Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Veselības ministrijas rīkojums Nr.38

Rīgā 2003. gada 7. martā

Par materiālu paraugu ņemšanas, glabāšanas un nosūtīšanas kārtību alkohola kvalitatīvai noteikšanai bioloģiskajā vidē, ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un izelpotā gaisa pārbaudes kārtību

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumu Nr.472 "Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība" 9., 20. un 23.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumu Nr.20 "Veselības ministrijas nolikums" 1.punktu un 10.7. apakšpunktu un Ministru kabineta 2003.gada 10.janvāra rīkojumu Nr.7 "Par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu" 4.punktu

1. Apstiprināt:

1.1. Materiālu paraugu ņemšanas, glabāšanas un nosūtīšanas kārtību alkohola kvalitatīvai noteikšanai bioloģiskajā vidē un ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai;

1.2. Medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālu;

1.3. Kontroles aparāta izmantošanas kārtību izelpotā gaisa pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai.

2. Svītrot ar Labklājības ministrijas 1997.gada 4.decembra rīkojumu Nr.393 "Par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību" apstiprinātā 4.pielikuma 37. un 38.punktu.

Veselības ministrs Ā.Auders

 

Materiālu paraugu ņemšanas, glabāšanas un nosūtīšanas kārtība alkohola kvalitatīvai noteikšanai bioloģiskajā vidē un ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai

I. Vispārējie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka prasības, kas jāievēro ārstniecības personai, veicot materiālu paraugu ņemšanu, glabāšanu un nosūtīšanu, kvalitatīvai alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (asinīs, urīnā, siekalās, izelpotā gaisā) un ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai uz toksiskām, narkotiskām un psihotropām vielām.

2. Materiālu paraugus (turpmāk - paraugi) ņem pirms tādas medicīniskās palīdzības sniegšanas, kas var ietekmēt izmeklējumu rezultātus. Paraugu (izņemot urīna parauga) ņemšana notiek policijas darbinieka klātbūtnē. Urīna parauga ņemšana notiek laboranta uzraudzībā.

3. Strādājot ar paraugiem, ievēro visus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu inficēšanos ar infekcijas slimību.

4. Datus par paraugu ņemšanu ieraksta veselības ministra noteiktajā kārtībā medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.

 

II. Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana alkohola noteikšanai bioloģiskajās vidēs

5. Asinis ņem 15-20 ml no virspusējās vēnas vakutaineros, apstrādātos ar heparīnu. Uzreiz pēc asins noņemšanas vakutainera saturs viegli jāsakrata vairākas reizes. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegta ādas apstrāde ar ēteri un spirta šķīdumiem.

6. Urīnu ņem 15-20 ml sausā, vienreizējās lietošanas konteinerā, ar pēc iespējas mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

7. Siekalas ņem 10 ml sausā, vienreizējās lietošanas konteinerā, ar pēc iespējas mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

8. Izelpotā gaisa pārbaudei izmanto kontroles aparātu saskaņā ar veselības ministra noteikto kārtību.

9. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un uzglabā ledusskapī temperatūrā ne augstāk par + 4oC. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), tā ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu un ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, kura ņēma paraugu. Atlikušo izmeklējamo paraugu daļu hermētiski aizvāko un uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4oC) 35 dienas iespējamiem kontroles izmeklējumiem, pēc tam to iznīcina, sastādot norakstīšanas protokolu.

10. Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu (1. pielikums), kurā norāda pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, lietas apstākļus, noņemtā parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), parauga nosaukumu, ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu (asins paraugu ņemšanas gadījumā), glabāšanas apstākļus, ārstniecības personas vārdu, uzvārdu, kura ņēma paraugu, iestādes - nosūtītājas nosaukumu. Ja ir dati, ka pārbaudāmā persona ir lietojusi spirta saturošus medikamentus, tos atzīmē nosūtījumā.

 

III. Materiālu paraugu ņemšana, glabāšana un nosūtīšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai

11. Urīnu ņem 100-200 ml vienreizējas lietošanas konteinerā, noslēdz ar vāciņu. Urīna paraugiem nav nepieciešami konservanti.

