Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju

1.pants. Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencija (turpmāk — Konvencija ) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 5.panta pirmo daļu kontaktpunkts Latvijas Republikā ir Drošības policija.

3.pants. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

5.pants. Konvencija stājas spēkā tās 19.panta otrajā daļā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 19.septembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2002.gada 1.oktobrī
CONVENTION ON THE PHYSICAL PROTECTION OF NUCLEAR MATERIAL

THE STATES PARTIES TO THIS CONVENTION,

RECOGNIZING the right of all States to develop and apply nuclear energy for peaceful purposes and their legitimate interests in the potential benefits to be derived from the peaceful application of nuclear energy,

CONVINCED of the need for facilitating international co-operation in the peaceful application of nuclear energy,

DESIRING to avert the potential dangers posed by the unlawful taking and use of nuclear material,

CONVINCED that offences relating to nuclear material are a matter of grave concern and that there is an urgent need to adopt appropriate and effective measures to ensure the prevention, detection and punishment of such offences,

AWARE OF THE NEED FOR international co-operation to establish, in conformity with the national law of each State Party and with this Convention, effective measures for the physical protection of nuclear material,

CONVINCED that this Convention should facilitate the safe transfer of nuclear material,

STRESSING also the importance of the physical protection of nuclear material in domestic use, storage and transport,

RECOGNIZING the importance of effective physical protection of nuclear material used for military purposes, and understanding that such material is and will continue to be accorded stringent physical protection,

HAVE AGREED as follows:

Article 1

For the purposes of this Convention:

(a) "nuclear material" means plutonium except that with isotopic concentration exceeding 80% in plutonium-238; uranium-233; uranium enriched in the isotope 235 or 233; uranium containing the mixture of isotopes as occurring in nature other than in the form of ore or ore-residue; any material containing one or more of the foregoing;

(b) "uranium enriched in the isotope 235 or 233" means uranium containing the isotope 235 or 233 or both in an amount such that the abundance ratio of the sum of these isotopes to the isotope 238 is greater than the ratio of the isotope 235 to the isotope 238 occurring in nature;

(c) "international nuclear transport" means the carriage of a consignment of nuclear material by any means of transportation intended to go beyond the territory of the State where the shipment originates beginning with the departure from a facility of the shipper in that State and ending with the arrival at a facility of the receiver within the State of ultimate destination.

Article 2

1. This Convention shall apply to nuclear material used for peaceful purposes while in international nuclear transport.

2. With the exception of articles 3 and 4 and paragraph 3 of article 5, this Convention shall also apply to nuclear material used for peaceful purposes while in domestic use, storage and transport.

3. Apart from the commitments expressly undertaken by States Parties in the articles covered by paragraph 2 with respect to nuclear material used for peaceful purposes while in domestic use, storage and transport, nothing in this Convention shall be interpreted as affecting the sovereign rights of a State regarding the domestic use, storage and transport of such nuclear material.

Article 3

Each State Party shall take appropriate steps within the framework of its national law and consistent with international law to ensure as far as practicable that, during international nuclear transport, nuclear material within its territory, or on board a ship or aircraft under its jurisdiction insofar as such ship or aircraft is engaged in the transport to or from that State, is protected at the levels described in Annex I.

Article 4

1. Each State Party shall not export or authorize the export of nuclear material unless the State Party has received assurances that such material will be protected during the international nuclear transport at the levels described in Annex I.

2. Each State Party shall not import or authorize the import of nuclear material from a State not party to this Convention unless the State Party has received assurances that such material will during the international nuclear transport be protected at the levels described in Annex I.

3. A State Party shall not allow the transit of its territory by land or internal waterways or through its airports or seaports of nuclear material between States that are not parties to this Convention unless the State Party has received assurances as far as practicable that this nuclear material will be protected during international nuclear transport at the levels described in Annex I.

4. Each State Party shall apply within the framework of its national law the levels of physical protection described in Annex I to nuclear material being transported from a part of that State to another part of the same State through international waters or airspace.

5. The State Party responsible for receiving assurances that the nuclear material will be protected at the levels described in Annex I according to paragraphs 1 to 3 shall identify and inform in advance States which the nuclear material is expected to transit by land or internal waterways, or whose airports or seaports it is expected to enter.

6. The responsibility for obtaining assurances referred to in paragraph 1 may be transferred, by mutual agreement, to the State Party involved in the transport as the importing State.

7. Nothing in this article shall be interpreted as in any way affecting the territorial sovereignty and jurisdiction of a State, including that over its airspace and territorial sea.

Article 5

1. States Parties shall identify and make known to each other directly or through the International Atomic Energy Agency their central authority and point of contact having responsibility for physical protection of nuclear material and for co-ordinating recovery and response operations in the event of any unauthorized removal, use or alteration of nuclear material or in the event of credible threat thereof.

2. In the case of theft, robbery or any other unlawful taking of nuclear material or of credible threat thereof, States Parties shall, in accordance with their national law, provide co-operation and assistance to the maximum feasible extent in the recovery and protection of such material to any State that so requests. In particular:

(a) a State Party shall take appropriate steps to inform as soon as possible other States, which appear to it to be concerned, of any theft, robbery or other unlawful taking of nuclear material or credible threat thereof and to inform, where appropriate, international organizations;

(b) as appropriate, the States Parties concerned shall exchange information with each other or international organizations with a view to protecting threatened nuclear material, verifying the integrity of the shipping container, or recovering unlawfully taken nuclear material and shall:

(i) co-ordinate their efforts through diplomatic and other agreed channels;

(ii) render assistance, if requested;

(iii) ensure the return of nuclear material stolen or missing as a consequence of the above-mentioned events.

