Darbības ar dokumentu
Šis likums nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas darbību.
(Preambula ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. un 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
1. pants. Policija
Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.
(08.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.1994.)
2. pants. Policijas darbinieks
Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu policijas iestādē (apakšvienībā) vai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, vai Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā, kurai ir speciālā dienesta pakāpe un kura ir devusi zvērestu.
Policijas darbinieks ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.
(23.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2002. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)
3. pants. Policijas uzdevumi
Policijas uzdevumi ir:
— garantēt personu un sabiedrības drošību;
— novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
— atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus;
— likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā;
— savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos.
Nevienam nav tiesību iejaukties policijas rīcībā, kad tā pilda savus pienākumus, izņemot iestādes un amatpersonas, kuras tieši tam pilnvarojis likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
4. pants. Policijas darbības tiesiskais pamats
Policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī pašvaldību lēmumi, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.
(05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
5. pants. Policijas darba organizācijas un darbības principi
Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.
Policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.
Personu tiesību un brīvību un valsts interešu vienlīdzīgas aizsardzības nolūkā policijas darbinieki nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā un uz dienesta laiku policijā aptur savu piederību pie tām.
Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība.
Policija dod iespēju aizturētajām un apcietinātajām personām realizēt tiesības uz juridisko palīdzību un, ja šīs personas vēlas, nekavējoties paziņo viņu atrašanās vietu ģimenei un darbavietas vai mācību iestādes administrācijai. Policija nodrošina aizturēto un apcietināto personu veselības aizsardzību, veic neatliekamus pasākumus medicīniskās palīdzības sniegšanai un šo personu īpašuma aizsardzībai.
6. pants. Atklātums policijas darbībā
Policija dienesta interesēs par savu darbību informē valsts un pašvaldību iestādes, kā arī iedzīvotājus.
Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras ir valsts vai cits ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kuras satur komercnoslēpumu vai patentu noslēpumu. Aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus bez prokurora vai izziņas iestādes priekšnieka atļaujas, kā arī materiālus, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju.
Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras aizskar cilvēku personisko dzīvi, kā arī fizisko un juridisko personu godu un cieņu, ja šī darbība nenotiek tiesiskās kārtības nostiprināšanas un izmeklēšanas interesēs.
Policijai ir jāatsauc ziņas, ko tā izplatījusi par personām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, ja tās neatbilst patiesībai. Atsaukums mēneša laikā jāizplata tādā pašā veidā, kādā tika izplatītas nepatiesās ziņas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
7. pants. Policijas sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām
Valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas sniedz palīdzību policijai tās pienākumu izpildē.
Policija sadarbojas ar uzņēmumiem, kuri pilda apsardzes funkcijas, ar uzņēmumu, iestāžu un organizāciju civilās drošības dienestiem (ugunsdzēsības, satiksmes drošības un citiem dienestiem), kā arī ar pašvaldību iestāžu, veselības aizsardzības, sociālās patronāžas un žēlsirdības dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.
8. pants. Policijas starptautiskā sadarbība
Policija sadarbojas ar citu valstu policiju (miliciju), starptautiskajām organizācijām, savienībām vai kopienām, kā arī piedalās starptautiskajās misijās un operācijās saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Lēmumu par policijas darbinieku piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās pieņem Ministru kabinets.
Kārtību, kādā policijas darbiniekus norīko un nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī to finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.04.2003.)
8.1 pants. Policijas sakaru virsnieki
Valsts policijas priekšniekam un Drošības policijas priekšniekam ir tiesības nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu veikšanai sakaru virsniekus.
Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus darba samaksai un normatīvajos aktos noteiktajām sociālajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:
1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;
2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;
3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;
4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;
5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.
Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:
1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;
2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;
3) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumus;
4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;
5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.
Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.
Šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.
