Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas - deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa."

2. 11.panta otrajā daļā:

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju;";

izslēgt 37.punktu;

papildināt daļu ar 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54.punktu šādā redakcijā:

"48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva);

49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās;

50) par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu;

51) par medību atļauju un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas Republikas;

52) par personas datu apstrādes sistēmas reģistrēšanu vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu izdarīšanu;

53) par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu (šo akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu veic Datu valsts inspekcija);

54) par informācijas sniegšanu no Valsts adrešu reģistra."

3. 15.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus "un algas nodokļa gada karti";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamatdarba vietā;";

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "individuālā darba" ar vārdiem "ar saimniecisko darbību saistītus";

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā".

4. Izteikt 16.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6) iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;".

5. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta."

6. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un soda naudas samaksu;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.";

izslēgt piekto daļu;

izslēgt sešpadsmito un septiņpadsmito daļu.

7. 28.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem" ar vārdiem "no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa";

papildināt trešo daļu pēc vārda "apmērā" ar vārdiem "kā arī nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai pret kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai likumīgā spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums."

8. Aizstāt 29.panta trešajā daļā vārdus "piecu dienu" ar vārdiem "piecu darba dienu".

9. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji" ar vārdiem "Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Kuģu aģentēšanas" ar vārdiem "Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas".

10. Aizstāt 32.panta otrās daļas 2.punktā un 2.¹ daļā vārdus "piecu dienu" ar vārdiem "piecu darba dienu".

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 45., 46., 47., 48., 49. un 50.punktu šādā redakcijā:

"45. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2002.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finansu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

47. Pārejas noteikumu 46.punktā minēto ieteikumu finansu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem priekšlikumiem par to nodokļu maksājumu saistību izpildi, kurām varētu piešķirt termiņa pagarinājumu;

c) nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta pārejas noteikumu 47.punkta "c" apakšpunktā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļu pamatparādu saistīto nokavējuma naudu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana.

49. Grozījumi likuma 11.panta otrās daļas 15.punktā stājas spēkā vienlaikus ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanos.

50. Likuma 11.panta otrās daļas:

a) 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

b) 52.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā;

c) 53.punkts stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanos."

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 9.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 24.oktobrī