Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumus Nr. 198 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Rīgā 2001.gada 3.aprīlī (prot. Nr.14, 16.§)
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
1. Šie noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem neatkarīgi no to izmantošanas veida.
2. Sēklām ir šādas kategorijas:
2.1. izlases sēklas (IS);
2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);
2.3. bāzes sēklas (B);
2.4. sertificētas sēklas (C);
2.5. komerciālas sēklas (K).
3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Izlases sēklu sertifikācija nav obligāta. Pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja iniciatīvas atsevišķos gadījumos sēklas var sertificēt, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti.
4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:
4.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;
4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) ražošanai;
4.3. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām;
4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:
5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);
5.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;
5.3. paredzētas sertificētu (C) sēklu ražošanai;
5.4. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (BS);
5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
6. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:
6.1. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C);
6.2. paredzētas komerciālu (K) sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;
6.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
7. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) sertificētām sēklām (C) ir divas paaudzes:
7.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);
7.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).
8. Pirmās paaudzes lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sertificētas sēklas (C1) ir sēklas, kas:
8.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vēlas, arī no pirmsbāzes sēklām (PB));
8.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (B) vai sertificētām sēklām (C);
8.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C2) ražošanai vai citiem nolūkiem;
8.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
9. Otrās paaudzes lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:
9.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) (ja selekcionārs vēlas, arī no pirmsbāzes sēklām (PB));
9.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C);
9.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;
9.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
11. Baltajai smilgai (Agrostis gigantea L.), ložņu smilgai (Agrostis stolonifera L.), pļavas lapsastei (Alopecurus pratensis L.), augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius L.), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber.), aitu auzenei (Festuca ovina L.), pļavas auzenei (Festuca pratensis Hudson.), auzeņairenei (Lolium x boucheanum Kunth.), daudzziedu viengadīgajai airenei (Lolium multiflorum Lam.), ganību airenei (Lolium perenne L.), timotiņiem (Phleum pratense L., Phleum bertolonii DC.), purva skarenei (Poa palustris L.), pļavas skarenei (Poa pratensis L.), parastajai skarenei (Poa trivialis L.), maura skarenei (Poa annua L.), sarkanajai auzenei (Festuca rubra L.), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), baltajai lupīnai (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnai (Lupinus angustifolius L.), dzeltenajai lupīnai (Lupinus luteus L.), apiņu lucernai (Medicago lupulina L.), sējas lucernai (Medicago sativa L.), hibrīdajai lucernai (Medicago x varia T.Martyn), sējas zirņiem (Pisum sativum L. (partim)), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), inkarnāta āboliņam (Trifolium incarnatum L.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), lauka pupām (Vicia faba L. (partim)), vasaras vīķiem (Vicia sativa L.), ziemas vīķiem (Vicia villosa Roth), lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.) un eļļas rutkiem (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) ir izlases sēklas (IS), pirmsbāzes sēklas (PB), bāzes sēklas (B) un sertificētas sēklas (C).
(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541)
12. Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:
12.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas;
12.2. atbilst šajos noteikumos noteiktajām komercsēklu (K) prasībām;
12.3. visā sēklu sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
13. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu un šķirņu vienas vai vairāku kategoriju sēklas, ja tam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējams nodrošināt, lai dažādu sugu, šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.
14. Lopbarības augu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem, lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Atkārtota lopbarības augu sēklaudzēšana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, trīs gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā, kurā norāda lauku izvietojuma shēmu, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.
16. Visā sēklu audzēšanas periodā attiecīgo lopbarības augu sugu sēklu lauki atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.
17. Minimālais attālums starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā.
18. Attālumu starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem var neņemt vērā, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.
19. Attālumu starp stiebrzāļu un tauriņziežu sēklaudzēšanas laukiem var samazināt, ja sēklas nav paredzētas turpmākai pavairošanai.
20. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauka vispārīgo stāvokli un atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī lai noteiktu sugas un šķirnes tīrību, lauka apskatē ņem vērā prasības, kas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktas sugas un šķirnes tīrībai.
21. Katru gadu līdz 1.jūnijam sēklaudzētāji iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā lopbarības augu sēklu lauku apskates pieteikumus, kuros norāda informāciju par izsēto sēklu, tās kvalitāti un apsēto platību.
22. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
23. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.
24. Lauka apskati veic vismaz vienu reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk nosakāma šķirnes tīrība un konstatējami ar slimībām inficētie augi.
25. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujams vējauzas (Avena fatua) un karantīnas nezāļu piejaukums. Tauriņziežu bāzes sēklu laukos nav pieļaujams amoliņa (Melilotus spp.) piejaukums.
(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541)
26. Ja lauka apskatē vai izsēto sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu pārbaudē konstatē šo noteikumu pārkāpumu vai sējuma neatbilstību iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati atļauts veikt atkārtoti.
27. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.
28. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas. Valsts augu aizsardzības dienests veic pilnu sēklu kvalitātes novērtēšanu un izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.
29. Sēklu paraugu ņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.
30. Sēklu partijas un sēklu parauga masa ir noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteikto lielumu, sēklu partiju sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai. Ir pieļaujamas novirzes 5 % apmērā no noteiktās maksimālās sēklu partijas masas.
31. Lopbarības augu šķirnes identificēšanai un sēklu kvalitātes novērtēšanai nepieciešamā sēklu partijas un sēklu parauga masa ir noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Sēklu paraugu uzglabā vienu gadu. Pēc pārbaudes atlikušo sēklu parauga daļu uzglabā tik ilgi, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu.
36. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs ir ne augstāks par 13,0 % tauriņziežiem un ne augstāks par 15,0 % stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnai, pupām un citām sugām. Nosakot sēklu sertifikāta derīguma termiņu — 3 mēneši, visu stiebrzāļu, zirņu, vīķu, pupu un lupīnu mitruma saturs var būt līdz 16,5 %, pārējiem tauriņziežiem — 14,5 %.
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
37. Ja atkārtotā pārbaudē sēklu partijas kvalitātes rādītāji neatbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests ņem jaunu paraugu, veic pilnu sēklu kvalitātes novērtēšanu un izsniedz atbilstošu sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.
38. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklām pārbaudē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības die- nesta atļaujas saņemšanas var realizēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Etiķetē papildus norāda sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu un adresi).
39. Lopbarības augu sēklas tirgo iesaiņotā veidā. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo, kā arī pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti.
41. Pēc pircēja pieprasījuma tirgotājs var pārdot vienā iesaiņojumā (ar etiķeti) vairāk nekā 60 kg sēklu.
42. Stiebrzāļu un tauriņziežu sertificētas sēklas (C) un komerciālas sēklas (K) var pārdot nelielos iesaiņojumos - līdz 10 kg.
43. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tādu, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.
44. Sēklu iesaiņojuma ārpusē piestiprina etiķeti atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamās vai piešujamās. Etiķetes var aizstāt ar zīmogojumu, kurā ir tāda pati informācija, kāda nepieciešama uz etiķetes.
46. Ja netiek lietota uzlīmējamā etiķete vai etiķete no mitrumizturīga materiāla vai ja uz iesaiņojuma informācija nav uzrakstīta neizdzēšami, iesaiņojumam papildus pievieno dokumentu tādā pašā krāsā kā etiķete. Dokumentā norāda:
46.1. bāzes sēklām (B) un sertificētām sēklām (C) - attiecīgās partijas numuru, sēklu kategoriju, sugu un šķirni (latīņu alfabēta burtiem);
46.2. komerciālām sēklām - attiecīgās partijas numuru, sēklu kategoriju un sugu (latīņu alfabēta burtiem).
47. Visu kategoriju sēklu iesaiņojums (izņemot sertificētas sēklas (C) nelielos iesaiņojumos un komerciālas sēklas (K)) tiek etiķetēts (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Etiķetē vai zīmogojumā norāda šo noteikumu 9.pielikumā noteikto informāciju.
49. Sertificētu sēklu (C) etiķetē nelielam iesaiņojumam norāda šo noteikumu 11.pielikumā noteikto informāciju.
50. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst attiecīgajām prasībām, pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu sēklu (C) (izņemot sertificētas sēklas nelielos iesaiņojumos) partijas etiķetes iznīcina Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.
51. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām vai ja sēklas ir ģenētiski modificētas, to norāda etiķetē.
52. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgās sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.
53. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norāda šo noteikumu 12.pielikumā noteikto informāciju.
