Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.158

Rīgā 2003.gada 13.martā (prot. Nr.14, 10.§)

Par Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2000.gada 2.augusta rīkojumu Nr.376 "Par Sociālo tehnoloģiju augstskolas satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 278./280.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.158

Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversme

I. Vispārīgie noteikumi

1. Sociālo tehnoloģiju augstskola (turpmāk: Augstskola) ir juridisko personu dibināta Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Augstskola dibināta kā bezpeļņas organizācija, Augstskolas dibinātāji ir:

SIA "Mācību servisa Centrs" (LR Uzņēmumu reģistra apliecība Nr.000313560), juridiskā adrese Baltā iela 10, Rīga, LV-1055, Latvija,

SIA "Unika" (LR Uzņēmumu reģistra apliecība Nr.000308199), juridiskā adrese Endzelīna iela 7-29, Rīga, LV-1029, Latvija,

SIA "VBA" (LR Uzņēmumu reģistra apliecība Nr.000302949), juridiskā adrese Buļļu iela 72, Rīga, LV-1067, Latvija.

2. Sociālo tehnoloģiju augstskolas adrese: Baltā iela 10, Rīga, LV-1055, Latvija. Sociālo tehnoloģiju augstskolas saīsinātais nosaukums ir STA. Augstskolas nosaukumi citās valodās:

Высшая школа Социальных технологий (krievu)

Institute of Social Tehnology (angļu)

Hochschule fūr Sozialtehnologien (vācu)

3. Augstskola darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmi, apstiprinātu Latvijas Republikas Ministru kabinetā 2000.gada 2.augustā (rīkojums Nr.376 prot.Nr.34 7.§). Augstskolas Satversmes jaunā redakcija atbilstoši grozījumiem Augstskolu likumā pieņemta Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversmes sapulcē 2001. gada 18. oktobrī un ar papildinājumiem 2002.gada 30.novembrī.

4. Augstskola garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

5. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā Augstskolu likumā un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā.

6. Augstskola ir juridiska persona ar savu norēķina kontu, zīmogu, emblēmu un karogu. Zīmoga centrā ar lieliem burtiem 3 rindās izvietots nosaukums: SOCIĀLO TEHNOLOĢIJU AUGSTSKOLA, bet gar malām lokveidīgi "bezpeļņas organizācija" un "sabiedrība ar ierobežotu atbildību". Augstskolas dibināšanas diena - 5. septembris ir augstskolā svinama diena.

 

II. Darbības mērķi, uzdevumi un tiesības

7. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt topošajiem speciālistiem akadēmisku un profesionālu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu, mūsdienīgu augstāko izglītību.

8. Augstskolas pamatuzdevums - nodrošināt studiju un pētnieciskā darba vienotību, dot iespēju iegūt augstāko profesionālo kvalifikāciju, profesionālos un akadēmiskos grādus.

9. Augstskolas studiju programmas nodrošina absolventiem iespēju studiju turpināšanai maģistrantūrā.

10. Atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kompetenci, Augstskola ir tiesīga:

1) izstrādāt un pieņemt savu Satversmi;

2) noteikt studiju saturu, formas, izstrādāt un apstiprināt studiju programmas;

3) izstrādāt normatīvajiem aktiem atbilstošus uzņemšanas papildnoteikumus un imatrikulācijas kārtību;

4) noteikt zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;

5) noteikt savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

6) organizēt publiskus kursus un lekcijas, zinātniskās konferences un sanāksmes;

7) slēgt līgumus ar citām izglītības un zinātniskajām iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs;

8) veikt augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību;

9) piešķirt augstāko profesionālo kvalifikāciju, profesionālos un akadēmiskos grādus un izsniegt iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus;

10) dibināt filiāles un citas struktūrvienības.

 

III. Pārstāvības un vadības institūcijas, lēmējinstitūcijas

11. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) Revīzijas komisija;

5) Šķīrējtiesa.

12. Augstskolā augstākā vadības un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir Augstskolas dibinātāju sapulce.

