Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 95

Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas nodrošināšanu

Lai nodrošinātu iedzīvotāju pirktspējas aizsardzību sakarā ar patēriņa cenu pieaugumu un realizētu iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 27. marta lēmumam «Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju», Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt:

1.1. iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas pamatprincipus (1. pielikums) ;

1.2. iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas pagaidu metodiku (2. pielikums).

2. Valsts statistikas komitejai līdz 1991. gada 18. jūlijam:

2.1. veikt patēriņa cenu indeksa aprēķinu par 1991. gada II ceturksni, pamatojoties uz izstrādāto minimālo patēriņa grozu vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju (3. pielikums), un nodrošināt patēriņa cenu indeksa publikāciju laikrakstā «Diena»;

2.2. izdarīt aprēķinu par valsts uzņēmumos, organizācijās un iestādēs strādājošo vidējo naudas ienākumu izmaiņām republikas tautsaimniecībā, arī sadalījumā pa līdzekļu avotiem un nozarēm,

3. Sociālās nodrošināšanas ministrijai līdz 1991. gada 18. jūlijam izdarīt aprēķinus par pensionāru sadalījumu atkarībā no piešķirtās pensijas veida un apmēra, kā arī personām, kuras saņem valsts sociālos pabalstus, un noteikt nepieciešamo valsts sociālās apdrošināšanas budžeta apjomu.

4. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 5. aprīļa lēmumu Nr. 94 «Par iedzīvotāju sociālo aizsardzību sakarā ar jauno mazumcenu un pakalpojumu tarifu ieviešanu tautas galvenajām patēriņa precēm un pasažieru pārvadājumiem» noteikt no 1991. gada 1. aprīļa:

minimālo stundas tarifa likmi - 1,13 rubļu;

minimālās mēneša amatalgas apmēru - 190 rubļu.

5. Ministrijām, resoriem, uzņēmumiem un organizācijām veikt nepieciešamos organizatoriskos pasākumus kolektīvo un individuālo darba līgumu slēgšanai (pārskatīšanai), paredzot tajos:

5.1. minimālās stundas tarifa likmes ievērošanu;

5.2. saskaņotu administrācijas un arodorganizācijas darbību darba samaksas līmeņa pārskatīšanā.

6. Noteikt, ka darba devējiem (uzņēmumu administrācijai) ir jāuzsāk sarunas par darba samaksas izmaiņām ar arodbiedrībām vai citām strādājošo pārstāvniecības organizācijām, ja patēriņa cenu pieaugums pārsniedz vidējās darba samaksas pieaugumu uzņēmumā vairāk nekā par 7% ceturksnī. Strādājošo pārstāvniecības organizāciju prasības pārskatīt kolektīvos darba līgumus atzīstamas par nepamatotām, ja patēriņa cenu un vidējās darba samaksas pieauguma starpība uzņēmumā (organizācijā) nepārsniedz 7% ceturksnī.

7. Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju līdz 1991. gada 1. jūnijam sagatavot Latvijas Republikas likumprojektu un grozījumus spēkā esošajā likumdošanā par darba strīdu risināšanas kārtību darba samaksas jautājumos.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMAN1S

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1991. gada 8. aprīlī

 

1. pielikums
Latvijas Republikas
Ministru Padomes
1991. gada 8. aprīļa lēmumam Nr. 95

 IEDZĪVOTĀJU NAUDAS IENĀKUMU INDEKSĀCIJAS PAMATPRINCIPI

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas būtība un mērķi

Iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācija ir naudas ienākumu pārrēķināšanas mehānisms, lai aizsargātu iedzīvotāju pirktspēju sakarā ar patēriņa preču cenu un maksas pakalpojumu tarifu (turpmāk - «patēriņa cenu») pieaugumu.

