultātus var novērtēt tikai pēc zināma laika (1-3 gadiem, dažkārt pat ilgāk).

Politikas rezultāta piemērs ir:

03-162 COPY.GIF (33004 bytes)

Atšķirībā no darbības rezultātiem institūcijas politikas rezultātus var ietekmēt tikai daļēji. Piemēram, pārtikas izraisīto slimību izplatību nosaka ne tikai pārtikas ražošanas uzņēmumu atbilstība visām higiēnas prasībām (cits politikas rezultāts), bet arī nelegāli ražotās vai ievestās pārtikas klātbūtne tirgū, dažādu slimību izplatīšanās u.c. faktori. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu atbilstību visām higiēnas prasībām nosaka arī tādi ārējās vides faktori, kā piemēram, ātrums ar kādu uzņēmumi modernizējas, uzņēmumiem pieejamie kredītresursi, uzņēmumu spēja nodrošināt visu kvalitātes procedūru ievērošanas turpināšanu jau pēc sertifikācijas utt.

Politikas rezultātu plānošana

Politikas rezultātus plāno atbilstoši noteiktajam politikas mērķim. Tādēļ gadījumos, kad politikas dokumentos mērķi nav noteikti vai arī tie ir neskaidri, vispirms jānodrošina mērķu definēšana. Tikai tad iespējams veikt politikas rezultātu plānošanu. Piemēram:

 

3.shēma: politikas rezultātu definēšana

04-162 COPY.GIF (31034 bytes)

3.4. Darbības rezultāti

Darbības rezultāti4 - ministriju un institūciju darba galaprodukti jeb pakalpojumi un preces, kas tiek radīti, izmantojot ieguldījumus.

Darbības rezultātus salīdzinājumā ar citiem rezultātiem raksturo:

a) darbības rezultāti ir preces un pakalpojumi, ko institūcijas rada un sniedz ārējiem klientiem - uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotājiem (t.sk. Eiropas Savienības institūcijām un pilsoņiem, uzņēmējiem un organizācijām un arī starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Latvija). Bez tam pakalpojumus var sniegt arī Ministru kabinetam, citām ministrijām un iestādēm;

b) darbības rezultāti pilnībā atrodas institūcijas tiešā ietekmē, tos praktiski neiespaido ārpus institūcijas esoši faktori. Par to sasniegšanu ir atbildīgi institūciju vadītāji;

c) darbības rezultātus var novērtēt tūlīt pēc darbības veikšanas vai arī jau tās laikā.

Darbības rezultātu piemēri ir: pārtikas uzņēmumu atzīšana; meža platību novērošana (ugunsdrošības nolūkos); ceļu būve; mācību programmu sniegšana bezdarbniekiem; latviešu valodas mācīšana, valodas prasmju novērtēšana un valodas atestācijas apliecību izsniegšana. Par darbības rezultātu var uzskatīt arī ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu pamatdarbu - politikas dokumentu un tiesību aktu sagatavošanu.

Politikas dokumentu un tiesību aktu sagatavošana ir ministrijas pamatfunkcija ar skaidru un kvantificējamu rezultātu - galaproduktu. Politikas dokumentu un tiesību aktu sagatavošanā piedalās arī citas ministrijas, tomēr par dokumentu kvalitāti un skaitu atbildīgā ir viena ministrija.

Darbības rezultāti ir uz rezultātu orientētas sistēmas svarīgākais elements, jo tie veido stabilu pamatu gan budžeta, gan pārējo tautsaimniecības resursu, kā arī citu ieguvumu plānošanai un prognozēšanai. Nezinot darbības rezultātus, nav iespējams pateikt, vai izvirzītie politikas mērķi un uzdevumi ir reāli un atbilst esošajiem resursiem un finansējumam.

Tāpat, ja nav definēti darbības rezultāti, praktiski nav iespējams pārliecināties par finansējuma un citu resursu izlietošanas lietderīgumu.

Darbības rezultātu plānošana

Darbības rezultāti ir cieši saistīti ar jēdzienu "funkcijas". Darbības rezultāti ir ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanas gala produkti.

Plānojot darbības rezultātus, nepieciešams veikt analīzi katras grupas ietvaros, nosakot, kuras no funkcijām / darbībām ir uzskatāmas par gala produktiem un kuras par starpposmiem šo galaproduktu radīšanā. Parasti, vienai programmai vai institūcijai nevar būt pārāk liels skaits darbības rezultātu. Piemēram:

 

4.shēma: darbības rezultātu definēšana

05-162 COPY.GIF (35567 bytes)

Shēma parāda, ka vienu darbības rezultātu, piemēram uzņēmumu sertifikāciju, var veidot vairākas funkcijas - inspektoru apmācīšana, uzņēmumu inspicēšana, sertifikātu izsniegšana un metodisko materiālu sagatavošana, kuras tikpat labi pašas par sevi varētu uzskatīt par darbības rezultātiem. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā tie ir tikai starpprodukti galarezultāta radīšanā.