(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)
9. pants. Policijas darbinieka vispārīgie pienākumi
Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
10. pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi
Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:
1) nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās sabiedriskajās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību;
2) reģistrēt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un par personām, kas tos izdarījušas, kā arī par notikumiem, kuri apdraud sabiedrības drošību, un nekavējoties reaģēt uz tiem, kā arī ziņot kompetentām amatpersonām par uzzinātajiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskajām nelaimēm un citiem), kuri apdraud personu, sabiedrības vai valsts drošību;
3) sniegt medicīnisko un citu neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;
4) saskaņā ar likuma prasībām izdarīt izziņu, nodrošināt noteiktā kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu cilvēku personību un identificētu līķus;
5) izpildīt tiesas nolēmumus, prokurora lēmumus un norādījumus, kas saistīti ar meklēšanas un izmeklēšanas darbību veikšanu;
6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības;
7) savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā;
8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām;
9) saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem apsargāt objektus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; kontrolēt apsardzes funkciju izpildīšanai izveidoto uzņēmumu darbību;
10) veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai īpašniekam;
11) regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli;
12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā;
13) (izslēgts ar 14.04.2005. likumu);
14) (izslēgts ar 06.12.2001. likumu);
15) (izslēgts ar 15.06.2000. likumu);
16) gādāt par liecinieku, cietušo, citu personu un to ģimenes locekļu drošību, kā arī par viņu mantas apsardzību, ja apdraudēta šo personu dzīvība, veselība vai manta sakarā ar palīdzību, ko tās sniegušas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā;
17) izpildīt tiesu (tiesnešu), prokuroru lēmumus par to personu piespiedu atvešanu, kuras izvairās no ierašanās pēc izsaukuma, kā arī izpildīt tiesu lēmumus par apcietinājumu;
18) reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus.
Ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos, kā arī ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997., 23.10.1997., 15.06.2000., 06.12.2001., 20.06.2002., 27.05.2004. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
11. pants. Policijas darbinieka papildpienākumi
Policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt:
1) deputātiem, deputātu kandidātiem, kā arī valsts iestāžu amatpersonām, ja tiek traucēta to likumīgā darbība;
2) veselības aizsardzības un veterināruzraudzības iestādēm — karantīnas pasākumu veikšanā epidēmiju un epizootiju gadījumos;
3) ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām, Sabiedrības veselības dienesta epidemiologiem un valsts sanitārajiem inspektoriem — to personu piespiedu atvešanā apsekošanai vai ārstēšanai, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai veneriskajām slimībām, ir sociāli bīstami psihiski slimas, kā arī to personu atvešanā un apsardzē ārstniecības iestādē, par kurām ir pietiekams pamats secināt, ka tās ir inficētas ar imūndeficīta vīrusu (HIV) vai infekcijas slimībām, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets, ja tās izvairās no ierašanās ārstniecības iestādē;
4) cietumu iestādēm — likumpārkāpumu novēršanā un izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanā šajās iestādēs;
5) ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem — profilakses pasākumu veikšanā un ugunsgrēku dzēšanā, kā arī glābšanas darbos;
6) karaspēka daļām un iestādēm — nozaudēto un izlaupīto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu iedzīvotājiem bīstamu vielu, izstrādājumu un priekšmetu meklēšanā;
7) autotransporta un pilsētas elektrotransporta kontroles dienestiem — transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā;
8) vides aizsardzības un muitas iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei — to likumīgajā darbībā;
9) Valsts robežsardzei — ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000., 06.12.2001. un 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)
12. pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības
Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:
1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;
2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;
3) izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu;
4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības;
5) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim;
6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma;
7) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;
8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm;
81) aizturēt līdz nodošanai kompetentām iestādēm personas, kas pārkāpušas ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu prasības;
9) nogādāt medicīnas iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, — nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;
10) aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas medicīnas vai policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai;
11) aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un uzturēt tās policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī;
12) nogādāt policijas iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, turēt tās policijas iestādē līdz notikušā apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām;
13) veikt to personu uzskaiti, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus vai kuru meklēšana ir izsludināta, kā arī veikt uzskaiti par tiem priekšmetiem un faktiem, kuri nepieciešami policijas uzdevumu pildīšanai;
14) reģistrēt, iegūt pirkstu nospiedumus, citus personu identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, fotografēt un filmēt personas, kuras apcietinātas, apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, administratīvi arestētas, kā arī personas, kuras izdarījušas citus likumpārkāpumus, ja tās apzināti pretojas personības noskaidrošanai;
15) uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses;
16) jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība;
jebkurā diennakts laikā iekļūt iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un personām piederošās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.
Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā pantā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.
Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās personām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām piederošās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai;
17) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;
18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus) pēc Valsts policijas priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;
19) izdarīt lidmašīnu pasažieru rokas bagāžas un citas bagāžas pārbaudi, bet, ja nepieciešams, arī pasažieru apskati, izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu un viņu bagāžas pārbaudi un apskati;
20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;
201) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;
21) ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu;
22) savlaicīgai noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai veikt operatīvās meklēšanas pasākumus likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, arī iesaistot personas slepenā sadarbībā;
23) noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai ir izdarīti šādi noziedzīgi nodarījumi:
pārbaudīt uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotam personām, bet, ja tās izvairās, — kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pavadītājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, ja ir pārkāpts likums; pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu pusfabrikātu un produkcijas paraugus: līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu;
veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;
pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;
24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;
25) (izslēgts ar 14.04.2005. likumu);
26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai personām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;
27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošos vietējo sakaru līdzekļus;
28) bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi;
29) izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu aizturēšanā;
30) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, uz kurām tiek vai var tikt attiecināta piespiedu izraidīšana no valsts.
Kārtību, kādā policijas darbinieki izmanto šajā pantā noteiktās tiesības, nosaka iekšlietu ministrs, ja ar likumu vai valdības lēmumu nav noteikts citādi.
Kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996., 20.03.1997., 15.06.2000., 04.10.2001., 06.12.2001., 27.05.2004. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
13. pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus
Policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:
1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;
3) atbrīvotu ķīlniekus;
4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;
5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas un uzturēšanas laikā savaldītu aizturētās un apcietinātās personas un notiesātos, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;
6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
Speciālo līdzekļu veidu un fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.
Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un policijas darbinieku dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos.
Policijai šajā likumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Veselības ministriju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997., 15.06.2000. un 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.)
14. pants. Policijas darbinieka tiesības pielietot šaujamieroci
Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.
Policijas darbiniekam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Policijas darbinieka rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.
Policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:
1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2) atbrīvotu ķīlniekus;
3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;
5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.
Policijas darbiniekam ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.
Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.
Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:
uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;
tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;
notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai notiek apcietināto bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā.
Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai policijas darbinieku dzīvību.
Policijas darbiniekam ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, kuras policijas darbinieks var saprast kā vardarbības mēģinājumu, mēģina tuvoties policijas darbiniekam tuvāk par viņa norādīto attālumu, policijas darbiniekam ir tiesības pielietot šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.
Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
15. pants. Policijas struktūra un pakļautība
Policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas un pašvaldības policijas.
Valsts policija un Drošības policija katra savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija — attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Valsts policija un Drošības policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esošas iestādes.
Policijas sastāvdaļa ir arī Latvijas Policijas akadēmijas policijas ierindas un komandējošais sastāvs, kas darbojas saskaņā ar akadēmijas Satversmi un reglamentiem, kuri noteikti Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos sadarbojas ar Valsts policiju.
(13.05.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
16. pants. Valsts policija
Valsts policijas sastāvā ietilpst Valsts policijas centrālais aparāts un tam pakļautās struktūrvienības.
Valsts policijai ir savs karogs. Valsts policijas struktūrvienībām var būt savi karogi.