13. Augstskolas Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulcē piedalās trīsdesmit trīs dalībnieki, kurus ievēl uz diviem gadiem, aizklāti balsojot. No akadēmiskā personāla tiek ievēlēti divdesmit dalībnieki, no studējošajiem - pieci dalībnieki, no vispārējā personāla - astoņi. Satversmes sapulces vēlēšanās piedalās akadēmiskais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta, un viss pārējais Augstskolas personāls, kuram Augstskola ir pamata darba vieta, kā arī visi pilnā laika studējošie. Katra no augstskolas personāla grupām var atsaukt pašu ievēlētos Satversmes sapulces dalībniekus un nomainīt tos ar citiem.

Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās Augstskolas dibinātāju pārstāvji (turpmāk - Dibinātāji).

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada Satversmes sapulces darbu.

14. Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

2) ievēlē un atceļ rektoru;

3) noklausās un apstiprina rektora pārskatu;

4) ievēlē Senātu;

5) ievēlē Revīzijas komisiju;

6) ievēlē Šķīrējtiesu;

7) apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas, Šķīrējtiesas nolikumus.

15. Satversmes sapulces darbību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas Satversme.

16. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes ārkārtas sapulci sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, vai arī ne mazāk kā viena trešdaļa no Satversmes sapulces akadēmiskā personāla vai puse no Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem.

17. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās dalībniekiem. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti, atklāti balsojot, izņemot Augstskolas amatpersonu vēlēšanas, kurām jānotiek, aizklāti balsojot.

Satversmes sapulces lēmumus pieņem ar klātesošo sapulces dalībnieku balsu vairākumu. Divas trešdaļas klātesošo sapulces dalībnieku balsu nepieciešams Augstskolas Satversmes un Senāta nolikuma apstiprināšanai, papildināšanai, grozīšanai un atcelšanai. Pieņemot lēmumu par rektora atcelšanu nepieciešamas vairāk nekā piecdesmit procenti balsu no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita.

Satversmes sapulces lēmumu izpildi organizē Augstskolas rektors un Senāts.

18. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras, ieskaitot akadēmisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

19. Senātā ir trīspadsmit senatoru, kurus ievēl Satversmes sapulce. Senātā tiek ievēlēti desmit vadošie zinātnieki un pasniedzēji, divi studentu pašpārvaldes ieteikti pārstāvji un viens vispārējā personāla loceklis. Senatorus ievēlē uz diviem gadiem. Kandidatūras Senātam izvirza akadēmiskā personāla sapulce, darbinieku sapulce un Studentu padome. Senatoru atsaukšanu Satversmes sapulcē var ierosināt to izvirzītāji. Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz septiņi senatori. Senāta lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 1 (vienas) nedēļas laikā. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu kārtējā Senāta sēdē. Ja tā atzinusi sūdzību par pamatotu, Senāts izskata strīdīgo jautājumu.

20. Senāts (lēmumus pieņem ar klātesošo senatoru vienkāršu balsu vairākumu):

20.1. Ievēl:

1) Senāta priekšsēdētāju (profesoru vai docentu);

2) Senāta sekretāru;

3) docentus, vadošos pētniekus un pētniekus;

4) lektorus;

5) asistentus.

20.2. Apstiprina:

1) studiju programmas un tās vadītājus;

2) filiāļu un citu struktūrvienību nolikumus;

3) funkcionālo un apkalpojošo struktūrvienību vadītājus;

4) studentu pašpārvaldes nolikumu;

5) studentu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

6) Dibinātāju sapulces nolikumu;

7) nozares profesoru padomes, kas var tikt izveidotas atbilstoši Augstskolu likuma 35.panta prasībām;

8) studentu kreditēšanas komisijas sastāvu un nolikumu;

9) Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos nolikumus.

20.3. Sagatavo priekšlikumus Augstskolas dibinātājiem par:

1) Augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

2) Augstskolas filiāļu, koledžu un struktūrvienību dibināšanu;

3) profesoru un asociēto profesoru skaitu augstskolā;

4) biedrību un uzņēmumu izveidošanu.

