Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1999.gada 9.novembrī Minskā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgums par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu un krievu valodā.
3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 16.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
ievērojot Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības 1994.gada 21.februāra Nolīgumu par tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības principiem un tiecoties attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību, balstoties uz vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma principiem,
nolūkā stiprināt un attīstīt transporta sakarus starp abām valstīm,
ievērojot ANO 1982.gada Jūras tiesību Konvenciju un ANO 1965.gada Konvenciju par kontinentālo valstu tranzīta tirdzniecību,
vienojās par sekojošo:
1. pants
Šajā Nolīgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:
• "osta" — norobežota Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotās teritorijas, kā arī iekšējo ūdeņu daļu, iekšējos un ārējos reidus un ostas sauszemes pievedceļus, kas aprīkoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravu apstrādes, transporta un ekspedīcijas darbību veikšanai un citai saimnieciskai darbībai;
• "kompetentās institūcijas" — attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Satiksmes ministriju vai citu tās pilnvarotu institūciju, attiecībā uz Baltkrievijas Republiku: dzelzceļa transporta jautājumos — Baltkrievijas dzelzceļu, cauruļvadu transporta jautājumos — Baltkrievijas valsts naftas un ķīmijas koncernu, citos jautājumos, ieskaitot vispārējo šī Nolīguma izpildes koordināciju — Transporta un komunikāciju ministriju;
• "krava" — jebkura krava, neatkarīgi no tās veida, izcelsmes un apjoma, ko uz Latvijas Republikas ostu tranzītam uz trešajām valstīm nosūtījusi Baltkrievijas Republikas juridiskā vai fiziskā persona, vai kas pienākusi Latvijas Republikas ostā no trešajām valstīm nosūtīšanai Baltkrievijas Republikas juridiskai vai fiziskai personai neatkarīgi no tās turpmākā maršruta;
• "bīstamā krava" — atbilst nozīmei, kas tiek izmantota daudzpusējos starptautiskajos līgumos attiecīgajos transporta veidos (jūras, dzelzceļa, automobiļu), kuru dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Puses;
• "transporta līdzekļi" — automobiļu un dzelzceļa ritošais sastāva, jūras, upju un gaisa kuģi un cauruļvadu transports;
• "tranzīta pārvadājumi" — Baltkrievijas Republikas kravu pārvadājumi cauri Latvijas Republikas teritorijai ar izeju pie jūras, kuru kustības maršruts sākas vai noslēdzas Baltkrievijas Republikas teritorijā.
Līgumslēdzējas Puses veicina tranzīta brīvības principa ievērošanu un atturas no jebkurām darbībām, kuras varētu kaitēt starptautisko transporta sakaru attīstībai.
1. Latvijas Republika kā tranzīta valsts piešķir Baltkrievijas Republikai kā valstij, kurai nav izejas uz jūru, tiesības piekļūt jūrai un no tās ar transporta līdzekļiem, izmantojot īsāko maršrutu. Šajā sakarā Baltkrievijas Republika izmanto Latvijas Republikas ostas un bauda tranzīta brīvību cauri tās teritorijai.
2. Kravu tranzīta pārvadājumus veic abu valstu transporta līdzekļi, kā arī citu valstu transporta līdzekļi, par to vienojoties Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetentajām institūcijām.
3. Baltkrievijas Republikas valsts karoga kuģi Latvijas Republikas ostās bauda tādu pašu režīmu kā Latvijas Republikas kuģi.
4. Nolūkā realizēt pilnu suverenitāti savā teritorijā Latvijas Republikai ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, piešķirot tranzīta brīvības tiesības, nekādā veidā netiek ierobežotas valsts likumīgās intereses.
Līgumslēdzējas Puses vienojas:
a) radīt nepieciešamos apstākļus Latvijas Republikas ostu izmantošanai Baltkrievijas Republikas eksporta un importa tranzīta kravu apstrādei;
b) Baltkrievijas Republikas tranzīta kravu jūras pārvadājumos pēc iespējas izmantot abu Līgumslēdzēju Pušu valstu jūras kuģus;
c) veikt operatīvus pasākumus, lai novērstu cēloņus, kas kavē efektīvus Baltkrievijas Republikas eksporta un importa kravu tranzīta pārvadājumus uz Latvijas Republikas ostām;
d) radušos kavējumu vai grūtību gadījumos nodrošināt Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas kompetento institūciju nekavējošas konsultācijas un sadarbību to operatīvas novēršanas nolūkā;
e) domstarpības un strīdus, kas Līgumslēdzēju Pušu valstu fizisko un/vai juridisko personu starpā radušies Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot tās teritoriālos ūdeņus, risināt saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ja šis Nolīgums, citi starptautiskie līgumi, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses, vai kontrakts neparedz citu risinājumu;
f) dot iespēju Baltkrievijas Republikas juridiskajām un/vai fiziskajām personām Latvijas Republikas jūras ostās izmantot brīvās zonas savu kravu uzglabāšanai, pārkraušanai, kravu partiju komplektēšanai un sadalīšanai;
g) veicināt transporta organizāciju pārstāvniecību atvēršanu Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijās.
Attiecīgās Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijas veicina transporta līdzekļu padošanu Baltkrievijas Republikas fiziskajām vai juridiskajām personām adresēto, no trešajām valstīm Latvijas Republikas ostās vai pārkraušanas punktos pienākušo kravu pārvadājumiem.