(Trešā daļa izslēgta ar 13.05.1999. likumu.)
(20.03.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1999.)
17. pants. Kārtības policija
Kārtības policija sastāv no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes, tai pakļautiem Ceļu policijas un apvienības "Apsardze" dienestiem, teritoriālo, transporta policijas iestāžu kārtības policijas apakšvienībām, kā arī policijas iecirkņiem, un tās uzdevums ir garantēt sabiedrisko kārtību, apkarot noziedzību un apsargāt atsevišķus objektus.
(20.03.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. un 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2002.)
18. pants. Kriminālpolicija
Kriminālpolicija sastāv no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, teritoriālo un citu policijas iestāžu kriminālpolicijas apakšvienībām.
Kriminālpolicijas funkcijās ietilpst noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana, to personu meklēšana, kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts, kā arī kriminālistikas speciālistu piedalīšanās nodrošināšana izmeklēšanas darbībās.
Kriminālpolicija pilda savus pienākumus, sadarbojoties ar kārtības policiju un pašvaldības policiju, ir tiesīga iepazīties ar visiem materiāliem, kuri ir kārtības policijas un pašvaldības policijas iestādēs, un pārņemt no kārtības policijas savā lietvedībā jebkuru lietu par noziedzīgiem nodarījumiem un personām, kuras tos izdarījušas. Ja tiek organizēta noziedzīgu nodarījumu atklāšana un veikti pasākumi to personu aizturēšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kārtības policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem obligāti jāievēro kriminālpolicijas amatpersonu norādījumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. un 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
19. pants. Pašvaldības policija
Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju.
Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:
1) likumpārkāpumu profilakse;
2) palīdzības sniegšana sociālajā reabilitācijā personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas un ierobežošanas vietām vai kuras ārstējas no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības;
3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;
4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;
5) Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Ja pašvaldība neveido savu policiju, šā panta 1.—4. punktā minētos pienākumus izpilda Valsts policija.
Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.
Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.
Pašvaldības policijai tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12. panta 1.—6., 8.—12., 15., 17., 20., 21., 24. un 26.—28. punktā minētās tiesības, kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus, asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus, dienesta suņus un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekam.
Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības Latvijas Republikas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā saņemt, glabāt un nēsāt šaujamieročus un šā likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot tos.
Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina iekšlietu ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992., 08.06.1994., 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000. un 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)
20. pants. Valsts policijas centrālā aparāta un tam pakļauto apakšvienību kompetence
Valsts policijas centrālais aparāts:
1) nosaka policijas darba organizācijas un darbības prioritāros virzienus;
2) pilnveido policijas darba tiesisko reglamentāciju;
3) vada Valsts policijas darbu, saskaņo policijas darbību ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, pārstāv un aizstāv policijas darbinieku profesionālās intereses Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijās;
4) realizē vienotu organizatorisko, kadru un zinātniski tehnisko politiku Valsts policijas darbības sfērā, komplektē policijas vadošo sastāvu, veic Valsts policijas personālsastāva uzskaiti, organizē policijas darbinieku mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu;
5) koordinē un kontrolē kārtības policijas un kriminālpolicijas darbību; sniedz nepieciešamo palīdzību policijas iestādēm;
6) izstrādā noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas programmas;
7) vada policijas spēku un līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālos masu pasākumos;
8) (izslēgts ar 15.06.2000. likumu);
9) veido valsts informācijas fondus, operatīvo un kriminālistisko uzskaiti;
10) nosaka vienotus lietvedības noteikumus, kā arī materiāltehniskās apgādes kārtību;
11) sadarbojas ar citu valstu policiju (miliciju) un starptautiskajām organizācijām noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas jautājumos;
12) piedalās ceļu satiksmes drošības standartu izstrādāšanā un saskaņošanā.