Ja vien iespējams, pamatā nepieciešams plānot tos darbības rezultātus, kas ir galaprodukti. Protams, institūcijas, veicot savas darbības iekšējo plānošanu, katru galaproduktu var sadalīt sīkākos darbības rezultātos. Tas var atvieglot atskaitīšanās sistēmas darbību ministrijas vai iestādes iekšienē. Valdības līmenī, savukārt, informācija galvenokārt ir nepieciešama par galaproduktiem.

Darbības rezultātu - galaproduktu (piemēram, uzņēmumu sertifikācija) dalīšana sīkākos darbības rezultātos (piemēram, uzskaite, inspicēšana u.c.) un šīs informācijas iekļaušana politikas plānošanas vai citos MK virzāmajos dokumentos ir attaisnojama arī gadījumos, kad šos sīkākos darbības rezultātus sniedz atsevišķas institūcijas. Parasti jāizdala galvenie darbības rezultāti, kas ir gan politiski nozīmīgi, gan arī finansiāli un citu resursu ietilpīgi.

Darbības rezultāti var tikt izteikti arī kvalitātes, laika un vietas izteiksmes formā. To parasti dara gadījumos, kad kādam no šiem aspektiem nepieciešams pievērst papildus uzmanību. Piemēram, ja pastāv problēma, ka pārtikas uzņēmumi sūdzas par atzīšanas garo un sarežģīto procesu, tad darbības rezultātu "uzņēmumu atzīšana" var izteikt sekojoši - "uzņēmumu atzīšana vidēji desmit dienās, kopš uzņēmuma pieteikšanās uz atzīšanas procesu". Ja nepieciešams, rādītāju var papildināt ar vietas izteiksmes formu, piemēram, "uzņēmumu atzīšana Vidzemes reģionā vidēji desmit dienās, kopš uzņēmuma pieteikšanās uz atzīšanas procesu".

Vajadzības gadījumā šo darbības rezultātu var papildināt ar informāciju par to, cik lielā mērā uzņēmēji ir apmierināti ar atzīšanas procesa organizāciju. Darbības rezultāta iespējamais formulējums tad būtu - "uzņēmumu sertificēšana vidēji desmit dienās, kopš uzņēmuma pieteikšanās uz atzīšanas procesu un uzņēmēju apmierinātība ar atzīšanas procesa organizāciju". Kvalitātes definēšanai var izmantot arī citus paņēmienus, piemēram, atbilstību ISO standartiem, pārsūdzēto lēmumu skaits, pakalpojumu standartu noteikšanu (klientu/pakalpojumu hartas) u.c.

 

3.5. Rezultatīvie rādītāji

Rezultatīvos rādītājus izstrādā institūcijas budžeta programmu līmenī, lai tie tieši atbilstu makro ietekmes rezultātiem, politikas rezultātiem un darbības rezultātiem un veidotu vienotu informācijas apjomu par konkrētas budžeta programmas rezultātu sasniegšanas līmeni attiecībā pret piešķirtajiem resursiem.

Lai veiktu pilnvērtīgu politikas mērķu, makro ietekmes rezultātu, politikas rezultātu un darbības rezultātu plānošanu, novērtēšanu un izmantošanu lēmumu pieņemšanā, ir nepieciešams noteikt tiem rezultatīvos rādītājus, atbilstošus procesam un novērtēšanas metodei.

Pamatnostādnes neparedz sistēmu, ka katram darbības rezultātam jānosaka ieguldījumu apjoms. Parasti ieguldījumi tiek noteikti programmas/apakšprogrammas līmenī.

Ieguldījumi

Ieguldījumi - līdzekļi, ar kuru palīdzību ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes veic darbības konkrētu rezultātu (ieguvumu) sasniegšanai.

Ieguldījumi sastāv no finansējuma un citiem resursiem, kā piemēram, ēkas, zeme, darbaspēks, tehnika, kas izlietoti darbības nodrošināšanai.

Ieguvumi

Ieguvumi - ir preces, pakalpojumi un pārmaiņas sabiedrībā (ekonomiskajā, sociālajā, kultūras u.c. jomās), kādas tiek iegūtas/panāktas mērķtiecīgas ieguldījumu izmantošanas (politikas īstenošanas) rezultātā.

Ieguldījumu un ieguvumu definēšana ir tikai pamats rezultatīvo rādītāju sistēmas darbībai. Lai veiktu pilnvērtīgu politikas, budžeta un ministriju darbības plānošanu, nepieciešams noteikt ieguldījumu un ieguvumu rezultatīvos rādītājus.

Rezultatīvo rādītāju plānošana atbilstoši procesam

Rezultatīvie ieguldījumu izlietošanas un ieguvumu sasniegšanas

rādītāji - raksturojums skaitliskā izteiksmē.

Skaitliskā izteiksme atspoguļo izlietoto ieguldījumu un radīto ieguvumu daudzumu. Ieguvumi ir pamats ieguldījumu plānošanai. Atsevišķos gadījumos ieguldījumi (to atbilstība noteiktiem standartiem, starptautiskām vienošanām) var tikt uzskatīti par ieguvumu. Šādi rezultatīvie rādītāji var būt Aizsardzības ministrijas kompetencē.