The means of implementation of this co-operation shall be determined by the States Parties concerned.

3. States Parties shall co-operate and consult as appropriate, with each other directly or through international organizations, with a view to obtaining guidance on the design, maintenance and improvement of systems of physical protection of nuclear material in international transport.

Article 6

1. States Parties shall take appropriate measures consistent with their national law to protect the confidentiality of any information which they receive in confidence by virtue of the provisions of this Convention form another State Party or through participation in an activity carried out for the implementation of this Convention. If States Parties provide information to international organizations in confidence, steps shall be taken to ensure that the confidentiality of such information is protected.

2. States Parties shall not be required by this Convention to provide any information which they are not permitted to communicate pursuant to national law or which would jeopardize the security of the State concerned or the physical protection of nuclear material.

Article 7

1. The intentional commission of:

(a) an act without lawful authority which constitutes the receipt, possession, use, transfer, alteration, disposal or dispersal of nuclear material and which causes or is likely to cause death or serious injury to any person or substantial damage to property;

(b) a theft or robbery of nuclear material;

(c) an embezzlement or fraudulent obtaining of nuclear material;

(d) an act constituting a demand for nuclear material by threat or use of force or by any other form of intimidation;

(e) a threat:

(i) to use nuclear material to cause death or serious injury to any person or substantial property damage, or

(ii) to commit an offence described in sub-paragraph (b) in order to compel a natural or legal person, international organization or State to do or to refrain from doing any act;

(f) an attempt to commit any offence described in paragraphs (a), (b) or (c); and

(g) an act which constitutes participation in any offence described in paragraphs (a) to (f) shall be made a punishable offence by each State Party under its national law.

2. Each State Party shall make the offences described in this article punishable by appropriate penalties which take into account their grave nature.

Article 8

1. Each State Party shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences set forth in article 7 in the following cases;

(a) when the offence is committed in the territory of that State or on board a ship or aircraft registered in that State;

(b) when the alleged offender is a national of that State.

2. Each State Party shall likewise take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over these offences in cases where the alleged offender is presented in its territory and it does not extradite him pursuant to article 11 to any of the States mentioned in paragraph 1.

3. This Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised in accordance with national law.

4. In addition to the States Parties mentioned in paragraphs 1 and 2, each State Party may, consistent with international law, establish its jurisdiction over the offences set forth in article 7 when it is involved in international nuclear transport as the exporting or importing State.

Article 9

Upon being satisfied that the circumstances so warrant, the State Party in whose territory the alleged offender is present shall take appropriate measures, including detention, under its national law to ensure his presence for the purpose of prosecution or extradition. Measures taken according to this article shall be notified without delay to the States required to establish jurisdiction pursuant to article 8 and, where appropriate, all other States concerned.

Article 10

The State Party in whose territory the alleged offender is present shall, if it does not extradite him, submit, without exception whatsoever and without undue delay, the case to its competent authorities for the purpose of prosecution, through proceedings in accordance with the laws of that State.

Article 11

1. The offences in article 7 shall be deemed to be included as extraditable offences in any extradition treaty existing between States Parties. States Parties undertake to include those offences as extraditable offences in every future extradition treaty to be concluded between them.

2. If a State Party which makes extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition from another State Party with which it has no extradition treaty, it may at its option consider this Convention as the legal basis for extradition in respect of those offences. Extradition shall be subject to the other conditions provided by the law of the requested State.

3. States Parties which do not make extradition conditional on the existence of a treaty shall recognize those offences as extraditable offences between themselves subject to the conditions provided by the law of the requested State.

4. Each of the offences shall be treated, for the purpose of extradition between States Parties, as if it had been committed not only in the place in which it occurred but also in the territories of the States Parties required to establish their jurisdiction in accordance with paragraph 1 of article 8.

Article 12

Any person regarding whom proceedings are being carried out in connection with any of the offences set forth in article 7 shall be guaranteed fair treatment at all stages of the proceedings.

Article 13

1. States Parties shall afford one another the greatest measure of assistance in connection with criminal proceedings brought in respect of the offences set forth in article 7, including the supply of evidence at their disposal necessary for the proceedings. The law of the State requested shall apply in all cases.

2. The provisions of paragraph 1 shall not affect obligations under any other treaty, bilateral or multilateral, which governs or will govern, in whole or in part, mutual assistance in criminal matters.

Article 14

1. Each State Party shall inform the depositary of its laws and regulations which give effect to this Convention. The depositary shall communicate such information periodically to all States Parties.

2. The State Party where an alleged offender is prosecuted shall, wherever practicable, first communicate the final outcome of the proceedings to the States directly concerned. The State Party shall also communicate the final outcome to the depositary who shall inform all States.

3. Where an offence involves nuclear material used for peaceful purposes in domestic use, storage or transport, and both the alleged offender and the nuclear material remain in the territory of the State Party in which the offence was committed, nothing in this Convention shall be interpreted as requiring that State Party to provide information concerning criminal proceedings arising out of such an offence.

Article 15

The Annexes constitute an integral part of this Convention.

Article 16

1. A conference of States Parties shall be convened by the depositary of five years after the entry into force of this Convention to review the implementation of the Convention and its adequacy as concerns the preamble, the whole of the operative part and the annexes in the light of the then prevailing situation.

2. At intervals of not less than five years thereafter, the majority of States Parties may obtain, by submitting a proposal to this effect to the depositary, the convening of further conferences with the same objective.

Article 17

1. In the event of a dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Convention, such States Parties shall consult with a view to the settlement of the dispute by negotiation, or by any other peaceful means of settling disputes acceptable to all parties to the dispute.