Kārtības policijas un kriminālpolicijas pārvaldes un nodaļas:
1) vada policijas darbu attiecīgajā republikas pilsētā, rajonā, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta darbības zonā; koordinē policijas dienestu un iecirkņu darbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, kā arī sabiedrības drošības garantēšanā;
2) vada noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu, noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanu;
3) savas darbības zonā koordinē kārtības policijas, kriminālpolicijas un pašvaldības policijas darbu, kā arī policijas sadarbību ar pašvaldībām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem;
4) izraugās kandidātus mācībām Latvijas Republikas iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.
Policijas iecirknis ir Latvijas Republikas Valsts policijas sistēmas pamatvienība, kuras darbinieki izpilda visus šā likuma 9., 10. un 11. pantā minētos pienākumus, izņemot tos, kas tieši ietilpst Valsts policijas centrālā aparāta, pārvalžu un nodaļu kompetencē.
Instrukcijas par policijas pilnvaru nošķiršanu Valsts policijas ietvaros izdod Valsts policijas priekšnieks.
Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijā un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997., 15.06.2000., 20.06.2002. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
21. pants. Kārtība, kādā policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata
Valsts policijas un Drošības policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs vadošajos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.
Valsts policijas darbinieku un Drošības policijas darbinieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(Trešā un ceturtā daļa izslēgta ar 15.06.2000. likumu.)
Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus apstiprina amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome tikai pēc tam, kad ir saņemta iekšlietu ministra piekrišana attiecīgās kandidatūras apstiprināšanai. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.
Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad dome (padome) atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.
Pirms pašvaldības policistu iecelšanas amatā iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā tiek pārbaudīta viņu atbilstība ieņemamajam amatam; viņiem jāapgūst profesionālās apmācības kurss un jānokārto attiecīgie eksāmeni.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994., 20.03.1997. un 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
22. pants. Policijas darbinieka tiesiskā aizsardzība
Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Policijas darbinieks neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.
Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
23. pants. Policijas darbinieka darbības garantijas
Policijas darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja policijas darbinieks ir saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.
Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.
Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.
Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.
Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.
(Sestā daļa izslēgta ar 19.12.2002. likumu.)
Zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka vai tuvu viņa radinieku mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.
Ja Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.
Policijas darbinieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis, bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.
Policijas darbinieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997., 04.10.2001., 20.06.2002., 19.12.2002. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005. Vienpadsmitā daļa stājas spēkā 01.01.2006. Sk. pārejas noteikumu.)
24. pants. Valsts policijas un Drošības policijas darbinieka nodrošināšana ar dzīvojamo telpu
Valsts policijai un Drošības policijai ir tiesības pirkt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus, kā arī celt dzīvojamās mājas Valsts policijas un Drošības policijas darbinieku vajadzībām.
Pašvaldība pēc Valsts policijas vai Drošības policijas iestādes lūguma var nodrošināt Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieku, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, ar dzīvojamo telpu dienesta vietas tuvumā.
Kārtību, kādā Valsts policijas vai Drošības policijas darbiniekam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, piešķirama kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī kompensācijas apmēru nosaka iekšlietu ministrs.
(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)
25. pants. Citu garantiju piešķiršana policijas darbiniekam
Policijas darbiniekam ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu.
Policijas darbiniekam ir tiesības ārpus kārtas iekārtot valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs savus bērnus sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.
Pašvaldības var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas policijas darbiniekam.
Policijas darbiniekam, kurš nosūtīts vai atrodas dienesta komandējumā, ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus jebkura veida transportlīdzekļos, kā arī iekārtoties viesnīcā, uzrādot komandējuma un dienesta apliecību.
Policijas darbiniekam, kurš dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no budžeta līdzekļiem.
Policijas darbiniekam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar invaliditāti, arodslimību tiek saglabāti šajā likumā noteiktie atvieglojumi un garantijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994. un 24.01.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.02.2002.)
26. pants. Policijas darbinieka darba laiks un darba samaksa
Policijas darbiniekam noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, policijas darbinieku pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma var iesaistīt darbā virs noteiktās darba laika normas.