Ieguldījumi tiek atspoguļoti, izmantojot izdevumu ekonomisko klasifikāciju. Šīs pamatnostādnes paredz turpināt izmantot šo pieeju, nosakot, ka Ministru kabinets, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja ministrijām atsevišķos gadījumos var pieprasīt detalizētāku atalgojumu un resursu atspoguļošanu - piemēram programmas štata vietu skaits.

Lietojot 3. un 4.shēmā minēto piemēru, iespējams definēt šādus ieguvumu rezultatīvos rādītājus:

 

Darbības rezultāts

Politikas rezultāts

Makro ietekmes rezultāts

 

Uzņēmumu atzīšana (sertificēšana un kontrole)

Pārtikas uzņēmumi atbilst noteiktajām higiēnas prasībām

Pārtikas produkcijas eksporta apjoms

Rezultatīvie rādītāji

Uzņēmumu skaits gadā

Prognozētais prasībām atbilstošo uzņēmumu skaits un % no kopējā uzņēmumu skaita

Milj. Ls. un % izmaiņas pret iepriekšējo gadu

 

200*

989* / 7%

7 / 6%

* Par uzņēmumu atzīšanu atbildīgais dienests gadā atzīšanas procedūru var veikt 200 uzņēmumos. Savukārt, veicot šo uzņēmumu atzīšanas procedūru, tiek plānots, ka kopējais atzīto uzņēmumu skaits varētu būt 989, kas, savukārt, ir 7% no valstī esošo pārtikas uzņēmumu kopskaita.

Nosakot jebkuru rezultatīvo rādītāju, svarīgi ir definēt ieguvumus raksturojošos lielumus, piemēram, skaits, procenti, tonnas, kilometri utt.

Atsevišķos gadījumos rezultatīvos rādītājus nepieciešams izteikt, lietojot vairākus lielumus vienlaikus. Tas ir būtiski situācijā, kad kāda ieguvuma skaits pats par sevi nesniedz pilnīgu informāciju šī ieguvuma novērtēšanai.

Piemēram (skat. augstāk) atzīto pārtikas uzņēmumu skaits pats par sevi tikai daļēji raksturo stāvokli šajā politikas jomā. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu, nepieciešams gūt informāciju arī par to, cik uzņēmumu no kopējā uzņēmumu skaita šobrīd atbilst visām prasībām. Augstāk minētais piemērs parāda, ka atzīti ir 989 uzņēmumi, un tas veido tikai 7% no kopējā uzņēmumu skaita. Tomēr arī šādi izteikts rādītājs ir nepietiekošs precīzam situācijas aprakstam. Ir nepieciešams zināt, kādu tirgus daļu aizņem minētie 7% uzņēmumu.

Rezultātu var raksturot ar rezultatīvajiem rādītājiem gan absolūtos skaitļos, gan procentuālā izteiksmē. Tomēr ir jāievēro, ka procentuālie rādītāji, ja tie netiek papildināti ar skaitlisko izteiksmi, var būt maldīgi. Piemēram, pārtikas ražošanas nozares apjoms IKP (ko atspoguļo procentuāli) var samazināties, kaut arī faktiskais nozares apjoms ir palielinājies. Tas iespējams situācijā, kad citu nozaru apjoms pieaug straujākā tempā nekā pārtikas nozarei. Tādēļ gadījumos, kad tiek lietoti rezultatīvie rādītāji procentuālā izteiksmē, tie jāpapildina ar skaitlisko informāciju.

Rezultātus un rezultatīvos rādītājus vislabāk atspoguļot trīs līdz piecu gadu periodam:

* darbības rezultātiem - trīs gadi (iepriekšējais, esošais un nākamais);

* politikas un makro ietekmes rādītājiem - pieci gadi (iepriekšējais, esošais un nākamie trīs).

Lietojot augstāk minētos piemērus un paredzot noteiktu laika periodu, rezultātus un to rezultatīvos rādītājus iespējams attēlot šādi:

Darbības rezultāts un tā rezultatīvie rādītāji

 

2002

2003

2004

2005

Uzņēmumu atzīšana (sertificēto un kontrolēto uzņēmumu skaits)

-

1581

4275

1451

 

Politikas rezultāts un tā rezultatīvie rādītāji

 

2002

2003

2004

2005

Pārtikas uzņēmumi atbilst noteiktajām higiēnas prasībām (prognozētais prasībām atbilstošo uzņēmumu skaits un % no kopējā uzņēmumu skaita)

998 / 7%

2579 / 19%

6854 / 49%

8305 / 60%

 

Makro ietekmes rezultāts un tā rezultatīvie rādītāji

 

2002

2003

2004

2005

Pārtikas produkcijas eksporta apjoms (milj. Ls. un % izmaiņas pret iepriekšējo gadu)

210 / 5%

225 / 7%

234 / 4%

241 / 3%

Gadījumā, ja darbības rezultātu rezultatīvais rādītājs (skaits) ir grūti prognozējams, jo to nosaka mainīgais pieprasījums vai citi grūti prognozējami ārējās vides faktori, piemēram, meža ugunsgrēki, tad plānošanā tiek izmantota iepriekšējo gadu tendence - vidējie rādītāji.

