1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk — pabalsts).
2. Tiesības saņemt pabalstu ir šādām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk — ģimene (persona)):
2.1. kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam;
2.2. kuras pilda līdzdarbības pienākumus;
2.3. kuru ienākumi, neskaitot pašvaldības sociālos pabalstus un pirmos 50 latus no bērna kopšanas pabalsta, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem persona, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.
(MK 03.05.2005. noteikumu Nr.302 redakcijā)
3. Lai saņemtu pabalstu, viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk — pieprasītājs) iesniedz rakstisku iesniegumu tās pašvaldības sociālajā dienestā vai pašvaldības domē (padomē) (turpmāk — pašvaldība), kuras teritorijā ģimene (persona) reģistrējusi savu dzīvesvietu.
4. Iesniegumu par pabalsta piešķiršanu pieprasītājs var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu novērtēt atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam vai pēc trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas.
5. Ja tiesības saņemt pabalstu rodas sakarā ar to, ka samazinājušies par trūcīgu atzītas ģimenes (personas) ienākumi, ģimenei (personai) atkārtoti jādeklarē ienākumi, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk — deklarācija). Šajā gadījumā trūcīgas ģimenes (personas) statusu pagarina līdz pabalsta saņemšanas perioda beigām un par to izdara atzīmi izziņā par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
6. Pašvaldība ar pieprasītāju noslēdz vienošanos (1.pielikums), kurā paredz pieprasītājam un darbspējīgajiem ģimenes locekļiem pildāmos līdzdarbības pienākumus. Noslēdzot vienošanos, pieprasītājs un deklarācijā norādītie pilngadīgie ģimenes locekļi rakstiski apliecina gatavību pildīt likumā noteiktos līdzdarbības pienākumus. Atzīmes par līdzdarbības pienākumu izpildi vai neizpildi vai par minētās vienošanās pārkāpumiem sociālais darbinieks ieraksta vienošanās dokumentā.
7. Pabalstu piešķir, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegumu, tiesības apliecinošajiem dokumentiem un rakstiski noslēgto vienošanos (1.pielikums). Pabalstu piešķir no dienas, kad saņemts iesniegums un tiesības apliecinošie dokumenti.
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.544 redakcijā)
8. Pabalstu piešķir uz laikposmu, uz kuru ģimenei (personai) piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Pēc šī perioda beigām ģimene (persona) var atkārtoti vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par pabalsta piešķiršanu.
9. Ja ģimene (persona) pabalstu pieprasa pēc trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas, pabalstu aprēķina, pamatojoties uz ziņām, kas sniegtas trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai. Šajā gadījumā pabalstu piešķir uz laikposmu, uz kuru ģimenei (personai) piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.
10. Ja pabalsta saņemšanas laikā ģimenes (personas) ienākumi no darba palielinās, pārsniedzot garantēto minimālo ienākumu līmeni, un ģimene par to piecu darbdienu laikā paziņo pašvaldībai, pabalsta izmaksu pagarina uz trim mēnešiem un pabalsta apmēru nosaka atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta trešajai daļai.
11. Ja pabalsta saņemšanas laikā ģimenes (personas) ienākumi no darba palielinās, bet nesasniedz garantēto minimālo ienākumu līmeni, un ģimene (persona) par to piecu darbdienu laikā paziņo pašvaldībai, pabalsta izmaksu pagarina uz trim mēnešiem un pabalsta apmēru nosaka:
11.1. atbilstoši jaunajiem ienākumiem pēc vispārējās pabalsta aprēķina formulas;
11.2. atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta trešajai daļai.
12. Šo noteikumu 11.punktā minētajā gadījumā pašvaldība piemēro ģimenei (personai) izdevīgāko pabalsta aprēķināšanas metodi un ģimenei (personai) piešķir lielāko no abām aprēķinātajām pabalsta summām.
13. Pabalsta apmēru aprēķina (veidlapas paraugs — 2.pielikumā) kā starpību starp Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem (neskaitot pirmos 50 latus no bērna kopšanas pabalsta, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem persona, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, un pašvaldības sociālos pabalstus), izmantojot šādu formulu:
P — pabalsta summa
GMI — Ministru kabineta noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis
n — ģimenes locekļu skaits
I — ģimenes vidējie mēneša ienākumi triju mēnešu periodā
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.544 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.302)
14. Ja pabalsta apmērs tiek samazināts par līdzdarbības pienākumu nepildījušo ģimenes locekļu daļu, pabalstu pārējiem ģimenes locekļiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Psamaz. — samazinātā pabalsta summa
P — pilnā pabalsta summa
p — pabalsta lielums vienam ģimenes loceklim
L — līdzdarbības pienākumu nepildījušo personu skaits
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.544 redakcijā)
16. Sociālais darbinieks un pieprasītājs vienojas par pabalsta izmaksas veidu. Pabalsta izmaksu naudā daļēji vai pilnībā var aizvietot ar mantisku pabalstu vai pakalpojumu samaksu:
16.1. ja konstatēts, ka pabalsta saņēmējs pārkāpis vienošanos par pabalsta izlietošanas mērķiem. Šajā gadījumā pabalsta izmaksu naudā var aizvietot ar mantisko pabalstu vai pakalpojumu samaksu, sākot ar nākamo izmaksas mēnesi;
16.2. pēc pieprasītāja vēlēšanās.
17. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pašvaldība pieņem, novērtējot:
17.1. ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam;
17.2. ģimenes (personas) gatavību pildīt likumā noteiktos līdzdarbības pienākumus.
18. Pabalsta piešķiršanai nepieciešamo ģimenes (personas) ienākumu novērtējumu pašvaldība izdara, pamatojoties uz:
18.1. deklarācijā norādītajām ziņām;
18.2. valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu juridisko un fizisko personu rīcībā esošo informāciju;
18.3. pieprasītāja dzīvesvietas apsekošanas datiem.
19. Šo noteikumu 9.punktā minētajā gadījumā lēmumu par pabalsta piešķiršanu un pabalsta apmēru pašvaldība pieņem ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pārējos gadījumos lēmumu par pabalsta piešķiršanu un pabalsta apmēru pašvaldība pieņem ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tiesības saņemt pabalstu apliecinošie dokumenti.
20. Pašvaldība iekārto pabalsta saņēmēja lietu un glabā to piecus gadus pēc pabalsta izmaksas termiņa beigām.
21. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pašvaldība paziņo pieprasītājam, informējot pieprasītāju par lēmuma pārsūdzības kārtību. Pēc pieprasītāja lūguma lēmumu par pabalsta piešķiršanu un informāciju par lēmuma pārsūdzības kārtību paziņo rakstiski.
22. Ja pašvaldība nolemj pabalstu nepiešķirt, lēmumu pieprasītājam paziņo rakstiski, norādot atteikuma pamatojumu un informāciju par lēmuma pārsūdzības kārtību.
23. Ja pašvaldības sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu pieprasītāju neapmierina, to var apstrīdēt attiecīgās pašvaldības padomē (domē). Pašvaldības padomes (domes) pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
24. Ja ģimenei (personai) pabalsts piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumiem Nr.75 "Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu", attiecīgās ģimenes (personas) tiesības saņemt pabalstu pārskata pēc tā termiņa beigām, uz kuru pabalsts piešķirts.