20.4. Pieņem izskatīšanai studentu apelācijas, apstiprina studentu pašpārvaldes lēmumus.

20.5. Lemj par Padomnieku konventa izveidošanu, ievēlē tā locekļus un apstiprina nolikumu.

21. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Augstskolas Satversme un Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Saskaņā ar nolikumu Senāts pilda arī mācību un zinātnes padomes funkcijas.

22. Augstskolas Padomnieku konvents konsultē Augstskolas dibinātājus, Senātu un rektoru Augstskolas attīstības jautājumos. Padomnieku konventu 9 cilvēku sastāvā ievēlē uz 5 gadiem pēc Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Konventa locekļus pirms termiņa var atsaukt Senāts ar vienkāršu balsu vairākumu.

23. Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona. Rektors īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

24. Augstskolas rektoru ievēlē ar klātesošo balsu vairākumu Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas Senāta vai Izglītības un Zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā piecdesmit procentu balsu no Augstskolas Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita. Gadījumos, kad rektors netiek Ministru kabinetā apstiprināts, vai tiek atcelts, augstskolas Dibinātāji izvirza rektora vietas izpildītāju, kurš pēc Ministru kabineta rīkojuma pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.

25. Rektors personiski atbild par:

1) Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu izpildīšanu;

2) Augstskolas finansiālo darbību apstiprinātā budžeta ietvaros studiju procesa nodrošināšanai;

3) Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei;

5) Augstskolas studiju un administratīvo darbu.

26. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 (desmit) dienu laikā.

27. Revīzijas komisija pārbauda Augstskolas saimniecisko un finansiālo darbību. Revīzijas komisija sastāv no trim cilvēkiem, kurus aizklātā balsošanā Augstskolas Satversmes sapulce ievēl uz diviem gadiem no Augstskolas pastāvīgā personāla vidus. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administrācijas pārstāvji. Revīzijas komisijas locekļus pirms termiņa var atsaukt Satversmes sapulce.

28. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Augstskolas Senātam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisijas lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 (desmit) dienu laikā.

29. Revīzijas komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru aizklātā balsošanā ar balsu vairākumu ievēl Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus.

Revīzijas notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par revīzijas rezultātiem sastāda aktu, kuru paraksta visi Revīzijas komisijas locekļi, kas piedalījušies revīzijā.

30. Augstskolas Šķīrējtiesa sastāv no trim cilvēkiem, kurus uz diviem gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

31. Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

3) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par faktiem, kas liecina par morāles pārkāpumiem vai personas cieņas aizskaršanu.

32. Šķīrējtiesa no sava sastāva ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

33. Šķīrējtiesas lēmumu 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt Satversmes sapulcē.

34. Dibinātāju sapulce Augstskolā pārstāv dibinātāju intereses. Dibinātāju sapulces funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

 

IV. Augstskolas struktūra

35. Augstskolas struktūrvienības var būt katedras, laboratorijas, nodaļas, institūti, filiāles. Lēmumu par jaunas struktūrvienības izveidošanu pēc dibinātāja vai Rektora ierosmes pieņem Senāts. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Katrai Augstskolas struktūrvienībai ir nolikums, ko izstrādā tās vadītājs, saskaņo ar Dibinātāju un apstiprina Senāts. Struktūrvienības vadītāju ievēlē struktūrvienības sanāksmē, un to apstiprina Senāts.

36. Augstskolas pamatvienība, kas nodrošina studiju un pētniecības darba vienotību, ir katedra. Katedra piedāvā studiju programmas un veic zinātniskus pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedru izveido, reorganizē un likvidē ar Augstskolas Senāta lēmumu un Dibinātāju akceptu pēc atsevišķa profesora vai docentu grupas priekšlikuma.