12. Asinis ņem 20-30 ml no virspusējās vēnas vakutaineros, apstrādātos ar heparīnu, uzreiz pēc asins noņemšanas vakutainera saturu viegli jāsakrata vairākas reizes. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola (1:500) vai citu spirta nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegta ādas apstrāde ar ēteri un spirta šķīdumiem.

13. Siekalas 10 ml ņem personām, kuras tiek turētas aizdomās par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar tām. Pēc tam izskalo mutes dobumu ar 10-20 ml 70% etilspirta (lai izslēgtu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu). Siekalas un noskalojumus sajauc kopā - vienā konteinerā. Vienlaicīgi pārbaudāmai personai ņem nomazgājumus no rokām. Nomazgājumus no roku pirkstiem un delnas iegūst, tos noberžot ar vates tamponu, kas samērcēts 70% etilspirtā. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām. Paralēli uz izmeklēšanu nosūta atsevišķi iesaiņotu tīru (kontroles) vates tamponu. Siekalas un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu ņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai.

14. Konteinerus un vakuteinerus ar paraugiem uzglabā ledusskapī (temperatūrā ne augstāk par + 4oC). Ja nepieciešama ilgāka uzglabāšana, tad materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā. Paraugus, kurus izmeklē uz kokaīnu, trankvilizatoriem un tropāna alkaloīdiem - uzreiz sasaldē un uzglabā saldējamā kamerā. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, parauga ņemšanas laiku, protokola vai slimības vēstures numuru, vielas (vai vielu grupas) nosaukumu, kuru nepieciešams izmeklēt.

15. Paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu (2. pielikums), kurā norāda pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, kas nosūta uz medicīnisko pārbaudi (policija vai cita organizācija), ārstniecības personas uzvārdu, kas ņēmusi paraugus izmeklēšanai, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, klīnisko diagnozi, protokola vai slimības vēstures numuru un adresi, uz kuru nosūtāma atbilde.

Veselības departamenta direktore R.Pupele

1.pielikums

1-38 COPY.GIF (83635 bytes)

Veselības departamenta direktore R.Pupele

 

2.pielikums

Veselības departamenta direktore R.Pupele

2-38 COPY.GIF (98590 bytes)

Kontroles aparāta izmantošanas kārtība izelpotā gaisa pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai

1. Šī kārtība nosaka prasības, kas jāievēro ārstniecības personai, izmantojot kontroles aparātu (turpmāk - aparāts) izelpotā gaisa pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai.

2. Aparātu lieto atbilstoši lietošanas instrukcijai. Aparātam jānodrošina ātra un operatīva alkohola kontrole, un mērījumu nolasījumiem ir jāuzrāda pielīdzinātā alkohola koncentrācija asinīs.

3. Pamatprasības aparāta izmantošanai:

3.1. ērti pielietojams, bez ilgstošas sagatavošanas;

3.2. ar zemu jūtību pret piemaisījumiem izelpotajā gaisā un apkārtējā gaisā (acetonu, benzīnu, krāsvielām, līmes tvaikiem, konditorejas izstrādājumiem, metānu u.c. arī nealkoholiskām substancēm, kas sastopamas izelpotajā gaisā);

3.3. tehniskā konstrukcija izslēdz pārbaudāmās personas manipulācijas, nodrošinot analīzes ticamības augstu pakāpi;

3.4. aparāta precizitātes pieļaujamā kļūda nedrīkst pārsniegt 0,1 promili.

4. Alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpotajā gaisā katrai pārbaudāmai personai veic divas reizes ar laika intervālu 15-20 minūtes, ko atzīmē protokolā.

5. Ja alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir 0,5 promiles, pozitīvam rezultātam ir tikai orientējoša nozīme (ņemot vērā kontroles aparatūras pieļaujamo kļūdu ± 0,1 promili). Rezultāts jāapstiprina laboratorijā ar citām metodēm.

6. Aparāta pārbaudi (kalibrāciju) izdara vienu reizi 6 mēnešos. Pārbaudes datumu atzīmē uz aparāta.

ZURNALS1 COPY.GIF (10241 bytes)

ZURNALS2 COPY.GIF (38633 bytes)

Veselības departamenta direktore R.Pupele

07.03.2003