Rezultatīvo rādītāju iedalījums atbilstoši novērtēšanas metodei

Atbilstoši novērtēšanas metodei, rezultatīvos rādītājus iedala šādos veidos:

* Ekonomijas rādītāji;

* Efektivitātes rādītāji;

* Funkcionālās efektivitātes rādītāji;

* Pakalpojumu kvalitātes rādītāji.

Šāds sagrupējums ir zināmā mērā nosacīts, jo katrai institūcijai, saskaņā ar tās politikas mērķiem, makro ietekmes rezultātiem, politikas rezultātiem un darbības rezultātiem, rezultatīvie rādītāji var ietvert visus vai dažus no zemāk minētajiem veidiem.

Pielietojot novērtēšanas metodi, rezultatīvie rādītāji raksturo saistību starp finansējumu, resursiem, darbības rezultātiem, politikas rezultātiem un makro ietekmes rezultātiem.

Visu šo rezultatīvo rādītāju veidu vienlaicīga iekļaušana politikas dokumentos, budžeta pieprasījumos un institūciju darbības stratēģijās nav uzskatāma par obligātu prasību. Pamatā šie rādītāji ir analīzes instrumenti, kas var tikt izmantoti kādas konkrētas politikas izvērtēšanai, gan arī veicot līdzīgu darbību salīdzināšanu starp institūcijām. Dažkārt šie rādītāji (to uzlabošana) var kļūt par atsevišķas politikas mērķi, kā piemēram, izmaksu uz vienu izglītojamo samazināšana.

Visi šie rādītāji ir būtiski salīdzinošā skatījumā. Piemēram, vērtējot kādas institūcijas vai programmas efektivitāti, lai iegūtie secinājumi būtu izmantojami turpmākajā politikas/darbības plānošanā, nepieciešams veikt salīdzināšanu:

a) salīdzinot vienas institūcijas/programmas darbību laika periodā (dinamika);

b) salīdzinot līdzīgas programmas vai institūcijas;

c) salīdzinot valsts pārvaldes institūciju/programmu darbību Latvijā ar līdzīgām institūcijām/programmām ārvalstīs.

Ekonomijas rādītāji

Ekonomijas rādītāji raksturo darba veicēju taupīgumu un spēju racionāli izmantot pieejamos resursus. Tie parāda par kādu cenu tiek iegādāta viena resursu vienība.

Ekonomijas rādītāju piemēri ir telpu īres dinamika vai telpu uzturēšanas izmaksas salīdzinājumā ar citām institūcijām, vienas darba vietas izmaksu dinamika kādas iestādes ietvaros vai arī salīdzinājumā ar citām iestādēm.

Ekonomijas rādītāji bieži vien tiek izmantoti, lai sekmētu pēc iespējas taupīgāku un racionālāku institūciju darbību. Tomēr tos nav iespējams uzlabot bezgalīgi. Noteiktā brīdī tie sāk būtiski ietekmēt sniegto pakalpojumu kvalitāti, jo būs nepieciešams iegādāties zemākas kvalitātes resursus.

Efektivitātes rādītāji

Efektivitātes rādītāji raksturo attiecību starp darbības rezultātu un patērētajiem resursiem:

a) to, cik ražīgi strādā viena ieguldījumu vienība.

Piemēram:

* skolēnu skaits, kuru apmācību nodrošina viens skolotājs;

* piesaistītās investīcijas uz katru ieguldīto latu u.c.;

b) vienai produkcijas vienībai nepieciešamo ieguldījumu vienību skaits, ko var izteikt arī finansiālajā izteiksmē.

Piemēram:

* viena ieslodzītā uzturēšanas izmaksas dinamikā pa gadiem/salīdzinājumā pa brīvības atņemšanas iestādēm;

* viena ceļa kilometra izbūves vidējās izmaksas.

Līdzīgi kā ekonomijas rādītāju gadījumā arī efektivitātes rādītāju uzlabošana ir ierobežota - ceļa viena kilometra izbūves izmaksu samazināšana ir pieļaujama tikai tādā apjomā, kas nepasliktina ceļu kvalitāti. Savukārt viens skolotājs var nodrošināt apmācības tikai ierobežotam skolēnu skaitam, saglabājot nepieciešamo kvalitāti.

Funkcionālās efektivitātes rādītāji

Funkcionālo efektivitāti raksturo tas, cik lielā mērā izmantotie resursi un sasniegtie darbības rezultāti ir nodrošinājuši plānoto politikas rezultātu sasniegšanu.

Funkcionālās efektivitātes novērtēšanas rādītājs raksturo attiecību starp plānoto un iegūto.

Piemēri šādiem rādītājiem ir plānotais pret reāli apmācīto bezdarbnieku skaitu, reāli darbu attiecīgajā specialitātē ieguvušo skaits pret prognozēto - prognozētais bezdarba līmenis pret reālo.

Funkcionālās efektivitātes rādītāji ļauj novērtēt ne vien sasniegtā atbilstību plānotajam, bet arī dod iespēju novērtēt dažādas alternatīvas mērķa sasniegšanai. Piemēram daudzās valstīs valsts institūciju darbība bezdarbnieku integrācijas darba tirgū jomā tiek salīdzināta ar privātā sektora kompāniju darbību.