54. Sēklas atļauts tirgot pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par izlases (IS), pirmsbāzes (PB), bāzes (B), sertificētām (C) vai komerciālām (K) sēklām. Tirgošanai paredzētajām sēklu partijām nepieciešams Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts kvalitāti apliecinošs dokuments vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izsniegts sēklu sertifikāts. Ja nav neviena no minētajiem apliecinājumiem, sēklu īpašnieks par to ziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kas paņem paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai.
55. Ja pircējs iegādājas sēklas, kurām nav šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta vai etiķetes, vai neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, maina vai bojā sēklu iesaiņojumu, pircējs zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas sēklu tirgotājam.
56. Latvijā drīkst tirgot lopbarības augu sēklu maisījumus, ja konkrētajai šķirnei nav specifisku īpašību, kuru dēļ maisījumu nav atļauts veidot.
57. Ja sēklu maisījumā ir iekļautas šķirnes, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, sēklu maisījumu var tirgot tikai tad, ja attiecīgais maisījums nav paredzēts lopbarības augu ražošanai un ja par to ir norāde etiķetē.
58. Pēc pircēja pieprasījuma sēklu tirgotājs uzrāda sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus, kuriem ir norādīts derīguma termiņš.
59. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības attiecas arī uz sēklu uzglabāšanu, lai tās vēlāk pārdotu, piegādātu vai pārvietotu (par atlīdzību vai bez tās), ja trešā puse paredzējusi sēklas izmantot komerciāli.
60. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības neattiecas uz sēklu piegādi pārbaudei, sagatavošanai, saiņošanai un rūpnieciskiem nolūkiem paredzētu izejmateriālu ražošanai, ja sēklu sagatavotājs vai saiņotājs tās neizmanto sēklu audzēšanai un tālākai tirdzniecībai.
61. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē visus sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju apliecības un sēklu tirgotāju apliecības. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam un tirgotājam piešķir noteiktu četrzīmju kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja rajona kodu, pārējās divas zīmes - sēklaudzētāja kārtas numuru.
62. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, jāiesniedz pieteikums Valsts augu aizsardzības dienestā. Pieteikumā norāda lopbarības augu sugu, ar kuras sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību pieteicējs vēlas nodarboties. Pieteikumam pievieno sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehniskās bāzes aprakstu un norāda tās piederību.
64. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis attiecīgu sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu vai konstatējis, ka nav ievēroti šie noteikumi, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgais iesniegums vai sastādīts akts par šo noteikumu neievērošanu, un iepazīstina attiecīgo personu ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumu.
65. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu paraugu novērtēšana, izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu - sēklu sertifikātu vai apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu.
66. Ja sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikātu. Sēklu sertifikāts ir sēklu tirdzniecības pamatdokuments.
67. Sēklu sertifikātā norāda lopbarības auga šķirni, sēklu ražotājvalsti, ražotāja reģistrācijas numuru, iesaiņojuma zīmogošanas gadu un mēnesi. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visu sēklu kvalitāte atbilst attiecīgās kategorijas prasībām.
68. Ja attiecīgajai sēklu kategorijai neatbilst kaut viens no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem vai ja ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji (sēklu novērtēšana nav pilnīga), izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Minētajā apliecībā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).
69. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:
69.1. viens gads — visu lopbarības augu sugu sēklām;
69.2. trīs mēneši — sēklām, kas invadētas ar dzīvām ērcēm vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kā arī sēklām ar paaugstinātu mitruma saturu atbilstoši šo noteikumu 36.punktam.
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
70. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms attiecīgā termiņa beigām veic sēklu atkārtotu pārbaudi. Atkārtotai pārbaudei paņemto sēklu paraugu vērtē vizuāli, kā arī nosaka sēklu dīgtspēju. Sēklām, kas invadētas ar kaitēkļiem, nosaka dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.
71. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu.
72. Sēklaudzētājs un sēklu tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās lopbarības augu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu, ko ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.
73. Sēklu tirgotājs apliecina sēklu kvalitāti ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā norāda konkrētajam pircējam pārdoto sēklu daudzumu.
74. Ja sēklu pircējs ir iegādājies sēklas, kurām nav sēklu sertifikāta vai etiķetes, vai ja sēklu pircējs nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās prasības, viņš zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.
75. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies lopbarības augu sugas un šķirnes identitāte, sugas un šķirnes tīrība un augu veselīgums, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.
76. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu aprites likuma 10.pantu.
(Grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541)
77. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos ir nepieciešama visu lopbarības augu sugu visu kategoriju pavairojamām sēklām. Pēcpārbaudi kontrollauciņos veic ne mazāk kā 10 procentiem sertificētu otrās paaudzes sēklu (C2) un sertificētu svešapputes lopbarības augu sēklu (C1) partiju.
78. Sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus Valsts augu aizsardzības dienests nodod atklātībai.
79. Noteikumu 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 66., 68. un 71.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūniju.
81. Līdz 2003.gada 1.jūnijam sēklu sertifikācijai atļauts izmantot Sēklu valsts inspekcijas lauku apskates un sēklu kvalitātes novērtēšanas dokumentu veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājis zemkopības ministrs.
82. Līdz 2003.gada 1.jūnijam vienā bāzes sēklu (B) paraugā ir pieļaujamas 6, bet vienā sertificētu sēklu (C) paraugā - 15 skābeņu (Rumex spp.) sēklas.
83. Šo noteikumu 38.1, 38.2, 38.3 un 38.4 punkts zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.
(MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā; minētie punkti zaudē spēku 01.05.2004., sk. MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 425 3.7. apakšpunktu)
ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Ministru kabineta
2001. gada 3. aprīļa
noteikumiem Nr. 157
(Pielikums MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
I. Stiebrzāles (Gramineae)
1. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)
2. Baltā smilga (Agrostis gigantea)
3. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)
4. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)
5. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv.ex. J.S et K.B Presl.)
6. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)
7. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)
8. Aitu auzene (Festuca ovina L.)
9. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)
10. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)
11. Hibrīdā airene (Lolium x boucheanum Kunth)
12. Auzeņairene (x Festulolium)
13. Daudzziedu airene, ieskaitot viengadīgo Vestervaldes aireni (Lolium multiflorum Lam. var. westervololicum)
14. Ganību airene (Lolium perenne L.)
15. Timotiņš (Phleum pratense L.)
16. Bertolīnī timotiņš (Phleum bertolonii DC)
17. Maura skarene (Poa annua L.)
18. Purva skarene (Poa palustris L.)
19. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)
20. Parastā skarene (Poa trivialis L.)
II. Tauriņzieži (Leguminosae)
21. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)
22. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)
23. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)
24. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)
25. Apiņu lucerna (Medicago lupulina L.)
26. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)
27. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)
28. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)
29. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))
30. Aleksandrijas āboliņš (Trifolium alexandrinum L.)
31. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)
32. Inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum L.)
33. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)
34. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)
35. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))
36. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)
37. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)
III. Citas sugas
38. Lopbarības kāļi (Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.)
39. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)
40. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)
41. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)
(Pielikums svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541)
| Nr. p.k. | Lopbarības augu suga | Lauka lielums | |
| 2 ha un mazāks | virs 2 ha | ||
| 1. | Stiebrzāles un tauriņzieži: | ||
| 1.1. | sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai | 200 m | 100 m |
| 1.2. | sēkla tiek ražota lopbarībai, lopbarības sējumu veidošanai vai apzaļumošanai | 100 m | 50 m |
| 2. | Lopbarības kāļi, lopbarības kāposti un eļļas rutki: | ||
| 2.1. | bāzes sēklas (B) | 400 m | 200 m |
| 2.2. | sertificētas sēklas (C) | 100 m | 100 m |
| 3. | Citas svešapputes sugas: | ||
| 3.1. | bāzes sēklas (B) | 400 m | 400 m |
| 3.2. | sertificētas sēklas (C) | 200 m | 200 m |
