Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Universitātes Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt 1991. gada 15. maijā pieņemto Latvijas Universitātes Satversmi.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 18. septembrī

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1991. gada 18. septembra lēmuma
«Par Latvijas Universitātes Satversmes apstiprināšanu»
PIELIKUMS

PREAMBULA

Latvijas Universitātes vēsture saistīta ar 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1919. gada 8. februārī Latvijas PSR valdība parakstīja dekrētu par šā institūta likvidēšanu un Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tā bāzes. Latvijas Augstskolas atklāšana notika 1919. gada 28. septembrī neatkarīgās Latvijas apstākļos. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot tai nosaukumu - Latvijas Universitāte.

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā izveidotā komunistiskā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja par Latvijas Valsts universitāti. 1958. gada 18. janvārī to nosauca par P. Stučkas Latvijas Valsts universitāti.

Latvijai nostājoties uz valstiskās neatkarības atguves ceļa, 1990. gada 19. martā Universitāte atguva nosaukumu - Latvijas Universitāte. Tās pašreizējo (otro) Satversmi pieņēmusi Latvijas Universitātes Satversmes sapulce 1991. gada 15. maijā, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde - Alma Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Latvijas Universitātes saīsinātais nosaukums ir LU.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas Latviensis (latīņu),

University of Latvia (angļu),

Universität Lettlands (vācu),

Латвийский университет (krievu),

Université de Lettonie (franču),

Universidad dc Letonia (spāņu),

Latvijos Universitetas (lietuviešu),

Läti Ülikool (igauņu).

1.2. LU ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

LU kompetenci nosaka ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprinātā Satversme. LU darbojas saskaņā ar šo Satversmi, universitāšu starptautiskajām darbības normām un Latvijas Republikas likumiem,

1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo LU Aizbildņu padome. To izveido Latvijas Republikas valdība no izglītības, zinātnes, tautsaimniecības, kultūras un citu nozaru organizatoriem un speciālistiem. Pusi no tās sastāva iesaka Universitāte. Aizbildņu padomes nolikumu pēc LU priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas valdība. LU Aizbildņu padomei ir tiesības sasaukt Satversmes sapulci vai Senātu, kā arī ierosināt tajos apspriest noteiktus jautājumus.

1.4. LU ir juridiskā persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un ietverti vārdi «Latvijas Universitāte». LU ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

LU karogs ir kobaltzils ar Latvijas Republikas valsts ģerboni zeltītā krāsā vienā pusē un LU ģerboni zinātņu emblēmu ielokā - otrā pusē. LU ģerbonis ir lauru lapu vainagā ietverts ozols ar LU latīnisko nosaukumu «Universitas Latviensis» virs tā un LU devīzi - «Scientiae et Patriae» - zem tā. LU himna ir veltījums «Latvijas Universitātei» (J. Vītola mūzika, E. Virzas vārdi).

LU atklāšanas diena - 28. septembris - ir Universitātes svinamā diena.

2. DARBĪBAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI

2.1. LU darbības galvenais mērķis ir dot studentiem akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību.

2.2. LU uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus Latvijas zinātnei, kultūrai, tautsaimniecībai, izglītībai, tiesību aizsardzībai un valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās pielietot sabiedrības interesēs, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas un sociālajās zinātnēs, kā arī organizēt speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Universitāte piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus.

2.3. LU akadēmiskās izglītības ieguve paredz atbilstoši studiju programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā sagatavošana paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un zinātniskā grāda iegūšana ir LU studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.

2.4. LU darbojas, lai saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules kultūrai un zinātnei ir devusi un var dot latviešu tauta - nacionālo kultūru, valodu, literatūru, folkloru, tradīcijas - ar tās ģeogrāfiskās un vēsturiskās vides specifiku.

2.5. īstenojot savu mērķi un uzdevumus, LU pamatojas uz šādiem principiem:

- izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumiem;

- studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

- studiju un zinātniskā darba determinētība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.

2.6. LU dod iespēju iegūt akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Tiesības studēt LU ir arī citu valstu iedzīvotājiem.

Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darbaspējām un prasmei ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par LU darbinieku vai studentu.

