Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 94

Par iedzīvotāju sociālo aizsardzību sakarā ar jauno mazumcenu un pakalpojumu tarifu ieviešanu galvenajām tautas patēriņa precēm un pasažieru pārvadājumiem

 

Lai nodrošinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību apstākļos, kad ir noteiktas jaunas mazumcenas galvenajām tautas patēriņa precēm, tai skaitā bērnu precēm, un jauni pakalpojumu tarifi pasažieru pārvadājumiem atbilstoši Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 28. marta lēmuma Nr. 85 «Par mazumcenu grozīšanu tautas patēriņa precēm un pārtikas precēm» 1. pielikumam, kā arī apvienotu agrāk pieņemtos Valdības lēmumus šajos jautājumos, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Paaugstināt strādājošiem darba algu viņu pamatdarba vietā par 90 rubļiem mēnesī, ieskaitot paaugstinājumu par 66 rubļiem no 1991. gada 1. janvāra un papildus par 24 rubļiem no 1991. gada 1. aprīļa.

Visos valsts uzņēmumos, organizācijās un iestādēs (izņemot organizācijas un iestādes, ko finansē no PSRS budžeta), kā arī kolhozos un lauku starpsaimniecību uzņēmumos un organizācijās, Latvijas republikāniskajā celtniecības apvienībā «Laukceltnieks», zvejnieku kolhozos un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kultūras, fiziskās kultūras un sporta iestādēs darba algu par 24 rubļiem paaugstina no valsts un attiecīgo vietējo budžetu līdzekļiem.

2. Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma «Par sociālo nodokli» 4. panta 6. punktu un Latvijas Republikas likuma «Par iedzīvotāju nodokli» 4. panta 18. punktu, no darba algas izmaksām par 1991. gada pirmo ceturksni neieturēt ienākuma nodokli no strādājošiem un neaplikt darba devējus ar sociālo nodokli par šī lēmuma 1. punktā norādīto darba algas pieaugumu līdz 66 rubļiem mēnesī.

Ar 1991. gada 1. aprīli šī lēmuma 1. punktā noteikto darba algas paaugstinājumu ieskaita darba algas apmērā, nosakot vidējo izpeļņu, kā arī apliek darba devējus ar sociālo nodokli.

Atzīt par nepieciešamu noteikt no 1991. gada 1. aprīļa ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu pamatdarba vietā 190 rubļu apmērā mēnesī. Iesniegt attiecīgu likumprojektu Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

3. Noteikt no valsts budžeta izmaksājamus ikmēneša pabalstus ģimenēm ar bērniem:

3.1. par katru bērnu līdz 8 gadu vecumam - 60 rubļu, ieskaitot pabalstu 40 rubļu no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 20 rubļu;

3.2. par katru bērnu no 8 līdz 15 gadu vecumam - 75 rubļus, ieskaitot pabalstu 50 rubļu no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 25 rubļus;

3.3. par katru vispārizglītojošās skolas skolēnu, vecāku par 15 gadiem, - 75 rubļus, ieskaitot pabalstu 50 rubļu no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 25 rubļus.

4. Papildus šī lēmuma 3.1. apakšpunktā noteiktajam pabalstam saglabāt pabalstu 50 rubļu apmērā no sociālas apdrošināšanas budžeta par katru bērnu vecumā no 3 gadiem līdz mācību uzsākšanai skolā, bet ne ilgāk kā līdz 7 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas bērnu iestādi.

Piešķirt tiesības vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām atsevišķos gadījumos atcelt šī pabalsta izmaksu, ja tas netiek izmantots, lai nodrošinātu bērna audzināšanu. Noteikt, ka vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas nav tiesīgas šīs pilnvaras nodot citām iestādēm.

5. Izmaksāt no sociālās apdrošināšanas budžeta ikmēneša pabalstus mātēm, kuras kopj bērnu (bērnus):

5.1. līdz 1,5 gadu vecumam - 124 rubļus, ieskaitot pabalstu 100 rubļu no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 24 rubļus;

5.2. no 1,5 līdz 3 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas bērnu iestādi, - 94 rubļus, ieskaitot pabalstu 70 rubļu no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 24 rubļus.