37. Katedras darbību nosaka tās nolikums, kuru apstiprina Augstskolas Senāts. Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un pētnieciskās darbības jautājumus, kas nav nodoti Augstskolas Senāta pārziņā.

38. Laboratorija ir Augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratoriju izveido, reorganizē un likvidē ar Augstskolas Senāta lēmumu un Dibinātāju akceptu pēc atsevišķa profesora vai docentu grupas priekšlikuma.

39. Katedras un laboratorijas var tikt apvienotas nodaļās. Katedra administratīvi ir pakļauta attiecīgās nodaļas vadītājam. Nodaļu vadītāji administratīvi ir pakļauti Augstskolas mācību un zinātniskā darba prorektoriem. Nodaļu izveido, reorganizē un likvidē ar Augstskolas Senāta lēmumu un Dibinātāju akceptu.

 

V. Personāls

40. Augstskolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti.

Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

Personālam ir tiesības atbilstoši Augstskolas Satversmes 14.pantam piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu izpildi. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

41. Augstskolas akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti (vai vadošie pētnieki);

3) lektori (vai pētnieki);

4) asistenti.

Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.

Darba samaksas principus Augstskolā nosaka Senāts kopā ar Augstskolas Dibinātājiem, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

42. Vēlētos profesora, asociēta profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors) var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors, saskaņā ar esošo finansējumu, var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu.

43. Augstskolas profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā un atbilstoši citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

44. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome. Rektors slēdz ar ievēlēto profesoru darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Profesoru ievēlēšanas procedūru un profesoru uzdevumus Augstskola nosaka saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

45. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolā asociēta profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Rektors slēdz ar ievēlēto asociēto profesoru darba līgumu.

46. Augstskolas docents veic pētniecības darbu kādā zinātnes apakšnozarē un vada mācību nodarbības. Par docentu, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar doktora grādu.

47. Docentu atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma. Rektors slēdz ar ievēlēto docentu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

48. Augstskolas lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē Augstskolas Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma. Lektora galvenie uzdevumi ir kursa programmu sastādīšana, lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, eksāmenu un ieskaišu pieņemšana attiecīgajos kursos.

49. Augstskolas asistenta amatā var ievēlēt personas, kam ir doktora vai maģistra grāds. Asistentus ievēl uz sešiem gadiem pēc katedras akadēmiskās sēdes ieteikuma, un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Augstskolas asistenta galvenie uzdevumi ir praktisko nodarbību vadīšana un prakses organizēšana profesora vai docenta vadībā.

50. Vadošos pētniekus un pētniekus amatā ievēl zinātniskās pētniecības darba veikšanai Augstskolas laboratorijā saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un Augstskolas Satversmes 21.1.punktu.

51. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, saskaņā ar Augstskolu likumu, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs pasniedzamajā priekšmetā. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams piecu gadu praktiskā darba stāžs pasniedzamajā priekšmetā.

52. Akadēmiskā personāla darba pienākumi tiek noteikti darba līgumā.

53. Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un cits personāls. Vispārējo augstskolas personālu pieņem darbā, noslēdzot divpusēju līgumu, un atbrīvo no darba augstskolas administrācija atbilstoši Darba likuma prasībām.

 

VI. Augstskolas studējošie

54. Augstskolas studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti).

55. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim, nepilsoņiem, kuriem ir izdota Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ārvalstniekus Augstskolā uzņem atbilstoši Augstskolu likuma 83.panta prasībām un starptautiskajos līgumos noteiktajai kārtībai. Lai studētu Augstskolā, nepieciešams vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

56. Uzņemšana Augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolu likuma, Vispārējās izglītības likuma un Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām. Augstskola uzņemšanas noteikumus konkrētās studiju programmās paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet jaundibinātās studiju programmās - piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

57. Valodu lietojumu Augstskolas studiju programmu apgūšanā nosaka Valsts valodas likums un Izglītības likums.

58. Studiju maksu un studējošo skaitu nosaka Dibinātāji. Studijas apmaksā studējošie atbilstoši līguma nosacījumiem.

59. Augstskolas studenti īsteno savas tiesības uz pašpārvaldi, organizē pašpārvaldes Padomi. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas Senāts.

