Darbības ar dokumentu
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā un Latvijas PSR civilprocesa kodeksā
Lai pilnveidotu kriminālprocesuālo un civilprocesuālo likumdošanu, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
I. Izdarīt Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus un papildinājumus:
1. Papildināt 5. pantu ar šāda satura ceturto daļu:
«Ja, izdarot izziņu vai iepriekšējo izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas izdarījusi noziegumu, krimināllieta tiek izbeigta uz šā panta 3. punktā paredzētā pamata, izņemot lietas par noziegumiem, par kuru izdarīšanu paredzēts izņēmuma soda veids - nāves sods, kā arī lietas par tīšu slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.»
2. Izteikt 11.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:
«Kratīšanu, izņemšanu, pilsoņu telpu apskati, aresta uzlikšanu korespondencei un tās izņemšanu pasta un telegrāfa iestādēs, kā arī telefona sarunu noklausīšanos var izdarīt tikai uz tādiem pamatiem un tādā kārtībā, kādu nosaka likums.»
3. Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdus «Latvijas PSR» ar vārdiem «Latvijas Republikā».
4. Izteikt 17. panta otro daļu šādā redakcijā:
«Bez tam pēc motivēta tiesas lēmuma ir atļauts slēgtā tiesas sēdē iztiesāt lietas par noziegumiem, ko izdarījušas sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas, lietas par dzimumnoziegumiem un citas lietas, lai netiktu izpausti lietas dalībnieku dzīves intīmie apstākļi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt cietušā, liecinieka vai citu lietas dalībnieku, viņu ģimenes locekļu vai citu viņiem tuvu personu drošību.»
5. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:
«23. pants. Kārtība, kādā tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm
Kārtību, kādā tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm, kā arī kārtību, kādā tiek izpildīti šo ārvalstu iestāžu uzdevumi, nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie likumi un starptautiskie līgumi, ko Latvijas Republika noslēgusi ar attiecīgajām ārvalstīm.
Sazināšanās ar ārvalstīm, ar kurām līgumi nav noslēgti, notiek ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.»
6. Aizstāt 23.1 panta pirmajā daļā vārdus «Latvijas PSR» ar vārdiem «Latvijas Republikas».
7. Izteikt 44.1 pantu šādā redakcijā:
«44.1 pants. Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks
Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks ir noteiktā kārtībā iecelta Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādes amatpersona, kas rīkojas savas kompetences ietvaros.
Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka procesuālās pilnvaras ir arī viņa vietniekam.»
8. 44.2 pantā:
aizstāt panta nosaukuma un teksta vārdus «izmeklēšanas daļas priekšnieks» ar vārdiem «izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks»;
papildināt pirmo daļu ar šāda satura tekstu:
«kā arī izskata no izziņas iestādes saņemtās lietas un materiālus, kuros pieņem lēmumu par iepriekšējās izmeklēšanas izdarīšanu vai to nosūtīšanu pēc piekritības,»;
aizstāt otrajā daļā vārdus «vairākiem izmeklētājiem» ar vārdiem «izmeklēšanas grupai», bet pēc vārdiem «kā arī» papildināt tekstu ar vārdiem «izņemt no izziņas iestādes jebkuru savas piekritības krimināllietu un nodot to izmeklētajam,»;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
«Izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks par lietu vai materiāliem dod norādījumus izmeklētājam vai izziņas iestādei rakstveidā, un tie ir obligāti jāizpilda.»;
papildināt pantu ar šāda satura jaunu ceturto daļu:
«Izmeklēšanas struktūrvienības priekšniekam ir tiesības atcelt lēmumu, ko pieņēmis viņam pakļauts izmeklētājs, ja šo lēmumu nav sankcionējis prokurors.»;
uzskatīt ceturto un piekto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu;
papildināt piekto daļu pēc vārda «prokuroram» ar vārdiem «vai augstākstāvošam izmeklēšanas struktūrvienības priekšniekam».
9. Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:
«45. pants. Izziņas izdarītājs
Izziņu krimināllietās izdara amatpersonas, kuras tam pilnvarojuši šā kodeksa 116. pantā minēto izziņas iestāžu priekšnieki vai viņu vietnieki.»
10. Izteikt 54. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
«Ja liecinieks neierodas bez dibināta iemesla, izziņas izdarītājs, izmeklētājs, prokurors un tiesa var neieradušos liecinieku likt atvest piespiedu kārtā. Bez tam par liecinieka neierašanos bez dibināta iemesla izziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai izlemtu jautājumu par liecinieka saukšanu pīe likumā paredzētās administratīvās atbildības. Ja liecinieks neierodas tiesā bez dibināta iemesla, tiesa, kas izskata lietu, var likumā noteiktajā kārtībā uzlikt lieciniekam administratīvo sodu.»