6. Noteikt ar 1991. gada 1. aprīli vienreizēju no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izmaksājamu pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu 250 rubļu par katru bērnu.

7. Visus pabalstus, kuri noteikti šī lēmuma 3., 4., 5. un 6. punktā, izmaksā neatkarīgi no vecāku darba stāža un darba algas lieluma, bet 3. punktā noteiktos pabalstus arī neatkarīgi no vecāku darbavietas.

Pabalstu, kurš noteikts šī lēmuma 4. punktā mātei vai personai, kas viņu aizvieto, izmaksā attiecīgā vietējā sociālās nodrošināšanas nodaļa.

Pabalstus, kuri noteikti šī lēmuma 3., 5. un 6. punktā, izmaksā darbavietā, kurā strādā māte vai persona, kas viņu aizvieto. Ja māte vai persona, kas viņu aizvieto, nestrādā, šos pabalstus izmaksā attiecīgā vietējā sociālās nodrošināšanas nodaļa.

8. Noteikt nestrādājošiem pensionāriem ikmēneša piemaksu 66 rubļus pie pensijas, kāda viņiem aprēķināta atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par valsts pensijām», ieskaitot piemaksu 46 rubļus no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 20 rubļu.

Izmaksai nestrādājošiem Iekšlietu ministrijas sistēmas pensionāriem ikmēneša pabalstu 46 rubļu apmērā par 1991. gada pirmo ceturksni.

Strādājošiem pensionāriem piemērojami šī lēmuma 1. un 2. punktā minētie noteikumi.

9. Noteikt piemaksu pie stipendijas 61 rubli mēnesī augstāko mācību iestāžu studentiem un aspirantiem, vidējo speciālo mācību iestāžu un arodvidusskolu audzēkņiem, ieskaitot piemaksu 45 rubļus no 1991. gada 1. janvāra un papildus no 1991. gada 1. aprīļa vēl 16 rubļus.

Noteikt ar 1991. gada 1.aprīli ikmēneša pabalstu 60 rubļu apmērā audzēkņiem, kuri neatrodas valsts apgādībā, nesaņern stipendiju un nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī studentiem, kuri veselības stāvokļa dēļ ir akadēmiskajā atvaļinājumā un nestrādā. Minēto pabalstu izmaksā mācību iestādes stipendiju fonda ietvaros.

Tautas izglītības ministrijai līdz 1991. gada 10. aprīlim noteikt šī pabalsta izmaksas kārtību.

10. Sociālās nodrošināšanas ministrijai, Finansu ministrijai un Ekonomikas ministrijai līdz 1991. gada 10. aprīlim precizēt savus attiecīgos instruktīva rakstura dokumentus par šī lēmuma 1., 3., 4., 5. un 6. punktā noteikto sociālās aizsardzības pasākumu realizācijas kārtību.

11. Sociālās nodrošināšanas ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Veselības aizsardzības ministrijai un Tautas izglītības ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju un Tieslietu ministriju mēneša laikā izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par pabalstu sistēmu republikā kopumā un normatīvo aktu sistematizāciju šajā jautājumā, ņemot vērā republikas ekonomisko un demogrāfisko stāvoklī.

12. Sakarā ar šī lēmuma pieņemšanu atzīt par spēku zaudējušiem republikas Valdības lēmumus un rīkojumus saskaņā ar pievienoto sarakstu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1991. gada 5. aprīlī

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 5. aprīļa lēmumu Nr. 94

 Spēku zaudējušo republikas Valdības lēmumu un rīkojumu
SARAKSTS

Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi:

1. 1963. gada 2. decembra lēmums Nr. 700 «Par pabalstu izmaksu obligātajā karadienestā esošo karavīru bērniem» (Ziņotājs, 1964, Nr. 6).

2. 1970. gada 28. augusta lēmums Nr. 480 «Par kārtību, kādā piešķirami un izmaksājami pabalsti grūtniecēm un daudzbērnu un vientuļajām mātēm» (Ziņotājs, 1971, Nr. 4).

3. 1974. gada 17. oktobra lēmums Nr. 569 «Par Nolikuma par kārtību, kādā piešķirami un izmaksājami bērnu audzināšanas pabalsti mazāk nodrošinātām ģimenēm apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1974, Nr. 51).