Pakalpojumu kvalitātes rādītāji

Pakalpojumu kvalitāte raksturo iedzīvotājiem un institūcijām sniegtos pakalpojumus, to savlaicīguma, pieejamības, drošuma, ātruma ziņā, raksturo pakalpojumu nepārtrauktību, sniegto pakalpojumu apjomu un klientu apmierinātību.

Jāņem vērā, ka arī pakalpojumu kvalitāte ir mērāma ar skaitliskiem rādītājiem. Piemēram: policijas vai neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās izsaukuma vietā laiks, izziņas saņemšanai nepieciešamais laiks, ar pakalpojuma kvalitāti apmierināto klientu skaita procentuāls pieaugums (aptauju rezultāti).

 

4. Datu savākšana

Līdzšinējā pieredze rāda, ka rezultatīvo rādītāju definēšanas procesā viena no būtiskākajām problēmām ir ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu nespēja noteikt precīzus izejas datus, kaut arī informācija par attiecīgajiem jautājumiem tiek pastāvīgi apkopota. Tādēļ institūcijām, definējot savus rezultatīvos rādītājus, jāidentificē tie informācijas avoti, no kuriem tiek ņemti attiecīgie izejas dati.

Informācijas sagatavošana datu savākšanai jānodrošina par saprātīgām izmaksām un piešķirtā budžeta ietvaros. Jāņem vērā, ka izmaksu efektivitāte nozīmē to, ka, nosakot rādītāju skaitu un veidus, jāņem vērā arī datu savākšanas, uzglabāšanas un atskaitīšanās izmaksas naudas un laika ziņā. Tādējādi, reāli jāizvērtē informācijas pielietojums un kā šī informācija uzlabos sniegumu. Jāpanāk līdzsvars starp uzlabojumiem, ko var panākt ar lielu rādītāju skaitu un izmaiņām un tādiem riskiem, kā piemēram:

* datu savākšanas, uzglabāšanas un atskaitīšanās izmaksas;

* risks, ka mazāks (nesabalansēts) rādītāju skaits nesniegs pilnu informāciju.

 

Jāievēro pamatprincips - vispirms konkretizēt datu vajadzības un tad novērtēt datu pieejamību, kvalitāti un izmaksas. Datus iespējams iegūt no iekšējiem, kā arī no ārējiem avotiem.

Lai savāktu datus no pašas institūcijas avotiem (t.i. iekšējiem avotiem), ir būtiski novērtēt:

• ko rādītājs parāda;

• kā dati tiks savākti;

• vai ir zināms, kā dati rodas, kāda ir apstrāde un snieguma datu apkopošana;

• kas atbild par sākotnējo datu savākšanu, apstrādi, apkopošanu.

Vācot datus no ārējiem avotiem, ir arī svarīgi zināt:

• sākotnējo datu savākšanas mērķi;

• vai ārējais datu sniedzējs ir atzīts un regulārs datu sniedzējs.

Vācot datus no ārējiem avotiem ar aptauju palīdzību, papildus ir svarīgi zināt:

• vai par aptaujas izmantojumu un saturu ir prasīts kāda eksperta (kura kompetence ir aptauju veikšana un datu apstrāde) viedoklis.

Institūcijai, par visiem datu ieguves avotiem, nepieciešamības gadījumā, ir jābūt spējīgai sniegt paskaidrojumu, kā informācija par sasniegtajiem rezultātiem tiek pārbaudīta un apstiprināta.

Institūcijas iekšējām vajadzībām ir lietderīgi, ka programmu atbildīgie vadītāji apliecina datu pareizību un pilnību.

 

5. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana valsts pārvaldē

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma tiks lietota:

* Valdības politisko prioritāšu definēšanā;

* Valdības politiku izstrādē un novērtēšanā;

* Ministriju u.c. institūciju darbības stratēģijās;

* Jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanā;

* Budžeta pieprasījumu un budžeta programmu izvērtēšanā ;

* Valsts aģentūru darbības plānošanā un izvērtēšanā;

* Ministriju, valsts aģentūru u.c. institūciju gada pārskatos.

Ieviešot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, jāņem vērā, ka vienotas valsts pārvaldes ietvaros ir nepieciešams līdzīgu programmu kopīgas veicamās funkcijas ietvaros, piemēram, izglītības, apkopojums un salīdzinājums.

 

5.1. Valdības politisko prioritāšu definēšanā

Valdības politiskās prioritātes tiek noteiktas deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību un MK rīkojumā "Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un attīstības virzieniem". Valdības apstiprinātās "Politikas plānošanas pamatnostādnes" paredz, ka uz deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību bāzes tiek izstrādāts Valdības rīcības stratēģijas (VRS) dokuments. VRS nodrošina saikni starp deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un vidēja termiņa budžeta mērķiem un attīstības virzieniem. Tas nozīmē, ka katrai prioritārajai tēmai, kas tiek iekļauta VRS nosaka aptuveni 1-5 rezultātus un rezultatīvos rādītājus - kopumā ne vairāk par 50. VRS pamatā tiek plānoti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tomēr atsevišķos gadījumos VRS var tikt iekļauti arī darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji.

