Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Dalībvalstu Nolīgums par tiesvedības nodošanu krimināllietās (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Saskaņā ar Nolīguma 1.panta otro daļu Latvija neattiecina Nolīgumu uz tā 1.panta pirmās daļas otrajā apakšpunktā minētajiem nodarījumiem.
3.pants. Saskaņā ar Nolīguma 13.pantu Nolīguma 9. un 12.pantā minētie dokumenti tiek tulkoti latviešu valodā.
4.pants. Saskaņā ar Nolīguma 16.panta trešo daļu, līdz Nolīgums stājas spēkā, Latvija piemēro Nolīgumu attiecībās ar tām dalībvalstīm, kuras sniegušas šajā Nolīguma pantā minēto paziņojumu. Šis paziņojums stājas spēkā 90 dienas pēc tā deponēšanas.
6.pants. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā. Likums stājas spēkā ar īpašu likumu.
7.pants. Nolīgums stāja spēkā tā 17.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
THE MEMBER STATES,
INVIEW OF the close relationship between their peoples,
NOTINGTHE DESIRABILITY of increased judicial co-operation with a view to the creation of a European area without internal frontiers, in which free movement of persons must be ensured under the Single European Act,
CONSIDERING the provisions of Article 21 of the European Convention on mutual assistance in criminal matters concluded at Strasbourg on 20 April 1959,
CONVINCED THAT, in order to facilitate their application, those provisions must be supplemented by more precise rules concerning the transfer of proceedings in criminal matters which contribute to the proper administration of justice and a reduction in cases of conflicting competence,
AWARE THAT the transfer of proceedings in criminal matters must take account of the interests of the persons involved, in particular the victims,
BEARING IN MIND the European Convention on the transfer of proceedings in criminal matters, concluded at Strasbourg on 15 May 1972,
HAVE AGREED AS FOLLOWS:
Article 1
1. For the purposes of this Agreement, an "offence" shall mean:
— acts constituting criminal offences;
— acts constituting administrative offences or offences against regulations, which are punishable by a fine provided that, if the offence falls within the competence of an administrative authority. the person concerned shall have the possibility of bringing the case before a judicial body.
2. When signing this Agreement or depositing the instrument of ratification, acceptance or approval thereof, each Member State may state in a declaration those offences which it intends to exclude from the scope of the Agreement. The other Member States may apply the rule of reciprocity.
Article 2
Any Member State having competence under its law to prosecute an offence may send a request for proceedings to the Member State of which the suspected person is a national, to the Member State where the suspected person currently is or to the Member State in which the suspected person is ordinarily resident.
Article 3
1. Proceedings may be taken in the requested State only if the act underlying the request for proceedings would be an offence if committed in that State.
2. If the offence has been committed by a person in public service in the requesting State or against a person in public service, an institution or property of a public nature in that State, it shall be treated in the requested State in the same way as an offence committed by a person in public service in that State or against persons, institutions or property corresponding in the latter State to the subject of the offence.
Article 4
For the purpose of applying this Agreement, the requested State shall have competence to prosecute under its own law the offences mentioned in the preceding Articles in respect of which a request for proceedings has been made.
Article 5
Member States shall extend their mutual assistance in criminal matters to include the measures necessary for the implementation of this Agreement with a view to obtaining the observations of the persons involved, in particular the victims.
Article 6
The requested State shall determine whether action should be taken on the request and shall inform the requesting State thereof without delay. For the purposes of the proceedings the law applicable shall be that of the requested State.
Article 7
Where the requested State has accepted the request for proceedings against the person suspected of the offence, the requesting State shall discontinue proceedings against him for the same offence. However, the requesting State recovers its jurisdiction when the requested State, which has taken the decision to terminate the proceedings, informs that State in accordance with Article 10 that the decision is not an obstacle to further proceedings according to its law.
Article 8
Any act for the purposes of proceedings or preparatory inquiries, performed in a Member State in accordance with the provisions which are in force there, or any act interrupting or suspending the period of limitation shall have the same force in the other State as if it had been validly performed in that State.
Where the law of the requested State alone requires that a complaint be lodged or another means of initiating proceedings be employed, these formalities must be carried out within the time limit laid down by the law of the requested State and the latter must inform the requesting State thereof. The time limit shall begin on the date of acceptance of the request for proceedings in the requested State.