4. 1979. gada 31. jūlija lēmums Nr. 403 «Par ikmēneša valsts pabalstu piešķiršanu un izmaksu personām, kurām nav tiesību saņemt valsts pensiju».

5. 1981. gada 28. aprīļa lēmums Nr. 249 «Par pasākumiem valsts palīdzības palielināšanai ģimenēm, kurām ir bērni» (Ziņotājs, 1981, Nr. 28).

6. Ar 1983. gada 5. maija lēmumu Nr. 244 apstiprināto Grozījumu un papildinājumu sociālās nodrošināšanas jautājumos pieņemtajos Latvijas PSR Valdības lēmumos (Ziņotājs, 1983, Nr. 22) 6. punkts.

7. 1984. gada 24. aprīļa lēmuma Nr. 218 «Par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem» (Ziņotājs, 1984, Nr. 24) 1.5. apakšpunkts, šī lēmuma pielikumā esošo Pamatnoteikumu nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem 42. punkts un ar šo lēmumu apstiprināto Grozījumu, kādi izdarāmi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksas jautājumos pieņemtajos Latvijas PSR Valdības lēmumos, 4. punkts.

8. 1985. gada 23. jūlija lēmuma Nr. 399 «Par pirmkārt veicamajiem pasākumiem maznodrošināto pensionāru un ģimeņu materiālās labklājības uzlabošanai un gādības pastiprināšanai par vientuļajiem vecajiem pilsoņiem» (Ziņotājs, 1985, Nr. 35) 1.6. apakšpunkta otra, ceturtā un piektā rindkopa, 2. un 16. punkts.

9. Ar 1985. gada 25. jūlija lēmumu Nr. 391 apstiprināto Grozījumu Latvijas PSR Valdības lēmumos par komisiju un padomju darbu, kas izveidotas ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumiem (Ziņotājs, 1985, Nr. 35), 2. punkts.

10. 1986. gada 4. februāra lēmums Nr. 43 «Par valsts pabalsta, kāds noteikts vientuļajām mātēm, izmaksāšanu atraitnēm, kurām ir bērni, bet kuras nesaņem viņiem apgādnieka zaudējuma gadījuma pensiju» (Ziņotājs, 1986, Nr. 14).

11. 1986. gada 4. februāra lēmums Nr. 44 «Par pabalstu apmēra palielināšanu obligātā karadienesta karavīru bērniem» (Ziņotājs, 1986, Nr. 14).

12. 1986. gada 9. jūlija lēmuma Nr. 253 «Par pasākumiem tālākai dzīves apstākļu uzlabošanai invalīdiem no bērnības» (Ziņotājs, 1986, Nr. 37) 1.1. apakšpunkta pirmā rindkopa.

13. 1986. gada 5. novembra lēmuma Nr. 394 «Par papildpasākumiem palīdzības sniegšanai mazapgādātām ģimenēm ar trim un vairāk bērniem, kurus audzina tikai viens no vecākiem» 3., 4. un 5. punkts.

14. 1990. gada 27. jūlija lēmuma Nr. 77 «Par ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda līdzekļu izlietošanu» (Ziņotājs, 1990, Nr. 37) 1., 2., 3., 4. punkts un 5.1. apakšpunkts.

15. 1990. gada 28. decembra lēmums Nr. 238 «Par naudas izmaksām iedzīvotājiem sakarā ar jauno valsts mazumtirdzniecības cenu ieviešanu maizei, pienam, gaļai un izstrādājumiem no šiem produktiem» (Ziņotājs, 1991, Nr. 5/6).

16. 1991. gada 15. janvāra lēmums Nr. 16 «Par papildpasākumiem republikas iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai sakarā ar jauno valsts mazumtirdzniecības cenu ieviešanu uz atsevišķiem pārtikas produktiem».

Latvijas PSR Ministru Padomes rīkojumi:

1. 1975. gada 17. marta rīkojums Nr. 163-r.

2. 1982. gada 9. marta rīkojums Nr. 131-r (Ziņotājs, 1982, Nr. 24).

3. 1983. gada 11. novembra rīkojums Nr. 668-r.

4. 1984. gada l0. janvāra rīkojums Nr. 18-r (Ziņotājs, 1984, Nr. 17).