59.1. Studentu pašpārvaldes Padome:

1) pārstāv un aizstāv studentu intereses Augstskolā un citās valstiskās un nevalstiskās organizācijās;

2) pārstāv Augstskolas studentus Latvijā un aiz tās robežām;

3) ievēl savus pārstāvjus Augstskolas pašpārvaldes koleģiālās institūcijās, kurās atbilstoši Augstskolu likumam nepieciešama šāda pārstāvniecība: Satversmes sapulcē - pieci pārstāvji; Augstskolas Senātā - divi pārstāvji;

4) var pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības pilnvarotā pārstāvja jautājumos, kuri skar studenta intereses.

59.2. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

59.3. Studentu pašpārvaldes Padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

60. Sekmīgiem akreditēto programmu studentiem ir tiesības pretendēt uz studējošo un studiju kredītiem.

 

VII. Studiju vispārīgā reglamentācija

61. Studijas notiek saskaņā ar Augstskolas Senāta apstiprinātajām studiju programmām.

62. Augstskolas profesionālo studiju programmu apgūšana ilgst ne mazāk kā četrus gadus. Pilna un nepilna laika studiju programmās un pārbaudījumos izvirzītie jautājumi ir vienādi.

Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

63. Studiju programmas izstrādā katedras un iesniedz apstiprināšanai Augstskolas Senātā. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze. Ar Senāta lēmumu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu. Studiju programmas slēgšanas gadījumā Augstskolas administrācija nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītību citā Augstskolas studiju programmā vai citas augstskolas studiju programmā.

 

VIII. Zinātniskais un metodiskais darbs

64. Zinātniskais un metodiskais darbs Augstskolā tiek organizēts saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību", Augstskolu likumu, Augstskolas Satversmi un Senāta lēmumiem.

65. Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir piedalīties zinātniskajā un metodiskajā darbā un regulāri publicēt savus pētījumus Augstskolas un citos izdevumos.

66. Augstskolas zinātniskā un metodiskā darba plānus izskata katedru sēdēs, pētījumu rezultātus apspriež un analizē Augstskolas konferencēs.

 

IX. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

67. Augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

68. Augstskolas īpašumu veido:

1) Augstskolas intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakus tiesībām";

2) dibinātāju īpašums, kurš ir nodots Augstskolai lietošanā;

3) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskas un juridiskas personas vai arī ko Augstskola iegādājusies par pašu nopelnītiem līdzekļiem.

69. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai. Lēmumus par Augstskolas īpašuma pirkšanu, pārdošanu, ieķīlāšanu un iznomāšanu pieņem dibinātāji pēc saskaņošanas ar Senātu.

70. Augstskolu finansē Dibinātāji atbilstoši Senātā apstiprinātajam budžetam. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, izglītības un zinātnes ministram un Dibinātājiem.

71. Augstskolas budžeta ienākumus veido:

1) ienākumi no studējošo studiju maksas;

2) ienākumi no kvalifikācijas celšanas kursiem;

3) ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

4) juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi;

5) citi normatīvajos aktos paredzētie ienākumu avoti.

72. Kā nodokļu maksātāja Augstskola ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijām, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

73. Augstskolas slēgtos līgumus apstiprina Dibinātāji un rektors.

 

X. Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība

74. Augstskolu reorganizē vai likvidē ar tā Dibinātāja kopsapulces lēmumu vai LR normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

75. Augstskolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

76. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām saskaņā ar LR likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

XI. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

77. Augstskolas Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce, saskaņojot ar Dibinātājiem. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo sapulces dalībnieku balsu. Grozīt Satversmi var ierosināt katrs Satversmes sapulces dalībnieks, iesniedzot grozījuma projektu rakstveidā Satversmes sapulces sekretāram.

78. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.03.2003