Rezultāta sasniegšanu raksturo

* Valdības politisko prioritāšu dokumentos palielinās definēto politikas rezultātu un to rezultatīvo rādītāju skaits un proporcija.

 

5.2. Valdības politiku izstrādē un novērtēšanā

Ministru kabineta 12.03.02. noteikumi Nr 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" nosaka Ministru kabinetā iesniedzamo politikas plānošanas dokumentu veidus un to struktūru. Politikas pamatnostādņu, programmu un plānu struktūrā ir paredzēts, ka tajos tiek iekļautas sadaļas par rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Ieviešot jauno rezultatīvo rādītāju sistēmu, nepieciešams nākotnē precizēt politikas plānošanas dokumentu struktūru, nosakot kāda rezultātu plānošanas struktūra atbilst katram no dokumentu veidiem un kādi rezultatīvie rādītāji ir tam piemērojami.

Politikas pamatnostādnes kā vispārīgākais politikas plānošanas dokuments, kas nosaka stratēģiskus problēmu risinājumus un politikas pamatprincipus ir vērstas uz pārmaiņu radīšanu sociālajā un ekonomiskajā vidē. Līdz ar to pamatnostādņu rezultāti ir formulējami politikas rezultātu un makro ietekmes/ rezultātu līmenī.

Programma kā būtiskākais vidēja termiņa rīcības plānošanas dokuments ir vērsta uz noteiktu darbības rezultātu sasniegšanu, par kuriem pilnu atbildību nes attiecīgās atbildīgās institūcijas. Ievērojot to, ka programmas pamatā jau ir noteiktas politikas pamatnostādnes, programmā ir iekļaujami gan politikas rezultāti gan darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji.

Plāns kā viskonkrētākais rīcības plānošanas dokuments attiecīgajam finansu/saimnieciskajam gadam, kas balstīts uz noteiktu finansējumu un saistīts ar fiksētiem uzdevumu izpildes termiņiem, ietver tikai darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus.

Rezultāta sasniegšanu raksturo

* Politikas dokumentos tiek skaidri definēti rezultatīvie rādītāji atbilstoši šo pamatnostādņu paredzētajai sistēmai;

* Politikas dokumentu (pamatnostādņu, programmu un plānu) projektos tiek sniegta norāde uz to, ka šajos dokumentos paredzētie ieguvumi un ieguldījumi ietekmē IDS ietvertās politikas/budžeta programmas;

* Ministrijās, kurās ir ieviesta institūciju darbības stratēģiju sistēma (IDS), politikas jaunās programmas tiek sagatavotas un iesniegtas MK atbilstoši IDS lietotajai programmu struktūrai.

 

5.3. Institūciju darbības stratēģijās

Ieviešot stratēģiskās plānošanas sistēmu, ir paredzama valsts budžeta programmu pārstrukturēšana atbilstoši ministriju veicamajām funkcijām un īstenotajām valsts politikām.

Stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas kontroltermiņi ir noteikti Politikas plānošanas pamatnostādnēs un Vidēja termiņa budžeta plānošanas pamatnostādnēs. Institūciju darbības stratēģijas (IDS) ministrijās tiek ieviestas pakāpeniski līdz 2006.gadam. Šobrīd IDS tiek izstrādāta Zemkopības ministrijā.

Ievērojot to, ka pilotprojekta ietvaros ir izstrādāts Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas pirmais projekts, jau šobrīd ir iespējams piedāvāt institūciju darbības stratēģijas programmas modeli, kurā ietverta jaunā rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma.

Saskaņā ar Ministru kabineta 28.08.2002. rīkojumu Nr. 471 IDS izstrāde tiek uzsākta arī Finanšu, Ekonomikas un Vides un reģionālās attīstības ministrijās. Rezultatīvo rādītāju ieviešana institūciju darbības stratēģijās notiks pakāpeniski - paralēli ar šo stratēģiju izstrādi ministrijās.

Rezultāta sasniegšanu raksturo

Ministrijās, kurās tiks ieviestas IDS, būs definēti:

* Ministrijas darbības makro ietekmes rezultāti un to rezultatīvie rādītāji;

* Politikām / budžeta programmām ir definēti politikas rezultāti, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji;

* IDS tiek atspoguļota ministriju kompetencē esošo jauno politikas iniciatīvu (papildus finansējuma pieprasījumu) ietekme uz politikās/budžeta programmās definētajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

 

5.4. Jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanā

Skaidri noteikti un mērāmi politikas un darbības rezultāti ir būtisks nosacījums pamatotai Jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanai. Jauno politikas iniciatīvu pieteikuma matricā ir jāiekļauj rezultātu un rezultatīvo rādītāju sadaļa.

Atsevišķos gadījumos, iesniedzot jaunas politikas iniciatīvas, ir iespējams piedāvāt valsts budžeta programmu pārstrukturizāciju, iekļaujot attiecīgo jauno politikas iniciatīvu valsts budžeta likumprojektā kā atsevišķu budžeta programmu tajā gadā, kad tiek uzsākta tās finansēšana (vienlaikus veicot līdzīgu vai ar attiecīgo politiku saistītu programmu pārstrukturēšanu). Tādējādi pakāpeniski tiek uzsākta ministriju atsevišķu valsts budžeta programmu pārstrukturizācija, atbilstoši stratēģiskās plānošanas sistēmai.