2. Any dispute of this character which cannot be settled in the manner prescribed in paragraph 1 shall, at the request of any party to such dispute, be submitted to arbitration or referred to the International Court of Justice for decision. Where a dispute is submitted to arbitration, if, within six months from the date of the request, the parties to the dispute are unable to agree on the organization of the arbitration, a party may request the President of the International Court of Justice or the Secretary-General of the United Nations to appoint one or more arbitrators. In case of conflicting requests by the parties to the dispute, the request to the Secretary-General of the United Nations shall have priority.

3. Each State Party may at the time of signature, ratification, acceptance or approval of this Convention or accession thereto declare that it does not consider itself bound by either or both of the dispute settlement procedures provided for in paragraph 2. The other States Parties shall not be bound by a dispute settlement procedure provided for in paragraph 2, with respect to a State Party which has made a reservation to that procedure.

4. Any State Party which has made a reservation in accordance with paragraph 3 may at any time withdraw that reservation by notification to the depositary.

Article 18

1. This Convention shall be open for signature by all States at the Headquarters of the International Atomic Energy Agency in Vienna and at the Headquarters of the United Nations in New York from 3 March 1980 until its entry into force.

2. This Convention is subject to ratification, acceptance or approval by the signatory States.

3. After its entry into force, this Convention will be open for accession by all States.

4. (a) This Convention shall be open for signature or accession by international organizations and regional organizations of an integration or other nature, provided that any such organization is constituted by sovereign States and has competence in respect of the negotiation, conclusion and application of international agreements in matters covered by this Convention.

(b) In matters within their competence, such organizations shall, on their own behalf, exercise the rights and fulfil the responsibilities which this Convention attributes to States Parties.

(c) When becoming party to this Convention such an organization shall communicate to the depository a declaration indicating which States are members thereof and which articles of this Convention do not apply to it.

(d) Such an organization shall not hold any vote additional to those of its Member States.

5. Instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with depositary.

Article 19

1. This Convention shall enter into force on the thirtieth day following the date of deposit of the twenty-first instrument of ratification, acceptance or approval with the depositary.

2. For each State ratifying, accepting, approving or acceding to the Convention after the date of deposit of the twenty-first instrument of ratification, acceptance or approval, the Convention shall enter into force on the thirtieth day after the deposit by such State of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 20

1. Without prejudice to article 16 a State Party may propose amendments to this Convention. The proposed amendment shall be submitted to the depositary who shall circulate it immediately to all States Parties. If a majority of States Parties request the depositary to convene a conference to consider the proposed amendments, the depositary shall invite all States Parties to attend such a conference to being not sooner than thirty days after the invitations are issued. Any amendment adopted at the conference by a two-thirds majority of all States Parties shall be promptly circulated by the depositary to all States Parties.

2. The amendment shall enter into force for each State Party that deposits its instrument of ratification, acceptance or approval of the amendment on the thirtieth day after the date on which two thirds of the States Parties have deposited their instruments of ratification, acceptance or approval with the depositary. Thereafter, the amendment shall enter into force for any other State Party on the day on which that State Party deposits its instrument of ratification, acceptance or approval of the amendment.

Article 21

1. Any State Party may denounce this Convention by written notification to the depositary.

2. Denunciation shall take effect one hundred and eighty days following the date on which notification is received by the depositary.

Article 22

The depositary shall promptly notify all States of:

(a) each signature of this Convention;

(b) each deposit of an instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

(c) any reservation or withdrawal in accordance with article 17;

(d) any communication made by an organization in accordance with paragraph 4(c) of article 18;

(e) the entry into force of this Convention;

(f) the entry into force of any amendment to this Convention; and

(g) any denunciation made under article 21.

Article 23

The original of this Convention, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Director General of the International Atomic Energy Agency who shall send certified copies thereof to all States.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned, being duly authorized, have signed this Convention, opened for signature at Vienna and at New York on 3 March 1980.

Annex 1

Levels of Physical Protection to be Applied in International Transport of Nuclear Materials as Categorized in Annex II

1. Levels of physical protection for nuclear material during storage incidental to international nuclear transport include:

(a) For Category III materials, storage within an area to which access is controlled;

(b) For Category II materials, storage within an area under constant surveillance by guards or electronic devices, surrounded by a physical barrier with a limited number of points of entry under appropriate control or any area with an equivalent level of physical protection;

(c) For Category I material, storage within a protected area as defined for Category II above, to which, in addition, access is restricted to persons whose trustworthiness has been determined, and which is under surveillance by guards who are in close communication with appropriate responses forces. Specific measures taken in this context should have as their object the detection and prevention of any assault, unauthorized access or unauthorized removal of material.

2. Levels of physical protection for nuclear material during international transport include:

(a) For Category II and III materials, transportation shall take place under special precautions including prior arrangements among sender, receiver, and carrier, and prior agreement between natural or legal persons subject to the jurisdiction and regulation of exporting and importing States, specifying time, place and procedures for transferring transport responsibility;

(b) For Category I materials, transportation shall take place under special precautions identified above for transportation of Category II and III materials, and in addition, under constant surveillance by escorts and under conditions which assure close communication with appropriate response forces;

(c) For natural uranium other than in the form of ore or ore-residue; transportation protection for quantities exceeding 500 kilograms uranium shall include advance notification of shipment specifying mode of transport, expected time of arrival and confirmation of receipt of shipment.