3. KOMPETENCE UN DARBĪBAS FORMAS

3.1. LU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:

- patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī LU zinātniskā darba pamatvirzienus;

- veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus LU diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotos diplomus;

- ievēlē LU Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir LU prēmijas un personālstipendijas.

3.2. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību LU ir tiesības:

- organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;

- darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;

- slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskajām iestādēm;

- veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību.

3.3. LU dibinātās biedrības un citi organizatoriskie veidojumi darbojas uz Senāta apstiprinātu statūtu pamata. Ja kādas biedrības vai cita organizatoriska veidojuma darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar LU interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt tā darbību.

3.4. LU patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu, taču ne mazāku par to, kas noteikta Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

3.5. LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

4. PERSONĀLS

4.1. LU personālu veido:

- pastāvīgā personāla daļa;

- pagaidu personāla daļa.

4.2. LU pastāvīgais personāls ir:

- studenti, maģistranti un doktorandi;

- akadēmiskais personāls - profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti, kuriem LU ir pamatdarba vieta;

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam LU ir pamatdarba vieta.

4.3. LU pagaidu personāls ir:

- vakara un neklātienes nodaļā studējošie, kā arī citi studējošie, kas nav minēti 4.2. punktā;

- akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez vēlēšanām vai kam LU nav pamatdarba vieta;

- pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls, kam LU nav pamatdarba vieta;

- pensionētais akadēmiskais, pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls.

4.4. LU studenti, maģistranti un doktorandi ir tā personāla dala, kura izmanto LU piedāvātās studiju iespējas un kuras pamatnodarbošanās ir studijas Latvijas Universitātē.

4.5. Studentiem LU piedāvā konkrētas akadēmiskās programmas. Studijām bez valsts valodas pārvaldīšanas nepieciešama vēl vismaz divu valodu prasme.

LU studenti ir tiesīgi:

- iegūt akadēmisko izglītību - bakalaura un maģistra grādu;

- Satversmē paredzēto darbību veikšanai noteiktā kārtībā izmantot Universitātes telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u. c.;

- noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības;

- izvēlēties studiju programmas, virzienus un mācībspēkus;

- vēlēt un tikt ievēlēti studentu pašpārvaldē, līdzdarboties Universitātes visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

- veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.

4.6. LU var studēt katrs, kas:

- ieguvis LU prasībām atbilstošu vispārīgo vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu;

- ieguvis bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu; - ieguvis maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu. Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina LU Senāts.

4.7. Studijas LU var apmaksāt un stipendijas maksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. Minimālā stipendija nedrīkst būt mazāka par to, kas noteikta likumdošanas aktos.

4.8. LU akadēmiskais personāls - mācībspēki un zinātnieki - veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi.

4.9. LU akadēmiskie amati ir:

mācībspēkiem - profesors, docents, lektors, asistents;

zinātniekiem - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

4.10. Par LU profesoriem var būt personas, kam ir doctor habilitatus vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds. Profesorus ievēlē LU Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas profesors var ieņemt šo amatu in perpetuum.

4.11. Par LU docentiem (vadošajiem pētniekiem) var ievēlēt personas, kam ir doktora vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Docentus (vadošos pētniekus) ievēlē fakultātes (institūta) Dome pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma uz sešiem gadiem.

4.12. Ievēlētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas viņiem papildus var piešķirt emeritus (nopelniem bagātais) nosaukumu.

4.13. Par LU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var ievēlēt personas, kam ir maģistra vai likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Lektorus un pētniekus ievēlē fakultātes (institūta) Dome - pirmo reizi uz trim, bet turpmāk uz sešiem gadiem. Asistentus ievēlē Dome uz trim gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

4.14. Akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas var vēlēt līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

4.15. Pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes un fakultātes (institūta) Domes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas, akadēmiskajos amatos iecelt personas, kam ir atbilstoši zinātniskie grādi.

4.16. Akadēmiskajam personālam (izņemot asistentus) pēc pieciem darba gadiem ir tiesības saņemt piecus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams saskaņā ar katedras (laboratorijas) apstiprinātu darba programmu. Šā atvaļinājuma laiku var pagarināt fakultātes (institūta) Dome.

Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā amatā par katru nostrādāto termiņu saņemt piecus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, bet kopumā ne vairāk kā 10 mēnešus.

4.17. Universitātes personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus LU iestādījumus noteiktajā kārtībā.

Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Universitātes vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai tās pastāvīgā personāla locekļiem.

Uzdevumi, kas uzticēti LU personālam, ir jāveic tā, lai Universitāte varētu kvalitatīvi pildīt šīs Satversmes 2. sadaļā noteikto mērķi un uzdevumus, ievērojot tās darbības principus.

4.18. LU personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

4.19. LU vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

5. UNIVERSITĀTES VADĪBAS INSTITŪCIJAS

5.1. LU pārstāvības un vadības institūcijas ir:

- Satversmes sapulce;

- Senāts;

- rektors, prorektori, LU direktors un lietu pārvaldnieks;

- Mācību padome;

- Zinātnes padome;

- Saimniecības padome;

- Revīzijas komisija;

- Šķīrējtiesa.

5.2. Satversmes sapulce ir LU pastāvīgā personāla pilnvarota pārstāvības institūcija.

Satversmes sapulce:

- ievēlē LU Senātu, izdara un apstiprina grozījumus Senāta nolikumā;

- ievēlē un atsauc rektoru;

- ievēlē Revīzijas komisiju;

- ievēlē Šķīrējtiesu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus LU darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulci ex officio veido visi LU pastāvīgie profesori un LU personāla pārstāvji, kurus ievēlē uz trim gadiem: 200 pārstāvji no akadēmiskā personāla, kas nav profesori, 100 pārstāvji no studentiem un 50 - no pārvaldes, saimniecības personāla un palīgpersonāla.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar LU, tad triju mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors, prorektori, LU direktors un lietu pārvaldnieks.

Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk ka reizi trijos gados. Satversmes ārkārtas sapulce jāsasauc agrāk, ja to pieprasa Senāts, rektors, kā arī ne mazāk par vienu trešdaļu no Satversmes sapulces studentu skaita vai viena trešdaļa fakultāšu un institūtu. Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums.

5.3. Senāts ir LU augstākā pārvaldes institūcija, kas apvieno un vada Universitātes akadēmisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

LU Senāts -

1) ievēlē:

- Senāta priekšsēdētāju (profesoru) un sekretāru;

- profesorus;

- LU Goda doktorus un Goda biedrus;

- Goda tiesu;

2) apstiprina:

- prorektorus, LU direktoru, lietu pārvaldnieku, kā arī pastāvīgo iestāžu direktorus - pēc rektora priekšlikuma;

- dekānus un institūtu direktorus - pēc attiecīgo fakultāšu un institūtu Domes priekšlikuma;

- funkcionālo un apkalpojošo struktūrvienību vadītājus;

- Universitātes struktūrvienību, padomju un tās pārziņā esošo biedrību un citu iestādījumu statūtus vai nolikumus;

- LU dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

- nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

- Studentu pašpārvaldes nolikumu;

- studentu, maģistrantu un doktorandu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

- noteikumus par studiju gaitu, pārbaudīšanas, kvalifikācijas un diplomu piešķiršanas kārtību;

- LU budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

3) lemj par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi Universitātei:

- par katedru, laboratoriju, fakultāšu, institūtu un citu struktūrvienību (skolu, centru, dienestu u. c.), kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, par ierosinājumu piešķirt juridiskās personas statusu atsevišķām struktūrvienībām un to saistībām ar Universitāti;

- par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem;

- par Satversmes sapulces sasaukšanu.

LU Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Universitātes darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumus par Satversmes normu piemērošanu. Senātu ievēlē Satversmes sapulce no LU pastāvīgā personāla locekļiem: 40 pārstāvjus no akadēmiskā personāla, tajā skaitā 12-14 - no katedru vadītājiem, dekāniem un zinātnisko iestāžu vadītājiem; ne mazāk kā pusei no akadēmiskā personāla jābūt profesoriem; 10 locekļus Senātā ievēlē no studentiem un piecus - no pārvaldes un saimniecības personāla.