11. Izteikt 76. panta piekto daļu šādā redakcijā:
«Tiesības dot sankciju arestam ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, pilsētu, rajonu, reģionālajiem un tiem pielīdzinātajiem prokuroriem, kā arī minēto prokuroru vietniekiem.»
12. Izteikt 77. pantu šādā redakcijā:
«77. pants. Apcietinājuma termiņi, izmeklējot lietu
Izmeklējot noziegumus krimināllietās, apcietinājums nevar turpināties ilgāk par diviem mēnešiem. Ja nav iespējams pabeigt izmeklēšanu un nav pamata drošības līdzekļa grozīšanai, šo termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem pilsētas, rajona, reģionālais un tiem pielīdzinātais prokurors un viņa vietnieks, kā arī augstākstāvošs prokurors un viņa vietnieks. Turpmāk uz tā paša pamata termiņu var pagarināt Rīgas pilsētas prokurors un viņa vietnieks viņu uzraudzībā esošajās lietās - līdz sešiem mēnešiem, bet Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieks - līdz deviņiem mēnešiem, skaitot no apcietināšanas dienas.
Pagarināt apcietinājuma termiņu uz laiku, kas pārsniedz deviņus mēnešus, var izņēmuma gadījumos un tikai attiecībā uz personām, kas apsūdzētas smagu noziegumu izdarīšanā. Šādu termiņa pagarināšanu var izdarīt Latvijas Republikas ģenerālprokurors - līdz pusotram gadam. Jautājumu par apsūdzētā turēšanu apcietinājumā ilgāk par vienu gadu iepriekš izskata Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģija. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama, apcietinājumā esošais apsūdzētais nekavējoties atbrīvojams.
Ja izmeklēšanas laikā apsūdzētais izdarījis jaunu noziegumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku, ilgāku par vienu gadu, pret viņu sakarā ar šo noziegumu kā drošības līdzekli var pielietot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņš sakarā ar jaunu noziegumu tiek aprēķināts un tā pagarināšana tiek izdarīta pēc šā panta noteikumiem neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais atradies apcietinājumā sakarā ar iepriekš izdarīto noziegumu.
Pēc izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietas materiāli uzrādāmi iepazīstināšanai apsūdzētajam un viņa aizstāvim ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā panta otrajā un trešajā daļā norādītā pēdējā apcietinājuma termiņa izbeigšanas.
Laiks apsūdzētā un viņa aizstāvja iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem netiek ieskaitīts tā apcietinājuma termiņā, kas pielietots kā drošības līdzeklis. Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, apcietinājuma termiņā netiek ieskaitīts laiks, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem.
Ja tiesa nosūta jaunai izmeklēšanai lietu, kurā apsūdzētā apcietinājuma termiņš izbeidzies, bet lietas apstākļi apcietinājumu kā drošības līdzekli neļauj grozīt, apcietinājuma termiņu pagarina prokurors, kurš uzrauga izmeklēšanu, viena mēneša robežās, skaitot no brīža, kad viņš saņēmis lietu. Minētā termiņa turpmāka pagarināšana notiek šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā paredzētajos ietvaros, ieskaitot laiku, kad apsūdzētais atradies apcietinājumā līdz lietas nosūtīšanai tiesai.
Ja tiesa nosūta jaunai izmeklēšanai lietu, kurā izbeidzies apsūdzētā apcietinājuma pusotra gada termiņš, apcietinājuma termiņa pagarināšanu ir tiesīgs izdarīt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors - viena mēneša robežās, skaitot no brīža, kad viņš saņēmis lietu. Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama, apcietinājumā esošais apsūdzētais nekavējoties atbrīvojams.»
13. Aizstāt 78. panta otrajā daļā vārdus «Latvijas PSR Ārlietu ministrijai» ar vārdiem «Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai».
14. Papildināt 85. pantu ar šāda satura sesto daļu: «Ja nepieciešams, ņemot vērā lietas apstākļus, kā arī izdarītā nozieguma raksturu un tā izdarītāja sabiedrisko bīstamību, lai nodrošinātu cietušā, liecinieka un citu lietas dalībnieku personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokolu ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, var sastādīt atsevišķi, par ko ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo prokuroram. Protokola pamatdaļā lietas dalībnieka uzvārda un iniciāļu vietā ar viņa piekrišanu var norādīt pseidonīmu, bet protokolā obligāti jānorāda, ka šai personai ir izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, bet likumā paredzētajos gadījumos tā brīdināta par atbildību.»
15. Izteikt 93. panta trešo daļu šādā redakcijā:
«Izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos, atlīdzina un atlīdzību izmaksā no izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas, prokuratūras iestāžu un tiesas līdzekļiem atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.»
