Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par «Nolikuma par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību» apstiprināšanu

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Apstiprināt «Nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību».

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1962. gada 27. augusta lēmumu «Par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijā»;

2) Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1981. gada 22. janvāra lēmumu «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumā «Par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijā»».

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 27. septembrī

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas
Augstākās Padomes Prezidija
1990. gada 27. septembra lēmumu

 NOLIKUMS
par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību

1. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs saskaņā ar Konstitūcijas 102. panta 9. punktu izskata Latvijas Republikas tiesu notiesāto pilsoņu apžēlošanas lūgumus, kā arī lūgumus par notiesāto pilsoņu apžēlošanu, ko iesniedz notiesāto aizstāvji, citas personas, valsts uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kā arī sabiedriskās organizācijas.

2. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs bez apžēlošanas lūgumiem vēl izskata:

1) materiālus par personām, kuras Latvijas Republikas Augstākā Tiesa notiesājusi ar nāves sodu un kuras nav iesniegušas apžēlošanas lūgumus;

2) Latvijas Republikas Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vai Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumus par apžēlošanas piemērošanu personām, kuras Latvijas Republikas Augstākā Tiesa notiesājusi ar nāves sodu;

3) sodu izcietušo personu iesniegumus par atbrīvošanu no materiālo zaudējumu atlīdzināšanas, kurus piedzen pēc Latvijas Republikas tiesu spriedumiem valsts uzņēmumu, iestāžu un organizāciju labā.

3. Notiesāto apžēlošanu īsteno:

aizstājot nāves sodu ar brīvības atņemšanu;

pilnīgi vai daļēji atbrīvojot kā no pamatsoda, tā arī no papildsoda izciešanas;

aizstājot brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu ar vieglāku sodu;

pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no materiālo zaudējumu atlīdzināšanas valsts uzņēmumu, iestāžu un organizāciju labā;

noņemot sodāmību.

4. Apžēlošanas lūgumus izskata tikai pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Apžēlošanu piemēro gan uz notiesāto personisko lūgumu pamata, gan arī izskatot lūgumus, ko par notiesāto apžēlošanu iesnieguši viņu aizstāvji, citas personas, valsts uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kā arī sabiedriskās organizācijas.

5. Izskatot apžēlošanas lūgumus, ņem vērā:

izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, viņa uzvedību, attieksmi pret darbu, izciestā soda laiku un citus apstākļus;

labošanas darbu iestādes administrācijas, novērošanas komisijas, sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu viedokli, bet, izskatot iesniegumus par atbrīvošanu no materiālo zaudējumu atlīdzināšanas, arī rajona, pilsētas vai pilsētas rajona Tautas deputātu padomes prezidija viedokli.

6. Sevišķi bīstamus recidīvistus, kā arī personas, kurām agrāk piemērota amnestija, apžēlošana, nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda, soda aizstāšana ar vieglāku sodu, nosacīta atbrīvošana no brīvības atņemšanas vietām, notiesāto obligāti iesaistot darbā, ja tās līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai atkal izdarījušas noziegumus ar nodomu (tīši), var apžēlot tikai izņēmuma gadījumā.

7. Personas, kuras notiesātas ar nāves sodu, var iesniegt apžēlošanas lūgumu Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam septiņu dienu laikā no dienas, kad tām izsniegts sprieduma noraksts. Ja ar nāves sodu notiesātais norādītajā termiņā neiesniedz apžēlošanas lūgumu vai arī paziņo par savu nevēlēšanos tādu lūgumu iesniegt, par to tiek sastādīts akts, kuru paraksta izmeklēšanas izolatora priekšnieks, prokurors un ārsts. Aktu dara zināmu notiesātajam, un viņš par to parakstās. Lūgums vai akts nosūtāms Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc lūguma saņemšanas vai akta sastādīšanas.

Sprieduma izpildīšanu personai, kura notiesāta ar nāves sodu, aptur līdz lūguma izskatīšanai vai materiālu izskatīšanai par atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu.

8. Notiesāto apžēlošanas lūgumus pirms iesniegšanas izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam izskata Latvijas Republikas Augstākās Padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgā komisija.

Pastāvīgā komisija var noklausīties tiesībaizsardzības iestāžu atzinumus, kā arī notiesāto aizstāvjus un jebkuras citas personas. Ja nepieciešams, uz komisijas sēdi var izsaukt arī notiesāto.

9. Visi ar nāves sodu notiesāto apžēlošanas lūgumi, kā arī materiāli un iesniegumi par šā lēmuma 2. punkta 1. un 2. apakšpunktā norādītajām personām līdz ar pastāvīgās komisijas priekšlikumiem tiek iesniegti izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam.

10. Ar brīvības atņemšanu un vieglākiem sodiem notiesāto apžēlošanas lūgumus, kā arī iesniegumus par atbrīvošanu no materiālo zaudējumu atlīdzināšanas, kurus piedzen pēc tiesu spriedumiem, līdz ar pastāvīgās komisijas priekšlikumu par šo personu apžēlošanu iesniedz izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam.

Notiesāto apžēlošanas lūgumi un iesniegumi, par kuriem pastāvīgā komisija devusi atzinumu, ka nav lietderīgi izvirzīt priekšlikumu par apžēlošanas piemērošanu, tiek iesniegti Prezidijam izskatīšanai tikai tad, ja ir īpaši apstākļi vai valsts varas un pārvaldes iestāžu, tautas deputātu, tiesībaizsardzības iestāžu, novērošanas komisiju, sabiedrisko organizāciju vai darba kolektīvu iesniegumi.

