Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par politiski represētās personas statusa noteikšanu

1. pants. Par noziedzīgiem atzīstami komunistisko un nacionālsociālistisko organizāciju totalitārie režīmi un politiskās represijas, ko šie režīmi vērsa pret Latvijas Republikas pilsoņiem par viņu politisko pārliecību un/vai politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras vai iedzīvotāju sociālā slāņa, par strādāšanu noteiktā profesijā vai par nodarbošanos, kas nebija pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, par laulību vai radniecību ar politiski represēto, par palīdzību vajātajām vai represētajām personām.

2. pants. Par politiski represētiem atzīstami tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri šā likuma 1. pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991. gada 21. augustam:

1) noslepkavoti vai miruši represiju rezultātā;

2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas, filtrācijas vai labošanas darbu nometnēs vai viņiem piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas, iesaistīti spaidu darbos, dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā.

3. pants. Par totalitāro režīmu netieši politiski represētiem atzīstami tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuru pretdarbība šiem režīmiem netika atklāta un kuri tieši netika vardarbīgi represēti vai spēja izvairīties no represijām, ja šie pilsoņi vai viņu tuvinieki reāli tika pakļauti civilo, ekonomisko, sociālo un politisko tiesību ierobežojumiem, proti:

- izlikti no savām mājām vai dzīvokļiem, liedzot tur atgriezties un/vai atgūt savu īpašumu;

- aplikti ar paaugstinātiem nodokļiem un nodevām ar tam sekojošu mantas atņemšanu vai bez tās;

- tiem tika nacionalizēta vai citādi atņemta manta vai liegts to atgūt;

- tiem tika liegts darboties savā profesijā, iegūt darbu vai izglītību, kā arī noteikti citi ierobežojumi politisku motīvu dēļ.

4. pants. Šis likums attiecināms uz visiem latviešiem neatkarīgi no tā, kur viņi tika politiski represēti, kā arī uz tiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu pilsonības, kuri tika politiski represēti Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās, ja viņi nav piedalījušies represīvo iestāžu darbībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks A.KRASTINŠ

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 13. maijā