Latvijas Republikas
Augstākās Padomes
NOTA
Kopš 1990. gada septembra Latvijas Republikas teritorijā noziedzīgu darbību izvērš PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka sevišķās nozīmes milicijas vienība. Šis bruņotais PSRS Iekšlietu ministrijas formējums sistemātiski veic vardarbīgas akcijas, nogalina un pazemo cilvēkus, laupa un tīši iznīcina valsts un pilsoņu īpašumu.
Latvijas Republikas augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas par to ir vairākkārt informējušas PSRS prezidentu un valdību, pieprasot vienību izformēt vai izvest no Latvijas. Latvijas Republikas likumīgo prasību ignorēšana ļauj secināt, ka sevišķās nozīmes milicijas vienības saglabāšana Latvijas teritorijā ir PSRS politikas sastāvdaļa un tās nolūks ir uzturēt politisko spriedzi un destabilizēt situāciju Latvijā. Šāda PSRS institūciju nostāja robežojas ar līdzdalību noziegumos un veicina to izdarīšanu.
1991. gada 23. un 24. maijā tika izdarīta plaša iepriekš plānota un sagatavota akcija pret Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas muitas dienestiem. Tā izpaudās bandītiskos sevišķās nozīmes milicijas vienības uzbrukumos muitas punktiem. Uzbrucēji ņirgājās par milicijas un muitas darbiniekiem, piekāva viņus, atņēma personas dokumentus un muitas dokumentus, iznīcināja, sabojāja un nolaupīja dažādas mantas, nodedzināja muitas telpas, kā arī pazemoja personas, kas pirms uzbrukuma izgāja muitas pārbaudi, iznīcināja un nolaupīja viņu personiskās mantas.
PSRS iekšlietu ministra B. Pugo paziņojumi, kuros viņš vienas dienas laikā sākumā noliedz, bet pēc tam atzīst, ka šīs vienības uzbrukumi muitas posteņiem patiešām notikuši, liecina, ka PSRS iekšlietu ministrs nespēj kontrolēt sevišķās nozīmes milicijas vienības darbību.
Par visiem šiem faktiem Latvijas Republikas Prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietas, taču sevišķās nozīmes milicijas vienības locekļi ļaunprātīgi izvairās no izmeklēšanas un draud ar bruņota spēka lietošanu.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Latvijas Republikas Augstākā Padome kategoriski pieprasa:
1) nekavējoties izformēt vai izvest no Latvijas Republikas sevišķās nozīmes milicijas vienību;
2) nodrošināt vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Šo prasību neizpildīšanas gadījumā visa atbildība jāuzņemas PSRS prezidentam.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1991. gada 29. maijā