Par pārējiem notiesāto apžēlošanas lūgumiem un iesniegumiem, par kuriem pastāvīga komisija devusi atzinumu, ka nav lietderīgi izvirzīt priekšlikumus par apžēlošanas piemērošanu, tiek ziņots Latvijas Republikas Augstākas Padomes Prezidijam, norādot lūgumu kopskaitu un raksturu; pēc tam iesniedzējiem paziņo par viņu lūgumu noraidīšanu.

11. Pastāvīgās komisijas priekšlikumus par apžēlošanas lūgumiem ieraksta protokolā.

12. Par notiesāto apžēlošanu un par notiesāto apžēlošanas lūgumu noraidīšanu Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs pieņem lēmumus.

13. Nepieciešamos materiālus apžēlošanas lūgumu iepriekšējai izskatīšanai pastāvīgajā komisijā, kā arī izskatīšanai Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijā sagatavo Latvijas Republikas Augstākās Padomes Juridiskā pārvalde.

14. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijā saņemtos ar nāves sodu notiesāto apžēlošanas lūgumus vai materiālus par šo personu atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumus, pirms tos iesniedz pastāvīgajai komisijai izskatīšanai, nosūta Latvijas Republikas Augstākajai Tiesai un Latvijas Republikas Prokuratūrai, kuras ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā iesniedz atzinumus, norādot pieņemto tiesas nolēmumu saturu, noziegumu izdarīšanas apstākļus, ziņas par notiesāto personību un savus priekšlikumus par katru lūgumu vai materiāliem par atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu.

15. Ja par smagiem noziegumiem ar brīvības atņemšanu vai vieglāku sodu notiesāto personu apžēlošanas lūgumus Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam izskatīšanai iesniedz līdz ar pastāvīgās komisijas priekšlikumu apžēlot, tad Latvijas Republikas ģenerālprokuroram un Latvijas Republikas Augstākās Tiesas priekšsēdētājam jāiesniedz savi atzinumi.

Par apžēlošanas lūgumiem, kurus iesniegušās personas izdarījušas noziegumus brīvības atņemšanas vietās, atzinumu iesniedz arī Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

16. Par smagiem noziegumiem notiesāto personu atkārtotus lūgumus, ja apžēlošanas lūgumi noraidīti un nav vērā ņemamu jaunu apstākļu, komisijai parasti var iesniegt ne agrāk kā pēc gada, bet par citiem noziegumiem notiesāto personu atkārtotus lūgumus - ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējo lūgumu noraidīšanas. Pirms šiem termiņiem saņemtos atkārtotos lūgumus bez izskatīšanas pievieno esošajiem materiāliem.

17. Apžēlošanas lūgumus ar atsaucēm uz nepamatotu notiesāšanu vai likumības pārkāpšanu, kuras nepieciešams pārbaudīt, iepriekš nosūta pārbaudei uzraudzības kārtībā Latvijas Republikas Prokuratūrai vai Latvijas Republikas Augstākajai Tiesai.

18. Apžēlošanas lūgumi, ko notiesātie iesnieguši ar labošanas darbu iestādes administrācijas starpniecību, tiek nosūtīti Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam izskatīšanai, pievienojot visu tiesu spriedumu un lēmumu norakstus, raksturojumus par notiesāto personu darbu un uzvedību, norādot administrācijas un novērošanas komisijas viedokli par lūgumu būtību, kā arī pievienojot citus dokumentus un datus, kam ir nozīme, izskatot jautājumu par apžēlošanas piemērošanu.

Apžēlošanas lūgumi, kurus šajā punktā norādītajā kartībā iesniegušas personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosacīti notiesātas ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, kā arī nosacīti atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām, obligāti iesaistot darbā, labošanas darbu iestādes administrācijai jānosūta Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc apžēlošanas lūguma saņemšanas.

19. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu par apžēlošanu un par apžēlošanas lūgumu noraidīšanu nosūta izpildei:

par personām, kuras notiesātas ar nāves sodu, - Latvijas Republikas Augstākajai Tiesai;

par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosacīti notiesātas ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, nosacīti atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām, obligāti iesaistot darbā, kā arī notiesātas ar labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas, un par sodāmības noņemšanu - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, bet par personām, kuras notiesātas ar citiem soda veidiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, un par atbrīvošanu no materiālo zaudējumu atlīdzināšanas - Latvijas Republikas Augstākajai Tiesai.

20. Paziņojumus par Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu izpildi attiecībā uz personām, kuras notiesātas ar nāves sodu, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam nosūta Latvijas Republikas ģenerālprokurors, bet attiecībā uz personām, kas notiesātas ar citiem soda veidiem, - iestādes, kam uzdota šo lēmumu izpilde.

21. Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumu savlaicīgas izpildes kontrole apžēlošanas jautājumos uzdota Latvijas Republikas Augstākās Padomes Juridiskajai pārvaldei.

22. Ja tiesas atceļ vai groza spriedumus jaunatklājušos apstākļu dēļ vai uzraudzības kārtībā attiecībā uz notiesātajiem, kuriem Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs agrāk piemērojis apžēlošanu, tiesas par pieņemtajiem lēmumiem informē Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidiju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS