Darbības ar dokumentu

 

LATVIJAS REPUBLIKAS UN AUSTRĀLIJAS LĪGUMS PAR IZDOŠANU

Latvijas Republika un Austrālija (turpmāk tekstā - Līgumslēdzējas valstis),

VĒLOTIES padarīt efektīvāku sadarbību starp abām valstīm noziedzības apkarošanā, noslēdzot līgumu par izdošanu,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko:

1. pants

Pienākums veikt izdošanu

Līgumslēdzējas valstis vienojas par to, ka saskaņā ar šī Līguma noteikumiem izdos otrai Līgumslēdzējai valstij visas personas, kas lūguma iesniedzējā valstī tiek meklētas kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei sakarā ar tādu noziedzīgu nodarījumu, par ko ir paredzēta izdošana.

2. pants

Noziedzīgi nodarījumi, par ko ir paredzēta izdošana

1. Šajā Līgumā noziedzīgi nodarījumi, par ko ir paredzēta izdošana, ir noziedzīgi nodarījumi, par kuriem laikā, kad lūdz izdošanu, saskaņā ar abu Līgumslēdzēju valstu likumiem sods ir brīvības atņemšana uz vismaz vienu gadu vai smagāks sods. Ja izdošanas lūgums attiecas uz personu, kas ir notiesāta par šādu noziedzīgu nodarījumu un kas tiek meklēta brīvības atņemšanas soda izpildei, izdošanu veic vienīgi tad, ja atlikušais šā soda izciešanas laiks ir vismaz seši mēneši.

2. Šajā pantā, nosakot to, vai kāds nodarījums ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar abu Līgumslēdzēju valstu likumiem:

a) nav nozīmes tam, vai Līgumslēdzēju valstu likumos attiecīgā darbība vai bezdarbība, kas ir noziedzīgs nodarījums, pieder pie tādas pašas noziedzīgu nodarījumu kategorijas, kā arī tam, vai noziedzīgais nodarījums ir definēts, lietojot tādu pašu terminoloģiju;

b) ņem vērā to darbību vai bezdarbību kopumu, par ko apsūdz personu, kuru lūdz izdot, un nav nozīmes tam, vai saskaņā ar Līgumslēdzēju valstu likumiem attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva elementi atšķiras.

3. Ja personu lūdz izdot par noziedzīgu nodarījumu nodokļu, muitas nodevu, ārvalstu valūtas tirgus kontroles vai citā ar ieņēmumiem saistītā jomā, tad nedrīkst attiekties veikt izdošanu, pamatojoties uz to, ka lūguma saņēmējas valsts likumi neparedz tādus pašus nodokļus vai nodevas vai ka tās likumos nav normu, kas regulē nodokļu, nodevu, muitas vai ārvalstu valūtas tirgus jomu, vai tās nav analogas lūguma iesniedzējas valsts likumos paredzētajām normām.

4. Ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts ārpus lūguma iesniedzējas valsts teritorijas, izdošanu veic tad, ja lūguma saņēmējas valsts likumi paredz sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts ārpus tās teritorijas līdzīgos apstākļos. Ja lūguma saņēmējas valsts likumi to neparedz, lūguma saņēmēja valsts var veikt izdošanu pēc saviem ieskatiem.

3. pants

Izņēmumi

1. Izdošanu nedrīkst veikt, ja pastāv kāds no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

a) noziedzīgais nodarījums, par ko ir lūgta izdošana, ir politisks. Par politisku nodarījumu nav uzskatāma ne valsts vadītāja vai šās personas ģimenes locekļa nonāvēšana vai nonāvēšanas mēģinājums, ne arī genocīds;

b) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošanu lūdz par parastu noziedzīgu nodarījumu, lai vajātu vai sodītu personu tās rases, reliģijas, tautības vai politisko uzskatu dēļ, vai ka šās personas stāvoklim varētu kaitēt kāds no minētajiem iemesliem;

c) nodarījums, par ko ir lūgta izdošana, ir noziedzīgs nodarījums vienīgi militārajā jomā, bet nav noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Līgumslēdzēju valstu vispārējām krimināltiesību normām;

d) lūguma saņēmējā valstī vai kādā trešajā valstī ir taisīts galīgais spriedums lietā par noziedzīgo nodarījumu, par ko personu lūdz izdot;

e) tās personas, kuru lūdz izdot, kriminālvajāšana vai sodīšana atbilstīgi jebkuras Līgumslēdzējas valsts likumiem nav iespējama sakarā ar noilgumu; vai

f) attiecīgo personu pēc izdošanas lūguma iesniedzējai valstij varētu tiesāt vai piespriest viņai sodu šās valsts tiesā vai tribunālā:

i) kas ir īpaši izveidots šās personas lietas iztiesāšanai; vai

ii) kas ir pilnvarots tikai īpašos gadījumos vai apstākļos tiesāt personas, kas apsūdzētas noziedzīgajā nodarījumā, par ko ir lūgta izdošana.

2. Izdošanu var atteikties veikt, ja pastāv kāds no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

a) persona, ko lūdz izdot, ir lūguma saņēmējas valsts pilsonis. Par Latvijas Republikas pilsoņiem uzskata Latvijas Republikas pilsoņus un personas, uz kurām attiecas likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Gadījumā, kad lūguma saņēmēja valsts atsakās izdot savu pilsoni, tad - ja to lūdz otra Līgumslēdzēja valsts un ja lūguma saņēmējas valsts likumi to ļauj - lūguma saņēmēja valsts nodod lietu kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt attiecīgās personas kriminālvajāšanu sakarā ar visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par ko ir lūgta izdošana, vai kādu no tiem;

b) lūguma saņēmējas valsts kompetentās iestādes ir nolēmušas neuzsākt personas kriminālvajāšanu sakarā ar noziedzīgo nodarījumu, par ko ir lūgta izdošana;

c) par noziedzīgo nodarījumu, kurā ir apsūdzēta vai par ko ir notiesāta attiecīgā persona, kuru lūdz izdot, vai par kādu citu noziedzīgu nodarījumu, par ko šo personu var apcietināt vai tiesāt saskaņā ar šo Līgumu, lūguma iesniedzējas valsts likumos ir paredzēts nāves sods, izņemot gadījumu, kad šī valsts apņemas nepiespriest nāves sodu vai arī - ja nāves sodu piespriestu - neizpildīt to;

d) noziedzīgais nodarījums, par ko ir lūgta izdošana, saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts likumiem ir uzskatāms par pilnībā vai daļēji veiktu šās valsts teritorijā;

e) lūguma saņēmējā valstī notiek personas kriminālvajāšana par noziedzīgo nodarījumu, par ko ir lūgta izdošana;

f) noziedzīgais nodarījums, par ko ir lūgta izdošana, ir nodarījums, par kuru paredzēts sods, kāds minēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7.pantā; vai

g) lūguma saņēmēja valsts, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un lūguma iesniedzējas valsts intereses, uzskata, ka - ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, tostarp personas, kuru lūdz izdot, vecumu, veselības stāvokli vai citus personīgas dabas apstākļus - šās personas izdošana būtu netaisna, cietsirdīga, neatbilstoša humānajiem apsvērumiem vai šai personai varētu tikt noteikts pārāk bargs sods.

3. Šis pants neietekmē jebkādus pienākumus, ko Līgumslēdzējas valstis ir uzņēmušās vai turpmāk uzņemsies saskaņā ar kādu daudzpusēju Konvenciju.