Article 9
Where the requesting State indicates its decision to forward a request for proceedings, the requested State may apply all the provisional measures, including remand in custody, whose application would be permitted by its law if the offence concerning which the proceedings are requested had been committed within its territory.
Where the requesting State indicates its decision to forward a request for proceedings and where the competence of the requested State is based solely on Article 4, the requested State may apply all the provisional measures under this Agreement at the request of the requesting State. Moreover, the requested State may not remand the suspected person in custody unless:
a) the laws of the requesting State and of the requested State authorise remand in custody for the offence and
b) there are reasons to fear that the suspected person might abscond or interfere with the evidence.
For the purposes of provisional measures, the requesting State shall submit to the requested State the necessary documents using any appropriate means of which there is a written record.
When signing this Agreement or depositing the instrument of ratification, acceptance or approval thereof, each Member State may state in a declaration the documents referred to in the third paragraph of this Article which it requires for remand in custody and the time limit within which the request for proceedings, together with the documents referred to in Article 12, must be submitted.
Article 10
The requested State shall inform the requesting State of the discontinuance of proceedings or of any decision delivered at the end of the proceedings including whether that decision presents an obstacle to further proceedings according to the law of the requested State. It shall, at the request of the requesting State, forward a copy of the written decision.
Article 11
In the requested State, the sanction applicable to the offence shall be that laid down by the law of that State unless that law provides otherwise. Where the competence of the requested State is based solely on Article 4, the sanction incurred in that State may not be more severe than the sanction laid down by the law of the requesting State.
Article 12
The request for proceedings shall be made in writing and accompanied by:
a) the original or a certified copy of the criminal file, a statement of the facts of the case and, where appropriate, any other relevant documents;
b) a copy of the relevant legislation or, where this is not possible, a statement of the relevant law.
The requesting State shall also inform the requested State in writing of any procedural act performed or measures taken in the requesting State after the transmission of the request which have a bearing on the proceedings. This information shall be accompanied by any relevant documentation.
Article 13
The documents to be produced shall be drawn up in the language or one of the languages of the requesting State.
Any Member State may, in a declaration, reserve the right to require that pertinent documents mentioned in Article 9 or 12 be translated in its language or one of its official languages. The other Member States may apply the rule of reciprocity.
Article 14
1. Requests for proceedings and any relevant communications shall be exchanged between Ministry of Justice of the requesting State and Ministry of Justice of the requested State.
2. By virtue of particular agreements or, in their absence, in case of emergency, requests and relating documents may be transmitted directly between the judicial authorities of the requesting State and those of the requested State.
3. In case of emergency and by virtue of particular agreements, requests for proceedings and relating documents may be transmitted through the international criminal police organisation (Interpol) or through any appropriate channels leaving a written record, including telecopy.
4. As foreseen in paragraphs 2 and 3, a copy of the mentioned documents will be transmitted to the Ministry of Justice of the requested State unless this State has declared that such transmission is not required.
5. The methods of transmission shall not exclude diplomatic channels.
Article 15
1. In relations between Member States which are parties to the European Convention on mutual assistance in criminal matters, concluded at Strasbourg on 20 April 1959, and the European Convention on the transfer of proceedings in criminal matters concluded at Strasbourg on 15 May 1972, the Benelux Treaty on extradition and mutual assistance in criminal matters, concluded at Brussels on 27 June 1962 and the Treaty between the Kingdom of Belgium, the Grand Duchy of Luxembourg and the Kingdom of the Netherlands on the transfer of proceedings, concluded at Brussels on 11 May 1974, this Agreement shall apply only where it supplements the provisions of those Conventions or facilitates application of the principles enshrined therein.
2. This Agreement shall replace the provisions of previous bilateral agreements governing the same subjects between two Member States. These Member States may, however, mutually agree to maintain in force certain provisions of these bilateral agreements.
Article 16
1. This Agreement shall be open for signature by the Member States. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. The instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Ministry of Foreign Affairs of the Italian Republic.
2. This Agreement shall enter into force 90 days after the deposit of the instruments of ratification, acceptance or approval by all the States which are members of the European Communities at the date on which this Agreement is opened for signature.
3. Each Member State may, when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, or at any later date until the entry into force of this Agreement, declare that this Agreement shall apply to it in its relations with Member States that have made the same declaration 90 days after the date of deposit.
4. A Member State that has not made such a declaration may apply the Agreement with other Contracting Member States on the basis of bilateral agreements.
5. The Ministry of Foreign Affairs of the Italian Republic shall notify all the Member States of any signature, deposit of instruments or declaration.