Annex II

TABLE: CATEGORIZATION OF NUCLEAR MATERIAL

Material

Form

Category

I

II

IIIc

1. Plutonium a

Unirradiated b

2 kg or more

Less than 2 kg but more than 500 g

500 g or less but more than 15 g

2. Uranium-235

Unirradiated b

• uranium enriched to 20% 235U or more

5 kg or more

Less than 5 kg but more than 1 kg

1 kg or less but more than 15 g

• uranium enriched to 10% 235U but less than 20%

10 kg or more

Less than 10 kg but more than 1 kg

• uranium enriched above natural, but less than 10% 235U

10 kg or more

3. Uranium-233

Unirradiated b

2 kg or more

Less than 2 kg but more than 500 kg

500 g or less but more than 15 g

4. Irradiated fuel

Depleted or natural uranium, thorium or low-enriched fuel (less than 10% fossile content)d,e

a All plutonium except that with isotopic concentration exceeding 80% in plutonium-238.

b Material not irradiated in a reactor or material irradiated in a reactor but with a radiation level equal to or less than 100 rads/hour at one metre unshielded.

c Quantities not falling in Category III and natural uranium should be protected in accordance with prudent management practice.

d Although this level of protection is recommended, it would be open to States, upon evaluation of the specific circumstances, to assign a different category of physical protection.

e Other fuel which by virtue of its original fissile material content is classified as Category I and II before irradiation may be reduced one category level while the radiation level from the fuel exceeds 100 rads/hour at one metre unshielded.

KODOLMATERIĀLU FIZISKĀS AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

atzīstot visu valstu tiesības attīstīt un izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem nolūkiem un viņu likumīgām interesēm, gūt iespējamos labumus no miermīlīgas kodolenerģijas izmantošanas,

pārliecinātas par nepieciešamību veicināt starptautisko sadarbību kodolenerģijas miermīlīgā izmantošanā,

vēloties novērst iespējamās briesmas, ko rada kodolmateriālu nelikumīga iegūšana un lietošana,

pārliecinātas, ka ar kodolmateriāliem saistītie pārkāpumi ir ļoti svarīgs jautājums un ka ir steidzīgi jāveic atbilstoši un efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu šādu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu,

apzinoties starptautiskās sadarbības nepieciešamību, lai izveidotu efektīvus pasākumus kodolmateriālu fiziskai aizsardzībai atbilstoši katras Dalībvalsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem un šai Konvencijai,

pārliecinātas, ka šī Konvencija veicinās drošu kodolmateriālu pārvietošanu,

uzsverot arī kodolmateriālu fiziskās aizsardzības nozīmīgumu iekšzemes izmantošanā, uzglabāšanā un transportēšanā,

atzīstot to kodolmateriālu efektīvas fiziskās aizsardzības nozīmīgumu, kurus lieto militāriem nolūkiem, un saprotot, ka šie materiāli tiek un tiks pakļauti stingrai fiziskai aizsardzībai,

vienojās par turpmāko:

1.pants

Šīs Konvencijas mērķiem:

(a) "kodolmateriāls" nozīmē plutoniju, izņemot tādu, kurā plutonija-238 izotopu koncentrācija pārsniedz 80%; urānu-233; ar izotopu 235 vai 233 bagātinātu urānu; urānu, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, izņemot rūdas vai rūdas pārpalikumu veidā; jebkuru citu materiālu, kas satur vienu vai vairākus iepriekšminētos izotopus;

(b) "ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns" nozīmē urānu, kas satur izotopu 235 vai 233, vai abus kopā tādā daudzumā, ka šo izotopu kopējā daudzuma attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka nekā dabā sastopamā izotopa 235 daudzuma attiecība pret izotopu 238;

(c) "starptautiska kodolmateriālu transportēšana" nozīmē kodolmateriālu sūtījuma pārvadāšanu ar jebkuru transporta veidu ar mērķi to pārvietot ārpus tās valsts teritorijas, kurā sūtījums sagatavots, un pārvadāšana sākas no uzņēmuma tajā valstī, kas nosūta kravu, un beidzas, kad krava nonāk saņēmēja uzņēmumā galamērķa valstī.

2.pants

1. Starptautiskā kodolmateriālu transporta laikā šī Konvencija attiecas uz kodolmateriāliem, kurus lieto miermīlīgiem nolūkiem.

2. Konvencija, izņemot 3., 4.pantu un 5.panta 3.daļu, attiecas arī uz miermīlīgiem nolūkiem lietoto kodolmateriālu iekšzemes izmantošanu, glabāšanu un transportēšanu.

3. Nekas cits šajā Konvencijā, izņemot tās saistības, kuras noteiktas 2.daļā un ko skaidri uzņēmušās Dalībvalstis attiecībā uz miermīlīgiem nolūkiem lietoto kodolmateriālu iekšzemes izmantošanu, glabāšanu un transportēšanu, netiks interpretēts kā suverēnas valsts tiesību ietekmēšana attiecībā uz šādu kodolmateriālu iekšzemes izmantošanu, glabāšanu un transportēšanu.

3.pants

Katra Dalībvalsts savu nacionālo normatīvo aktu ietvaros un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic attiecīgus pasākumus, lai, cik tas praktiski iespējams, garantētu, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā kodolmateriāli tiek aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem šīs valsts teritorijā vai uz kuģa, vai lidmašīnas klāja, kas ir tās jurisdikcijā, ciktāl šāds kuģis vai lidmašīna ir iesaistīta kodolmateriāla transportēšanā uz vai no šādas valsts.

4.pants

1. Neviena Dalībvalsts neeksportē vai neatļauj kodolmateriālu eksportu, ja vien Dalībvalsts nav saņēmusi apliecinājumu, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā šādi materiāli tiks aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem.

2. Neviena Dalībvalsts neimportē vai neatļauj kodolmateriālu importu no valsts, kura nav šīs Konvencijas Dalībvalsts, ja vien Dalībvalsts nav saņēmusi apliecinājumu, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā šādi materiāli tiks aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem.