4. pants

Izdošanas atlikšana

Lūguma saņēmēja valsts var atlikt personas izdošanu, lai veiktu procesuālas darbības attiecībā uz šo personu vai arī lai šī persona varētu izciest sodu par kādu citu noziedzīgu nodarījumu, kas nav darbības vai bezdarbības izraisīts noziedzīgs nodarījums, par ko lūdz izdošanu. Šādā gadījumā lūguma saņēmēja valsts atbilstoši informē lūguma iesniedzēju valsti.

5. pants

Izdošanas procedūra un vajadzīgie dokumenti

1. Izdošanas lūgumu ir jāiesniedz rakstiski un ar diplomātiskā dienesta starpniecību jānodod Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai vai Austrālijas Ģenerālprokuratūrai. Visiem dokumentiem, ko iesniedz papildus izdošanas lūgumam, ir jābūt autentiskiem 6. panta nozīmē.

2. Izdošanas lūgumam ir jāpievieno:

a) ja persona ir apsūdzēta kādā noziedzīgā nodarījumā - attiecīgi lēmums par šās personas apcietināšanu vai arī šāda dokumenta noraksts, paziņojums par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par ko lūdz izdošanu, un - katra noziedzīgā nodarījuma sakarā - izklāsts par darbībām vai bezdarbībām, kurās šo personu apsūdz;

b) ja persona tās prombūtnē ir notiesāta par kādu noziedzīgu nodarījumu - tiesas vai cits dokuments, vai šāda dokumenta noraksts, kas pilnvaro apcietināt šo personu, un - katra noziedzīgā nodarījuma sakarā - izklāsts par darbībām vai bezdarbībām, kurās šo personu apsūdz;

c) ja persona citādi, nevis tās prombūtnē, ir notiesāta par kādu noziedzīgu nodarījumu - tādi dokumenti, kas apliecina notiesāšanu, noteikto sodu, faktu, ka sods ir piemērojams nekavējoties, un to, kāda daļa no soda vēl nav izciesta;

d) ja persona citādi, nevis tās prombūtnē, ir notiesāta par kādu noziedzīgu nodarījumu, bet sods nav noteikts - tādi dokumenti, kas apliecina notiesāšanu, un paziņojums, kas apliecina nodomu noteikt sodu;

e) visos gadījumos - to likuma normu teksti, ja tādas normas ir, kas definē attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, vai to likumu izklāsts, kuri attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, tostarp to likumu normas par kriminālatbildības noilgumu, ja tāds pastāv, bet - abos gadījumos - paziņojums par sodu, ko var noteikt par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu; un

f) visos gadījumos - iespējami precīzs tās personas apraksts, kuru lūdz izdot, kopā ar jebkuru citu informāciju, kas var palīdzēt noteikt šās personas identitāti un pilsonību.

3. Atbilstīgi lūguma saņēmējas valsts likumos atļautajam personas izdošanu saskaņā ar šā Līguma noteikumiem var veikt, atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punktā paredzēto prasību izpildes, ar nosacījumu, ka persona, kuru lūdz izdot, piekrīt izdošanas rīkojuma piemērošanai.

4. Līgumslēdzēja valsts, kura saskaņā ar šo Līgumu nosūta otrai Līgumslēdzējai valstij dokumentu, kas nav šās otras Līgumslēdzējas valsts valodā, pēc attiecīga lūguma nodrošina dokumenta tulkojumu otras Līgumslēdzējas valsts valodā.

6. pants

Papildu dokumentu autentiskums

1. Dokumentus, ko saskaņā ar 5. pantu pievieno izdošanas lūgumam, ja tie ir autentiski, lūguma saņēmējas valsts teritorijā var izmantot par pierādījumiem jebkurā tiesvedībā, kas saistīta ar izdošanu.

2. Šā līguma nolūkā dokuments ir autentisks, ja:

a) to ir parakstījis vai apliecinājis tiesnesis, miertiesnesis vai cita lūguma iesniedzējas valsts amatpersona, tostarp prokurors; un

b) tas ir apliecināts ar zvērestu vai apliecinājuma uzrakstu, vai arī apzīmogots ar:

i) lūguma iesniedzējas valsts oficiālo vai publisko zīmogu, vai lūguma iesniedzējas valsts valsts ministra vai valdības amatpersonas zīmogu; vai arī

ii) ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras zīmogu, ja dokumentus iesniedz Latvijas Republika.