Akadēmiskā personāla, kā arī pārvaldes un saimniecības personāla pārstāvjus Senātam Satversmes sapulcē vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji.

Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde.

Senāts atbilstoši Universitātes darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgas komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors, prorektori, LU direktors un lietu pārvaldnieks ir Senāta locekļi ar padomdevēja balsstiesībām.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

5.4. Rektors ir Universitātes oficiālais pārstāvis visās Universitātes lietās. LU intereses valdībā un parlamentā pārstāv Latvijas Republikas tautas izglītības ministrs. Rektors pārzina, vada Universitātes darbību un ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus.

Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus.

Rektoru ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem uz trim gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Rektors nosaka prorektoru, LU direktora un lietu pārvaldnieka kompetenci.

Universitātes darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot Koordinācijas padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

5.5. Mācību padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tajā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē kārto mācību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji.

5.6. Zinātnes padome pārzina zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus.

Zinātnes padome darbojas zinātņu prorektora vadībā, un tajā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas kārto zinātnes darba jautājumus, zinātnisko iestāžu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti.

5.7. Saimniecības padome pārzina LU saimniecisko darbību.

Saimniecības padomē ietilpst LU direktors, kas ir arī šīs padomes priekšsēdētājs, kā arī divi pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, divi Senāta pārstāvji un divi speciālisti - ekonomists un finansists - katrs no attiecīgās fakultātes, kurus ievēlē uz trim gadiem.

Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas fakultātes, institūtus un citas struktūrvienības vai arī studentus, padomē jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem vai viņu vietniekiem, vai arī studentu pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem. Attiecīgo jautājumu izlemšanā minētajām personām ir balsstiesības.

5.8. Mācību padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts. Šo padomju lēmumi, kas pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ir rekomendējoši, bet lēmumi, kas pieņemti ar trijām ceturtdaļām balsu, - saistoši attiecīgā prorektora (direktora) darbībai.

Viena ceturtdaļa no klātesošajiem attiecīgajā padomē, kā arī attiecīgais prorektors (direktors) ir tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu no augstākā vadības institūcijā, arī Senātā.

5.9. Revīzijas komisija sastāv no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem, kurus Universitātes Senāts ievēlē uz trim gadiem no Universitātes profesoru un docentu (vadošo pētnieku) vidus.

Revīzijas komisija revidē Universitātes saimniecisko un finansiālo stāvokli un ziņo par to Senātam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

5.10. Šķīrējtiesa sastāv no pieciem cilvēkiem, kurus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce.

Šķīrējtiesa izskata strīdus starp Universitātes amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

6. STUDENTU PAŠPĀRVALDE

6.1. LU studentiem un maģistrantiem ir sava pašpārvalde.

Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studenti un apstiprina LU Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai no tiesiskā viedokļa.

6.2. LU studentu pašpārvalde:

- reprezentē Universitātes studentus (maģistrantus, doktorandus) iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

- aizstāv un pārstāv studentu intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos LU un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

- nosaka studentu ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un LU Senātā.

6.3. LU studentu pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studentiem pēc šo lēmumu apstiprināšanas LU Senātā.

6.4. Studentiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studentu intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar kvalificētu (divu trešdaļu) balsu vairākumu.

6.5. LU studentu organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studentu pašpārvaldē nosaka LU studentu pašpārvaldes nolikums.

6.6. Universitātes vadība atbalsta studentu pašpārvaldes darbību.

6.7. Studentu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Universitātes struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studentu intereses.

6.8. Šī Satversme garantē studentu pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Universitātes lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7. KATEDRA UN LABORATORIJA, FAKULTĀTE UN INSTITŪTS

7.1. Katedra ir LU studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai atsevišķa profesora priekšlikuma.

Tās darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes Domes vai Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sēde no profesoru vai docentu vidus izvirza katedras vadītāju, kuru ievēlē fakultātes Dome.

Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.

Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes Domes vai Senāta pārziņā.

Piekritības ietvaros katedras var izveidot savas struktūrvienības.

Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina fakultātes Dome.