2. Tiesības uz ienākumu indeksāciju

Tiesības uz ienākumu indeksāciju ir:

2.1. algotu darbu strādājošiem Latvijas Republikas visu uzņēmējdarbības formu un īpašnieku uzņēmumos;

2.2. personām, kuras saņem ienākumus no Latvijas Republikas vai pašvaldību budžetiem un Latvijas Republikas vai pašvaldību ārpusbudžetu fondiem;

2.3. Latvijas Republikas sabiedrisko organizāciju algotiem darbiniekiem;

2.4. personām, uz kurām attiecas šo pamatprincipu 14. punktā paredzētie noteikumi.

3. Indeksējamie naudas ienākumi

Indeksējami ir šādi personu naudas ienākumi:

3.1. darba samaksa;

3.2. pensijas;

3.3. stipendijas;

3.4. valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, ieskaitot pabalstus par bērniem;

3.5. šo pamatprincipu 11. punktā paredzētie maksājumi.

Indeksācija neattiecas uz iedzīvotāju ienākumiem no uzņēmējdarbības un īpašuma.

4. Naudas ienākumu indeksācijas pamats

Naudas ienākumu indeksācijas pamats ir patēriņa cenu indekss. Patēriņa cenu indekss ir rādītājs, kas raksturo vērtības izmaiņas lielumu noteiktā laikposmā fiksētam patēriņa preču un pakalpojumu atlases kopumam (grozam).

Patēriņa cenu indeksu aprēķina atbilstoši apstiprinātajam patēriņa preču un pakalpojumu grozam. Tajā ietver tās preces un pakalpojumus, kuru cenu un tarifu pieaugumu valsts garantē ievērot, nosakot naudas ienākumu indeksāciju.

5. Nosacījumi naudas ienākumu indeksācijai

Naudas ienākumus indeksē tai gadījumā, ja laikposmā kopš iepriekšējās indeksācijas patēriņa cenu un naudas ienākumu (pensijas, pabalsti, stipendijas, darba samaksa) pieaugumu tempu starpība pārsniedz noteikto līmeni.

Naudas ienākumu indeksāciju veic, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko pēc patēriņa cenu indeksa publicēšanas (ja sasniegts noteiktais starpības līmenis).

6. Valsts kompetence naudas ienākumu indeksācijā

Latvijas Republikas valsts institūcijas nodrošina pensiju, sociālās apdrošināšanas pabalstu un stipendiju indeksāciju un attiecīgi minimālās darba samaksas līmeņa noteikšanu.

II. NAUDAS IENĀKUMU INDEKSĀCIJAS KĀRTĪBA

7. Darba samaksas indeksācija

Darba samaksas indeksāciju risina darba devēji un darba ņēmēji kolektīvajos vai individuālajos darba līgumos, pamatojoties uz darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tā kvalifikāciju, darba apstākļiem, apjomu un raksturu, patēriņa cenu indeksu un valsts noteikto minimālo darba samaksu, kuras ievērošana obligāta visiem darba devējiem.

Organizācijās un iestādēs, kuru darbību finansē no Latvijas Republikas un pašvaldību budžetiem, katram strādājošam indeksē to viņa darba samaksas daļu, kas atbilst minimālajam darba samaksas līmenim. Ievērojot budžeta līdzekļus, Latvijas Republikas Ministru Padome var noteikt augstāku indeksācijas līmeni.

Darba samaksas indeksāciju iestādēs un organizācijās risina uzņēmumu un organizāciju vadītāji un darba ņēmēji kolektīvajos vai individuālajos darba līgumos, pamatojoties uz darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tā kvalifikāciju, darba apstākļiem, apjomu un raksturu, kā arī valsts noteikto minimālo darba samaksu.

8. Naudas ienākumu indeksācija sabiedrisko organizāciju algotiem darbiniekiem

Naudas ienākumu indeksācijas kārtību un apmērus sabiedrisko organizāciju algotiem darbiniekiem nosaka attiecīgā organizācija patstāvīgi.

9. Pensiju indeksācija

Katram pensionāram indeksē to viņa pensijas daļu, kas atbilst minimālajai pensijai. Ievērojot budžeta līdzekļus, Latvijas Republikas Ministru Padome var noteikt augstāku indeksācijas līmeni.

10. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu indeksācija

Pārejošās darbnespējas, grūtniecības un dzemdību pabalstu apmērus, kā arī apmērus tiem pabalstiem, ko izmaksā darbiniekiem sakarā ar štatu samazināšanu, nosaka palielinot attiecīgo pabalstu aprēķināšanai izmantojamās izpeļņas lielumu proporcionāli minimālās darba algas pieaugumam attiecīgajā mēnesī, par kuru saņem pabalstu.

Pārējos valsts noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstus pārskata reizi pusgadā, ņemot vērā attiecīgo preču un pakalpojumu sadārdzinājumu un ievērojot esošos budžeta līdzekļus.

11. Atlīdzības par iegūto sakropļojumu vai kaitējumu veselībai un atlīdzības apgādnieka zaudējuma gadījumā indeksācija

Naudas atlīdzību, ko juridiskās un fiziskās personas maksā par zaudējumu sakarā ar iegūto sakropļojumu vai citu kaitējumu veselībai, kā arī atlīdzību apgādnieka zaudējuma gadījumā, indeksē pilnā apmērā.

12. Stipendiju indeksācija

Tiek indeksēts kopējais stipendiju fonds, ko iedala attiecīgajām mācību iestādēm. Konkrēto stipendijas lielumu nosaka mācību iestādes patstāvīgi.

 III. CITI NOTEIKUMI

13. Līdzekļu avoti indeksācijai

Līdzekļi naudas ienākumu indeksācijai tiek nodrošināti no tiem finansēšanas avotiem, no kuriem šie ienākumi tiek izmaksāti.

Uzņēmumi un organizācijas, kas strādā atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par uzņēmējdarbību» un realizē produkciju un pakalpojumus par starpvaldību nolīgumos vai ārvalstīs fiksētām cenām un tarifiem, par darbinieku naudas indeksācijas līdzekļu avotiem vienojas ar Latvijas Republikas Ministru Padomi.

14. Naudas ienākumi, kuru indeksāciju regulē starpvaldību nolīgumi

No citu valstu (arī PSRS) budžetiem finansēto organizāciju, iestāžu un uzņēmumu darbinieku, kā arī pensionāru, kuri saņem ar citu valstu (arī PSRS) likumiem noteiktās pensijas, ienākumu indeksācijas kārtību, nosacījumus un līdzekļu avotus nosaka starpvaldību nolīgumi.

15. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi par naudas ienākumu indeksāciju, kuri ienākumu saņemšanas vietā mēneša laikā nav atrisināti, izšķirami likumdošanā noteiktajā kārtībā.

16. Indeksācijas izejas datu publicēšanas kārtība

Valsts statistikas komitejas aprēķināto patēriņa cenu indeksu un naudas ienākumu (darba samaksas, pensiju, pabalstu, stipendiju) pieauguma izmaiņas, kā arī Latvijas Republikas Ministru Padomes noteikto minimālo darba samaksas līmeni un citus indeksācijai nepieciešamos izejas datus publicē Valdības noteiktajā laikrakstā katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 18. datumam.

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

 

2. pielikums
Latvijas Republikas
Ministru Padomes
1991. gada 8. aprīļa lēmumam Nr.  95

 IEDZĪVOTĀJU NAUDAS IENĀKUMU INDEKSĀCIJAS PAGAIDU METODIKA

I. PATĒRIŅA CENU INDEKSA APRĒĶINĀŠANAS KĀRTĪBA

1. Vispārīgie noteikumi:

1.1. iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas pamats ir patēriņa cenu indekss, kura aprēķināšanas metodikā tiek izmantota ārzemju pieredze un starptautiskās darba organizācijas rekomendācijas;

1.2. patēriņa cenu indekss ir rādītājs, kas atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu atlases fiksēta kopuma (patēriņa groza) vērtības izmaiņu pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu.

2. Patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai lietotā formula:

 2.1. patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai lieto šādu formulu:

p1- preces vienības cena (sniegto pakalpojumu tarifs) patēriņa grozā pārskata periodā;

p0 - preces vienības cena (sniegto pakalpojumu tarifs) patēriņa grozā bāzes periodā;

q0 - patēriņa grozā pārstāvēto preču (sniegto pakalpojumu) fiziskais apjoms (naturālā izteiksmē) bāzes periodā.

Patēriņa cenu indeksa aprēķina piemērs minēts 5. punktā;

2.2. par patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas pamatu kalpo patēriņa preču cenu un iedzīvotājiem sniegto maksas pakalpojumu tarifu individuālie indeksi. Tos aprēķina, pamatojoties uz atlasīto preču (pakalpojumu) - pārstāvju cenu un tarifu izmaiņu ikmēneša reģistrācijas datiem, Preču (pakalpojumu) - pārstāvju atlasei jāatbilst patēriņa groza attiecīgo viendabīgo preču grupu (pārstāvju) sastāvam, ko izmanto minimālā patēriņa noteikšanai. Preču (pakalpojumu) - pārstāvju sarakstu Valsts statistikas komiteja saskaņo ar Ekonomikas ministriju.

Ar preci - pārstāvi saprot visplašāk pieprasīto (dominējošo) preci katrā no preču grupām, kas ir viendabīga pēc lietošanas nozīmes.

3. Patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas informācijas bāze:

3.1. informācija par cenām:

3.1.1. par izejas bāzi visiem cenu indeksa aprēķiniem kalpo sākotnēja (pirmatnēja) informācija par cenām. Uz šī pamata notiek izejas rādītāju formēšana individuālo cenu indeksu sistēmai.

Informāciju par preču cenām un pakalpojumu tarifiem iegūst no republikas teritorijā atlasītiem bāzes (atbalsta) tirdzniecības un maksas pakalpojumu uzņēmumiem un organizācijām, tas ir, cenu reģistrācija notiek preču un pakalpojumu realizācijas vietās. Līdztekus lieliem bāzes uzņēmumiem jāizvēlas arī relatīvi mazi uzņēmumi, jo cenu dinamika dažāda lieluma uzņēmumos var būtiski atšķirties;

3.1.2. apsekotas tiek preces un maksas pakalpojumi, kas realizēti valsts un kooperatīvajā tirdzniecībā, tirgos, privātajos un citos tirdzniecības un maksas pakalpojumu uzņēmumos.

Patēriņa preču (pakalpojumu) -pārstāvju mazumtirdzniecības cenu un tarifu izmaiņu novērošanu veic speciāli šim mērķim sagatavoti cenu reģistrācijas darbinieki;

3.1.3. individuālos patēriņa preču un maksas pakalpojumu cenu un tarifu indeksus aprēķina, izmantojot patēriņa preču un iedzīvotājiem sniedzamo maksas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu un tarifu aprēķināšanas pagaidu metodiku, ko apstiprinājusi Valsts statistikas komiteja;

3.2. patēriņa cenu indeksa aprēķināšana paredz izmantot iedzīvotāju patēriņa izdevumu fiksēto struktūru bāzes periodā, kas atbilst minimālajam patēriņa grozam.

4. Patēriņa groza formēšana:

4.1. patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai nepieciešama detalizēta informācija par patēriņa groza struktūru, ko izmanto minimālā patēriņa aprēķināšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju;

4.2. minimālā patēriņa groza materiāli lietisko struktūru veido, lietojot statistiski normatīvo metodi.

Patēriņa groza vērtības lielumu nosaka, novērtējot tajā iekļautās preces un maksas pakalpojumus attiecīgās preču grupas vidējās pirkuma cenās.

5. Patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas kārtība:

5.1. patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai izmanto patēriņa grozā iekļauto preču (pakalpojumu) vērtības īpatsvarus procentos bāzes periodā un preču (pakalpojumu) individuālos cenu indeksus, kas aprēķināti, pamatojoties uz preču (pakalpojumu) - pārstāvju cenu izmaiņu reģistrācijas datiem;

5.2. patēriņa cenu indeksu par katru grozā iekļauto preču un pakalpojumu pozīciju iegūst, sverot šīs preces (pakalpojuma) īpatsvaru grozā (procentos) ar attiecīgo preču (pakalpojumu) individuālo cenu indeksu pārskata periodā.