Policijas darbinieks par dienestu policijā saņem darba samaksu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par speciālo amata (dienesta) pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru veidus un apmērus atbilstoši dienesta apstākļiem nosaka Ministru kabinets.
Policijas darbiniekam, kurš šajā dienestā nostrādājis mazāk par 10 gadiem, piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — četras kalendāra nedēļas, pēc 10 dienesta gadiem — piecas, pēc 20 dienesta gadiem — sešas, bet pēc 25 dienesta gadiem — septiņas kalendāra nedēļas.
Pensiju policijas darbiniekam piešķir saskaņā ar likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un citiem normatīvajiem aktiem par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām. Uz policijas kalpotāju, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, attiecas likums "Par valsts pensijām".
Policijas darbinieki dienesta laikā ir daļējā valsts apgādībā. Apgādes nosacījumus un normas reglamentē Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994., 24.11.1994., 05.12.1996. un 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
27. pants. Policijas darbinieka atbildība
Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz augstākas personas rīkojumu vai tādiem izņēmuma apstākļiem kā karastāvoklis vai kara draudi, draudi nacionālajai drošībai, valsts iekšējā politiskā nestabilitāte vai uz ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.
Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo policijas darbinieku no atbildības.
Kriminālsodu policijas darbinieks izcieš saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, taču atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
Par administratīvo pārkāpumu policijas darbinieks tiek saukts pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2001. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
28. pants. Policijas personālsastāvs
Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.
Policijas dienestā nedrīkst pieņemt personu, kas ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs. Izņēmuma gadījumos šādas personas var pieņemt policijas dienestā uz darba līguma pamata un uz noteiktu laiku, ja to prasa nepieciešamība veikt konkrētus uzdevumus, izmantojot šo personu profesionālās zināšanas.
Policijas darbinieka pienākums ir nelokāmi pildīt likuma prasības, ievērot profesionālās ētikas normas, respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpēties par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņiem palīdzību, darboties noteikti un mērķtiecīgi, netaupot savus spēkus, bet, ja nepieciešams, nežēlot arī savu dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus. Šo prasību nepildīšana nav savienojama ar dienestu policijā.
Visi policijas darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši viņu ieņemamam amatam un speciālajai dienesta pakāpei.
Policijas darbiniekam ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.
Policijas darbinieka uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1994., 23.05.1996., 05.12.1996., 13.05.1999., 15.06.2000. un 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.)
29. pants. Policijas darbinieka zvērests
Policijas darbinieks, stājoties amatā, dod zvērestu:
"Es, ......., stājoties policijas dienestā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un godīgi pildīt tās likumus, apsolu nesaudzēt spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs, — arī dzīvību Latvijas Republikas labā."
30. pants. Policijas darbinieka palīgi
Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.
Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumus, viņu tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)
31. pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi
Policijas dienestā parasti pieņem personas, kuras beigušas Iekšlietu ministrijas izglītības iestādes vai Latvijas Policijas akadēmiju.
Personas, kuras pieņemtas dienestā Valsts policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet dienestam nepieciešamo tiesisko un profesionālo sagatavošanu.
Policijas darbinieku elementāro apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu var veikt uz līguma pamata arī citu valstu policijas mācību iestādēs.
Policijas dienesta pildīšanas kārtību, arī speciālo dienesta pakāpju nosaukumus, to piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt:
1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem — ar iekšlietu ministra lēmumu;
2) pārējiem policijas darbiniekiem — attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu.
Darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar:
1) paša vēlēšanos;
2) izdienas laika sasniegšanu;
3) likumā noteiktā vecuma sasniegšanu;
4) veselības stāvokli — pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par nederīgumu dienestam;
5) darbinieku skaita samazināšanu;
6) ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē;
7) neatbilstību dienestam pēc atestācijas rezultātiem;
8) disciplīnas pārkāpumiem;
9) spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
10) darbinieka nāvi.