Rezultāta sasniegšanu raksturo

* Ministriju un iestāžu pieprasījumi pēc papildus finansējuma ietver skaidri definētus plānotos rezultātus un to rezultatīvos rādītājus;

 

5.5. Budžeta pieprasījumu un budžeta programmu izvērtēšanā

Lai uzlabotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju lietderību budžeta pieprasījumu izvērtēšanā atbilstoši šajās pamatnostādnēs piedāvātajai sistēmai, ir jāpilnveido budžeta pieprasījumu formas, kuras katru gadu tiek apstiprinātas ar finanšu ministra izdotu instrukciju.

Finanšu ministra izdotajā instrukcijā ir jāprecizē budžeta programmu rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūra atbilstoši šīm pamatnostādnēm.

Budžeta pieprasījumu formā (9.veidlapa) turpmāk papildus ir jāiekļauj:

• Budžeta programmas mērķis;

• Budžeta programmas politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji (ja ir izstrādāta IDS);

• Budžeta programmas galvenie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji.

Galvenajiem budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultatīvajiem rādītajiem jāatspoguļojas ikgadējā valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos kopā ar programmas raksturojumu. Atskaitīšanās notiek saskaņā ar gadskārtējo Valsts kases sagatavoto pārskatu sagatavošanas instrukciju.

Rezultāta sasniegšanu raksturo

* Sākot ar 2004.gada budžetu, gadskārtējā valsts budžeta likuma paskaidrojuma rakstā katrai nozīmīgākai budžeta programmai/apakšprogrammai tiek norādīti:

• programmas/apakšprogrammas mērķis;

• galvenie darbības rezultāti.

* Ministrijās, kurās ir ieviestas IDS, budžeta programmas tiek sagatavotas atbilstoši IDS politikai/budžeta programmu struktūrai.

 

5.6. Valsts aģentūru darbības plānošanā

Valsts aģentūru darbību nosaka Publisko aģentūru likums, aģentūras nolikums, aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģija un pārvaldes līgums. Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģija un gadskārtējais darbības plāns pamatā jāveido atbilstoši IDS struktūrai - tikai detalizētākā līmenī, parādot konkrētās aģentūras darbību ministrijas politikas īstenošanā. Pārvaldes līgumos uzsvars tiek likts uz darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju formulēšanu atbilstoši aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktajam ietvaram.

Pašlaik aģentūru veidošanas process ir tikai uzsācies. Lai panāktu efektīvāku rezultātu un rezultatīvo rādītāju ieviešanu valsts aģentūru darbības plānošanā, kādā no MK izveidotajām aģentūrām jāveic pilota projekts, kura laikā jāsagatavo vadlīnijas citu aģentūru darbības un attīstības stratēģiju un gadskārtējo darbības plānu, kā arī pārvaldes līgumu izstrādei.

Rezultāta sasniegšanu raksturo

* Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā un gadskārtējos darbības plānos tiek atspoguļoti rezultāti un to rezultatīvie rādītāji;

* Pārvaldes līgumos ar aģentūrām tiek iekļauti rezultāti un to rezultatīvie rādītāji;

* Aģentūru gada pārskatos notiek atskaitīšanās par sasniegtajiem rezultātiem un darbības izvērtēšana atbilstoši aģentūru vidēja termiņa attīstības stratēģijā un pārvaldes līgumā noteiktajam.

 

5.7. Institūciju gada publiskajos pārskatos

Institūciju gada publisko pārskatu saturu nosaka gan Valdības deklarācijas noteiktās prioritātes gan ministriju funkcijas un īstenotā valsts politika5. Pārskatu satura regulējums pamatā jau paredz institūciju darbības rezultātu novērtēšanu, tomēr šobrīd tas ir noteikts, balstoties uz iepriekšējo rezultatīvo rādītāju sistēmu. Līdz ar to nav skaidra nodalījuma starp politikas un darbības rezultātiem, noteikumi paredz dažādas rezultatīvo rādītāju kategorijas. Pastāv regulējuma asimetrija: atskaitīšanās un publisko pārskatu sniegšanas kārtība ir samērā precīzi noteikta, savukārt darbības plānošanas kārtība šobrīd regulēta nav. Pārejot uz jauno rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, ir nepieciešami precizējumi ministriju un valsts un pašvaldību aģentūru publisko pārskatu satura regulējumā. Pārejas periodā līdz stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanai (2006.g.), ministrijas, kuras ir ieviesušas IDS, gada pārskatus sagatavo atbilstoši stratēģijas struktūrai, savukārt, ministrijas, kuras nav ieviesušas IDS, gada pārskatos atspoguļo informāciju par budžeta programmu mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pilnīga atbilstība starp darbības plānošanu, rezultātu novērtēšanu un pārskatu sniegšanu tiks panākta līdz ar stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanu.

