Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKAS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Republikas likuma «Par amnestiju» piemērošanas kārtību

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Latvijas Republikas 1992. gada 15. janvāra likuma «Par amnestiju» izpildi uzdot:

1) tiesām - attiecībā uz personām:

- par kurām lietas un materiāli līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atrodas tiesā un nav izskatīti, kā arī attiecībā uz personām, par kurām lietas izskatītas, bet spriedums nav stājies spēkā;

- kuras notiesātas nosacīti vai kurām sprieduma izpildīšana atlikta (amnestijas piemērošanas jautājumu izlemj tiesa pēc tās policijas (milicijas) iestādes iesnieguma, kas veic kontroli pār notiesātā uzvedību);

- kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no soda un kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas sods aizstāts ar vieglāku sodu (amnestijas piemērošanas jautājumu izlemj tiesa pēc amnestējamās personas dzīvesvietas).

Šajā apakšpunktā norādītās lietas un materiālus par personām, kuras sodu izcieš ārpus Latvijas Republikas, izskata Latvijas Republikas Augstākā Tiesa;

2) izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestādēm - attiecībā uz personām, kuras minētas likuma «Par amnestiju» 1.-3. pantā un par kuram krimināllietas un materiāli atrodas šo iestāžu lietvedībā;

3) speckomandantūrām - attiecībā uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darbā, kā ari nosacīti atbrīvotajiem no brīvības atņemšanas vietām, notiesāto obligāti iesaistot darbā;

4) labošanas darbu iestādēm - attiecībā uz notiesātajiem, kuri sodu izcieš brīvības atņemšanas vietās;

5) rajonu (pilsētu) policijas (milicijas) nodaļām - attiecībā uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu vai notiesātajiem ar brīvības atņemšanu, notiesāto obligāti iesaistot darba, kuri nav apcietināti vai nosūtīti uz darbavietu, kā ari notiesātajiem ar labošanas darbiem bez brīvības atņemšanas.

2. Šā lēmuma 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajos gadījumos amnestiju piemēro pēc izziņas, iestāžu un izmeklētāju lēmumiem, kurus sankcionējis prokurors.

3. Šā lēmuma 1. punkta 3.-5. apakšpunktā norādītajos gadījumos amnestiju piemēro pēc attiecīgo speckomandantūru, labošanas darbu iestāžu, rajonu (pilsētu) policijas (milicijas) nodaļu priekšnieku lēmumiem, kurus sankcionējis prokurors.

4. Piemērojot likumu «Par amnestiju», prokurora līdzdalība tiesā ir obligāta.

5. Amnestija tiek piemērota personām, kuras izdarījušas noziegumus Latvijas Republikas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Ar naudas sodu notiesātajām personām amnestiju piemēro gadījumos, kad tiesa šīs personas notiesājusi ar naudas sodu pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

6. Piemērojot šā likuma 2., 4. un 5. pantu, netiek ņemta vērā sodāmība, kas dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kartībā, un sodāmība par noziegumu, kas izdarīts aiz neuzmanības.

7. Ja persona, kura sodīta ar brīvības atņemšanu, piemērojot Latvijas kriminālkodeksa 24.¹, 42. vai 43.¹ pantu, soda izciešanas laikā izdarījusi jaunu noziegumu, par kuru sodīta ar brīvības atņemšanu, tā atzīstama par sodītu ar brīvības atņemšanu divas reizes.

8. Ja šā likuma 4. un 5. pantā norādītajām personām uz amnestijas piemērošanas dienu neizciestā soda atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, tās tiek atbrīvotas no soda.

9. Ja šā likuma 1.-5. pantā norādītā persona sodīta par vairāku noziegumu izdarīšanu un ja uz šo personu attiecas šā likuma noteikumi tikai sakarā ar viena vai vairāku, bet ne visu noziegumu izdarīšanu, amnestija vispār netiek piemērota.

10. Amnestija netiek piemērota arī tām personām, kuras izdarījušas Latvijas PSR kriminālkodeksa 59.-66. pantā paredzētos sevišķi bīstamos valsts noziegumus.

11. Šā likuma 2. pants attiecināms tikai uz tām sievietēm, kurām nav atņemtas vecāku tiesības.

Par bērniem, kuri atrodas amnestējamo sieviešu audzināšanā, atzīstami tādi bērni, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

12. I un II grupas invalīdi, kuri tiek amnestēti saskaņā ar šā likuma 1. panta 1. apakšpunktu, ir personas, kas noteiktā kārtībā atzītas par invalīdiem pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas.

13. Šā likuma 1. panta 2. apakšpunkts piemērojams sievietēm, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai sasniegušas 55 gadu vecumu.

14. Šā likuma 1. panta 3. apakšpunkts piemērojams vīriešiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai sasnieguši 60 gadu vecumu.

15. Par ļaunprātīgiem režīma pārkāpējiem uzskatāmi:

1) notiesātie, kuri sistemātiski pārkāpj režīma prasības un kuriem ir ne mazāk par trim nedzēstiem vai nenoņemtiem disciplinārsodiem, ievērojot to smaguma pakāpi;

2) personas, kuras soda izciešanas laikā ir izdarījušas tīšu noziegumu;

3) personas, kurām labošanas darbi aizstāti ar brīvības atņemšanu un kuras atrodas brīvības atņemšanas vietās mazāk par sešiem mēnešiem;

4) personas, kuras nosūtītas atpakaļ uz brīvības atņemšanas vietām no speckomandantūrām, labošanas darbu nometinājuma kolonijām un atrodas brīvības atņemšanas vietās mazāk par gadu;

5) personas, kuras nosūtītas uz brīvības atņemšanas vietām sakarā ar atliktā sprieduma izpildīšanas vai nosacītās notiesāšanas atcelšanu un atrodas brīvības atņemšanas vietās mazāk par gadu.

Par personām, kuras norādītas šā punkta 1. apakšpunktā, jāpieņem motivēts lēmums par amnestijas nepiemērošanu.

16. Amnestija netiek piemērota personām, kuras pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izdarījušas jaunu noziegumu.

17. Personām, kuras ir izdarījušas ilgstošus vai turpinātus noziegumus, amnestiju piemēro tikai tad, ja tie pabeigti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. 18. Amnestijas piemērošana nenoņem sodāmību.

19. Uzdot Ministru Padomei un pašvaldībām nodrošināt to personu dzīves apstākļu nokārtošanu, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām saskaņā ar šā likuma 1. pantu, ja tām nav radinieku, kas uzņemas viņu apgādību.

20. Likums stājas spēkā ar 1992. gada 21. janvāri un triju dienu laikā publicējams laikrakstā «Diena».

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 21. janvārī