3. Dalībvalsts neatļauj kodolmateriālu tranzītu pa sauszemi vai iekšējiem ūdensceļiem vai caur lidostām, vai jūras ostām tās teritorijā starp valstīm, kuras nav šīs Konvencijas Dalībvalstis, ja vien Dalībvalsts nebūs saņēmusi apliecinājumu, ciktāl tas realizējams, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā šādi materiāli tiks aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem.

4. Katra Dalībvalsts pielieto savu nacionālo normatīvo aktu ietvaros I pielikumā aprakstītos fiziskās aizsardzības līmeņus, lai transportētu kodolmateriālus no šīs valsts daļas uz citu tās pašas valsts daļu pa starptautiskajiem ūdeņiem vai gaisa telpu.

5. Dalībvalsts, kura ir atbildīga par apliecinājumu saņemšanu, ka kodolmateriāli tiks aizsargāti saskaņā ar I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem atbilstoši 1., 2. un 3.daļai, iepriekš nosaka un informē tās valstis, caur kurām sagaidāms kodolmateriālu tranzīts pa sauszemi vai iekšzemes ūdensceļiem, vai kuru lidostās vai jūras ostās sagaidāms, ka tie ienāks.

6. Abpusēji vienojoties, atbildību par apliecinājumu iegūšanu, kas minēta 1.daļā, var nodot tai Dalībvalstij, kura iesaistīta transportēšanā kā importētāja valsts.

7. Nekas šajā pantā nav interpretējams kā valsts teritoriālās suverenitātes un jurisdikcijas ietekmēšana, arī attiecībā uz tās gaisa telpu un teritoriālo jūru.

5.pants

1. Dalībvalstis nosaka un informē viena otru tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru par to centrālajām institūcijām un kontaktpunktiem, kuri ir atbildīgi par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, par atgūšanas un atbildes darbību koordināciju gadījumā, ja notiek kodolmateriāla jebkāda neatļauta pārvietošana, izmantošana vai pārveidošana, vai ja ir radušies pamatoti šādu darbību draudi.

2. Kodolmateriālu zādzības, laupīšanas vai jebkuras citas nelikumīgas kodolmateriālu iegūšanas gadījumā vai ja ir radušies pamatoti draudi, ka tas varētu notikt, Dalībvalstis saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem maksimāli iespējamā apjomā nodrošina sadarbību un palīdzību jebkurai valstij šādu materiālu atgūšanā un aizsardzībā, ja tā ir to lūgusi. Konkrēti:

(a) Dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk informētu citas valstis, uz kurām tas attiecas, par jebkādu kodolmateriālu zādzību, laupīšanu vai citu nelikumīgu iegūšanu vai par pamatotiem draudiem, ka tas varētu notikt, un informē, ja nepieciešams, starptautiskās organizācijas;

(b) ja nepieciešams, attiecīgās Dalībvalstis savstarpēji vai ar starptautiskām organizācijām apmainās ar informāciju, lai aizsargātu apdraudēto kodolmateriālu, pārbaudītu pārvadāšanas konteinera veselumu vai atgūtu nelikumīgi iegūtos kodolmateriālus, un:

(i) saskaņo savus centienus, izmantojot diplomātiskos un citus kanālus, par kuriem tās vienojušās;

(ii) sniedz palīdzību, ja tā tiek prasīta;

(iii) garantē kodolmateriālu atgūšanu, kas nozagti vai pazuduši iepriekšminēto notikumu rezultātā.

Ieinteresētās Dalībvalstis nosaka šīs sadarbības īstenošanas līdzekļus.

3. Dalībvalstis sadarbojas un konsultējas, cik nepieciešams, viena ar otru tieši vai ar starptautisko organizāciju starpniecību, lai saņemtu ieteikumus starptautiskā transportēšanā esošo kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmu projektēšanā, uzturēšanā un uzlabošanā.

6.pants

1. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, saskaņā ar to nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai aizsargātu jebkuras informācijas konfidencialitāti, ko tās, pamatojoties uz šīs Konvencijas nosacījumiem, konfidenciāli saņēmušas no citām Dalībvalstīm, vai piedaloties pasākumos, kas veikti šīs Konvencijas īstenošanai. Ja Dalībvalstis sniedz konfidenciālu informāciju starptautiskām organizācijām, tiek veikti pasākumi, lai garantētu informācijas konfidencialitātes aizsardzību.

2. Saskaņā ar šo Konvenciju Dalībvalstis nesniedz nekādu informāciju, kuru tām neatļauj izplatīt nacionālie normatīvie akti vai kura varētu apdraudēt attiecīgās valsts drošību vai kodolmateriālu fizisko aizsardzību.

7.pants

1. Ar nodomu veikta:

(a) neatļauta darbība, kura ietver kodolmateriālu saņemšanu, turēšanu, izmantošanu, pārvietošanu, pārveidošanu, apglabāšanu vai izkliedēšanu un kura izraisa vai var izraisīt nāvi vai nopietnus ievainojumus jebkurai personai vai būtiski kaitē īpašumam;

(b) kodolmateriālu zādzība vai laupīšana;

(c) kodolmateriālu piesavināšanās vai iegūšana krāpšanās ceļā;

(d) kodolmateriālu izspiešana, draudot ar spēku vai pielietojot spēku vai izmantojot jebkuru citu iebiedēšanas formu;

(e) draudēšana:

(i) izmantot kodolmateriālus, lai nogalinātu vai radītu nopietnus ievainojumus jebkurai personai, vai būtiskus īpašuma bojājumus, vai

(ii) izdarīt (b) punktā minēto pārkāpumu, lai piespiestu fizisku vai juridisku personu, starptautisku organizāciju vai valsti veikt vai atturēties veikt jebkādu darbību;

(f) (a), (b) vai (c) punktos minēto nodarījumu mēģinājums; un

(g) darbība, kas ietver piedalīšanos jebkurā no (a) līdz (f) punktos minētajos nodarījumos, ir nosakāma par sodāmu pārkāpumu saskaņā ar katras Dalībvalsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Katra Dalībvalsts nosaka atbilstošus sodus šajā pantā minētajiem sodāmajiem nodarījumiem, ievērojot nodarījumu smagumu.