Katras konkrētās preču grupas vai atsevišķas groza daļas indeksu iegūst, saskaitot šīs grupas attiecīgos preču indeksus, izsvērtus ar patēriņa groza struktūru. Tāpat vienlaicīgi saskaita arī šīs grupas preču īpatsvarus. Izdalot attiecīgās preču grupas svērto preču indeksu summu ar šīs grupas preču īpatsvaru summu, iegūst šīs preču grupas cenu indeksu. Attiecīgi agregējot groza atsevišķo daļu indeksus, iegūst visa groza patēriņa cenu indeksu.

Nosacīts piemērs groza pārtikas preču daļas indeksa aprēķināšanai:

Dotajā piemērā patēriņa cenu indekss pret bāzes periodu ir 1,189 vai 118,9 procenti;

5.3. Saskaņā ar starptautisko praksi patēriņa groza struktūra patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai paliek nemainīga ilgākam laikposmam. Taču apstākļos, kad radikāli mainās patēriņa prioritātes un struktūra, piemēram, sakarā ar krasu cenu izmaiņu, patēriņa groza struktūra tiek koriģēta biežāk;

5.4. patēriņa cenu indeksu, kuru lieto iedzīvotāju ienākumu indeksācijai, aprēķina reizi ceturksnī un publicē Valdības noteiktajā laikrakstā nākamā mēneša 18. datumā pēc pārskata perioda beigām.

 II. IEDZĪVOTĀJU NAUDAS IENĀKUMU INDEKSĀCIJA

6. Indeksācija - iedzīvotāju naudas ienākumu pārrēķināšanas mehānisms cenu pieauguma apstākļos, kas pamatojas uz patēriņa cenu indeksa lietošanu.

Indeksācijas mērķis ir aizsargāt iedzīvotām pirktspēju sakarā ar patēriņa preču cenu un maksas pakalpojumu tarifu pieaugumu:

6.1. indeksējamie iedzīvotāju naudas ienākumu veidi: darba samaksa, pensijas, pabalsti, stipendijas.

Indeksācija neattiecas uz personu ienākumiem no uzņēmējdarbības un īpašuma;

6.2. Latvijas Republikas Ministru Padome:

- nosaka patēriņa cenu un naudas ienākumu (darba samaksas, pensiju, pabalstu, stipendiju) pieauguma tempu starpības līmeni, kuru sasniedzot jāizdara iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācija;

- nodrošina pensiju un stipendiju indeksāciju:

- pārskata reizi pusgadā sociālās apdrošināšanas pabalstus;

- nosaka minimālo darba samaksas lielumu, kuru pārskata pēc katras indeksācijas;

6.3. iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijai, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksu, lieto formulu:

Dt= D0· I;

Dt - ienākumi pēc kārtējās indeksācijas.

D0 - ienākumi bāzes periodā (kopš iepriekšējās indeksācijas),

I - ienākumu indeksācijai lietojamais patēriņa cenu indekss.

Nosacīts piemērs

Pieņemam, ka Valdība noteikusi: naudas ienākumu Indeksācija veicama, patēriņa cenu un naudas ienākuma pieauguma tempu starpībai pārsniedzot 7%; minimālo darba algu - 166 rubļus mēnesī; minimālo pensiju - 146 rubļus mēnesī.

I. gadījums

A. Laikposmā kopš iepriekšējās indeksācijas

- patēriņa cenas pieaugušas par 10%,

- darba alga pieaugusi par 5%,

tātad patēriņa cenu un darba algas pieauguma starpība ir 5 procenti.

Šajā gadījumā kolektīvām prasībām indeksēt darba algu nav likumīga pamata (patēriņa cenu un naudas ienākuma pieauguma tempu starpība nepārsniedz 7%). Taču, ņemot vērā katra atsevišķa darba ņēmēja darba ražīgumu, darba apstākļus, darbaspēka piedāvājumu un pieprasījuma nosacījumus, var notikt sarunas ar uzņēmēju par darba algas izmaiņām.

