Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 98

Par Latvijas Republikas Enerģētikas ministriju

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Latvijas Republikas Enerģētikas ministrija ir likvidētās Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas tiesību pārņēmēja.

2. Enerģētikas ministrijai sagatavot un iesniegt līdz 1990. gada 1. oktobrim Latvijas Republikas Ministru Padomei saskaņotus priekšlikumus par Latvijas Enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas apvienības nodošanu republikas pārziņā.

3. Uzdot enerģētikas ministram likvidēt vai reorganizēt agrākās Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas sistēmā ietilpstošās apvienības un izveidot republikas tautsaimniecības pašreizējām interesēm atbilstošus uzņēmumus.

4. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Enerģētikas ministrijas nolikumu.

5. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 2. augusta lēmumu Nr. 251 «Par Latvijas PSR Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas sistēmas pārvaldes shēmu» un 1989. gada 24. janvāra lēmumu Nr. 16 «Par Latvijas PSR Valsts kurināmā un enerģētikas komitejas nolikumu».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 17. augustā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 17. augusta lēmumu Nr. 98

Latvijas Republikas Enerģētikas ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Enerģētikas ministrija (tālāk tekstā - Enerģētikas ministrija) ir valsts pārvaldes orgāns, kas īsteno Latvijas Valdības politiku kurināmā un enerģētikas kompleksā.

2. Enerģētikas ministrija īsteno valsts pārvaldi republikas kurināmā un enerģētikas kompleksā, kurā ietilpst republikas tautsaimniecības kurināmā apgādes un enerģētikas uzņēmumi, organizācijas un objekti, kā arī vietējo pašvaldības iestāžu enerģētikas struktūrvienības, pārzina un savas kompetences ietvaros koordinē kopīgi ar attiecīgajām ministrijām un resoriem šo uzņēmumu un organizāciju darbību un to sadarbību.

3. Enerģētikas ministrijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. izveidot sabalansētu kurināmā un enerģētikas kompleksu, kas spētu nodrošināt republikas iedzīvotāju un tautas saimniecības vajadzības pēc energoresursiem;

3.2. nodrošināt labvēlīgus apstākļus visa veida uzņēmējdarbībai kurināmā un enerģētikas kompleksā un aizsargāt uzņēmēju saimniecisko patstāvību.

4. Enerģētikas ministrija veic šādas funkcijas:

4.1. kurināmā un enerģētikas kompleksa valsts pārvaldes jomā;

4.1.1. izstrādā perspektīvās un ilgtermiņa prognozes kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstībai un finansē attiecīgas valsts programmas no valsts budžeta līdzekļiem un mērķfondiem;

4.1.2. nosaka kurināmā un enerģētikas kompleksa attīstības valsts stratēģiju un veic pasākumus tās realizēšanai;

4.1.3. realizē valsts mantas pārvaldīšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā;

4.1.4. realizē valsts intereses kurināmā un enerģētisko resursu racionālas izmantošanas, kā arī ekoloģijas jautājumos;

4.1.5. veic valsts kontroli pār uzņēmumu un organizāciju darbību enerģētikas jomā, kā arī likumdošanas ievērošanu kurināmā un enerģētikas kompleksā;

4.1.6. izdod koncesijas kurināmā un enerģētisko resursu apgādē;

4.1.7. koordinē zinātniski tehniskos pētījumus kurināmā un enerģētikas kompleksā;

4.1.8. pēc saskaņošanas ar Valdību pieņem lēmumus republikas iedzīvotāju un tautas saimniecības nodrošināšanai ar energoresursiem ekstremālās situācijās;

4.1.9. kopīgi ar citiem valsts pārvaldes orgāniem piedalās cenu un tarifu politikas izstrādāšanā kurināmā apgādes un enerģētikas jomā;

4.1.10. sadarbojas ar PSRS un citām valstīm kurināmā apgādes un enerģētikas jomā, kā arī nosaka energoresursu importa un eksporta apjomus;

4.1.11. nosaka, kāda veida kurināmo izmantos republikas teritorijā esošie strādājošie, no jauna ceļamie, paplašināmie un rekonstruējamie uzņēmumi un organizācijas, kas patērē kurināmo;

4.1.12. realizē valsts programmas kadru sagatavošanā un to kvalifikācijas celšanā kurināmā un enerģētikas kompleksa uzņēmumos un organizācijās;

4.2. ministrijas sistēmas uzņēmumu un organizāciju saimnieciskās vadības jomā:

4.2.1. izstrādā enerģētikas un energoresursu perspektīvā plāna un gada plāna projektus un vada to izpildi;