8.pants

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai 7.pantā minētos nodarījumus pakļautu tās jurisdikcijai, šādos gadījumos:

(a) ja nodarījums izdarīts Dalībvalsts teritorijā vai uz tajā reģistrētas lidmašīnas vai kuģa klāja;

(b) ja aizdomās turētais ir Dalībvalsts pilsonis.

2. Katra Dalībvalsts līdzīgi veic nepieciešamos pasākumus, lai nodarījumus pakļautu tās jurisdikcijai gadījumos, ja aizdomās turētais pārkāpējs atrodas tās teritorijā un saskaņā ar 11.pantu tā viņu neizdod jebkurai 1.daļā minētajai valstij.

3. Šī Konvencija neizslēdz jebkādu kriminālu jurisdikciju, kas tiek īstenota saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

4. Papildus Dalībvalstīm, kuras minētas 1. un 2.daļā, katra Dalībvalsts atbilstoši starptautiskajām tiesībām var nodibināt savu jurisdikciju pār 7.pantā minētajiem nodarījumiem, ja tā ir iesaistīta starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanā kā eksportētāja vai importētāja valsts.

9.pants

Pārliecinājušās, ka apstākļi tās attiecīgi pilnvaro, Dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas aizdomās turētais, saskaņā ar saviem nacionālajiem aktiem veic atbilstošus pasākumus, ieskaitot aizturēšanu, lai garantētu viņa klātbūtni apsūdzībai vai izdošanai. Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņo tai valstij, kuras jurisdikcijai nodarījums pakļaujas saskaņā ar 8.pantu un, ja nepieciešams, visām citām saistītām valstīm.

10.pants

Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas aizdomās turētais, ja tā viņu neizdod, bez izņēmumiem un bez neattaisnotas kavēšanās iesniedz lietu savām kompetentajām institūcijām, lai uzsāktu kriminālvajāšanu atbilstoši attiecīgās valsts likumos noteiktajai procedūrai.

11.pants

1. Jebkurā starp Dalībvalstīm pastāvošā līgumā par izdošanu 7.pantā minētos pārkāpumus uzskata par tādiem, kuriem piemēro izdošanu. Dalībvalstis uzņemas šos pārkāpumus uzskatīt par tādiem, kuriem piemēro izdošanu, katrā līgumā par izdošanu, kas nākotnē var tikt noslēgts starp tām.

2. Ja Dalībvalsts, kas veic izdošanu tikai atbilstoši spēkā esošam līgumam, saņem prasību par izdošanu no citas Dalībvalsts, ar kuru tai nav līguma par izdošanu, tad tā var, pēc saviem ieskatiem uzskatīt šo Konvenciju par izdošanas tiesisko pamatu attiecībā uz šiem pārkāpumiem. Izdošanu pakļauj citiem nosacījumiem, kurus nosaka prasību saņēmušās valsts normatīvie akti.

3. Dalībvalstis, kuras līguma esamību neuzskata par nosacījumu izdošanai, atzīst šos pārkāpumus par tādiem, par kuriem savā starpā piemēro izdošanu atbilstoši nosacījumiem, kurus nosaka prasību saņēmušās valsts normatīvie akti.

4. Katra pārkāpuma gadījumā, lai izdotu aizdomās turēto citai Dalībvalstij, rīkojas tā, it kā tas ticis izdarīts ne tikai tajā vietā, kurā tas noticis, bet arī to Dalībvalstu teritorijās, kuru jurisdikcijai nodarījums pakļaujams saskaņā ar 8.panta 1.daļu.

12.pants

Jebkurai personai, attiecībā uz kuru izdošanas procedūru veic saistībā ar jebkuru no 7.pantā minētajiem nodarījumiem, garantē taisnīgu apiešanos visā procesa laikā.

13.pants

1. Dalībvalstis sniedz viena otrai vislielāko atbalstu saistībā ar kriminālprocesuālajām darbībām, kas tiek veiktas attiecībā uz 7.pantā minētajiem nodarījumiem, ieskaitot procesam nepieciešamo to rīcībā esošo pierādījumu sniegšanu. Visos gadījumos piemēro prasību saņēmušās valsts normatīvos aktus.

2. 1.daļas nosacījumi neietekmē saistības, kuras rada jebkurš divpusējs vai daudzpusējs līgums, kas attiecas vai var tikt attiecināts uz visu vai daļu no savstarpējās palīdzības krimināllietās.

14.pants

1. Katra Dalībvalsts informē depozitāriju par tās likumiem un noteikumiem, kas izpilda šīs Konvencijas prasības. Depozitārijs periodiski nodod šo informāciju visām Dalībvalstīm.

2. Dalībvalsts, kurā pret aizdomās turēto ir ierosināta lieta, paziņo procesa beigu rezultātu vispirms tām valstīm, kuras tieši saistītas ar šo lietu. Dalībvalsts arī paziņo beigu rezultātu depozitārijam, kurš informē visas valstis.