Valdība pārskata minimālās darba algas lielumu un nosaka tās pieaugumu par 3-10%.

166 X 1,03=171 (rbļ.)

166 X 1,1 =182 (rbļ.)

B. Laikposmā kopš iepriekšējas indeksācijas

- patēriņa cenas pieaugušas par 10%,

- pensijas nav pieaugušas.

Tiek noteikta tās pensijas daļas, kas atbilst minimālajai pensijai, palielināšana vismaz par 3% (10%-7%=3%).

Ja pensija kopš iepriekšējās indeksācijas ir 180 rubļu mēnesī:

146 X 1,03 + 34=150 + 34-184 (rbļ.)

Atkarībā no sociālās apdrošināšanas budžeta resursiem to pensijas daļu, kas atbilst minimālajai pensijai, var palielināt līdz 10 procentiem.

Ja pensija kopš iepriekšējās indeksācijas ir 180 rubļu mēnesī:

146 X 1,1+34 = 161+34=195 (rbļ.)

Atkarībā no republikas valsts budžeta resursiem notiek stipendiju indeksācija (3-10%).

II. gadījums

A. Laikposmā kopš iepriekšējās indeksācijas

- patēriņa cenas pieaugušas par 15%;

- darba alga pieaugusi par 5%,

tātad patēriņa cenu un darba algas pieauguma starpība ir 10 procentu.

Šajā gadījumā uzņēmēja pienākums ir sākt sarunas ar darba ņēmējiem (jeb tos pārstāvošām organizācijām) par darba samaksas palielināšanu vismaz par 8% (15% -7% -8%) kopš iepriekšējās indeksācijas

340 X 1,08=367 (rbļ.)

vai vēl vismaz par 3%, ja kopš iepriekšējās indeksācijas darba alga ir jau pieaugusi par 5%,

340 X 1,05=357 (rbļ.)

357 X 1,03=367 (rbļ.)

Valdība pārskata minimālās darba algas lielumu, nosakot tās pieaugumu par 8-15%

166 x 1,08=179 (rbļ.)

166 X 1,15=191 (rbļ.)

Minimālā darba alga palielinās par 13-25 rubļiem.

Ja Valdība noteikusi darba algas indeksāciju minimālās darba algas apmērā valsts iestādēm un organizācijām, kuras finansē no republikas valsts budžeta, tad šo iestāžu un organizāciju darbiniekiem darba algas palielinās attiecīgi par 13-25 rubļiem kopš iepriekšējās indeksācijas

340 + 13 = 353 (rbļ.)

340 + 25=365 (rbļ.)

B. Laikposmā kopš iepriekšējās indeksācijas:

- patēriņa cenas pieaugušas par 15%,

- pensijas nav pieaugušas.

Tiek noteikta tās pensijas daļas, kura atbilst minimālajai pensijai, palielināšana vismaz par 8% (15%-7% =8%).

Ja pensija kopš iepriekšējās indeksācijas ir 180 rubļu mēnesi:

146 x1,08 + 34 = 158 + 34 = 192 (rbļ.)

Atkarībā no sociālās apdrošināšanas budžeta resursiem pensijas daļu, kas atbilst minimālajai pensijai, var palielināt! līdz 15 procentiem.

Ja pensija kopš iepriekšējās indeksācijas ir 180 rubļu mēnesī:

146 X 1,15+34=168+34 = 202 (rbļ.)

Atkarībā no republikas valsts budžeta resursiem notiek stipendiju indeksācija (8-15%);

6.4. Finansu ministrija kopīgi ar Ekonomikas ministriju pēc katras indeksācijas sagatavo priekšlikumus par grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», paredzot ar nodokli neapliekamā ienākuma pārskatīšanu atkarībā no minimālās darba samaksas līmeņa izmaiņām;

6.5. Pēc patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas reizi ceturksnī un pēc publicēšanas Valdības noteiktajā laikrakstā Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finansu ministriju un Sociālās nodrošināšanas ministriju aprēķina iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijai nepieciešamo līdzekļu apjomu.