16. 96. pantā:
aizstāt piektajā daļā vārdus «PSRS un Latvijas PSR likumdošanā» ar vārdiem «Latvijas Republikas likumdošanas aktos»;
aizstāt sestajā daļā vārdus «Latvijas PSR Ministru Padomes» ar vārdiem «Latvijas Republikas Ministru Padomes»;
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
«Advokāta darba samaksas izdevumus Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kartībā no valsts līdzekļiem sedz arī gadījumā, kad advokāts piedalījies izziņā, iepriekšējā izmeklēšanā un tiesā pēc norīkojuma. Izdevumu atlīdzināšanu pēc tam var uzlikt notiesātajam, ievērojot šā kodeksa 94. panta noteikumus.»
17. Papildināt 106. pantu ar šāda satura otro daļu:
«Ja ir pietiekamas ziņas, kas liecina par to, ka cietušajam, lieciniekam vai citām personām, kas piedalās lietā, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai citām viņiem tuvām personām tiek izteikti draudi izdarīt slepkavību, pielietot vardarbību, iznīcināt vai sabojāt mantu vai tiek draudēts ar citu pretlikumīgu darbību izdarīšanu, viņi ir tiesīgi lūgt nodrošināt viņu personas, tiesību un likumisko interešu aizsardzību, bet izziņas izdarītājam, izmeklētājam, prokuroram un tiesai atkarībā no konkrētajiem lietas apstākļiem un draudu rakstura jāpielieto šā kodeksa 17., 85., 109., 111., 130., 166., 176.1, 210., 268. un 280. pantā paredzētie līdzekļi, lai aizsargātu šo personu dzīvību, veselību, godu, cieņu un mantu, kā arī lai noskaidrotu vainīgos un sauktu viņus pie atbildības. Bez tam, ja ir nepieciešams, izziņas iestādei pēc savas iniciatīvas ir tiesības nodrošināt, bet pēc izmeklētāja, prokurora vai tiesas uzdevuma tai jānodrošina minēto personu aizsardzība ar citiem līdzekļiem, kas nav pretrunā ar likumu.»
18. Izteikt 106.1 panta otro daļu šādā redakcijā:
«Zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumus un kārtību nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.»
19. Izteikt 107. pantu šādā redakcijā:
«107. pants. Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats
Krimināllietas ierosināšanas iemesli ir:
1) pilsoņu pieteikumi;
2) uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi vai attiecīgu materiālu iesniegšana;
3) pieteikšanās par vainīgu;
4) presē publicētās ziņas;
5) izziņas iestādes, izmeklētāja, prokurora, tiesas vai tiesneša tieši atklātas nozieguma pazīmes.
Krimināllietu var ierosināt tikai tajos gadījumos, kad ir pietiekams pamats, kas norāda uz nozieguma izdarīšanu.»
20. Izteikt 114. pantu šādā redakcijā:
«114. pants. Krimināllietas virzīšana pēc tās ierosināšanas
Pēc lēmuma par krimināllietas ierosināšanu:
1) prokurors, ievērojot šā kodeksa 127. panta prasības par piekritību, virza krimināllietu izziņas iestādei vai attiecīgai izmeklēšanas struktūrvienībai, vai arī tieši tiesai;
2) izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieks uzdod lietas izmeklēšanu izmeklētājam vai izmeklētāju grupai vai arī virza lietu pēc piekritības;
3) izziņas iestāde uzsāk izziņu, bet izmeklētājs - iepriekšējo izmeklēšanu, par ko viņi ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā paziņo prokuroram, nosūtot viņam lēmuma norakstu par krimināllietas ierosināšanu un tās pieņemšanu savā lietvedībā;
4) tiesnesis vai tiesa virza lietu pēc piekritības vai arī pieņem to iztiesāšanai.»
21. Izteikt 115. pantu šādā redakcijā:
«115. pants. Prokurora uzraudzība pār to, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība
Prokurors uzrauga, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība. Prokurors ir tiesīgs izdarīt pārbaudi krimināllietā jebkurā tās lietvedības stadijā. Bez tam krimināllietā, kurā nav noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, pēc lietvedības divu mēnešu termiņa izbeigšanās prokuroram jāpārbauda, vai vispusīgi, pilnīgi, objektīvi un likumīgi ir izdarītas izmeklēšanas darbības.
Ja izziņas iestāde vai izmeklētājs lietu ierosinājis bez likumīga iemesla un pamata, prokurors atceļ izziņas iestādes vai izmeklētāja lēmumu, bet, ja lietā jau notikušas izmeklēšanas darbības, - krimināllietu izbeidz.