7. pants

Papildu informācija

1. Ja lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka informācija, kas sniegta kopā ar izdošanas lūgumu, saskaņā ar šo Līgumu nav pietiekama, lai varētu veikt izdošanu, tad minētā valsts var lūgt sniegt attiecīgu papildu informāciju tādā termiņā, kādu tā nosaka.

2. Ja persona, kuru lūdz izdot, atrodas apcietinājumā, un sniegtā papildu informācija saskaņā ar šo Līgumu nav pietiekama vai arī tā nav saņemta noteiktajā termiņā, minēto personu var atbrīvot no apcietinājuma. Šāda atbrīvošana neliedz lūguma iesniedzējai valstij iesniegt jaunu lūgumu par šās personas izdošanu.

3. Ja persona ir atbrīvota no apcietinājuma saskaņā ar 2. punktu, lūguma saņēmēja valsts par to iespējami ātri informē lūguma iesniedzēju valsti.

8. pants

Pagaidu apcietinājums

1. Ārkārtas gadījumā Līgumslēdzēja valsts, izmantojot Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) iespējas vai citus līdzekļus, var - līdz izdošanas lūguma iesniegšanai ar diplomātiskā dienesta starpniecību - lūgt uz laiku apcietināt personu, kuru lūdz izdot. Šādu lūgumu var izteikt, izmantojot pastu vai telegrāfu, vai jebkādus citus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku formu.

2. Lūgumā par pagaidu apcietināšanu ietver meklējamās personas aprakstu, paziņojumu par to, ka izdošana tiks lūgta ar diplomātiskā dienesta starpniecību, paziņojumu par to, ka eksistē kāds no 5. panta 2. punktā minētajiem dokumentiem, kas pilnvaro apcietināt šo personu, paziņojumu par iespējamo sodu, ko var noteikt vai kas ir noteikts par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, un - ja to lūdz lūguma saņēmēja valsts - īss izklāsts par darbībām vai bezdarbībām, kas veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

3. Ja saņemts šāds lūgums, lūguma saņēmēja valsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu meklētās personas pagaidu apcietināšanu, un tūlīt paziņo lūguma iesniedzējai valstij par tās lūguma rezultātu.

4. Personu, kas uz laiku apcietināta, pamatojoties uz šādu lūgumu, var atbrīvot, kad ir pagājušas 45 dienas no šās personas apcietināšanas dienas, ja nav saņemts izdošanas lūgums kopā ar 5. pantā minētajiem dokumentiem.

5. Personas atbrīvošana saskaņā ar šā panta 4. punktu neliedz sākt procesuālās darbības ar nolūku izdot šo personu, ja lūgums ir saņemts pēc šādas atbrīvošanas.

9.pants

Konkurējoši lūgumi

1. Ja no divām vai vairāk valstīm ir saņemti lūgumi par vienas un tās pašas personas izdošanu, lūguma saņēmēja valsts nosaka to, kurai no šīm valstīm persona ir jāizdod, un par savu lēmumu informē lūgumu iesniedzējas valstis.

2. Nosakot to, kurai valstij persona ir jāizdod, lūguma saņēmēja valsts ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, jo īpaši:

a) ja lūgumi attiecas uz dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem - noziedzīgo nodarījumu relatīvo smagumu;

b) katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un vietu;

c) lūgumu datumus;

d) personas pilsonību; un

e) personas pastāvīgo dzīvesvietu.

10.pants

Nodošana

1. Tiklīdz par izdošanas lūgumu ir pieņemts lēmums, lūguma saņēmēja valsts ar diplomātiskā dienesta starpniecību šo lēmumu dara zināmu lūguma iesniedzējai valstij.