Šo aprēķinu veikšanai tiek izmantoti:

- Valsts statistikas komitejas apkopotie aprēķina dati par iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un tautas saimniecībā nodarbināto skaitu pa samaksas līmeņiem, arī par valsts iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem;

- Sociālās nodrošināšanas ministrijas apkopotie dati par pensionāru skaitu pēc pensiju apmēriem, kā arī dati par pabalstu saņēmējiem.

Indeksācijas pasākumi tiek izstrādāti, ņemot vērā ekonomiskās iespējas - Valdības rīcībā esošos līdzekļus.

Naudas ienākumu indeksāciju veic, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko pēc patēriņa cenu indeksa publicēšanas (ja sasniegts noteiktais starpības līmenis).;

6.6. naudas ienākumu indeksācija tiek veikta no tiem līdzekļu avotiem, no kuriem tiek saņemti šie ienākumi (republikas valsts un pašvaldību budžeti, sociālās apdrošināšanas budžets, sabiedrisko organizāciju budžeti, uzņēmumu un organizāciju ienākumi).

Uzņēmumi un organizācijas, kas strādā atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par uzņēmējdarbību» un realizē produkciju un pakalpojumus par starpvaldību nolīgumos vai ārvalstīs fiksētām cenām un tarifiem, par darbinieku naudas ienākumu indeksācijas līdzekļu avotiem vienojas ar Latvijas Republikas Ministru Padomi;

6.7. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji (uzņēmēji) un strādājošie (darba ņēmēji) kolektīvajos un individuālajos darba līgumos (vienošanās starp strādājošiem un administrāciju) nosaka darba samaksas indeksācijas kārtību un apmērus, pamatojoties uz darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tā kvalifikāciju, darba apstākļiem, apjomu un raksturu, patēriņa cenu indeksu un minimālo darba samaksu, kuras ievērošana ir obligāta visiem darba devējiem;

6.8. sabiedriskās organizācijas patstāvīgi nosaka savu algoto darbinieku naudas ienākumu indeksācijas kārtību un apmērus, nodrošinot Valdības noteikto darba samaksas minimumu;

6.9. indeksācijas veikšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu aprēķina:

- valsts organizācijām un iestādēm, kuras tiek finansētas no republikas valsts budžeta līdzekļiem, - Finansu ministrija kopīgi ar attiecīgajām ministrijām un resoriem, ievērojot darba samaksas fondu, strādājošo skaitu un vidējo darba samaksu;

- valsts organizācijām un iestādēm, kuras tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, - pašvaldības;

- pensiju un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu indeksācijai - Sociālās nodrošināšanas ministrija;

6.10. pārejošās darbnespējas, grūtniecības un dzemdību pabalstu apmērus, kā arī apmērus tiem pabalstiem, ko izmaksā darbiniekiem sakarā ar štatu samazināšanu, nosaka, palielinot attiecīgo pabalstu aprēķināšanai izmantojamas izpeļņas lielumu proporcionāli minimālās darba algas pieaugumam attiecīgajā mēnesī, par kuru saņem pabalstu;

6.11. naudas atlīdzību, ko maksā juridiskās un fiziskās personas par zaudējumu sakarā ar iegūto sakropļojumu vai citu kaitējumu veselībai, arī apgādnieka zaudējuma gadījumā, indeksē pilnā apmērā;

6.12. indeksācijai tiek pakļauts stipendiju fonds kopumā. Konkrētas summas atsevišķiem studentiem nosaka mācību iestādes pēc stipendiju piešķiršanas noteikumiem, kas saskaņoti ar Tautas izglītības ministriju;

6.13. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, kuras tiek finansētas no citu valstu (arī PSRS) budžeta līdzekļiem, darbinieku algas, kā arī ar citu valstu (arī PSRS) likumiem noteikto pensiju indeksāciju nosaka saskaņā ar starpvaldību nolīgumiem.

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

 

3. pielikums
Latvijas Republikas
Ministru Padomes
1991. gada 8. aprīļa lēmumam Nr. 95

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

08.04.1991