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157
(Pielikums grozīts ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541)
1. Sēklaudzēšanas laukos sugām un šķirnēm jābūt viegli identificējamām. Pieļaujams šāds citu kultūraugu sugu un šķirņu piejaukums:
| Nr. p.k. | Ierobežojums | Lauks, kur audzē | |
| pirmsbāzes un bāzes sēklas | sertificētas sēklas | ||
| 1.1. | Maksimālais citu grūti nošķirojamo kultūraugu (šī pielikuma 3. un 4.punkts) piejaukums: | ||
| 1.1.1. | visām sugām, izņemot pļavas skareni | 1 augs uz 30 m2 | 1 augs uz 10 m2 |
| 1.1.2. | poliklonām pļavas skarenes šķirnēm | 1 augs uz 20 m2 | 4 augi uz 10 m2 |
| 1.1.3. | apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm | 1 augs uz 20 m2 | 6 augi uz 10 m2 |
| 1.2. | Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs, ieskaitot auzeņaireni | 1 augs uz 50 m2 | 1 augs uz 10 m2 |
| 1.3. | Maksimālais citu šķirņu piejaukums: | ||
| 1.3.1. | visām šķirnēm, izņemot pļavas skarenes šķirnes | 1 augs uz 30 m2 | 1 augs uz 10 m2 |
| 1.3.2. | poliklonām pļavas skarenes šķirnēm | 1 augs uz 20 m2 | 4 augi uz 10 m2 |
| 1.3.3. | apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm | 1 augs uz 20 m2 | 6 augi uz 10 m2 |
2. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem jābūt šādai šķirnes tīrībai:
2.1. bāzes sēklām - 99,7 %;
2.2. pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) - 99 %;
2.3. otrās paaudzes (C2) un turpmāko paaudžu sertificētām sēklām - 98 %.
3. Grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles stiebrzālēm:
| Nr. p.k. | Stiebrzāles | Grūti nošķirojamie | |
| kultūraugi | nezāles | ||
| 3.1. | Augstā dižauza | daudzziedu airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| ganību airene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| viengadīgā airene | |||
| kamolzāle | |||
| niedru auzene | |||
| pļavas auzene | |||
| sarkanā auzene | |||
| 3.2. | Auzeņairene | ganību airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| daudzziedu airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| viengadīgā airene | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| kamolzāle | peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides) | ||
| niedru auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| pļavas auzene | |||
| sarkanā auzene | |||
| 3.3. | Baltā smilga | kamolzāle | nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) |
| pļavas skarene | parastais pelašķis (Achilea millefolium) | ||
| sarkanā auzene | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| parastā skarene | parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare) | ||
| parastā rudzusmilga (Apera spica venti) | |||
| tīruma usne (Cirsium arvense) | |||
| villainā meduszāle (Holcus lanatus) | |||
| zaķu grīslis (Carex leporina) | |||
| 3.4. | Daudzziedu airene | ganību airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| viengadīgā airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| kamolzāle | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| niedru auzene | peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides) | ||
| pļavas auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| sarkanā auzene | |||
| 3.5. | Ganību airene | daudzziedu airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| viengadīgā airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| kamolzāle | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| niedru auzene | peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides) | ||
| pļavas auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| sarkanā auzene | |||
| 3.6. | Kamolzāle | daudzziedu airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) |
| ganību airene | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| viengadīgā airene | šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata) | ||
| niedru auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| pļavas auzene | villainā meduszāle (Holcus lanatus) | ||
| sarkanā auzene | |||
| pļavas skarene | |||
| aitu auzene | |||
| 3.7. | (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541) | ||
| 3.8. | Niedru auzene | daudzziedu airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| ganību airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| viengadīgā airene | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| kamolzāle | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| pļavas auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| sarkanā auzene | |||
| 3.9. | Ložņu smilga | kamolzāle | nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) |
| parastā skarene | parastais pelašķis (Achilea millefolium) | ||
| pļavas skarene | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| sarkanā auzene | parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare) | ||