1. Baltkrievijas Republikas eksporta un importa kravu tranzīta pārvadājumi cauri Latvijas Republikas teritorijai netiek aplikti ar muitas nodokļiem un nodevām vai citiem maksājumiem (izņemot maksu par konkrētajiem pakalpojumiem).
2. Šī panta 1.punktā minētie atbrīvojumi neattiecas uz maksu par autoceļu, tiltu un citu būvju lietošanu, kā arī uz pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli par degvielas iegādi.
3. Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetentās institūcijas veicina labvēlīga tarifu režīma noteikšanu, kas stimulē Baltkrievijas Republikas kravu tranzīta pārvadājumu apjoma pieaugumu. Turklāt, tarifi, kas tiek piemēroti kravu tranzīta pārvadājumiem un to apstrādei Latvijas ostās, nedrīkst pārsniegt tarifus, kuri tiek piemēroti Latvijas Republikas kravu pārvadājumiem un apstrādei.
Pārvadājamās kravas muitas, sanitārās, radioaktīvās un cita veida kontroles kārtību nosaka Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošās starptautiskās tiesību normas un attiecīgie Latvijas Republikas likumi un citi tiesību akti.
Norēķini un maksājumi starp Līgumslēdzēju Pušu valstu organizācijām un uzņēmumiem šī Nolīguma ietvaros tiek veikti saskaņā ar līgumiem par norēķiniem un maksājumiem, bet, ja tādu nav — saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu valstu likumiem un citiem tiesību aktiem, ievērojot esošās pasaules cenas un starptautiskajā finansu praksē pieņemtos noteikumus.
9. pants
Līgumslēdzējas Puses pieliek savas pūles, lai uzturētu un attīstītu efektīvas lietišķas attiecības starp abu valstu attiecīgajām institūcijām, kas pārzina transporta un tirdzniecības jautājumus, kā arī veicina kontaktu attīstību starp uzņēmumiem un organizācijām.
10. pants
1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu apkārtējās vides piesārņošanu šī Nolīguma ietvaros veiktās kravu transportēšanas rezultātā.
2. Līgumslēdzējas Puses veicina kompetento institūciju speciālistu piedalīšanos tranzīta pārvadājumos notikušo apkārtējās vides piesārņošanas gadījumu izmeklēšanā un sakarā ar šiem gadījumiem radušos zaudējumu atlīdzināšanu.
Graudu un bīstamu kravu apstrāde un pārvadājumi pa jūru šī Nolīguma ietvaros tiek veikti saskaņā ar noteikumiem, ko paredz 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību jūrā (SOLAS-74), tās 1978.gada Protokols un visi grozījumi par bīstamo kravu pārvadāšanu, Starptautiskās jūrniecības organizācijas Starptautiskā kodeksa par bīstamu kravu drošu pārvadāšanu (IMDG) noteikumiem un Latvijas Republikas likumiem un citiem tiesību aktiem.
12. pants
1. Lai izskatītu ar šā Nolīguma piemērošanu saistītus, savstarpēji interesējošus jautājumus, no Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju pārstāvjiem tiek izveidota Kopējā komisija.
2. Kopējā komisija sanāk pēc vienas Līgumslēdzējas Puses valsts kompetento institūciju lūguma. Kopējās komisijas sanāksmes vietu un tās darba kārtību, savstarpēji vienojoties, nosaka abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas.
3. Atsevišķu jautājumu apspriešanai un attiecīgu rekomendāciju izstrādāšanai Kopējā komisija var pieaicināt ekspertus un izveidot darba grupas.
1. Jautājumi, ko neskar šis Nolīgums, kā arī citi starptautiskie līgumi, kuru dalībnieces ir Latvijas Republika un Baltkrievijas Republika, tiek risināti saskaņā ar katras valsts nacionālajiem likumiem un citiem tiesību aktiem.
2. Kompetentās institūcijas informē viena otru par transporta darbības nosacījumu izmaiņām savā valstī, kas skar otras Līgumslēdzējas Puses valsts intereses. Šādas informācijas specifikāciju un apjomu nosaka Kopējā komisija.
Šis Nolīgums neskar Līgumslēdzēju Pušu tiesības un saistības, kuras izriet no citiem to noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
Grozījumi un papildinājumi šajā Nolīgumā tiek izdarīti, par to vienojoties Līgumslēdzējām Pusēm, tie stājas spēkā saskaņā ar šī Nolīguma 16.pantu un veido šī Nolīguma neatņemamu sastāvdaļu.
1. Šis Nolīgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais Līgumslēdzēju Pušu paziņojums, ko tās pa diplomātiskajiem kanāliem nosūtīta viena otrai par to, ka visas konstitucionālās procedūras, kas nepieciešamas, lai Nolīgums stātos spēkā, ir izpildītas.
2. Šis Nolīgums noslēgts uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā līdz beidzas sešu mēnešu termiņš, skaitot no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse rakstiski pa diplomātiskajiem kanāliem informē otru Līgumslēdzēju Pusi par savu nodomu izbeigt šī Nolīguma darbību.
Parakstīts Minskā 1999.gada 9.novembrī divos oriģināleksemplāros, katrs no tiem latviešu, baltkrievu un krievu valodā, turklāt visi teksti ir autentiski. Atsevišķu Nolīguma pantu dažādas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.
| Latvijas Republikas valdības vārdā | Baltkrievijas Republikas valdības vārdā |
| Anatolijs Gorbunovs | Aleksandrs Lukašovs |
| Satiksmes ministrs | Transporta un komunikāciju ministrs |
 |
 |
 |
 |