Ja notikusi nepamatota atteikšanās ierosināt krimināllietu, prokurors ar savu lēmumu atceļ attiecīgo izziņas iestādes vai izmeklētāja lēmumu, ierosina krimināllietu un virza to šā kodeksa 114. un 127. pantā noteiktajā kārtībā izziņas iestādei vai attiecīgai izmeklēšanas struktūrvienībai.
Ja tiesa vai tiesnesis lietu ierosinājis vai atteicies ierosināt nepamatoti, prokurors šajā kodeksā noteiktajā kārtībā iesniedz protestu par tiesas vai tiesneša lēmumu. Bez tam tiesas vai tiesneša lēmumu var pārsūdzēt citi lietas dalībnieki.»
22. Papildināt 116. pantu ar šāda satura otro daļu:
«Izziņas iestādes tiesības var piešķirt arī milicijas struktūrvienībām.»
23. Izteikt 117. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
«Izziņas iestādēm, kas norādītas šā kodeksa 116. panta 1., 2. un 3. punktā, ir pienākums veikt nepieciešamos operatīvos kriminālmeklēšanas pasākumus, arī pielietojot videoierakstus, kinofotouzņemšanu un skaņu ierakstus, kā arī kriminālprocesa likumā paredzētos pasākumus, lai atklātu nozieguma pazīmes un personas, kas šo noziegumu izdarījušas. Bez tam izziņas iestādēm, kas norādītas šā kodeksa 116. panta 1. un 2. punktā, ir pienākums atbilstoši šā kodeksa 127. panta prasībām par piekritību veikt lietvedību krimināllietās, kurās nav noskaidrotas personas, kas saucamas pie kriminālatbildības.»
24. Izteikt 125. pantu šādā redakcijā:
«125. pants. Izziņas termiņš
Krimināllietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana ir obligāta, izziņa jāpabeidz desmit dienu laikā no lietas ierosināšanas brīža vai no brīža, kad ir noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības.
Krimināllietās, kurās nav noskaidrotas personas, kas saucamas pie kriminālatbildības, lietvedību var pabeigt, ja iestājas kriminālatbildības noilgums par šā nozieguma izdarīšanu šā kodeksa 5. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
Lietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana nav obligāta, izziņa jāpabeidz divu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas brīža, šajā termiņā ieskaitot apsūdzības raksta sastādīšanu un lietas nosūtīšanu prokuroram. Šo termiņu pēc motivēta izziņas iestādes lēmuma var pagarināt izziņu uzraudzītājs prokurors, bet ne vairāk par vienu mēnesi. Izņēmuma gadījumos turpmākos izziņas termiņa pagarinājumus izdara Rīgas pilsētas prokurors un viņa vietnieks viņu uzraudzībā esošajās lietas - līdz sešiem mēnešiem, bet Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņa vietnieks - līdz noilguma iestāšanās brīdim.
Laiks apsūdzētā un viņa aizstāvja iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem netiek ieskaitīts izziņas termiņā. Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, izziņas termiņā netiek ieskaitīts laiks, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem.
Ja tiesa nosūta lietu papildizziņai, kā arī atjaunojot apturētu vai izbeigtu lietu, papildu izziņas termiņu viena mēneša ietvaros nosaka izziņu uzraudzītājs prokurors. Turpmāka izziņas termiņa pagarināšana šādos gadījumos notiek vispārējā kārtībā.»
25. Izteikt 127. pantu šādā redakcijā:
«127. pants. Lietas, kurās iepriekšējā izmeklēšana obligāta, un to piekritība
Iepriekšējā izmeklēšana ir obligāta lietās par visiem noziegumiem, kurās noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas, izņemot lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa 93. un 94. pantā, 95. panta pirmajā daļā, 109. pantā, 110. panta otrajā daļā, 111. panta pirmajā daļā, 112. panta pirmajā daļā, 118. un 119. pantā, 127. panta pirmajā daļā, 128. un 145. pantā, 146. panta pirmajā daļā, 149. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 150. panta pirmajā daļā, 150.2, 150.3, 150.4, 152.-155., 159., 160., 161., 179., 181.3, 187.1, 189., 192., 193., 193.1un 195. pantā, 197. panta pirmajā daļā, 198. pantā, 204. panta pirmajā un otrajā daļā, 211. un 213.1 pantā, 220.1 panta pirmajā daļā, par kuriem iepriekšējo izmeklēšanu izdara tikai pēc tiesas, prokurora vai izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka lēmuma.
Iepriekšējā izmeklēšana obligāta arī visās lietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie vai personas, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ pašas nevar izlietot savu tiesību un aizstāvību.
Lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa 66., 69., 72., 72.1, 77., 80., 96.1, 98.-104., 113.-117., 120. -123., 125., 125.1 un 125.2 pantā, 127. panta trešajā daļā, 129.-138., 147., 155.1, 156.-157., 159.1, 161.1-161.7, 162.-173., 183.2, 183.3, I84.-186.1, 193.3, 194.1, 199.-203., 210.1, 212., 214.2, 215.-216., 223.-225., 225.1, 225.2, 225.3, 227.-247. pantā, 248. panta 4. un 5. punktā, 249.-258. pantā, kuras noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas, iepriekšējo izmeklēšanu izdara prokuratūras izmeklētāji, bet lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa 59.-65.1, 67., 68., 70.. 71., 71.1, 73., 74., 78., 79. pantā un 248. panta 1.-3. punktā, - arī valsts drošības iestāžu izmeklētāji.
Lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa 81., 82., 85.-87., 89., 91., 92.1 un 92.2 pantā, 95. panta otrajā daļā, 96., 97., 105.-108. pantā, 110. panta pirmajā daļā, 111. panta otrajā daļā, 112. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 112.1, 124. un 126. pantā, 127. panta otrajā daļā, 139.-144. pantā, 146. panta otrajā daļā, 149. panta otrajā un trešajā daļā, 150. panta otrajā daļā, 158., 180., 181., 181.1, 181.2, 181.4, 183.4, 187., 188., 190., 191., 195.1, 195.2, 195.3 un 196. pantā, 197. panta otrajā un trešajā daļā, 204. panta trešajā daļā, 205.-210., 210.2, 213., 213.2-214.1, 216.1-216.4, 217.-219. un 220. pantā, 220.1 panta otrajā daļā, 221.-222.9 pantā, kurās noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas, iepriekšējo izmeklēšanu izdara iekšlietu iestāžu izmeklētāji.
Lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa 83., 88. un 89.1 pantā, iepriekšējo izmeklēšanu izdara tā iestāde, kura ierosinājusi krimināllietu. Ja šo lietu izmeklēšanas gaitā tiek konstatēti amatnoziegumi (Latvijas PSR kriminālkodeksa 162.-167. pants), kas saistīti ar noziegumiem, par kuriem ierosināta lieta, tad šo lietu izmeklē iestāde, kas to ierosinājusi.
Lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa 84., 84.1, 174.-178., 182.-183. pantā, iepriekšējo izmeklēšanu izdara tā iestāde, kurai piekritīgs noziegums, sakarā ar ko ierosināta šī lieta.
Lietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie, iepriekšējo izmeklēšanu izdara tā iestāde, kurai piekritīgs nepilngadīgo izdarītais noziegums.
Lietās par noziegumiem, kas ar likumu noteikti kā smagi, tiek izdarīta iepriekšējā izmeklēšana atbilstoši šā panta noteikumiem par piekritību neatkarīgi no tā, ir vai nav noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas.»
26. Papildināt 130. panta otro daļu pēc vārdiem «iepriekšējās izmeklēšanas datus» ar vārdiem «tajā skaitā ziņas par lietas dalībniekiem, kuriem nepieciešams nodrošināt personisko drošību».
27. 131. pantā:
papildināt pantu ar šāda satura jaunu ceturto daļu:
«Lietu, kas izdalīta pret personu vai personām, kuras izdarījušas vairākus noziegumus, ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora piekrišanu par pilnā apjomā izmeklētām un pierādītām nozieguma epizodēm var pabeigt un nosūtīt tiesai, bet par pārējiem noziegumiem, kurus izdarījušas šīs personas, iepriekšējā izmeklēšana jāturpina vispārējā kartībā.»;
uzskatīt ceturto daļu attiecīgi par šā panta piekto daļu.
28. 134. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
«Pēc izmeklētāja motivēta lēmuma izmeklēšanas termiņu viena mēneša ietvaros var pagarināt prokurors, kurš uzrauga izmeklēšanu. Turpmāk izmeklēšanas termiņu, ja nav iespējams pabeigt izmeklēšanu, var pagarināt Rīgas pilsētas prokurors un viņa vietnieks viņu uzraudzībā esošajās lietās - līdz sešiem mēnešiem, bet Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņa vietnieks - līdz noilguma iestāšanās brīdim.»;
papildināt ceturto daļu ar šāda satura tekstu:
Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, izmeklēšanas termiņā netiek ieskaitīts laiks, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem.»
29. Izteikt 146. pantu šādā redakcijā:
«146. pants. Lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības
Lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda:
lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; kas sastādījis lēmumu; apsūdzētā uzvārds, vārds, tēvvārds un vecums; nozieguma izdarīšanas vieta, laiks, tā izdarīšanas motīvi un veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi apstākļi, ciktāl tie noskaidroti ar lietas materiāliem; krimināllikuma pants, tā daļa un punkts.