Article 17
This Agreement shall be open for accession by any State which becomes a member of the European Communities. The instruments of accession shall be deposited with the Ministry of Foreign Affairs of the Italian Republic. This Agreement shall enter into force for any State acceding thereto 90 days after the deposit of its instrument of accession.
The Ministry of Foreign Affairs of the Italian Republic shall transmit a certified copy to the Government of each Member State.
DALĪBVALSTIS,
ŅEMOT VĒRĀ ciešās attiecības starp to tautām,
UZSVEROT VĒLMI paplašināt tiesu iestāžu sadarbību, veidojot Eiropu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Vienoto Eiropas aktu tiek garantēta personu brīva pārvietošanās,
ŅEMOT VĒRĀ 21.pantu Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās, kas noslēgta Strasbūrā, 1959.gada 20.aprīlī,
BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par to, ka minēto noteikumu piemērošanas nolūkā tie ir jāpapildina ar tādiem sīkāk izstrādātiem noteikumiem par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kuri veicinātu taisnīgu tiesas spriešanu un samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad pastāv piekritības konflikti,
BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par to, ka tiesvedības nodošanā krimināllietās ir jāņem vērā iesaistīto personu intereses, jo īpaši cietušo intereses,
PATUROT PRĀTĀ Eiropas Konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas noslēgta Strasbūrā, 1972.gada 15.maijā,
ir vienojušās par turpmāko.
1. pants
1. Šajā nolīgumā "nodarījums" ir:
— darbības, kas ir noziedzīgi nodarījumi;
— darbības, kas ir administratīvie pārkāpumi vai administratīvu aktu pārkāpumi, par kuriem paredzēts naudas sods, ar nosacījumu, ka gadījumā, ja nodarījums ir pārvaldes iestādes kompetencē, attiecīgajai personai ir iespēja vērsties tiesu iestādē.
2. Parakstot šo Nolīgumu vai deponējot tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, dalībvalstis var deklarācijā norādīt tos nodarījumus, uz kuriem tās paredz neattiecināt šo nolīgumu. Pārējās dalībvalstis var piemērot savstarpējības principu.
Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atbilstīgi tās tiesību aktiem ir saukt pie atbildības par kādu nodarījumu, var iesniegt lūgumu īstenot tiesvedību dalībvalstij, kuras pilsonis ir aizdomās turētā persona, dalībvalstij, kurā pašlaik atrodas aizdomās turētā persona vai dalībvalstij, kurā pastāvīgi dzīvo aizdomās turētā persona.
1. Tiesvedību lūguma saņēmējā dalībvalstī var īstenot vienīgi tad, ja darbība, ar ko pamato lūgumu īstenot tiesvedību, būtu nodarījums, ja tiktu izdarīts šajā dalībvalstī.
2. Ja nodarījumu izdarījusi lūguma iesniedzējas dalībvalsts publiskā dienestā esoša persona vai ja tas izdarīts pret minētās dalībvalsts publiskā dienestā esošu personu, publiska rakstura iestādi vai īpašumu, tad pret šo nodarījumu lūguma saņēmējā dalībvalstī vēršas tāpat, kā pret nodarījumu, ko izdarījusi tās dalībvalsts publiskā dienestā esoša persona vai kas izdarīts personām, iestādēm vai īpašumu, kas lūguma saņēmējā dalībvalstī atbilst nodarījuma objektam.
Šā nolīguma piemērošanas nolūkā lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetencē ir atbilstoši tās tiesību aktiem saukt pie atbildības par nodarījumiem, kas minēti iepriekšējos pantos saistībā par kuriem iesniegti lūgumi īstenot tiesvedību.
Dalībvalstis paplašina savstarpējo sadarbību krimināllietās, ietverot arī pasākumus, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai, lai uzklausītu iesaistītās personas, jo īpaši cietušos.
Lūguma saņēmēja valsts lemj par to, vai saistībā ar lūgumu būtu jāveic kādas darbības, un tūlīt par to informē lūguma iesniedzēju valsti. Tiesvedību reglamentē lūguma saņēmējas valsts spēkā esošie tiesību akti.