| parastā rudzusmilga (Apera spica venti) | |||
| tīruma usne (Cirsium arvense) | |||
| villainā meduszāle (Holcus lanatus) | |||
| zaķu grīslis (Carex leporina) | |||
| 3.10. | Parastā smilga | kamolzāle | nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) |
| parastā skarene | parastais pelašķis (Achilea millefolium) | ||
| pļavas skarene | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| sarkanā auzene | parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare) | ||
| parastā rudzusmilga (Apera spica venti) | |||
| tīruma usne (Cirsium arvense) | |||
| villainā meduszāle (Holcus lanatus) | |||
| zaķu grīslis (Carex leporina) | |||
| 3.11. | Pļavas auzene | daudzziedu airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| ganību airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| viengadīgā airene | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| kamolzāle | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| niedru auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| sarkanā auzene | |||
| 3.12. | Pļavas lapsaste | kamolzāle | liektā lapsaste (Alopecurus geniculatus) |
| pļavas skarene | meža suņuburkšķis (Anhriscus sylvestris) | ||
| parastā skarene | villainā meduszāle (Holcus lanatus) | ||
| zaķu grīslis (Carex leporina) | |||
| 3.13. | Pļavas skarene | kamolzāle | nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) |
| purva skarene | parastais pelašķis (Achilea millefolium) | ||
| sarkanā auzene | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| parastā skarene | parastā krustaine (Senecia vulgare) | ||
| parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare) | |||
| parastā rudzusmilga (Apera spica venti) | |||
| tīruma usne (Cirsium arvense) | |||
| villainā meduszāle (Holcus lanatus) | |||
| zaķu grīslis (Carex leporina) | |||
| 3.14. | Purva skarene | kamolzāle | nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) |
| pļavas skarene | parastais pelašķis (Achilea millefolium) | ||
| sarkanā auzene | parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) | ||
| parastā skarene | parastā krustaine (Senecia vulgare) | ||
| parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare) | |||
| parastā rudzusmilga (Apera spica venti) | |||
| tīruma usne (Cirsium arvense) | |||
| villainā meduszāle (Holcus lanatus) | |||
| zaķu grīslis (Carex leporina) | |||
| 3.15. | Sarkanā auzene | daudzziedu airene | aitu auzene (Festuca ovina) |
| ganību airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) | ||
| viengadīgā airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| kamolzāle | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
| niedru auzene | |||
| pļavas auzene | |||
| pļavas skarene | |||
| 3.16. | Timotiņš | baltais āboliņš | baltā balanda (Chenopodium album) |
| bastarda āboliņš | lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis) | ||
| miežabrālis | mazā skābene (Rumex acetosella) | ||
| ragainie vanagnadziņi | mīkstā madara (Galium mollugo) | ||
| nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) | |||
| parastais pelašķis (Achilea millefolium) | |||
| parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare) | |||
| parastā virza (Stellaria media) | |||
| parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris) | |||
| parastā zvērene (Barbarea vulgaris) | |||
| tīruma atraitnīte (Viola arvensis) | |||
| tīruma gaurs (Spergula arvensis) | |||
| tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis) | |||
| tīruma usne (Cirsium arvense) | |||
| 3.17. | Viengadīgā airene | daudzziedu airene | ložņu vārpata (Elytrigia repens) |
| ganību airene | mīkstā lāčauza (Bromus mollis) | ||
| kamolzāle | tīruma lāčauza (Bromus arvensis) | ||
| niedru auzene | peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides) | ||
| pļavas auzene | velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) | ||
4. Grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles tauriņziežiem:
| Nr. p.k. | Tauriņzieži | Grūti nošķirojamie | |
| kultūraugi | nezāles | ||
| 4.1. | (Svītrots ar MK 30.09.2003. noteikumiem Nr. 541) | ||
| 4.2. | Baltais āboliņš | bastarda āboliņš | atliektais amarants (Amaranthus retroflekxus) |
| sarkanais āboliņš | baltā balanda (Chenopodium album) | ||
| (sīkās sēklas) | baltā spulgotne (Melandryum album) | ||
| ragainie vanagnadziņi | ganu plikstiņš (Capsella bursa pastoris) | ||
| timotiņš (kailās sēklas) | lauku āboliņš (Trifolium arvensis) | ||
| lauku ilzīte (Anthemis arvensis) | |||
| lielā ceļteka (Plantago major) | |||
| mazā skābene (Rumex acetosella) | |||
| mīkstā madara (Galium molluga) | |||
| parastā virza (Stellaria media) | |||
| parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris) | |||
| sīkā gandrene (Geranium pussillum) | |||
| trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor) | |||
| 4.3. | Bastarda āboliņš | baltais āboliņš | atliektais amarants (Amaranthus retroflekxus) |
| sarkanais āboliņš | baltā balanda (Chenopodium album) | ||
| ragainie vanagnadziņi | baltā spulgotne (Melandryum album) | ||
| timotiņš | lauku ilzīte (Anthemis arvensis) | ||
| mazā skābene (Rumex acetosella) | |||
| mīkstā madara (Galium molluga) | |||
| nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora) | |||
| parastā virza (Stellaria media | |||
| parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris) | |||
| sīkā gandrene (Geranium pussillum) | |||
| tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis) | |||
| 4.4. | Sarkanais āboliņš | baltais amoliņš | amarantu aksire (Axyris amaranthoides) |
| bastarda āboliņš | āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma) | ||
| dzeltenā lucerna | baltā balanda (Chenopodium album) | ||
| hibrīdā lucerna | baltā spulgotne (Melandryum album) | ||
| zilā lucerna | dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis) | ||
| austrumu galega | izplestā balodene (Atriplex patula) | ||
| krūzainā skābene (Rumex crispus) | |||
| mazā skābene (Rumex acetosella) | |||
| savvaļas burkāns (Daucus carota) | |||
| struplapu skābene (Rumex obtusifolia) | |||
| 4.5. | Sējas esparsete | austrumu dižpērkone (Bunias orientalis) | |
| ārstniecības suņmēle (Cynoglossum officinale) | |||
| pērkone (Raphanus raphanistrum) | |||
| pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis) | |||
| Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum) | |||
| Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum) | |||
| 4.6. | Sējas un hibrīdā lucerna | baltais amoliņš | balandu amarants (Amarantus blitoides) |
| dzeltenā lucerna | baltā balanda (Chenopodium album) | ||
| prosa | daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum) | ||
| sarkanais āboliņš | dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis) | ||
| ragainie vanagnadziņi | parastā zvērene (Barbarea vulgaris) | ||
| austrumu galega | savvaļas burkāns (Daucus carota) | ||
| šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata) | |||
| zaļā sarene (Setaria viridis) | |||
| zilganā sarene (Setaria glauca) | |||
| 4.7. | Ragainie vanagnadziņi | baltais āboliņš | āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma) |
| bastarda āboliņš | dzeltenais āboliņš (Trifolium strepens) | ||
| dzeltenā lucerna | lauka veronika (Veronica agrostis) | ||
| lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata) | |||
| melnā driģene (Hyosciamus niger) | |||
| spulgotne (Melandryum sp.) | |||
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157
(Pielikums MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157
(Pielikums MK 30.09.2003. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
1. Sertificētas sēklas:
Piezīmes.
1. Bāzes sēklu paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 5.ailē, nedrīkst būt vējauzu, Ludovika auzu (Avena fatua Avena sterilis, Avena ludoviciana ) un viju (Cuscuta spp.) sēklu.
2. Nosacījumu skaidrojums:
(a) visas svaigās un veselās sēklas, kuras pēc iepriekšējas apstrādes nedīgst, uzskata par dzīvotspējīgām sēklām;
(b) maksimālais cieto sēklu daudzums, ko uzskata par dīgtspējīgām sēklām;
(c) kopumā līdz 0,8 % no masas citu skareņu (Poa spp.) sugu sēklu neuzskata par piejaukumiem;
(d) līdz 1 % no masas sarkanā āboliņa (Trifolium pratense) sēklu neuzskata par piejaukumiem;
(e) kopumā līdz 0,5 % lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), lauka pupu (Vicia faba) un vīķu (Vicia spp.) sēklu citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumiem;
(f) noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām (Poa spp.);
(g) skābeņu (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus), sēklu skaits nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 15.ailē minētie nosacījumi;
(h) citas krāsas lupīnu sēklu skaits rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, bet citām lupīnām - 1 %;
(i) ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu (Poa spp.), tās neuzskata par piejaukumiem;
(j) sertificētām sēklām 7.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst pārsniegt vienu;
(k) amoliņu (Melilotus spp.) sēklu skaits nav jānosaka bāzes sēklām, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 11.ailē minētie nosacījumi;
(l) ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas;
(m) (c) nosacījumu nepiemēro;
(n) (d) nosacījumu nepiemēro;
(o) (e) nosacījumu nepiemēro;
(p) (f) nosacījumu nepiemēro;
(r) lupīnām rūgto sēklu piejaukums citās lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %;
(s) procentuālais daudzums pēc rūgtās lupīnas sēklu skaita šķirnēs, kas nav rūgtā lupīna, nepārsniedz 2,5 %.