3. Ar iekšzemes izmantošanā, glabāšanā vai transportēšanā esošiem kodolmateriāliem, kas lietoti miermīlīgiem nolūkiem, saistīta nodarījuma gadījumā, ja gan aizdomās turētais, gan kodolmateriāls paliek tās Dalībvalsts teritorijā, kurā nodarījums tika izdarīts, nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts kā pieprasījums šai Dalībvalstij sniegt informāciju, kas attiecas uz šāda nodarījuma kriminālo tiesvedību.

15.pants

Pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

16.pants

1. Depozitārijs sasauc Dalībvalstu konferenci piecu gadu laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, lai pārskatītu Konvencijas piemērošanu un atbilstību tās preambulai, visai pamatdaļai un pielikumiem, ņemot vērā reālo situāciju attiecīgajā laikā.

2. Pēc tam ne retāk kā vienu reizi piecos gados, Dalībvalstu vairākums, iesniedzot Depozitārijam attiecīgu ierosinājumu, var sasaukt nākošās konferences ar tādu pašu mērķi.

17.pants

1. Domstarpību gadījumā starp divām vai vairākām Dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu šīs Dalībvalstis konsultējas, lai domstarpības atrisinātu sarunu vai jebkurā citā miermīlīgā veidā, kas ir pieņemams visām domstarpībās iesaistītajām pusēm.

2. Jebkuras šāda rakstura domstarpības, ko nevar atrisināt 1.daļā minētajā veidā, pēc jebkuras šādās domstarpībās iesaistītās puses pieprasījuma nodod šķīrējtiesai vai Starptautiskajai tiesai lēmuma pieņemšanai. Ja strīds tiek iesniegts šķīrējtiesai un sešu mēnešu laikā kopš lūguma iesniegšanas dienas domstarpībās iesaistītās puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas izveidošanu, tad puses var lūgt Starptautiskās tiesas prezidentu vai Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru iecelt vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus. Gadījumā, ja domstarpībās iesaistītajām pusēm ir pretēji lūgumi, lūgums Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram ir prioritārs.

3. Katra Dalībvalsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās laikā var paziņot, ka tai nav saistošas viena vai otra vai abas 2.daļā paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras. Citām Dalībvalstīm nav saistoša šāda 2.daļā paredzētā domstarpību izšķiršanas procedūra attiecībā uz Dalībvalsti, kura ir izteikusi atrunu par attiecīgo procedūru.

4. Jebkura Dalībvalsts, kura ir izteikusi atrunu par attiecīgo procedūru saskaņā ar 3.daļu, var jebkurā laikā atsaukt savu atrunu, par to paziņojot depozitārijam.

18.pants

1. Šī Konvencija tiek atvērta parakstīšanai visām valstīm Starptautiskās atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē un Apvienoto Nāciju galvenajā mītnē Ņujorkā sākot ar 1980.gada 3.martu līdz tās spēkā stāšanās dienai.

2. Valsts, kas šo Konvenciju paraksta, to ratificē, akceptē vai pieņem.

3. Pēc tās spēkā stāšanās, šī Konvencija tiek atvērta visām valstīm, lai tai pievienotos.

4. (a) Šī Konvencija atvērta parakstīšanai vai lai tai pievienotos starptautiskās vai reģionālās organizācijas, kas ir apvienības vai cita veida organizācijas, ja jebkuru šādu organizāciju ir izveidojušas suverēnas valstis un tā ir kompetenta vest sarunas, slēgt un pielietot starptautiskus līgumus jautājumos, kas attiecas uz šo Konvenciju.

(b) šādas organizācijas to kompetences ietvaros savā vārdā izmanto tiesības un pilda pienākumus, kādus šī Konvencija piešķir Dalībvalstīm.

(c) šāda organizācija, kļūstot par šīs Konvencijas dalībnieci, iesniedz depozitārijam paziņojumu, kurā norādīts, kuras valstis ir šīs organizācijas dalībnieces un kuri šīs Konvencijas panti uz to neattiecas.

(d) šāda organizācija neiegūst nevienu papildu balsi savām Dalībvalstīm.

5. Ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentus nodod glabāšanai depozitārijam.

19.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitārijs ir saņēmis divdesmit pirmo ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokumentu.

2. Katrai valstij, kas ratificē, akceptē, pieņem vai pievienojas Konvencijai pēc datuma, kad glabāšanā nodots divdesmit pirmais ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

20.pants

1. Neietekmējot 16.pantu, Dalībvalsts var ierosināt šīs Konvencijas labojumus. Ierosināto labojumu iesniedz depozitārijam, kas to nekavējoši paziņo visām Dalībvalstīm. Ja vairākums no Dalībvalstīm pieprasa depozitārijam sasaukt konferenci, lai izskatītu ierosinātos labojumus, tad depozitārijs uzaicina visas Dalībvalstis apmeklēt šādu konferenci, kas sāktos ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc ielūgumu izsūtīšanas. Jebkuru labojumu, kas pieņemts konferencē ar Dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu, depozitārijs nekavējoties nosūta visām Dalībvalstīm.

2. Labojums stājas spēkā katrai Dalībvalstij, kuras labojuma ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokuments nodots glabāšanā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kurā divas trešdaļas no Dalībvalstīm ir nodevušas glabāšanā depozitārijam savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumentus. Pēc tam labojums stājas spēkā jebkurai citai Dalībvalstij dienā, kurā attiecīgās Dalībvalsts labojuma ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments nodots glabāšanā.

21.pants

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, rakstveidā par to paziņojot depozitārijam.