Ja ar vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu persona izdarījusi vairākus noziegumus (noziegumu izdarīšanas ideālā kopība), lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda visi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, bet pēc tam jānorāda kvalifikācija, uzskaitot attiecīgā krimināllikuma pantus, to daļas un punktus, kas inkriminēti apsūdzētajam.
Ja apsūdzētajam inkriminē vairākus noziegumus, kas izdarīti ar savstarpēji nesaistītiem noziedzīgiem nodarījumiem (noziegumu izdarīšanas reālā kopība), lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības atsevišķi jānorāda katra nozieguma izdarīšanas apstākļi un tā kvalifikācija.
Ja apsūdzētajam inkriminē vairākus vienveidīgus noziegumus, kas kvalificējami pēc viena krimināllikuma panta, lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda visu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļi un noslēgumā - to kvalifikācija pēc krimināllikuma panta, tā daļas un punkta.»
30. Izteikt 152. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
«Ja nepilngadīgais nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, likumiskā pārstāvja jeb pedagoga vai psihologa klātbūtne viņa nopratināšanā ir obligāta.»
31. Izteikt 166. panta otro daļu šādā redakcijā:
«Ja personu uzrādīt uzzīmēšanai nav iespējams vai nepieciešams nodrošināt uzzīmētajā personisko drošību, uzzīmēšanu var izdarīt pēc fotogrāfijas, kuru uzrāda kopā ar citām fotogrāfijām, skaitā ne mazāk par trim, uzzīmēšanu var izdarīt arī pēc videoierakstiem vai kinouzņēmumiem, kuros uzzīmējamā persona tiek uzrādīta kopā ar citām personām, skaitā ne mazāk par trim, jebkurā secībā.»
32. Izteikt 376. panta otro daļu šādā redakcijā:
«Saņēmis prokurora vai viņa vietnieka sankciju korespondences izņemšanai, izmeklētājs nosūta lēmumu par izņemšanu attiecīgajai pasta un telegrāfa iestādei, liek korespondenci aizturēt un paziņo savu ierašanās laiku izņemšanas izdarīšanai. Līdz izņemšanas izdarīšanai izmeklētājs iepazīstas ar esošo korespondenci un pēc tam saskaņā ar šā kodeksa 168.-172. panta noteikumiem izdara tās korespondences izņemšanu, kurai ir nozīme krimināllietā. Izbeidzoties vajadzībai pēc pasta un telegrāfa korespondences aresta, izmeklētājs par to pieņem lēmumu, kuru paziņo pasta un telegrāfa iestādei.»
33. Papildināt kodeksu ar šāda satura 176.1 pantu:
«176.1 pants. Telefona sarunu noklausīšanās
Nozieguma izdarīšanā aizdomās turētas personas vai apsūdzētā sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm var noklausīties, pamatojoties uz izmeklētāja lēmumu ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora vai viņa vietnieka sankciju konkrētā krimināllietā vai arī pamatojoties uz tiesas lēmumu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka noklausīšanās rezultātā var iegūt ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā. Izmeklētāja vai tiesas lēmumu par sarunu noklausīšanos nosūta izpildei šā kodeksa 116. panta 1. punktā norādītajai izziņas iestādei. Telefona un citu sarunu ierīču noklausīšanās nevar turpināties ilgāk par sešiem mēnešiem.
Ja pret cietušo, liecinieku vai citām personām, kuras piedalās lietā, ir izteikti draudi pielietot vardarbību, izspiešanu vai izdarīt citas pretlikumīgas darbības, pēc šo personu iesnieguma un ar viņu piekrišanu var noklausīties šo personu telefona vai citu sarunu ierīču sarunas bez prokurora sankcijas.
Noklausoties telefona un citu sarunu ierīču sarunas, skaņu ieraksta izdarīšana ir obligāta.
Telefona un citu sarunu ierīču noklausīšanās un skaņu ieraksta dalībnieki saskaņā ar šā kodeksa 130. panta noteikumiem tiek brīdināti par atbildību par to ziņu izpaušanu, kuras viņiem kļuvušas zināmas.
Par noklausīšanos un skaņu ieraksta pielietošanu jāsastāda protokols, kurā īsi jāizklāsta sarunas fonogrammas saturs, kas attiecas uz lietu. Šī fonogrammas daļa. tiek pievienota lietai.»
34. Izteikt 180.panta otro daļu šādā redakcijā:
«Vajadzības gadījumā, lai atrastu, nostiprinātu un izņemtu pēdu nospiedumus, to nolējumus un citus lietiskos pierādījumus, kā arī lai fiksētu apskates vietas apstākļus, izdarītu attiecīgus mērījumus, sastādītu plānus un shēmas apskates laikā var pielietot zinātniski tehniskos līdzekļus.»