3. Komercsēklas:
3.1. sēklas materiāls atbilst sertificētas sēklas standartiem attiecībā uz sēklu minimālo dīgtspēju un analītisko tīrību;
3.2. par 1 % palielina procentuālo daudzumu no masas, kas noteikts sertificētu sēklu tabulas 6. un 7.ailē;
3.3. ja maura skarenes (Poa annua) sēklās kopā ir ne vairāk kā 10 % no masas citu skareņu sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;
3.4. ja skareņu sēklas materiālā, izņemot maura skareni, no masas kopā ir ne vairāk kā 3 % citu skareņu sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;
3.5. (d) nosacījumu nepiemēro ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus);
3.6. lupīnu sugās minimālā analītiskā tīrība no svara ir 97 %;
3.7. lupīnu sugām (Lupinus spp.) citas krāsas lupīnu sēklu skaits nedrīkst pārsniegt 4 % - rūgtajām lupīnām un 2 % - citām lupīnām;
3.8. ja vīķu sēklas materiālā ir ne vairāk kā 6 % no masas ziemas vīķu (Vicia villosa) vai radniecīgu kultivēto sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;
3.9. vasaras vīķu (Vicia sativa) un ziemas vīķu (Vicia villosa) minimālā analītiskā tīrība no svara ir 97 %.
1. Etiķetes ir šādā krāsā:
| Nr. p.k. | Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības | Etiķetes krāsa |
| 1.1. | izlases sēklas (IS) | violeta |
| 1.2. | pirmsbāzes sēklas (PB) | balta ar diagonālu violetu svītru |
| 1.3. | bāzes sēklas (B) | balta |
| 1.4. | sertificētas sēklas: | |
| 1.4.1. | pirmās paaudzes (C1) | zila |
| 1.4.2. | otrās paaudzes (C2) | sarkana |
| 1.5. | komerciālas (K) sēklas | tumši dzeltena |
| 1.6. | sēklas ar pazeminātiem kvalitātes rādītājiem vai prasībām | brūna |
| 1.7. | sēklas ar nepilnīgi veiktu sertifikāciju | pelēka |
| 1.8. | sēklu maisījumi | zaļa |
2. Etiķetes izmērs ir 110 mm x 67 mm.
(izņemot komerciālas sēklas un sēklas nelielā iesaiņojumā)
1. Šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums.
2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
3. Ražotājvalsts nosaukums.
4. Ražotāja reģistrācijas numurs.
5. Sēklu partijas numurs.
6. Deklarētā neto masa.
7. Suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).
8. Šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).
9. Kategorija (sertificētām sēklām norāda paaudzi).
10. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.
11. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).
12. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot
"Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".
Piezīme . Šķirnēm, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, izdara atzīmi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai".
1. Šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums.
2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
3. Sēklu partijas numurs.
4. Deklarētā neto masa.
5. Suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).
6. Kategorija.
7. Platība sēklu partijas ražošanai.
8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.
9. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).
10. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot
"Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".
1. Sertificētas sēklas:
1.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";
1.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;
1.3. ražotājvalsts nosaukums;
1.4. ražotāja reģistrācijas numurs;
1.5. sērijas numurs;
1.6. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);
1.7. šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);
1.8. kategorija;
1.9. sēklu partijas numurs;
1.10. deklarētā neto masa;
1.11. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).
Piezīme. Šķirnēm, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, izdara atzīmi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai".
2. Komerciālas sēklas:
2.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";
2.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;
2.3. ražotājvalsts nosaukums;
2.4. ražotāja reģistrācijas numurs;
2.5. sērijas numurs;
2.6. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);
2.7. kategorija;
2.8. deklarētā neto masa;
2.9. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).
3. Sēklu maisījumi:
3.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";
3.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;
3.3. ražotājvalsts nosaukums;
3.4. ražotāja reģistrācijas numurs;
3.5. paredzētais maisījuma lietojums;
3.6. deklarētā neto masa;
3.7. komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);
3.8. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).
1. Paredzētais maisījuma lietojums.
2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.
3. Sēklu partijas numurs.
4. Deklarētā neto masa.
5. Komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).
6. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.
7. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).
8. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot "Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".
 |
 |
 |
 |