Ja lūguma saņēmēja valsts ir pieņēmusi lūgumu īstenot tiesvedību pret personu, kas tiek turēta aizdomās par nodarījumu, lūguma iesniedzēja valsts izbeidz pret šo personu tiesvedību par to pašu nodarījumu. Tomēr lūguma iesniedzēja valsts atgūst savu jurisdikciju, ja lūguma saņēmēja valsts, kas pieņēmusi lēmumu pārtraukt tiesvedību, atbilstīgi 10.pantam dara zināmu lūguma iesniedzējai valstij, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem šāds lēmums nav šķērslis turpmākai tiesvedībai.
Jebkādas darbības, kas tiesvedības vai pirmstiesas izmeklēšanas nolūkā veiktas kādā dalībvalstī saskaņā ar tajā spēkā esošajām tiesību normām, vai jebkādas darbības, kas pārtrauc vai aptur noilguma termiņu, tāpat ir spēkā kādā citā valstī tāpat kā tad, ja tās būtu likumīgi veiktas šajā valstī.
Ja vienīgi lūguma saņēmējas valsts tiesību akti prasa, lai tiktu iesniegta sūdzība vai izmantots kāds cits tiesvedības ierosināšanas veids, tad šīs formalitātes ir jāveic termiņā, kas noteikts lūguma saņēmējas valsts tiesību aktos, un pēdējai minētajai par to jāinformē lūguma iesniedzēja valsts. Termiņš sākas dienā, kad lūguma saņēmēja valsts pieņem lūgumu īstenot tiesvedību.
Ja lūguma iesniedzēja valsts informē par lēmumu iesniegt lūgumu īstenot tiesvedību, tad lūguma saņēmēja valsts var piemērot tādus pagaidu pasākumus, tostarp apcietinājumu, kuru piemērošana būtu atļauta atbilstoši tās tiesību aktiem, ja nodarījums, attiecībā uz kuru lūdz īstenot tiesvedību, būtu izdarīts tās teritorijā.
Ja lūguma iesniedzēja valsts informē par lēmumu iesniegt lūgumu īstenot tiesvedību un ja lūguma saņēmējas valsts jurisdikciju pamato vienīgi 4.pants, tad lūguma saņēmēja valsts saskaņā ar šo nolīgumu var piemērot drošības līdzekļus pēc lūguma iesniedzējas valsts pieprasījuma. Turklāt lūguma saņēmēja valsts nedrīkst aizdomās turēto personu apcietināt, izņemot, ja
a) lūguma iesniedzējas valsts un lūguma saņēmējas valsts tiesību akti atļauj apcietināšanu par attiecīgu nodarījumu un
b) ir iemesls bažām par to, ka aizdomās turētā persona varētu izvairīties no izmeklēšanas un tiesas vai traucēt patiesības noskaidrošanu.
Attiecībā uz drošības līdzekļu piemērošanu lūguma iesniedzēja valsts iesniedz lūguma saņēmējai valstij vajadzīgos dokumentus, izmantojot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku reģistrāciju.
Parakstot šo nolīgumu vai deponējot tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, dalībvalstis var deklarācijā norādīt tos šā panta trešajā daļā minētos dokumentus, kurus tā prasa iesniegt saistībā ar apcietināšanu, kā arī termiņu, kurā jāiesniedz lūgums īstenot tiesvedību un 12.pantā minētie dokumenti.
Lūguma saņēmēja valsts informē lūguma iesniedzēju valsti par tiesvedības izbeigšanu, kā arī par jebkādu nolēmumu, kas pieņemts, beidzot tiesvedību, tostarp par to, vai saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem šāds nolēmums ir šķērslis turpmākai tiesvedībai. Pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma tā nosūta rakstiska nolēmuma kopiju.
Sodam, kas paredzēts par attiecīgo nodarījumu, ir jābūt noteiktam lūguma saņēmējas valsts likumos, ja vien minētie likumi neparedz ko citu. Ja lūguma saņēmējas valsts jurisdikciju pamato vienīgi 4. pants, tad šajā valstī piespriestais sods nedrīkst būt bargāks par sodu, kas paredzēts lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktos.
Lūgumu īstenot tiesvedību iesniedz rakstiski un tam pievieno:
a) krimināllietas materiālu oriģināleksemplāru vai apliecinātu kopiju, lietas faktu izklāstu un, vajadzības gadījumā, citus attiecīgus dokumentus;
b) attiecīgo tiesību aktu kopijas vai, ja tas nav iespējams, norādi uz attiecīgajiem tiesību aktiem.