(Septītā daļa izslēgta ar 14.04.2005. likumu.)
Policijas darbinieku pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992., 05.12.1996., 20.03.1997., 23.10.1997., 04.11.1999., 15.06.2000., 29.05.2003. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
32. pants. Policijas darbinieka formas tērps
Policijas darbiniekam bez maksas tiek izsniegts vienota parauga formas tērps. Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes apstiprina Ministru kabinets.
Policijas darbiniekam viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, bet kriminālpolicijas darbiniekam — arī speciālu žetonu. Pie policijas darbinieka formas tērpa redzamā vietā jābūt piestiprinātam viņa uzvārdam un personiskajam numuram, bet pie pašvaldības policijas darbinieka formas tērpa — arī attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
33. pants. Policijas darbinieka stimulēšana un atbildība
Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam piemērojami šādi apbalvojumi un dienesta atzinības veidi:
pateicības izteikšana;
apbalvošana ar vērtīgu balvu vai naudas prēmiju;
apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršana līdz 10 dienām;
apbalvošana ar goda rakstu;
agrāk uzlikta disciplinārsoda pirmstermiņa noņemšana.
Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam var piešķirt arī citus atzinības apliecinājumus.
Par dienesta pienākumu izpildē parādīto varonību un drosmi un citiem izciliem nopelniem policijas darbinieku var ieteikt Latvijas Republikas valsts apbalvojuma piešķiršanai.
Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu policijas darbinieks tiek saukts pie disciplināras, administratīvās, materiālās vai kriminālās atbildības. Policijas darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, materiālās un kriminālās atbildības. Policijas darbiniekam piemēro šādus disciplinārsodus:
piezīmi;
rājienu;
speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;
brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam;
pazemināšanu amatā;
atlaišanu no dienesta sakarā ar neatbilstību policijas dienestam.
Apbalvojumu piešķiršanas, dienesta atzinības izteikšanas un disciplinārsodu piemērošanas kārtību policijas darbiniekam nosaka Iekšlietu iestāžu disciplinārreglaments, ko apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
34. pants. Valsts policijas finansēšana
Valsts policijas finanšu līdzekļus veido:
1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;
2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām.
(05.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997., 23.10.1997., 04.11.1999., 19.12.2002. un 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
35.pants. Valsts policijas un Drošības policijas materiāltehniskā apgāde
Normas, pēc kādām Valsts policija un Drošības policija nodrošināmas ar tehniku, sakaru līdzekļiem, bruņojumu, speciālajiem līdzekļiem, ekipējumu, datortehniku un programmnodrošinājumu, transportlīdzekļiem un to ekspluatācijai nepieciešamajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.
(14.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2005.)
36. pants. Valsts policijas nodrošināšana ar dienesta telpām
Dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta valsts iestādēs un uzņēmumos izvietotās Valsts policijas iestādes un apakšvienības ar telpām nodrošina attiecīgā valsts iestāde vai uzņēmums. Šajā gadījumā policijas dienesta ēku ekspluatācijas izdevumus sedz attiecīgā valsts iestāde vai uzņēmums.
(08.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 10.04.1997.)
37. pants. Pašvaldības policijas finansēšana un materiāltehniskā apgāde
Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, bet to materiāltehnisko apgādi veic pašvaldību iestādes un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija par pašvaldību līdzekļiem.
38. pants. Policijas darbības kontrole
Policijas darbību kontrolē Ministru kabinets, iekšlietu ministrs un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros.
(05.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)
39. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu policijas darbībā
Uzraudzību pār likumu ievērošanu policijas darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
14.04.2005. likuma "Grozījumi likumā "Par policiju""
Pārejas noteikums:
"Šā likuma 5.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī."
(Minētais grozījums 23.pantā (14.04.2005. likuma 5.pants) tiks iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2006.)
 |
 |
 |
 |