4.2.2. realizē valsts politiku patērētāju apgādē ar energoresursiem pārejas posmā līdz brīvā tirgus izveidei;

4.2.3. analizē nozares valsts uzņēmumu un organizāciju finansiālo stāvokli, sekmē šo uzņēmumu pietiekama rentabilitātes līmeņa nodrošināšanu pārejas posmā uz tirgus ekonomiku;

4.2.4. realizē valsts politiku republikas svarīgāko energoobjektu celtniecībā;

4.2.5. piedalās maģistrālo degvielas transportēšanas cauruļvadu, apakšzemes gāzes krātuvju, kompresoru staciju un gāzes sadales staciju tīkla attīstīšanas starprepublikānisku jautājumu, kā arī citu svarīgu starprepublikāniskas nozīmes jautājumu risināšanā.

5. Enerģētikas ministrija regulē kurināmā un enerģētikas kompleksa darbību un perspektīvo attīstību, izmantojot valsts pārvaldes ekonomiskās un tiesiskās metodes, bez tiešas iejaukšanās uzņēmumu, organizāciju, to darba kolektīvu un atsevišķu pilsoņu saimnieciskajā darbībā.

6. Lai maksimāli ievērotu republikas infrastruktūras attīstības vajadzības, Enerģētikas ministrija īsteno savus uzdevumus un funkcijas, cieši sadarbojoties ar vietējās pašvaldības iestādēm, un nodrošina savā darbībā atklātumu.

7. Lai nodrošinātu doto uzdevumu un funkciju veikšanu, Enerģētikas ministrijai ir tiesības:

7.1. izveidot, reorganizēt un likvidēt ministrijas sistēmā valsts uzņēmumus un organizācijas, apstiprināt to statūtus, iecelt amatā un atbrīvot no amata to vadītājus, un noteikt viņu materiālās stimulēšanas kārtību;

7.2. apstiprināt kontrolskaitļus un izvietot valsts pasūtījumus ministrijas sistēmā, kā arī darīt zināmus kurināmā un enerģētikas kompleksa uzņēmumiem un organizācijām ekonomiskos normatīvus un limitus;

7.3. noteiktā kārtībā saņemt no valsts statistikas iestādēm nepieciešamos datus;

7.4. noteikt nozares valsts uzņēmumu darbības pamatprincipus ekstremālos apstākļos;

7.5. dot izpildei obligātus norādījumus energoresursu patērētājiem, lai novērstu kurināmā un enerģētisko resursu izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumus;

7.6. noklausīties uzņēmumu un organizāciju atbildīgo darbinieku un vadītāju ziņojumus jautājumos, kas ir Enerģētikas ministrijas kompetencē.

8. Enerģētikas ministrija savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Valdības lēmumus un rīkojumus, kā arī šo nolikumu un citus normatīvos aktus.

9. Enerģētikas ministriju vada ministrs, kuru ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Ministram ir vietnieki, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru Padome.

10. Ministrs ir pilnīgi atbildīgs par stāvokli kurināmā un enerģētikas nozarē un patstāvīgi risina šīs nozares attīstības jautājumus.

Ministrs nosaka savu vietnieku, aparāta darbinieku un nozares uzņēmumu vadītāju atbildības pakāpi, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas centrālā aparāta darbiniekus.

11. Ministrs savas kompetences ietvaros:

11.1. izdod pavēles, instrukcijas vai dod norādījumus (arī par energoresursu iedalīšanu vai to samazināšanu), kas attiecas uz visiem kurināmā un enerģētikas kompleksa uzņēmumiem un organizācijām, kā arī pilsoņiem;

11.2. atceļ pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu pieņemtos nozares valsts uzņēmumu un organizāciju aktus vai aptur to izpildi;

11.3. pieņem lēmumus par nozares darbinieku apbalvošanu un viņu izvirzīšanu valsts apbalvojumiem, kā arī stimulēšanu un par darbinieku saukšanu pie disciplināratbildības;

11.4. apstiprina centrālā aparāta struktūru un štatus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

12. Enerģētikas ministrijas sastāvā ir daļas, valsts dienesti un departaments. Departamentu vada direktors, kuru ieceļ ministrs. Ministrijas struktūrvienību funkcijas nosaka ministrs.

13. Enerģētikas ministrijā var tikt izveidota konsultatīvā padome. Konsultatīvās padomes sastāvu nosaka ministrs, un tā darbojas saskaņā ar nolikumu.

14. Enerģētikas ministrija ir juridiska persona, un tai var būt savs zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas nosaukumu valsts valodā.

17.08.1990