2. Ja lūguma saņēmēja valsts piekrīt veikt izdošanu, tā nodod attiecīgo personu vietā, kur iespējams atstāt lūguma saņēmējas valsts teritoriju un kas ir ērta lūguma iesniedzējai valstij.

3. Lūguma iesniedzēja valsts pārņem personu no lūguma saņēmējas valsts teritorijas pamatotā termiņā, ko nosaka lūguma saņēmēja valsts, un - ja persona šajā termiņā nav pārņemta - lūguma saņēmēja valsts var atteikties izdot šo personu par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu.

4. Ja kāda Līgumslēdzēja valsts no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nevar nodot vai pārņemt izdodamo personu, tā attiecīgi informē otru Līgumslēdzēju valsti. Abas Līgumslēdzējas valstis savstarpēji izlemj par jaunu nodošanas datumu, un uz šādu gadījumu attiecas šā panta 3. punkta noteikumi.

11.pants

Mantas nodošana

1. Pēc lūguma iesniedzējas valsts attiecīga lūguma, ja ir piekrišana izdošanai, visu mantu, kas atrasta lūguma saņēmējā valstī un kas iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā, vai kas var būt vajadzīga kā pierādījums, nodod lūguma iesniedzējai valstij, ja tas nav pretrunā ar šās valsts likumiem, un ņemot vērā trešo personu tiesības, kas ir pienācīgi jāievēro.

2. Pēc lūguma iesniedzējas valsts attiecīga lūguma iepriekš minēto mantu, ievērojot 1. punktu, nodod lūguma iesniedzējai valstij, pat ja izdošanu nevar veikt.

3. Pēc lūguma saņēmējas valsts lūguma, ja to nosaka minētās valsts likumi vai trešo personu tiesības, jebkurus nodotos priekšmetus bez maksas atdod lūguma saņēmējai valstij.

12. pants.

Īpaši noteikumi

1. Ievērojot šā panta 3. punkta nosacījumus, personu, kas ir izdota saskaņā ar šo Līgumu, lūguma iesniedzējas valsts teritorijā nedrīkst apcietināt, tiesāt vai kā citādi ierobežot šās personas brīvību sakarā ar jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir izdarīts pirms izdošanas, izņemot:

a) noziedzīgu nodarījumu, sakarā ar kuru veica izdošanu, vai jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, par ko ir padzēta izdošana un par ko personu varētu notiesāt, balstoties uz faktiem, ar kuriem pamatoja izdošanas lūgumu, ar nosacījumu, ka par šo noziedzīgo nodarījumu nav paredzēts smagāks sods kā tas, kuru var noteikt par noziedzīgu nodarījumu, par ko tika lūgta izdošana; vai

b) par jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, par ko ir paredzēta izdošana un kuram piekrīt lūguma saņēmēja valsts.

2. Lūgumam, kas piekrišanas saņemšanai atbilstīgi šim pantam ir adresēts lūguma saņēmējai valstij, pievieno 5. pantā minētos dokumentus.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja personai ir bijusi iespēja atstāt lūguma iesniedzēju valsti un ja šī persona to nav izdarījusi 45 dienās pēc apsūdzības atcelšanas attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par ko viņa tika izdota, vai ja persona ir atgriezusies lūguma iesniedzējas valsts teritorijā pēc tam, kad bija to atstājusi.

13. pants

Nodošana trešajai valstij

1. Ja lūguma saņēmēja valsts ir nodevusi personu lūguma iesniedzējai valstij, tad pēdējā minētā nedrīkst nodot šo personu kādai trešai valstij par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms nodošanas, izņemot gadījumus, kad:

a) lūguma saņēmēja valsts piekrīt šādai nodošanai; vai

b) personai ir bijusi iespēja atstāt lūguma iesniedzēju valsti, un šī persona to nav izdarījusi 45 dienās pēc apsūdzības atcelšanas attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par ko viņa tika izdota, vai arī persona ir atgriezusies lūguma iesniedzējas valsts teritorijā pēc tam, kad bija to pametusi.