 

Rezultāta sasniegšanu raksturo

* Ministrijas, kuras ir ieviesušas IDS, gada pārskatus sagatavo atbilstoši stratēģijas struktūrai, norādot ieguldījumus, rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi, nepieciešamības gadījumā norādot arī neizpildīšanas iemeslus;

* Ministrijas, kuras nav ieviesušas IDS, gada pārskatos atspoguļo informāciju par budžeta programmu mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

 

6. Turpmākās rīcības plānojums

Nr.

Uzdevums

Izpildes termiņš

Atbildīgā institūcija

1.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana politikas plānošanas dokumentos

Pēc pamatnostādņu apstiprināšanas

VK(PKD), visas ministrijas

2.

Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukcijas pilnveide atbilstoši pamatnostādnēm

Saskaņā ar gadskārtējo budžeta projekta izstrādes grafiku (sākot ar 2004.gadu)

FM, VK(PKD)

3.

Grozījumi MK 19.02.2002. noteikumos Nr.69 "Noteikumi par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem"

01.05.2003.

VK(PKD)

4.

Grozījumi MK 11.06.2002. noteikumos Nr.231 "Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību"

01.05.2003.

VK(PKD)

5.

Stratēģiskās plānošanas sistēmas normatīvās bāzes izveide

 

VK(PKD), FM

 

- Metodiskie ieteikumi institūciju darbības stratēģiju izstrādei

01.04.2003.

VK(PKD)

6.

Grozījumi MK 12.03.2002. noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis"

Pēc stratēģiskās plānošanas sistēmas normatīvās bāzes apstiprināšanas

VK(PKD), FM

7.

Ministriju institūciju darbības stratēģiju izstrāde

Līdz 2006.gadam 6

Visas ministrijas, VK(PKD)

8.

Pilota projekta realizācija kādā no valsts aģentūrām, precizējot aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas un pārvaldes līguma struktūru

01.05.2003. (iekļaujoties 2004.gada valsts budžeta izstrādes termiņos)

VK(PKD)

9.

Grozījumi Publisko aģentūru likumā (likums paredz, ka aģentūrām ir darbības rezultāti, savukārt, šīs pamatnostādnes arī politikas rezultātu un makroietekmes rezultātu.

01.05.2003.

VK (PKD)

10.

Gadskārtējos MK noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem papildināt ar jaunu pielikumu, kurā tiks apkopoti IDS ieviešanas rezultātā izstrādāta rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma

sākot ar 2004.gadu

FM, VK(PKD)

11.

Valsts pārvaldes darbinieku apmācība par rezultātu un rezultatīvo rādītāju pamatnostādnēm un to ieviešanu

01.06.2003.

VAS, VK (PKD), FM

12.

Rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanas izvērtēšana un atskaitīšanās

Pēc stratēģiskās plānošanas sistēmas īstenošanas

FM, VK (PKD)

 

7. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu novērtējums

Pamatnostādņu ieviešanas pasākumi nav saistīti ar tiešu valsts budžeta izdevumu palielināšanu. Konsekventi īstenojot pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, uzlabosies valsts budžeta informatīvā kvalitāte, kas sekmēs valsts budžeta optimālāku plānošanu. Izdevumi, kas saistīti ar pamatnostādnēs paredzētajām apmācībām, Valsts administrācijas skolai jāsedz, veicot programmu pārstrukturēšanu.

 

8. Atskaitīšanās par pamatnostādņu ieviešanu un novērtēšanas kārtība

Atskaitīšanās par pamatnostādņu par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanu notiek reizi gadā. Finanšu ministrija kopīgi ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu, sākot ar 2004.gadu, balstoties uz ministriju sniegto informāciju, sagatavo ziņojumu par pamatnostādņu ieviešanas gaitu un iesniedz Ministru kabinetā līdz katra gada 1.decembrim. Ziņojuma mērķis ir informēt Ministru kabinetu par pamatnostādnēs noteikto mērķu un uzdevumu izpildi un pamatnostādņu aktualizācijas nepieciešamību.


_______________
1 Iepriekšējos gados pieņemtie MK noteikumi:

- Nr.153"Noteikumi par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem", pieņemti 22.04.97.

- Nr.190" Noteikumi par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem", pieņemti 19.05.98.

- Nr.252" Noteikumi par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem", pieņemti 13.07.99.

- Nr.103 "Noteikumi par ministriju un centrālo valsts iestāžu budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultatīvajiem rādītājiem 2000.gadam", pieņemti 14.03.2000.

- Nr.199 "Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2001.gadam", pieņemti 22.05.2001.

- Nr. 553 "Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2001.gadam", pieņemti 27.12.2001.

- Nr. 551 "Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2001.gadam", pieņemti 23.12.2003.

2 Angļu valodā tiek lietots termins "value for money", kas atspoguļo to, kas tiek iegūts līdzekļu izlietošanas gadījumā.

3 Politikas rezultātu angliskais tulkojums ir outcomes.

4 Darbības rezultātu angliskais tulkojums ir outputs.

5 Pārskatu izstrādes kārtību nosaka Ministru kabineta 11.06.2002. noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību" un Ministru kabineta 27.02.2002. noteikumi Nr.69 "Noteikumi par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem".

6 Termiņš noteikts Politikas plānošanas pamatnostādnēs.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

13.03.2003