Lūguma iesniedzēja valsts rakstiski informē lūguma saņēmēju valsti arī par jebkādām procesuālajām darbībām vai pasākumiem, kas veikti lūguma iesniedzējā valstī pēc lūguma nosūtīšanas un kuri varētu iespaidot tiesvedību. Šo informāciju papildina ar visiem attiecīgajiem dokumentiem.
Iesniedzamos dokumentus sagatavo lūguma iesniedzējas valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.
Ikviena dalībvalsts var, iesniedzot deklarāciju, paturēt tiesības prasīt, lai 9. vai 12.pantā minētie attiecīgie dokumenti tiek iztulkoti tās valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām. Pārējās dalībvalstis var piemērot savstarpējības principu.
1. Apmaiņa ar lūgumiem īstenot tiesvedību un visiem attiecīgajiem paziņojumiem notiek starp lūguma iesniedzējas valsts Tieslietu ministriju un lūguma saņēmējas valsts Tieslietu ministriju.
2. Pamatojoties uz īpašiem nolīgumiem vai, ja tādu nav, steidzamos gadījumos, lūgumus un attiecīgos dokumentus var nosūtīt un saņemt tieši lūguma iesniedzējas valsts un lūguma saņēmējas valsts tiesu iestādes.
3. Steidzamos gadījumos, kā arī atbilstīgi īpašiem nolīgumiem lūgumus īstenot tiesvedību un attiecīgos dokumentus var nosūtīt ar Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) starpniecību, vai arī izmantojot jebkādus atbilstīgus saziņas līdzekļus, kas nodrošina rakstisku reģistrāciju, tostarp telekopiju.
4. Kā noteikts otrajā un trešajā daļā, minēto dokumentu kopijas nosūtīs lūguma saņēmējas valsts Tieslietu ministrijai, ja vien šī valsts nav deklarējusi, ka tāda nosūtīšana nav vajadzīga.
5. Nosūtīšanai var izmantot arī diplomātiskos kanālus.
1. Attiecībās starp dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas puses Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās, kura noslēgta Strasbūrā, 1959.gada 20.aprīlī, un Eiropas Konvencijā par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas noslēgta Strasbūrā, 1972.gada 15.maijā, kā arī Beniluksa Līgumā par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās, kas noslēgts Briselē, 1962.gada 27.jūnijā, un Līgumā par tiesvedības nodošanu, kas 1974.gada 11.maijā Briselē noslēgts starp Beļģijas Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti, šo nolīgumu piemēro vienīgi tiktāl, ciktāl tas papildina minētos nolīgumus vai arī veicina tajos ietverto principu īstenošanu.
2. Šis nolīgums aizstāj iepriekšējos divpusējos nolīgumus, kas reglamentēja tos pašu jautājumus attiecībās starp jebkurām divām dalībvalstīm. Tomēr šīs dalībvalstis var savstarpēji vienoties par to, ka patur spēkā dažus tādu divpusēju nolīgumu noteikumus.
16. pants
1. Šo nolīgumu var parakstīt dalībvalstis. To ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Itālijas Republikas Ārlietu ministrijai.
2. Šis nolīgums stājas spēkā 90 dienas pēc dienas, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus ir deponējušas visas valstis, kas ir Eiropas Kopienu dalībvalstis dienā, kad šis nolīgums tiek atvērts parakstīšanai.
3. Ikviena dalībvalsts deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vai jebkurā laikā pēc tam līdz šī nolīguma spēkā stāšanās dienai var deklarēt, ka šis nolīgums ir piemērojams šīs valsts attiecībās ar pārējām dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas to pašu 90 dienas pēc šādas deklarācijas deponēšanas.
4. Dalībvalstis, kas nav iesniegušas šādu deklarāciju, var nolīgumu piemērot attiecībā uz pārējām līgumslēdzējām dalībvalstīm, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem.
5. Itālijas Republikas Ārlietu ministrija informē dalībvalstis par visām parakstīšanām, dokumentu deponēšanām vai deklarācijām.
Šim nolīgumam var pievienoties ikviena valsts, kas kļūst par Eiropas Kopienu dalībvalsti. Pievienošanās dokumentus deponē Itālijas Republikas Ārlietu ministrijai. Attiecībā uz valstīm, kas pievienojas šim nolīgumam, tas stājas spēkā 90 dienas pēc pievienošanās dokumenta deponēšanas.
Itālijas Republikas Ārlietu ministrija dalībvalstu valdībām nodod apliecinātas kopijas.
 |
 |
 |
 |