LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
Izdarīt Latvijas Republikas 1992. gada 19. maija likumā «Par bankām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs» 1992, 22/23) šādus grozījumus un papildinājumus:
1. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:
«12. pants. Komercbankas un citas kredītiestādes iesniedz Latvijas Bankai savas darbības pārskatus saskaņā ar Latvijas Bankas noteiktajām formām un termiņiem. Par iesniegto ziņu patiesumu atbild attiecīgā kredītiestāde. Gada pārskata sastādīšanu regulē šā likuma IV nodaļa.»
2. Papildināt likumu ar jaunu IV nodaļu šādā redakcijā:
«IV NODAĻA
GADA PĀRSKATS
27. pants. Komercbankām un citām kredītiestādēm par katru pārskata gadu jāsastāda pārskats, kurā jābūt ietvertai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķinam un pielikumiem, kā arī ziņojumam.
28. pants. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāra gadu. Pirmais pārskata periods tomēr var būt īsāks vai garāks par kalendāra gadu, taču ne garāks par 18 mēnešiem.
29. pants. Gada pārskats jāsastāda atbilstoši šim likumam un no šā likuma izrietošajiem Latvijas Bankas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
30. pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 29. panta prasībām, gada pārskatā jāietver attiecīga papildu informācija.
31. pants. Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:
1) jāpieņem, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk;
2) jāsaglabā tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;
3) novērtēšana visos gadījumos jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:
a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances sastādīšanas dienai iegūtā peļņa,
b) jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās perioda, pat tie, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances un gada pārskata sastādīšanas dienu,
c) jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;
4) pārskatā jāatspoguļo visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;
5) aktīva un pasīva posteņi jānovērtē atsevišķi;
6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci.
32. pants. Izņēmuma gadījumos drīkst atkāpties no šā likuma 31. pantā minētajiem vispārīgajiem novērtēšanas principiem. Jebkura šāda atkāpšanās jāpamato pielikumā, vienlaikus norādot, kāda ir tās ietekme uz kredītiestādes aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
33. pants. Ziņojumā ir jāietver pārskats par kredītiestādes finansu apstākļu un tās darbības attīstību. Ja gada pārskatu ir būtiski ietekmējuši kādi īpaši apstākļi vai arī gada pārskats varētu tikt uzskatīts par nepietiekamu, informācija par šiem apstākļiem jāsniedz atsevišķā ziņojuma punktā.
Ziņojumā ir arī jāsniedz ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo kredītiestādes attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.
34. pants. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci ir jāsniedz priekšlikumi par kredītiestādes peļņas sadali vai zaudējumu segšanu.
35. pants. Kredītiestādes gada pārskats ir obligāti jāpārbauda zvērinātiem revidentiem. Ja tas nav izdarīts, gada pārskatu nedrīkst apstiprināt.
36. pants. Kredītiestādei ir jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību. Zvērinātiem revidentiem ir jāpārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību.
37. pants. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņus, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka.
38. pants. Gada pārskats publicējams Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā.»
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 14. oktobrī