35. Papildināt 182. pantu ar šāda satura ceturto daļu:
«Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās no aplūkošanas, izmeklētājs ir tiesīgs aplūkošanu izdarīt piespiedu kārtā, norādot par to protokolā.»
36. Papildināt 187. pantu ar šāda satura piekto daļu:
«Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās dot paraugus salīdzināmai pētīšanai, izmeklētājam ir tiesības izņemt nepieciešamos paraugus, atskaitot rokraksta paraugus, piespiedu kārtā, par to norādot protokolā.»
37. Izteikt 198. pantu šādā redakcijā:
«198. pants. Iepriekšējās izmeklēšanas apturēšanas pamats
Iepriekšējo izmeklēšanu aptur:
1) ja nav zināma apsūdzētā atrašanās viela, kā arī ja apsūdzētais atrodas ārpus Latvijas Republikas;
2) ja apsūdzētais saslimis ar gara slimību vai citu smagu slimību, ko apliecinājusi ārstniecības iestāde.
Ja ir kāds no šiem apstākļiem, izmeklētājs pieņem motivētu lēmumu par iepriekšējās izmeklēšanas apturēšanu.
Šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos iepriekšējo izmeklēšanu var apturēt pirms iepriekšējās izmeklēšanas termiņa beigām.
Pirms izmeklēšanas apturēšanas izmeklētājam jāizdara visas izmeklēšanas darbības, kas iespējamas apsūdzētā prombūtnē, jālieto visi līdzekļi, lai atrastu apsūdzēto, kurš slēpjas.»
38. Izteikt 200. pantu šādā redakcijā:
«200. pants. Apsūdzētā vai tiesājamā, kurš slēpjas, atrašanai lietojamie līdzekļi
Krimināllietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana apturēta uz šā kodeksa 198. panta pirmajā daļā paredzētā pamata, izmeklētājs var izdarīt nepieciešamās izmeklēšanas darbības.
Izziņas iestādei ir pienākums veikt nepieciešamos operatīvos kriminālās meklēšanas pasākumus, lai atrastu apsūdzēto vai tiesājamo, kurš slēpjas, kā arī lai iegūtu ziņas, kuras pēc to pārbaudes saskaņā ar kri-minālprocesuālo likumu var izmantot lietā kā pierādījumus.»
39. pants. Izteikt 209. pantu šādā redakcijā:
«209. pants. Apsūdzības raksts
Pēc lietas dalībnieku iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem izmeklētājs sastāda apsūdzības rakstu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un noslēguma daļas.
Ievaddaļā jānorāda šādas ziņas par apsūdzēto: vārds, uzvārds, tēvvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, vai apgādībā ir mazgadīgi bērni, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī jānorāda panti, pēc kuriem uzrādīta apsūdzība.
Aprakstošajā daļā tiešā saskaņā ar apsūdzētajam uzrādītās apsūdzības tekstu jānorāda lietas būtība, nozieguma izdarīšanas laiks, vieta, motīvi, izdarīšanas veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi būtiski apstākļi. Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu analīze, kuri apstiprina nozieguma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85. panta sestās daļas prasības. Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziegumus vai arī apsūdzētie grupā izdarījuši vienu vai vairākus noziegumus, lietas būtības izklāstā kārtību un pierādījumu analīzes secību nosaka izmeklētājs.
Noslēguma daļā jānorāda apsūdzētā atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību.
Apsūdzības raksta tekstā jānorāda, kurās lietas lappusēs ir apstiprinājums apsūdzības rakstā izklāstītajiem lietas apstākļiem.
Apsūdzības rakstu paraksta izmeklētājs, norādot tā sastādīšanas vietu un laiku.»
40. 210. pantā:
papildināt pantu ar šāda satura jaunu otro daļu:
«Lai nodrošinātu cietušo, liecinieku un citu lietas dalībnieku personisko drošību, uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā netiek norādītas viņu adreses, bet nepieciešamības gadījumā - arī uzvārdi. Uzvārda vietā personu sarakstā var norādīt pseidonīmu. Uz tiesas sēdi aicināmo personu, kurām jānodrošina personiskā drošība, saraksta eksemplārs ar pilnām ziņām par šīm personām tiek nodots tiesai aizzīmogotā veidā kopā ar izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām. Ar tiem var iepazīties tikai prokurors, aizstāvis, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.»;
uzskatīt panta otro daļu attiecīgi par trešo daļu.
41. Izteikt 211. pantu šādā redakcijā:
«211. pants. Krimināllietas nosūtīšana prokuroram
Krimināllietu, kurā pabeigta izmeklēšana, kopā ar apsūdzības rakstu, apsūdzības raksta norakstiem, izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām aizzīmogotā veidā, attiecīgi iesaiņotiem un aizzīmogotiem lietiskajiem pierādījumiem izmeklētājs nekavējoties nosūta prokuroram.»