2. Denonsēšana stājas spēkā simts astoņdesmit dienas pēc datuma, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu.

22.pants

Depozitārijs nekavējoties paziņo visām valstīm par:

(a) katru šīs Konvencijas parakstīšanas gadījumu;

(b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanās vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā;

(c) jebkuru atrunu vai tās atsaukšanu saskaņā ar 17.pantu;

(d) jebkuru paziņojumu, kuru izdarījusi organizācija saskaņā ar 18.panta 4.c daļu;

(e) šīs Konvencijas spēkā stāšanos;

(f) jebkura šīs Konvencijas labojuma stāšanos spēkā; un

(g) jebkuru denonsēšanu saskaņā ar 21.pantu.

23.pants

Šīs Konvencijas oriģinālu, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu teksti ir vienlīdz autentiski, nodod glabāšanā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, kurš nosūta tā apstiprinātas kopijas visām valstīm.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, atbilstoši tam pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju, kas parakstīšanai atvērta 1980.gada 3.martā Vīnē un Ņujorkā.

I pielikums

Fiziskās aizsardzības līmeņi, kurus izmanto starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanā atbilstoši II pielikuma kategorijām

1. Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības līmeņi glabāšanas laikā, kas saistīts ar starptautisko kodolmateriālu transportēšanu, ietver:

(a) III kategorijas materiāliem glabāšanu vietā, pie kuras tiek kontrolēta piekļūšana;

(b) II kategorijas materiāliem glabāšanu laukumā ar pastāvīgu sargu vai elektronisku ierīču uzraudzību, kuriem apkārt izvieto fizisku barjeru ar ierobežotu ieeju skaitu, kuras tiek attiecīgi kontrolētas, vai jebkurā citā vietā ar ekvivalentu fiziskās aizsardzības līmeni;

(c) I kategorijas materiāliem glabāšanu apsargātā laukumā, kā iepriekš noteikts pie II kategorijas, turklāt pie tiem ir ierobežota piekļūšana - tikai personām, kuru uzticība tikusi noteikta, un sargu uzraudzību cieši saista ar atbilstošiem reaģēšanas spēkiem. Specifisko pasākumu, kurus veic šajā kontekstā, mērķis ir atklāt un novērst jebkuru uzbrukumu, nesankcionētu piekļūšanu vai nesankcionētu materiālu pārvietošanu.

2. Fiziskās aizsardzības līmeņi starptautiskās kodolmateriālu transportēšanas laikā ietver:

(a) II un III kategorijas materiālu transportēšanu veic ar speciāliem drošības pasākumiem, ieskaitot iepriekšēju nosūtītāja, saņēmēja un pārvadātāja vienošanos un iepriekšēju vienošanos starp juridiskām un fiziskām personām, kuras pakļautas eksportētāju un importētāju valstu jurisdikcijai un noteikumiem, norādot transportēšanas atbildības pieņemšanas laiku, vietu un kārtību;

(b) I kategorijas materiālu transportēšanu veic ar speciāliem drošības pasākumiem, kas iepriekšminēti pie II un III kategorijas materiāliem, un turklāt patstāvīgā eskorta uzraudzībā, un apstākļos, kuri nodrošina ciešu sadarbību ar atbilstošiem reaģēšanas spēkiem;

(c) Attiecībā uz dabisko urānu, izņemot urāna rūdu vai rūdas atlikumus, ja urāna daudzums pārsniedz 500 kilogramus, aizsardzība tā transportēšanas laikā ietver iepriekšēju paziņojumu par sūtījuma transportēšanas veidu, paredzēto ierašanās laiku un apstiprinājumu par sūtījuma saņemšanu.

II pielikums

TABULA: KODOLMATERIĀLU KATEGORIJAS

Materiāls

Veids

Kategorija

I

II

III c

1. Plutonijs a

Neapstarots b

2 kg vai vairāk

Mazāk par 2 kg, bet vairāk par 500 g

500 g vai mazāk, bet vairāk par 15 g

2. Urāns-235

Neapstarots b

• urāns, kura bagātinājums ar 235U ir 20% vai vairāk

• urāns, kura bagātinājums ar 235U ir lielāks par 10%, bet mazāks par 20%

• urāns, kura bagātinājums ar 235U ir lielāks par dabisko, bet mazāks par 10%

5 kg vai vairāk

Mazāk par 5 kg, bet vairāk par 1 kg 10 kg vai vairāk

1 kg vai mazāk, bet vairāk par 15 g

Mazāk par 10 kg, bet vairāk par 1 kg

10 kg vai vairāk

3. Urāns-233

Neapstarots b

2 kg vai vairāk

Mazāk par 2 kg, bet vairāk par 500 kg

500 g vai mazāk, bet vairāk par 15 g

4. Apstarota degviela

Vājināts vai dabiskais urāns, torijs vai mazbagātināta degviela (skaldmateriāla koncentrācija mazāka par 10%)d/e

a Viss plutonijs, izņemot tādu, kura plutona-238 izotopiskā koncentrācija pārsniedz 80%.

b Materiāls, kas nav apstarots reaktorā, vai materiāls, kas ir apstarots reaktorā ar starojumu, kura dozas jauda 1 m attālumā no neekranētas virsmas ir 100 rad/h vai mazāka.

c Darbībās ar dabisko urānu un materiāliem, kuru daudzumi ir mazāki par III kategorija noteikto, aizsardzībā vajadzētu ievērot piesardzības pasākumus.

d Lai gan šis aizsargāšanas līmenis tiek ieteikts, valstis izvērtējot konkrētos apstākļus var noteikt atšķirīgus fiziskās aizsardzības līmeņus.

e Citiem kodoldegvielas veidiem, kurus, pamatojoties uz īpatnējo skaldmateriāla sastāvu tajos, pirms apstarošanas ieskaita I un II kategorijā, kategoriju var samazināt par vienu līmeni, ja degvielas radiācijas līmenis pārsniedz 100 rad/h uz 1 m neaizsargātas virsmas.

01.10.2002