LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 446
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
l. Noteikt apkures sezonā vienotu diferencētu (normatīvo un virsnormatīvo) centralizētas apkures sistēmas maksimālo siltumenerģijas tarifa likmi iedzīvotājiem:
1.1. ne vairāk kā 40 rubļu mēnesī par vienu normatīvās kopējās dzīvokļa platības* kvadrātmetru;
1.2. ne vairāk kā 80 rubļu mēnesī par vienu virsnormatīvās kopējās dzīvokļa platības kvadrātmetru.
Vienai ģimenei tiek noteikta šāda normatīvā platība - 20 kvadrātmetru kopējās platības uz katru ģimenes locekli, bet pārējā dzīvokļa platība tiek atzīta par virsnormatīvo.
2. Vietējām pašvaldībām:
2.1. nosakot siltumenerģijas piegādātājiem apkures cenas un tarifus, ievērot pamatnosacījumus, kas noteikti ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992. gada 5. augusta lēmumu Nr. 315 (1.2. un 1.3. apakšpunkts un 2. punkts), ņemot vērā, ka jāmaksā tikai par faktiski patērēto siltuma daudzumu, kas fiksēts ar siltuma mērītajiem, bet, ja tie nav uzstādīti, - pēc aprēķiniem, kas pamatojas uz konkrētos projektos noteiktajiem siltuma zudumiem, apkures ilgumu un vidējo ārgaisa temperatūru.
Ja dzīvojamo māju kopīgās platības viena kvadrātmetra apkurei samaksa par padoto siltumenerģiju mēnesī apkures sezonā pārsniedz šī lēmuma 1. punktā noteiktos apmērus vai arī ja kurināmā izmaksas nesasniedz 85%-90% no siltumenerģijas izmaksām, jāizveido speciālistu komisija siltumpiegādātājas organizācijas ekonomiskās un tehnoloģiskās darbības analīzei un attiecīgu pasākumu izstrādei un veikšanai, lai samazinātu samaksas par siltumapgādi apmērus;
2.2. izņēmuma kārtā izskatīt maznodrošināto ģimeņu (kuras saskaņā ar ienākumu deklarāciju nespēj pilnā apmērā samaksāt šī lēmuma 1. punktā noteiktos tarifus) iesniegumus par apkures termiņu samaksas pārdali un to pagarināšanu («atliktais maksājums»), bet ne ilgāk kā līdz 1993. gada 1. septembrim.
Izskatot šī atliktā maksājuma iespējas (tas ir daļēji sedzot ikmēneša maksājumus par centralizēto apkuri), pieņemt nosacījumu, ka ģimenei pēc tam, kad nokārtoti maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, uz katru ģimenes locekli jāpaliek ne mazāk līdzekļu, kā noteikts krīzes iztikas minimuma pārtikas daļā, ko ik mēnesi paziņo Labklājības ministrija;
2.3. noteikt potenciālos pabalstu saņēmējus sakarā ar siltumenerģijas tarifa palielinājumu un vienlaikus veikt siltumenerģijas izmaksu uzskaiti. 1992. gada decembrī siltumenerģijas ražošanas izmaksas analīzi nosūtīt Rūpniecības un enerģētikas ministrijai rezultātu apkopošanai;
2.4. veidot speciālu palīdzības fondu, no kura daļēji kompensēt (subsidēt) mazturīgos iedzīvotājus, kuru ieņēmumi (saskaņā ar ienākumu deklarāciju) neļauj segt nepieciešamos maksājumus par siltumapgādi.
Lai uzsāktu šāda fonda izveidošanu, kopā ar Latvijas Republikas Valdību lūgt Latvijas Republikas Augstāko Padomi likumdošanas kārtībā neatliekami pieņemt likumus par sertifikātiem un valsts un pašvaldību īpašumu pārdošanu par Latvijas rubļiem;
2.5. kompensēt apkures cenu un tarifu starpību (līdz pašizmaksas līmenim) tiem siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem siltuma ražošanas un realizācijas izmaksas ir lielākas par ieņēmumiem no iedzīvotāju maksājumiem. Zaudējumu segšanai paredzēto kompensāciju lielumu un finansēšanas avotus rajonā attiecīgi noteikt kopīgi ar Rūpniecības un enerģētikas ministriju un Finansu ministriju.
3. Noteikt ar 1992. gada 1. novembri visiem valsts un pašvaldību budžeta iestādēs pamatdarbā strādājošajiem samaksas par siltumapgādi kompensācijas piemaksu no valsts budžeta 1500 rubļu mēnesī, kā arī tiešajiem pensiju saņēmējiem - no sociālās apdrošināšanas budžeta un valsts budžeta.
Saimnieciskās darbības uzņēmumos pamatdarbā strādājošajiem noteikt samaksas par siltumapgādi kompensācijas piemaksu 1500 rubļu mēnesī. Šo piemaksu izmaksai attiecīgā uzņēmumā pamatdarbā strādājošo vajadzībām nav saistoši patēriņa fonda ierobežojumi.
Bezdarbniekiem, kuriem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, izskatot viņu iesniegtās ienākumu deklarācijas, izmaksāt kompensācijas piemaksu 1000 rubļu mēnesī no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.
Piemaksas tiek pārtrauktas tiem strādājošajiem, pensiju saņēmējiem un bezdarbniekiem, kas, neskatoties uz šī lēmuma 2.2. apakšpunktā noteiktajām atlaidēm un 3. punkta nosacījumiem, nav nokārtojuši īres un komunālos maksājumus par iepriekšējo mēnesi.
4. Finansu ministrijai līdz 1992. gada 27. oktobrim sagatavot Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma projektu par apgrozījuma nodokļa iekasēšanas apturēšanu no iedzīvotājiem par komunālajiem maksājumiem izņemot maksājumus par elektroenerģiju un telefonu.
________________________________
* Šajā platībā neietilpst balkonu un lodžiju platība.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS
Latvijas Republikas finansu ministrs E.SILIŅŠ
Latvijas Republikas arhitektūras un celtniecības ministrs A.PRŪSIS
Latvijas Republikas labklājības ministrs T. ENIŅŠ
Rīgā 1992. gada 26. oktobrī