2. Pirms atbilstīgi šā panta 1. punkta a) apakšpunktam piekrist lūgumam par izdošanu, lūguma saņēmēja valsts var lūgt iesniegt 5. pantā minētos dokumentus.

14. pants

Tranzīts

1. Ja persona ir jāizdod no trešās valsts vienai no Līgumslēdzējām valstīm, šķērsojot otras Līgumslēdzējas valsts teritoriju, tā Līgumslēdzēja valsts, kurai persona ir jāizdod, lūdz atļauju otrai Līgumslēdzējai valstij pārvest šo personu, šķērsojot tās teritoriju.

2. Pēc šāda lūguma saņemšanas lūguma saņēmēja Līgumslēdzēja valsts piešķir atļauju, izņemot gadījumus, kad tai ir pamatoti iemesli atteikties to darīt.

3. Atļauja personas pārvešanai, ievērojot lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas valsts likumus, ir arī atļauja pārvešanas laikā turēt personu apcietinājumā.

4. Gadījumos, kad personu tur apcietinājumā atbilstīgi šā panta 3. punktam, Līgumslēdzēja valsts, kuras teritorijā personu tur apcietinājumā, var norādīt, ka persona ir jāatbrīvo, ja pārvešanu neturpina pamatotā laikā.

5. Līgumslēdzēja valsts, kurai persona ir izdota, atlīdzina otrai Līgumslēdzējai valstij visus izdevumus, kas šai otrai Līgumslēdzējai valstij ir radušies saistībā ar pārvešanu.

15. pants

Izdevumi

1. Lūguma saņēmēja valsts veic visus pasākumus un sedz visus izdevumus, kas rodas, pamatojoties uz izdošanas lūgumu, un pārstāv lūguma iesniedzējas valsts intereses.

2. Lūguma saņēmēja valsts sedz izdevumus, kas rodas tās teritorijā saistībā ar personas, kuru lūdz izdot, apcietināšanu un turēšanu apcietinājumā līdz tam laikam, kad personu nodod lūguma iesniedzējas valsts norādītai personai.

3. Lūguma iesniedzēja valsts sedz izdevumus, kas rodas, konvojējot personu no lūguma saņēmējas valsts teritorijas.

16. pants

Līguma stāšanās spēkā un darbības izbeigšanās

1. Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas, ar kuru Līgumslēdzējas valstis ir rakstiski paziņojušas viena otrai par attiecīgo prasību izpildi, lai Līgums stātos spēkā.

2. Stājoties spēkā šim līgumam, attiecībā uz Latvijas Republiku un Austrāliju zaudē spēku 1924.gada 16.jūlijā Rīgā parakstītais līgums starp Latviju un Lielbritāniju par noziedznieku izdošanu.

3. Lūgums par izdošanu, kas sastādīts pēc šī Līguma spēkā stāšanās, var tikt izpildīts saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgais nodarījums, par kuru lūdz izdošanu, ir izdarīts pirms vai pēc šī Līguma spēkā stāšanās.

4. Šis Līgums var tikt grozīts, noslēdzot rakstisku vienošanos starp Līgumslēdzējām valstīm. Jebkura vienošanās stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1. punktā noteikto procedūru.

5. Katra Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā izbeigt šo Līgumu, paziņojot to rakstiski, un Līguma darbība izbeidzas simts astoņdesmitajā dienā pēc šādas paziņošanas.

TO APLIECINOT, savu valdību attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Līgumu

SASTĀDĪTS Rīgā, 2000.gada 14.jūlijā, divos oriģināleksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā:	Austrālijas vārdā:
Ingrīda Labucka	Stephen Brady
Tieslietu ministre	Austrālijas vēstnieks