42. Papildināt 215.1 panta pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem «tās izņemšanu» ar vārdiem «telefona sarunu noklausīšanos».
43. Papildināt kodeksu ar šāda satura 257.l pantu:
«257.1 pants. Krimināllietu apvienošana
Saņemot tiesā lietas vairāku personu apsūdzībā par līdzdalību viena vai vairāku noziegumu izdarīšanā vai lietas par vairākiem vienas personas izdarītiem noziegumiem, tiesai ir tiesības šīs lietas ar savu lēmumu apvienot vienā lietvedībā. Šajā gadījumā cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam, viņu pārstāvjiem, kā arī apsūdzētajam un viņa aizstāvim jāizskaidro tiesības iepazīties ar apvienotās lietas materiāliem un jānodrošina iespēja šīs tiesības izlietot.»
44. Papildināt 268. pantu ar šāda satura trešo daļu:
«Nolasot uz tiesas sēdi aicināto personu sarakstu, tiesas sēdes sekretārs nepieciešamības gadījumos nenosauc cietušos, lieciniekus, kā arī citus lietas dalībniekus, kuriem nepieciešams nodrošināt personisko drošību.»
45. 280. pantā:
papildināt pantu ar šāda satura jaunu otro daļu:
«To lietas dalībnieku personības, par kurām ziņas krimināllietas materiālos ierakstītas saskaņā ar šā kodeksa 85. panta sestās daļas prasībām, tiesa pārbauda pēc pases vai citiem personības dokumentiem.»;
uzskatīt panta otro daļu attiecīgi par trešo daļu,
46. Izslēgt 299. panta otrajā daļā vārdu «sociālistiskās».
47. Izteikt 310. panta otro daļu šādā redakcijā:
«Ja advokāts piedalījies lietā pēc norīkojuma, tiesa, taisot spriedumu, pieņem lēmumu par advokāta darba samaksu no valsts līdzekļiem, šo izdevumu piedziņu valsts labā no notiesātā vai arī par notiesātā vai attaisnotā atbrīvošanu no šo izdevumu piedziņas.»
48. Izslēgt no 312. panta 1. punkta vārdus «Padomju Sociālistiskās».
49. Izslēgt 322. panta piekto daļu.
50. Izteikt 323. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
«Par rajona (pilsētas) tautas tiesas un Latvijas Republikas Augstākas Tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, sūdzību vai protestu var iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai. Spriedumu, kas taisīts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.»
51. Izteikt 354. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
«Kasācijas instances tiesai ir tiesības, izskatot lietu kasācijas kārtībā, šā kodeksa 317. pantā paredzētajos gadījumos un paredzētajā kārtībā, kā arī gadījumos, kad, izskatot lietu pirmās instances tiesā, pieļauti likuma pārkāpumi, pieņemt blakuslēmumu.»
52. Izslēgt 357. panta otro daļu.
53. Aizstāt 369. panta pirmajā daļā vārdus «PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošanā» ar vārdiem «Latvijas Republikā spēkā esošajos likumdošanas aktos».
54. Izteikt 378. panta trešo daļu šādā redakcijā:
«Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnums izskata protestus par Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Prezidija un plēnuma lēmumiem.»
55. Aizstāt 380. panta otrajā daļā vārdus «rajona (pilsētas) prokuroram» ar vārdiem «rajona, pilsētas un reģionālajam prokuroram».
56. Izteikt 391. pantu šādā redakcijā:
«391. pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas
Ja rajona, pilsētas vai reģionālais prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas lietā, kurā ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai lēmums, atzinis, ka ir pamats atjaunot lietu, viņš iesniedz šo lietu un izmeklēšanas materiālus Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Latvijas Republikas ģenerālprokurors lietu un izmeklēšanas materiālus kopā ar savu atzinumu nosūta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai.
Ja Latvijas Republikas ģenerālprokurors nepiekrīt lietas atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš izbeidz lietvedību.»
II. Izdarīt Latvijas PSR civilprocesa kodeksā šādus grozījumus un papildinājumus:
1. Izteikt 286. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
«Visu Latvijas Republikas pirmās instances tiesu spriedumus puses un citas personas, kas piedalījušās lietā, var pārsūdzēt šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu likums neparedz.»
2. Izteikt 287. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
«Rajonu (pilsētu) tautas tiesu un Latvijas Republikas Augstākās Tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt vai par tiem var iesniegt protestu Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Civillietu tiesas kolēģijā.»
3. Izteikt 330. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
«Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnums izskata protestus par Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Prezidija un plēnuma lēmumiem.»
Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1991. gada 13. augustā
 |
 |
 |
 |