7.2. Fakultāte ir LU organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno noteiktas zinātnes nozares katedras un laboratorijas (institūtus), nosaka un koordinē atbilstošas studiju programmas profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda) iegūšanai, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas; tā nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

Fakultātes darbību vada un pārzina:

- fakultātes Dome;

- dekāns;

- fakultātes sekretārs.

Fakultātes Dome no akadēmiskā personāla ievēlē dekānu, dekāna vietnieku (-us) un Domes sekretāru, katedru vadītājus, docentus (vadošos pētniekus) un lektorus; pēc katedru priekšlikuma tā apstiprina kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai.

Dome izlemj mācību procesa un zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus: tā noteiktā kārtībā piešķir bakalaura, maģistra un doktora grādus atbilstošajās zinātnes nozarēs, izlemj fakultātes saimnieciskās, finansiālās un citas darbības jautājumus, kas piekrīt tās risināšanai vai arī tālākvirzīšanai uz Senātu. Dome ir tiesīga ierosināt mācībspēku un zinātnieku atstādināšanu no amata.

Fakultātes Domi ex officio veido tās pastāvīgie profesori, kā arī divi trīs pārstāvji, kurus ievēlē no fakultātes katras akadēmiska rakstura struktūrvienības; tādu pašu pārstāvju skaitu deleģē studentu pašpārvalde.

Dekānu ievēlē no fakultātes profesoru un docentu vidus uz trim gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās fakultātes lietās, viņš gādā par Domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, bakalaura un maģistra grādu piešķiršanu, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

Fakultātes sekretārs pārzina fakultātes kanceleju (darbvedību). Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

7.3. Laboratorijas ir Universitātes pētniecības darba pamatvienības, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveide un darbība notiek pēc principiem, kas izteikti 7.1. punktā attiecībā uz katedrām.

Institūta sastāvā esošās laboratorijas nolikumu apstiprina institūta Dome, bet patstāvīgas laboratorijas nolikumu - Senāts.

7.4. Institūts un tam pielīdzināta iestāde ir zinātniskā darba struktūrvienība, kas apvieno radniecīgu pētījumu laboratorijas, nosaka un realizē pētniecības programmas, doktora grāda iegūšanas programmas, kā arī piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmu īstenošanā. Attiecīgajās zinātnes nozarēs institūts noteiktā kārtībā piešķir doktora grādu.

Lēmumu par institūta dibināšanu pieņem Senāts pēc katedras (laboratorijas) vai fakultātes ierosinājuma.

Ņemot vērā veicamo uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūtus veido vai nu fakultāšu ietvaros, vai kā patstāvīgas LU zinātniskās struktūrvienības.

Patstāvīga institūta darbību vada un pārzina:

- Dome;

- direktors.

Institūta Domi veido visi tās profesori, kā arī pārējo zinātnieku ievēlēti pārstāvji.

Institūta direktoru ievēlē no profesoru vai vadošo pētnieku vidus uz trim gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Institūta darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

Institūti ar juridiskās personas statusu patstāvīgi veido savu struktūru.

8. ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

8.1. LU īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

8.2. LU budžeta ienākumus veido:

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas republikas budžetā iedalīti tieši Universitātei;

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;

- ienākumi no studentu sagatavošanas par atlīdzību un speciālistu kvalifikācijas celšanas vai pārkvalificēšanas;

- ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

- ienākumi no saimnieciskās darbības;

- juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, arī tādi, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;

- citi likumdošanas aktos paredzētie ienākumu avoti.

8.3. LU budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

Atsevišķu LU struktūrvienību budžets ietilpst kā patstāvīga daļa LU budžetā.

LU personālam pieejamā formā publicē LU budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu (vai grozījumus tajā), kā arī pārskatu par tā izpildi.

8.4. LU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

- atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

- slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības; izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus;

- veikt Universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma LU budžetā Universitātes attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

- saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus, dāvinājumus.

8.5. LU ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajam iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

9. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

9.1. LU Satversmi var pieņemt un grozīt tikai LU personālsastāva vairākuma atzīta, noteiktā kārtībā īpaši ievēlēta LU Satversmes sapulce.

9.2. LU Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka LU personālsastāva referendumā atzīts LU Satversmes sapulces nolikums.

9.3. LU Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS