Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.614

Rīgā 2002.gada 27.decembrī (prot. Nr.60, 73.§)

Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra - izvešana pārstrādei

Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 24.panta otro daļu un 83.panta otrās daļas 1.punktu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. izsniedzama atļauja preču izvešanai pārstrādei;

1.2. no Latvijas Republikas muitas teritorijas uz laiku izvedamas preces pārstrādei, ievedami atpakaļ un izlaižami brīvam apgrozījumam Latvijā pārstrādes operācijās radušies produkti (turpmāk - kompensācijas galvenie produkti) un pārstrādes operācijās radušies blakusprodukti: atkritumi, lūžņi, atlikumi, atgriezumi un pārpalikumi (turpmāk - kompensācijas papildu produkti);

1.3. kārtojamas muitas formalitātes;

1.4. aprēķinot atskaitāmo summu, var neņemt vērā atsevišķu muitas maksājumu.

 

II. Vispārīgā kārtība atļaujas saņemšanai

2. Lai saņemtu atļauju muitas procedūrai - izvešana pārstrādei - (turpmāk - atļauja), persona, kurai saskaņā ar Muitas likuma 80.pantu var izsniegt atļauju, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā muitas iestādē, kuras teritorijā atrodas izvešanai uz laiku paredzētās preces, iesniegumu atļaujas muitas procedūrai - izvešana pārstrādei - saņemšanai (turpmāk - iesniegums) (1.pielikums).

3. Ja preces paredzēts izvest no dažādiem rajoniem, iesniegumu iesniedz tajā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā muitas iestādē, kuras teritorijā atrodas daļa no minētajām precēm. Šādā gadījumā iesniegumā ietver ziņas par darbību secību un norāda vietas, uz kurām uz laiku izvedīs preces.

4. Atļauju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktu izsniedz tā teritoriālā muitas iestāde, kurā iesniegts iesniegums. Atļauju noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajam paraugam.

5. Atļauju vai pamatotu atteikumu izsniegt atļauju teritoriālā muitas iestāde izsniedz 15 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Atļauja stājas spēkā tās izsniegšanas dienā.

6. Atļauju izsniedz trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otru eksemplāru triju dienu laikā nosūta tai Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļai, kurā persona reģistrēta kā nodokļu maksātāja, bet trešais eksemplārs paliek muitas iestādē, kura izsniegusi atļauju.

7. Ja preces tiks izvestas no dažādiem rajoniem, atļauju nedrīkst izsniegt bez to teritoriālo muitas iestāžu piekrišanas, no kuru teritorijas preces izvedīs (turpmāk - iesaistītās muitas iestādes). Šādā gadījumā piemērojama šāda atļaujas izsniegšanas secība:

7.1. teritoriālā muitas iestāde, kurā iesniegts iesniegums, pārliecinās par to, ka paredzētās pārstrādes operācijas nevar būtiski kaitēt Latvijas ražotāju ekonomiskajām interesēm, un nosūta iesnieguma kopiju un atļaujas projektu tām muitas iestādēm, kuru teritorijā atrodas uz laiku izvedamās preces. Atļaujas projektā ietver:

7.1.1. informāciju par ieguves normu, paredzētajām pārstrādes produktu identifikācijas metodēm un šo noteikumu 2.pielikuma 10.punktā minētajām muitas iestādēm;

7.1.2. informāciju par muitas iestādi, kas ir atbildīga par attiecīgo procedūru (uzraudzības muitas iestāde), un par piemērojamo vienkāršoto kārtību preču deklarēšanai muitas procedūrai vai produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam;

7.1.3. norādi par prasībām, kas jāievēro attiecībā uz uzraudzības muitas iestādes informēšanu;

7.2. ja iesaistītās teritoriālās muitas iestādes 15 dienu laikā no dokumentu nosūtīšanas dienas nav izteikušas iebildumus, uzskata, ka tās piekrīt atļaujas izsniegšanai. Ja kādai no iesaistītajām muitas iestādēm ir pamatoti iebildumi, tā 15 dienu laikā informē par to attiecīgo teritoriālo muitas iestādi, un šī muitas iestāde pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu;

7.3. ja šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētā teritoriālā muitas iestāde šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajā termiņā nav saņēmusi iebildumus, tā izsniedz atļauju;

7.4. teritoriālā muitas iestāde, kas izsniegusi atļauju, nosūta atļaujas kopijas tām iesaistītajām muitas iestādēm, kuru teritorijā atrodas uz laiku izvedamās preces;

7.5. atļauja ir derīga tikai to muitas iestāžu teritorijā, kurām bija iespēja paziņot par iebildumiem šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minētajā kārtībā.

8. Saskaņā ar Muitas likuma 80.panta trešās daļas 2.punktu muitas iestāde pārliecinās par to, vai ir iespējams noteikt, ka kompensācijas produkti ir iegūti no precēm, kas izvestas uz laiku, ņemot vērā:

8.1. aprakstu, ražotāja reģistrācijas numuru vai norādi par īpašu marķējumu;

8.2. plombas vai citas atšķirības zīmes;

8.3. preču paraugus, attēlus vai aprakstu;

8.4. preču analīzi;

8.5. pārbaudītus attiecīgā darījuma pavaddokumentus (līgumus, lietišķo saraksti vai faktūrrēķinus), kas skaidri norāda, ka kompensācijas produkti ir iegūti no precēm, kuras izvestas uz laiku.

9. Muitas iestāde var izmantot informācijas dokumentu uz laiku izvesto preču identificēšanai (turpmāk - informācijas dokuments) (3.pielikums), kas atvieglo to uz laiku izvesto preču identificēšanu, kuras nogādātas citā valstī, lai veiktu minēto preču apstrādi, pārstrādi vai remontu. Informācijas dokumentu aizpilda atļaujas saņēmējs.

10. Ja muitas procedūru - izvešana pārstrādei - paredzēts piemērot, lai veiktu preču remontu, muitas iestāde pārliecinās, vai uz laiku izvedamās preces remontu ir iespējams veikt. Ja muitas iestāde uzskata, ka preces nav iespējams salabot, atļauju neizsniedz.

11. Ja tiek pieprasīts piemērot preču apmaiņas kārtību, muitas iestāde var izmantot kādu no šo noteikumu 8.punktā minētajiem pārbaudes veidiem. Šo noteikumu 8.5.apakšpunktā minētajos pavaddokumentos skaidri norāda, vai, remontu veicot, izmantos ievestus produktus, kas aizstāj kompensācijas produktus (turpmāk - aizstājējprodukti) un atbilst Muitas likuma 86.panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

12. Pirms tiek piemērota preču apmaiņas kārtība, muitas iestāde īpaši pārliecinās par to, vai preču aizstāšana saskaņā ar Muitas likuma 85.panta pirmo daļu nenotiek, lai uzlabotu preču tehniskos rādītājus. Lai par to pārliecinātos, muitas iestāde pārbauda:

12.1. līgumus un citus ar preču remontu saistītus pavaddokumentus;

12.2. preču pārdošanas vai nomas (līzinga) līgumus un (vai) faktūrrēķinus, kas attiecas uz tām precēm, kuras izvestas uz laiku, vai tiem kompensācijas produktiem, kuros iestrādātas uz laiku izvestās preces.

13. Atļauju piemērot iepriekšēju ievešanu var izmantot arī kompensācijas produktu atpakaļievešanai (aizstājējproduktu vietā), ja izpildīti šo noteikumu 12.punktā minētie nosacījumi.

14. Ja izpildīti visi nosacījumi atļaujas saņemšanai, lai piemērotu preču apmaiņas kārtību bez iepriekšējas ievešanas, un ja tas ir iespējams, muitas iestāde atļaujas saņēmējam var atļaut ievest aizstājējproduktus. Atļaujas saņēmējs attiecīgu lūgumu iesniedz ne vēlāk par aizstājējproduktu ievešanas dienu.

15. Atļaujas derīguma termiņu muitas iestāde nosaka, ņemot vērā laikposmu, kas nepieciešams pārstrādes operāciju veikšanai un kompensācijas produktu atpakaļievešanai.

16. Ja atļaujas derīguma termiņš pārsniedz divus gadus, atļaujā noteiktajos termiņos periodiski pārskata nosacījumus, uz kuriem pamatojoties atļauja izsniegta.

17. Izsniedzot atļauju, teritoriālā muitas iestāde nosaka termiņu, kurā kompensācijas produkti jāieved atpakaļ Latvijas Republikas muitas teritorijā. Minēto termiņu nosaka, ņemot vērā laikposmu, kas nepieciešams, lai veiktu atļaujā norādītā preču daudzuma pārstrādi, un laikposmu, kas nepieciešams, lai kompensācijas produktiem piemērotu citu muitas procedūru, kā arī ņemot vērā datumu, kad pieņemta deklarācija par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai.

18. Ja piemēro preču apmaiņas kārtību bez iepriekšējas ievešanas, datumu, kurā aizstājējprodukti jāieved Latvijas Republikas muitas teritorijā, nosaka, ņemot vērā laikposmu, kas nepieciešams, lai aizstātu uz laiku izvestās preces un transportētu to aizstājējproduktus. Šo laikposmu nosaka, ņemot vērā datumu, kad pieņemta deklarācija par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai.

19. Šo noteikumu 17.punktā minēto kompensācijas produktu atpakaļievešanu un šo noteikumu 18.punktā minēto aizstājējproduktu ievešanu (importu) uzskata par pabeigtu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

19.1. produkti izlaisti brīvam apgrozījumam;

19.2. produkti novietoti brīvajā zonā vai tiem piemērota kāda no muitas procedūrām - ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei muitas kontrolē vai ievešana pārstrādei;

19.3. produkti tiek transportēti tranzītā.

20. Šo noteikumu 17., 18. un 19.punktā minētos nosacījumus piemēro, ņemot vērā datumu, kad pieņemta deklarācija par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, vai datumu, kad pieņemta deklarācija par preču pieteikšanu vienai no šo noteikumu 19.punktā minētajām muitas procedūrām, vai datumu, kad preces deklarētas ievešanai brīvajā zonā vai ievešanai muitas noliktavā.

21. Pēc atļaujas saņēmēja pamatota lūguma uzraudzības muitas iestāde atļaujā minēto termiņu var pagarināt vai, ja apstākļi to pieļauj, noteikt citu termiņu. Termiņa pagarināšana neizslēdz normatīvajos aktos noteiktās atbildības piemērošanu.

22. Ja piemēro iepriekšēju ievešanu, uz laiku izvedamās preces jāizved divu mēnešu laikā no dienas, kad muitas iestāde pieņēmusi deklarāciju par aizstājējproduktu izlaišanu brīvam apgrozījumam. Preces uzskatāmas par izvestām arī tad, ja tās ievestas brīvajā zonā vai pieteiktas muitas procedūrai - ievešana muitas noliktavā -, lai izvestu no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

23. Ieguves normu nosaka vienlaikus ar preču deklarēšanu muitas procedūrai - izvešana pārstrādei -, ņemot vērā pieejamos tehniskos datus par veicamo operāciju vai operācijām.

24. Ja uzraudzības muitas iestāde atļauj ieguves normu noteikt pēc tam, kad preces deklarētas muitas procedūrai - izvešana pārstrādei -, tā nosakāma ne vēlāk par dienu, kad pieņemta deklarācija par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

25. Saskaņā ar Muitas likuma 80.panta otrajā daļā noteikto kārtību atļauju var izsniegt pēc tās personas lūguma, kura preces izved uz laiku (arī tad, ja šī persona nav par pārstrādes operācijām atbildīgā persona). Šādā gadījumā, lai saņemtu atļauju, iesniedz attiecīgu iesniegumu tajā teritoriālajā muitas iestādē, kurā atļaujas pieteicējs ir reģistrēts. Minētā kārtība piemērojama, arī izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru kompensācijas produkti izlaižami brīvam apgrozījumam caur citu muitas iestādi, nevis to muitas iestādi, caur kuru preces tika izvestas uz laiku (turpmāk - trīsstūra satiksme). Atļauju izsniedz tās pieteicējam.

26. Lai saņemtu šo noteikumu 25.punktā minēto atļauju, iesniegumam pievieno visus pārbaudei nepieciešamos pavaddokumentus. Pavaddokumentos norāda:

26.1. priekšrocības, kas rastos, piemērojot Muitas likuma 80.panta otrajā daļā noteikto kārtību attiecībā uz izvesto preču pārdošanas apjoma pieaugumu, salīdzinājumā ar preču pārdošanas apjomu, kuru varētu realizēt saskaņā ar vispārīgo kārtību;

26.2. pierādījumus, ka pieteiktā darbība negatīvi neietekmēs to Latvijas Republikas ražotāju ekonomiskās intereses, kuri ražo atpakaļievedamajiem kompensācijas produktiem līdzīgas vai ar tiem vienādas preces.

27. Teritoriālā muitas iestāde lemj, vai (un ar kādiem nosacījumiem) var izsniegt atļauju, un nosaka kontroles pasākumus, lai Muitas likuma 83.pantā noteiktie atvieglojumi tiktu piešķirti tikai attiecībā uz tiem kompensācijas produktiem, kuros ir iestrādātas uz laiku izvestās preces.

 

III. Vienkāršotā kārtība atļaujas saņemšanai

28. Ja pārstrādes operāciju gaitā paredzēts arī preču remonts, tad, piesakot preces muitas procedūrai, teritoriālā muitas iestāde, kura ir tiesīga atļauju izsniegt, izmantojot vienkāršoto kārtību, iesniegto deklarāciju par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai uzskata arī par iesniegumu atļaujas saņemšanai.

29. Šo noteikumu 28.punktā minētajā gadījumā deklarācijas pieņemšana uzskatāma par atļaujas izsniegšanu. Deklarāciju pieņemot, ievēro Muitas likuma 80.pantā minētās prasības, kas nosaka atļaujas izsniegšanu.

30. Deklarācijai pievieno dokumentu, kuru sastādījis deklarētājs un kurā norādīta šāda informācija:

30.1. iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un adrese (ja pieteikuma iesniedzējs un deklarētājs nav viena un tā pati persona) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

30.2. kompensācijas produktu tirdzniecības raksturojums un tehniskais apraksts;

30.3. pārstrādes operācijas veids;

30.4. laikposms, kas nepieciešams kompensācijas produktu atpakaļievešanai;

30.5. ieguves norma vai, ja nepieciešams, tās noteikšanas metode;

30.6. identifikācijas metodes.

31. Ja pārstrādes operācijas attiecas uz nekomerciālu preču remontu, kas veicams par maksu vai bez maksas, muitas iestāde, kura ir tiesīga atļauju izsniegt, izmantojot vienkāršoto kārtību, iesniegto deklarāciju preču izlaišanai brīvam apgrozījumam uzskata arī par iesniegumu atļaujas saņemšanai. Šādā gadījumā deklarācijas pieņemšana uzskatāma par atļaujas izsniegšanu. Deklarāciju pieņemot, ievēro Muitas likuma 80.pantā minētās prasības, kas nosaka atļaujas izsniegšanu.

32. Nekomerciālu preču remonts ir preču remonts (arī preču atjaunošana to sākotnējā stāvoklī un preču salabošana), kas:

32.1. tiek veikts neregulāri;

32.2. attiecas tikai uz preču ievedēja vai viņa ģimenes personiskajām mantām, kuru lietojums vai daudzums neizraisa komerciālu interesi.

33. Iesnieguma iesniedzējs pierāda preču nekomerciālo raksturu. Ja netiek izpildīti visi nosacījumi, muitas iestāde nepiešķir šo noteikumu 31.punktā minēto atvieglojumu.

 

IV. Preču deklarēšana muitas procedūrai - izvešana pārstrādei

34. Kārtība, kas nosaka preču deklarēšanu muitas procedūrai - izvešana pārstrādei -, piemērojama uz laiku izvestajām precēm (arī preču apmaiņas kārtībā ar iepriekšēju ievešanu (vai bez tās) uz laiku izvestajām precēm).

35. Deklarāciju (eksporta deklarāciju) par muitas procedūras - izvešana pārstrādei - piemērošanu uz laiku izvedamajām precēm iesniedz vienā no atļaujā norādītajām preču deklarēšanas muitas iestādēm, izņemot gadījumus, kad piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai.

36. Ja piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai, deklarāciju iesniedz tajā teritoriālajā muitas iestādē, kura ir tiesīga izsniegt atļauju, piemērojot minēto kārtību.

37. Deklarāciju aizpilda, ievērojot visus ar preču izvešanu saistītos nosacījumus. Preču apraksts deklarācijā atbilst atļaujā sniegtajam preču aprakstam.

38. Ja izmanto trīsstūra satiksmi, deklarācijai pievieno arī informācijas veidlapu "INF 2" (4.pielikums).

39. Vienkāršoto deklarēšanas kārtību piemēro saskaņā ar Muitas likuma 147.1 un 147.2 pantu.

 

V. Tiesības uz muitas maksājumu atvieglojumiem

40. Tiesības uz muitas maksājumu atvieglojumiem (summa, kas maksājama, ievedot kompensācijas produktus Latvijas Republikas muitas teritorijā, pēc tam kad no kompensācijas produktiem piemērojamiem muitas maksājumiem ir atņemta atskaitāmā summa), piemērojot muitas procedūru - izvešana pārstrādei -, piešķir, kad ir iesniegta deklarācija par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

41. Deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam iesniedz vienā no muitas iestādēm, kas noteikta šo noteikumu 2.pielikuma 10.punkta "c" apakšpunktā (izņemot gadījumus, kad piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai).

42. Ja piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai, deklarāciju iesniedz tajā muitas iestādē, kura izsniegusi atļauju. Uzraudzības muitas iestāde var atļaut iesniegt deklarāciju citā muitas iestādē, nevis tajā, kas izsniegusi atļauju.

43. Ja pārstrādes operācijas attiecas uz nekomerciālu preču remontu (šo noteikumu 31., 32. un 33.punkts), deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam iesniedz tajā teritoriālajā muitas iestādē, kura ir tiesīga atļaujas izsniegt, piemērojot vienkāršoto kārtību.

44. Pēc atļaujas saņēmēja pamatota lūguma uzraudzības muitas iestāde var atļaut deklarāciju iesniegt citā muitas iestādē, nevis kādā no šo noteikumu 42. un 43.punktā minētajām muitas iestādēm.

45. Kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu apraksts deklarācijā atbilst attiecīgo produktu aprakstam atļaujā.

46. Saskaņā ar Muitas likuma 134.panta trešo daļu deklarācijas pavaddokumenti ir dokumenti, kuri nepieciešami kompensācijas produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam. Pavaddokumentiem pievieno:

46.1. deklarācijas kopiju par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai vai, ja izmanto trīsstūra satiksmi, - informācijas veidlapu "INF 2";

46.2. gadījumos, kad deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam iesniedz pēc atļaujā minētā termiņa beigām un saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu termiņš tiek pagarināts, - dokumentus, pēc kuriem iespējams pārbaudīt, vai minētajā laikposmā kompensācijas produktiem vai aizstājējproduktiem ir piemērota attiecīgā muitas procedūra.

47. Lai, izlaižot produktus brīvam apgrozījumam, vienkāršotu muitas formalitātes, piemēro vienkāršoto deklarēšanas kārtību saskaņā ar Muitas likuma 147.1 un 147.2 pantu.

 

VI. Muitas maksājumu piemērošanas kārtība

48. Aprēķinot Muitas likuma 83.panta otrajā daļā paredzēto muitas maksājumu summu, ar kuru būtu apliekamas uz laiku izvestās preces, ja tās ievestu Latvijas Republikas muitas teritorijā no valsts, kurā tās tika pakļautas pārstrādei vai pēdējai pārstrādes operācijai (turpmāk - atskaitāmā summa), preču muitas vērtībā neiekļauj maksājumus par lauksaimniecības precēm, kuri katru gadu nosakāmi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

49. Ja piemēro Muitas likuma 83.panta otro daļu, uz laiku izvesto preču apdrošināšanas izmaksas un kraušanas un transporta izdevumus, kas nepieciešami, lai šīs preces nogādātu uz vietu, kur tiks veikta pārstrāde vai pēdējā pārstrādes operācija, neieskaita:

49.1. uz laiku izvesto preču vērtībā, kuru ņem vērā, nosakot kompensācijas produktu muitas vērtību saskaņā ar Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā noteikto kārtību;

49.2. pārstrādes izmaksās, ja uz laiku izvesto preču vērtību nevar noteikt saskaņā ar Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā noteikto kārtību.

50. Pārstrādes izmaksās ietveramas konkrēto kompensācijas produktu apdrošināšanas izmaksas un kraušanas un transporta izdevumi, kurus aprēķina, ņemot vērā vietu, kur notikusi pārstrāde vai pēdējā pārstrādes operācija, un vietu, kur kompensācijas produkti ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā.

51. Apdrošināšanas izmaksas un kraušanas un transporta izdevumi ir visas izmaksas, kas rodas, preces apdrošinot, kraujot un transportējot, kā arī:

51.1. komisijas un starpniecības maksa, izņemot pirkšanas komisijas maksu;

51.2. konteineru izmantošanas izmaksas, kas nav ietvertas uz laiku izvesto preču vērtībā;

51.3. iepakošanas izmaksas (arī darba samaksa un maksājumi par materiāliem);

51.4. ar preču transportēšanu saistītie izdevumi.

52. Uz laiku izvesto preču remonta izmaksās iekļauj visus maksājumus, kurus atļaujas saņēmējs maksā par minēto remontu tai personai vai tās personas labā, kura veic preču remontu. Saskaņā ar nosacījumiem par preču remontu šajās izmaksās ietver visus veiktos vai paredzētos maksājumus, kurus atļaujas saņēmējs ir izdarījis vai kuri atļaujas saņēmējam jāizdara, lai izpildītu saistības pret to personu, kura veic preču remontu.

53. Uz laiku izvesto preču daļu, kas iestrādāta kompensācijas produktos, aprēķina, izmantojot kādu no šo noteikumu 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62. un 63.punktā minētajām metodēm (5.pielikums), kad visi attiecīgajās pārstrādes operācijās radušies kompensācijas produkti (izņemot šo noteikumu 57.punktā minētos kompensācijas papildu produktus) netiek izlaisti brīvam apgrozījumam vienlaikus.

54. Ja pārstrādes operācijās no viena veida vai vairāku veidu uz laiku izvestajām precēm iegūts tikai viena veida kompensācijas produkts, tad, lai noteiktu atskaitāmo summu, izlaižot minētos kompensācijas produktus brīvam apgrozījumam, kompensācijas produktiem aprēķina to uz laiku izvesto preču daļu, kura atbilstoši izvesto preču daudzumam iestrādāta dažādos kompensācijas produktos (turpmāk - kvantitatīvās skalas metode). Piemērojot šo metodi, uz laiku izvesto preču daļa, kas ir iznīcināta vai zudusi pārstrādes operāciju gaitā (īpaši iztvaikošanas, izžūšanas, gāzes izplūdes vai ekstrahēšanās dēļ) (turpmāk - zudumi), netiek ņemta vērā.

55. Lai piemērotu kvantitatīvās skalas metodi, katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu attiecībā pret brīvam apgrozījumam izlaisto kompensācijas produktu daudzumu, kas jāņem vērā, nosakot attiecīgo atskaitāmo summu, aprēķina, piemērojot kopējam katra minēto preču veida daudzumam koeficientu, kas atbilst brīvam apgrozījumam izlaisto kompensācijas produktu daudzuma attiecībai pret kopējo kompensācijas produktu daudzumu.

56. Ja pārstrādes operācijās no viena veida vai vairāku veidu uz laiku izvestajām precēm iegūti vairāku veidu kompensācijas produkti un katrā no šiem dažādu veidu kompensācijas produktiem konstatējami minēto preču elementi, tad, lai noteiktu atskaitāmo summu, izlaižot minētos kompensācijas produktus brīvam apgrozījumam, uz laiku izvestajām precēm piemēro kvantitatīvās skalas metodi.

57. Nosakot uz laiku izvesto preču attiecību, par zudumiem uzskata šādus kompensācijas papildu produktus, kas rodas pārstrādē: atkritumus, lūžņus, atlikumus, atgriezumus un pārpalikumus.

58. Ja piemēro kvantitatīvās skalas metodi, katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu, kas izmantots katra kompensācijas produktu veida iegūšanai, aprēķina, piemērojot uz laiku izvesto preču kopējam daudzumam koeficientu, kas atbilst minēto preču daudzumam katrā kompensācijas produktā, attiecībā pret kopējo šo preču daudzumu attiecīgajos kompensācijas produktos.

59. Katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu attiecībā pret katra atsevišķa kompensācijas produktu veida daudzumu, kas izlaists brīvam apgrozījumam un jāņem vērā, nosakot attiecīgo atskaitāmo summu, aprēķina, piemērojot koeficientu, kas noteikts atbilstoši kvantitatīvās skalas metodei, uz laiku izvestajam katra preču veida daudzumam, kas izmantots minētā produkta veida iegūšanai un aprēķināts atbilstoši noteiktajai kārtībai.

60. Ja šo noteikumu 55., 56., 57., 58. un 59.punktā noteiktā kārtība netiek piemērota, aprēķina to uz laiku izvesto preču daļu, kura atbilstoši izvesto preču vērtībai iestrādāta dažādos kompensācijas produktos (turpmāk - vērtības skalas metode).

61. Lai vienkāršotu aprēķinus, pēc saskaņošanas ar atļaujas saņēmēju muitas iestāde uz laiku izvestajām precēm vērtības skalas metodes vietā var piemērot kvantitatīvās skalas metodi, ja šo metožu piemērošanas rezultāti ir līdzīgi.

62. Lai noteiktu katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu, kas izlietots katra veida kompensācijas produktu ražošanai, piemēro attiecīgos koeficientus, kuri atbilst proporcijai starp katra kompensācijas produkta muitas vērtību un kopējo šo produktu muitas vērtību, kas aprēķināta, ņemot vērā kopējo uz laiku izvesto preču daudzumu.

63. Ja kāds no kompensācijas produktu veidiem netiek ievests atpakaļ, šo kompensācijas produktu vērtība, kas noteikta ar vērtības skalas metodi, ir vienāda vai līdzīga ar kompensācijas produktu pārdošanas cenu, kas piemērota Latvijā, ar nosacījumu, ka attiecīgo cenu nav ietekmējušas pircēja un pārdevēja savstarpējās saistības.

64. Ja kompensācijas produktu muitas vērtību nav iespējams noteikt, izmantojot šajos noteikumos minētās metodes, muitas iestādes var izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās atbilstošās metodes.

65. Katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu attiecībā pret katra atsevišķa kompensācijas produktu veida daudzumu, kas izlaists brīvam apgrozījumam un jāņem vērā, nosakot attiecīgo atskaitāmo summu, aprēķina, piemērojot atbilstoši kvantitatīvās skalas metodei noteikto koeficientu katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumam, kas izmantots attiecīgo produktu iegūšanai un aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 62.punktā noteiktajai kārtībai.

66. Ja izsniedz atļauju preču izvešanai pārstrādei un nav paredzēts šo preču remonts, kā arī ja muitas iestāde pēc saskaņošanas ar atļaujas saņēmēju var noteikt aptuvenu muitas nodokļa summu atbilstoši noteikumiem par muitas maksājumu daļējiem atvieglojumiem, attiecīgā muitas iestāde izvedamajām precēm var noteikt vidējo muitas nodokļa likmes (turpmāk - likme) apmēru, kas piemērojams visām atļaujā minētajām pārstrādes operācijām gadījumos, kad muitas procedūra - izvešana pārstrādei - tiek regulāri piemērota viena veida precēm.

67. Likmes apmēru nosaka konkrētam laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ņemot vērā vienu no šādiem nosacījumiem:

67.1. iepriekš izdarīto aptuveno maksājumu aprēķinu par attiecīgo laikposmu;

67.2. pieredzi maksājumu iekasēšanā par iepriekšējiem laikposmiem.

68. Ja nepieciešams, likmes apmēru attiecīgi palielina, lai novērstu iespēju, ka uzskaites žurnālā reģistrētais muitas maksājumu apmērs ir mazāks par maksājamo summu.

69. Saskaņā ar šo noteikumu 68.punktu noteikto likmi piemēro brīvam apgrozījumam izlaisto kompensācijas produktu ražošanā izmantoto preču pārstrādes izmaksu noteikšanai par šo noteikumu 67.punktā minēto laikposmu. Nav nepieciešams veikt precīzu muitas maksājumu aprēķinu katru reizi, kad attiecīgie kompensācijas produkti tiek izlaisti brīvam apgrozījumam.

70. Saskaņā ar šo noteikumu 67., 68. un 69.punktu noteikto muitas maksājumu apmēru reģistrē uzskaites žurnālā.

71. Katra attiecīgā laikposma beigās muitas iestāde izdara kopsavilkumu par muitas procedūras - izvešana pārstrādei - izpildi un galīgo aprēķinu atbilstoši noteikumiem par muitas maksājumu daļējiem atvieglojumiem.

72. Ja galīgais aprēķins liecina, ka uzskaites žurnālā reģistrētais muitas maksājumu apmērs ir pārāk augsts vai neatbilst šo noteikumu 66.punktā minētajiem nosacījumiem, veic korekciju.

 

VII. Trīsstūra satiksme (trīspusēji pārvadājumi)

73. Muitas iestādes var atļaut izmantot trīsstūra satiksmi šādos gadījumos:

73.1. saskaņā ar Muitas likuma 80.panta pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju;

73.2. pēc atļaujas saņēmēja lūguma, kas iesniegts pēc atļaujas saņemšanas, bet pirms attiecīgo kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu izlaišanas brīvam apgrozījumam.

74. Trīsstūra satiksme nav atļauta, ja izmanto sistēmu, kas pieļauj, ka kompensācijas produktus aizstāj ar aizstājējproduktiem (preču apmaiņas kārtība ar preču iepriekšēju ievešanu; turpmāk - preču apmaiņas kārtība).

75. Izmantojot trīsstūra satiksmi, lieto informācijas veidlapu "INF 2".

76. Informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu un vienu tā kopiju iesniedz muitas iestādē, kura pieņem deklarāciju par preču pieteikšanu muitas procedūrai.

77. Informācijas veidlapu "INF 2" aizpilda par to preču daudzumu, kas pieteikts muitas procedūrai. Ja kompensācijas produktus vai aizstājējproduktus paredzēts ievest atpakaļ vairākos preču sūtījumos dažādās muitas iestādēs, muitas iestāde, kura pieņem deklarāciju par preču pieteikšanu muitas procedūrai, pēc atļaujas saņēmēja lūguma izsniedz nepieciešamo veidlapas kopiju skaitu atbilstoši attiecīgajam preču daudzumam, kas deklarēts muitas procedūrai.

78. Ja informācijas veidlapa "INF 2" nozaudēta vai iznīcināta, atļaujas saņēmējs var lūgt muitas iestādi, kura apstiprinājusi šo veidlapu, izsniegt veidlapas dublikātu. Minētā muitas iestāde lūgumu izpilda, ja iesniegts pierādījums tam, ka uz laiku izvestās preces nav ievestas atpakaļ. Uz atkārtoti izsniegtā veidlapas oriģināla un kopijām ir īpaša norāde "Dublikāts".

79. Muitas iestāde, kurā muitas procedūra pieteikta, apstiprina informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu un tā kopiju. Veidlapas kopija paliek minētajā muitas iestādē, bet oriģinālu atdod deklarētājam.

80. Ja muitas iestāde, kurā muitas procedūra pieteikta, uzskata, ka muitas iestādei, kurā tiks iesniegta deklarācija par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, ir nepieciešamas atļaujā ietvertās ziņas, kas nav minētas informācijas veidlapā "INF 2", šīs ziņas ietver attiecīgajā veidlapā.

81. Informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu iesniedz tajā muitas iestādē, caur kuru preces tiek izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Muitas iestāde uz veidlapas oriģināla izdara apliecinošu atzīmi par to, ka preces ir izvestas no minētās muitas teritorijas, un atdod šo veidlapu personai, kura to iesniegusi.

82. Ja tiek pieprasīts, lai muitas iestāde, kurā muitas procedūra pieteikta, apstiprina informācijas veidlapu "INF 2", muitas iestāde minētās veidlapas 16.ailē norāda, kādas metodes izmantotas uz laiku izvesto preču identificēšanai.

83. Ja tiek ņemti preču paraugi vai izmantoti attēli vai tehniskie apraksti, muitas iestāde apstiprina minēto paraugu, attēlu vai tehnisko aprakstu autentiskumu, uzliekot muitas plombu uz precēm (ja to atļauj preču veids) vai uz iepakojuma, ja var garantēt, ka šī plomba netiks sabojāta.

84. Preču paraugiem, attēliem vai tehniskajiem aprakstiem piestiprina uzlīmi ar muitas iestādes zīmogu un uzziņas datiem par eksporta deklarāciju. Uzlīmi piestiprina tā, lai minētos paraugus, attēlus vai tehniskos aprakstus nebūtu iespējams apmainīt.

85. Preču paraugus, attēlus vai tehniskos aprakstus, kuru autentiskums ir apstiprināts, atdod preču izvedējam. Ievedot kompensācijas produktus vai aizstājējproduktus atpakaļ, preču izvedējs uzrāda minētos paraugus, attēlus vai aprakstus ar neskartu muitas plombu.

86. Ja nepieciešams izdarīt preču analīzi un analīzes rezultāti būs zināmi tikai pēc tam, kad muitas iestāde apstiprinās informācijas veidlapu "INF 2", dokumentu ar analīzes rezultātiem un ar plombu nodrošinātā aploksnē izsniedz preču izvedējam.

87. Iesniedzot deklarāciju par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu ievedējs muitas iestādē, caur kuru tiks ievestas preces, uzrāda informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu un, ja nepieciešams, norāda šo noteikumu 85. un 86.punktā minētos identificēšanas līdzekļus.

88. Ja kompensācijas produkti vai aizstājējprodukti brīvam apgrozījumam tiek izlaisti vienā sūtījumā (vai vairākos sūtījumos) no vienas un tās pašas muitas iestādes, attiecīgā muitas iestāde uz informācijas veidlapas "INF 2" norāda uz laiku izvesto preču daudzumu attiecībā pret to kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu daudzumu, kas izlaists brīvam apgrozījumam. Kad informācijas veidlapa "INF 2" aizpildīta, to pievieno attiecīgajai deklarācijai.

89. Ja kompensācijas produkti vai aizstājējprodukti tiek izlaisti brīvam apgrozījumam vairākos sūtījumos caur vairākām muitas iestādēm un netiek norādītas preču identifikācijas metodes, tā muitas iestāde, kurā iesniegta pirmā deklarācija attiecīgo produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam, pēc deklarētāja lūguma aizstāj sākotnēji iesniegto informācijas veidlapu "INF 2" ar nākamajām informācijas veidlapām "INF 2", kas noformētas par to uz laiku izvesto preču daudzumu, kas vēl nav izlaistas brīvam apgrozījumam. Attiecīgā muitas iestāde jaunajā informācijas veidlapā (veidlapās) "INF 2" norāda sākotnējo informācijas veidlapu skaitu un tās muitas iestādes nosaukumu, kura šo veidlapu izdevusi. Preču daudzumu, kuru norāda jaunajā informācijas veidlapā (veidlapās) "INF 2", kas aizstāj sākotnējo informācijas veidlapu, norāda salīdzinājumā ar to preču daudzumu, kas norādīts sākotnējā informācijas veidlapā "INF 2", kura aizpildāma un pievienojama sākotnējai deklarācijai par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam. Katra aizpildītā aizstājēja informācijas veidlapa pievienojama attiecīgajai deklarācijai par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, uz kuru šī veidlapa attiecas.

90. Muitas iestāde, kura pieņem deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, ir tiesīga pieprasīt no tās muitas iestādes, kura apstiprinājusi informācijas veidlapu "INF 2", izdarīt pēcmuitošanas pārbaudi, lai noteiktu informācijas veidlapas autentiskumu un apstiprinātu tajā ietverto ziņu precizitāti, kā arī pieprasīt jebkuru citu šajā veidlapā ietverto ziņu pārbaudi. Minētās ziņas jāsniedz nekavējoties.

 

VIII. Tirdzniecības politikas pasākumi

91. Ja nepieciešams, tirdzniecības politikas pasākumus izvedamajām precēm piemēro deklarācijas pieņemšanas dienā, piesakot attiecīgo muitas procedūru.

92. Tirdzniecības politikas pasākumus kompensācijas produktiem piemēro dienā, kad tiek pieņemta deklarācija šo produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam.

93. Tirdzniecības politikas pasākumi kompensācijas produktiem netiek piemēroti, ja piemēro preču apmaiņas kārtību, kā arī ja saskaņā ar Muitas likuma 66.pantu veic preču remontu vai papildu apstrādi.

 

IX. Muitas procedūras - izvešana pārstrādei - centralizētā uzraudzība

94. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde apkopo informāciju par izsniegtajām atļaujām un atteikumiem izsniegt atļauju.

95. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajai muitas pārvaldei centralizētās uzraudzības kārtībā ir tiesības pārskatīt izsniegtās atļaujas un atteikumus izsniegt atļauju un atcelt likumam neatbilstošos lēmumus. Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 17.janvāri.

1-1-614 COPY.GIF (114531 bytes)

1-2-614 COPY.GIF (153510 bytes)

Norādījumi veidlapas aizpildīšanai

1. Informāciju, kas attiecas uz precēm (kompensācijas produktiem), sniedz par katru preču (kompensācijas produktu) veidu.

2. Veidlapas 1.punkts nav jāaizpilda, ja iesniegumu noformē uz iesniedzēja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) veidlapas un nepieciešamā informācija ir norādīta veidlapā.

3. Veidlapas 2.punktā norāda visas piemērojamās sistēmas.

4. Veidlapas 3.punkta "a" apakšpunktā aprakstam jābūt pietiekami skaidram un detalizētam, lai veicinātu lēmuma pieņemšanu un saskaņā ar norādīto informāciju izlemtu, vai ekonomiskos nosacījumus var uzskatīt par izpildītiem. Ja piemēro preču apmaiņas kārtību, norāda, vai izpildīti minētajai kārtībai nepieciešamie nosacījumi.

5. Veidlapas 3.punkta "b" apakšpunktā norāda tikai sešu zīmju kodu. Ja piemēro preču apmaiņas kārtību, kā arī lai paātrinātu atļaujas izsniegšanu vai pārstrādes operāciju atbilstošu organizēšanu, norāda astoņu zīmju kodu.

6. Veidlapas 3.punkta "c" apakšpunktā norāda izvedamo preču daudzumu konkrētajā izvešanas laikposmā.

7. Veidlapas 3.punkta "d" apakšpunktā norāda izvedamo preču vērtību.

8. Veidlapas 3.punkta "e" apakšpunktā norāda iemeslus, kuru dēļ pārstrāde veicama ārpus Latvijas.

9. Veidlapas 4.punkta "a" apakšpunktu aizpilda tāpat kā veidlapas 3.punkta "a" apakšpunktu - norāda, kuriem produktiem ir komerciāla vērtība, kuriem šīs vērtības nav, kā arī norāda, vai produkti ir atpakaļievedami vai nav.

10. Veidlapas 4.punkta "b" apakšpunktu aizpilda tāpat kā veidlapas 3.punkta "b" apakšpunktu - par katru veidlapas 4.punkta "a" apakšpunktā norādīto produktu.

11. Veidlapas 5.punktā norāda ieguves normu vai metodi, ar kuru šī norma nosakāma.

12. Veidlapas 6.punktā sniedz tās pārstrādes operācijas aprakstu, kura piemērojama uz laiku izvestajām precēm, lai iegūtu kompensācijas produktus (vispārīgu darbību uzskaitījums, piemēram, remonts vai apstrāde, nav pietiekams).

13. Veidlapas 7.punktā ieraksta attiecīgās valsts nosaukumu un fizisko vai juridisko personu, kura veiks pārstrādes operāciju.

14. Veidlapas 8.punktā sniedz informāciju par preču noteiktu daļu (piemēram, vienību). Norāda laikposmu, kas pēc preču izvešanas nepieciešams kompensācijas produktu atpakaļievešanai vai aizstājējproduktu ievešanai. Šāda informācija nav jāsniedz, ja paredzēts piemērot preču apmaiņas kārtību ar iepriekšēju ievešanu.

15. Veidlapas 9.punktā norāda vispiemērotāko identifikācijas metodi, kas izmantojama uz laiku izvestajām kompensācijas produktos iestrādātajām precēm.

16. Veidlapas 10.punktā norāda, kura no muitas iestādēm ir piemērota būt par:

16.1. uzraudzības muitas iestādi ("a" apakšpunkts);

16.2. muitas iestādi, kurā preces deklarē muitas procedūrai un kura pieņem deklarāciju, preces piesakot muitas procedūrai ("b" apakšpunkts);

16.3. muitas iestādi, caur kuru produkti tiek izlaisti brīvam apgrozījumam un kura pieņem deklarāciju, kas attiecas uz kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu izlaišanu brīvam apgrozījumam ("c" apakšpunkts).

17. Veidlapas 11.punktā norāda termiņu, kurā plānots izvest pārstrādājamās preces vai veikt preču apmaiņu bez kompensācijas produktu iepriekšējas ievešanas. Ja paredzēts piemērot preču apmaiņas kārtību ar iepriekšēju ievešanu, norāda termiņu, kurā ievedami aizstājējprodukti.

18. Veidlapas 12.punktā norāda atļaujas, kas izdotas attiecībā uz identiskām precēm un identiskām pārstrādes operācijām.

19. Veidlapas 13.punktā sniedz papildu informāciju, kurai iesniedzējs vēlas pievērst muitas iestāžu uzmanību.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

2-1-614 COPY.GIF (109138 bytes)

2-2-614 COPY.GIF (105240 bytes)

3-1-614 COPY.GIF (95125 bytes)

3-2-614 COPY.GIF (99228 bytes)

3-3-614 COPY.GIF (146035 bytes)

Piezīmes par informācijas dokumenta lietošanu

1. Preču izvedējs nodrošina, lai tās valsts muitas iestādes, kurā preces tiek ievestas uz laiku, preces varētu identificēt.

2. Aizpildītu informācijas dokumentu (turpmāk - dokuments) iesniedz muitas iestādē, kurā preces tiek muitotas.

3. Ja preces paredzēts ievest atpakaļ atsevišķos sūtījumos, piemēro šādu procedūru:

3.1. izvešana uz laiku:

3.1.1. preču izvedējs sagatavo dokumenta dublikātu;

3.1.2. muitas iestāde apliecina dokumenta kopijas (I daļa) un atdod tās preču izvedējam. Preču izvedējs nosūta dokumenta oriģinālu preču ievedējam. Preču ievedējs saglabā dokumenta oriģinālu līdz pēdējai atsevišķai preču atpakaļizvešanai;

3.1.3. preču izvedējs saglabā dokumenta dublikātu;

3.2. ievešana uz laiku:

3.2.1. preču ievedējs dokumenta oriģinālu uzrāda muitas iestādē;

3.2.2. muitas iestāde apliecina dokumenta II daļu un atdod dokumentu preču ievedējam;

3.3. atsevišķa atpakaļizvešana:

3.3.1. preču atpakaļizvedējs aizpilda dokumenta papildu III daļu (ieskaitot "G" aili) un kopā ar dokumenta I un II daļu uzrāda to muitas iestādē;

3.3.2. muitas iestāde dokumentu salīdzina ar oriģinālu un apliecina dokumenta papildu III daļu;

3.3.3. preču atpakaļizvedējs nosūta dokumenta papildu III daļu preču atpakaļievedējam;

3.4. atsevišķa preču atpakaļievešana: preču atpakaļievedējs muitas iestādē uzrāda dokumenta papildu III daļu un savu dokumenta kopiju salīdzināšanai;

3.5. pēdējā atsevišķā preču atpakaļizvešana:

3.5.1. preču atpakaļizvedējs aizpilda dokumenta papildu III daļu (ieskaitot "G" aili);

3.5.2. muitas iestāde apliecina dokumenta oriģinālu un atdod to preču atpakaļizvedējam;

3.5.3. preču atpakaļizvedējs dokumenta oriģinālu nosūta preču atpakaļievedējam;

3.6. pēdējā atsevišķā preču atpakaļievešana: preču atpakaļievedējs dokumenta kopijas uzrāda muitas iestādē.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

4-1-614 COPY.GIF (92067 bytes)

4-2-614 COPY.GIF (76724 bytes)

4-3-614 COPY.GIF (124142 bytes)

Norādījumi veidlapas aizpildīšanai

1. Veidlapa aizpildāma salasāmi un neizdzēšami (ieteicams, izmantojot datoru). Tajā nedrīkst būt dzēsti vai pārrakstīti vārdi. Drīkst labot, svītrojot nepareizo vārdu un, ja nepieciešams, pievienojot sīkāku informāciju. Labojumus ar parakstu apliecina persona, kas aizpilda veidlapu, un apstiprina muitas iestāde, kas aizpilda veidlapas 16.aili.

2. Veidlapas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.aili aizpilda atļaujas saņēmējs.

3. Veidlapas 1.ailē norāda pilnu vārdu, uzvārdu, adresi un pasta indeksu (ja tāds ir), kā arī valsts nosaukumu. Juridiskā persona norāda arī atbildīgās personas vārdu un uzvārdu.

4. Veidlapas 6.ailē norāda atļaujas numuru un datumu, kā arī to muitas iestādi, kura atļauju izdevusi.

5. Veidlapas 8.ailē norāda arī pārējās pārstrādes operācijas, kuru izpildi atļauja pieļauj.

6. Sniedz kompensācijas produktu precīzu aprakstu, izmantojot preču aprakstīšanas sistēmu. Apraksts atbilst atļaujā sniegtajam aprakstam. Ja precēm piemērota muitas procedūra - ievešana pārstrādei -, ieraksta vārdus "IP preces" un norāda informācijas veidlapas "INF 1" numuru (ja tā ir izmantota).

7. Neto daudzumu norāda metriskās sistēmas vienībās (kg, l, m2 utt.).

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

 

5PIEL COPY.GIF (43735 bytes)

17.01.2003