Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1991. gada 21. novembrī pieņemto Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 10. martā 

 Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1992. gada 10. marta lēmuma
«Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes apstiprināšanu»
pielikums

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES SATVERSME

PREAMBULA

Latvijas Lauksaimniecības universitāte dibināta uz Latvijas Universitātes bāzes kā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija. Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja un iesniedza Latvijas Ministru kabinetam Latvijas Universitātes Padome. Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis 1938. gada 23. decembrī parakstīja likumu: «Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme», kas stājās spēkā 1939. gada 1. jūlijā. . 1940. gadā pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija zaudēja savu autonomiju un tika atcelta tās Satversme.

Ar republikas valdības 1944. gada 17. novembra lēmumu bijusī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija pārtapa par Latvijas Lauksaimniecības Akadēmiju, 1991. gada 27. martā ar Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas  Padomes lēmumu - par Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi pieņēmis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Konvents 1991. gada 21. oktobrī.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir ar lauksaimniecību saistītās akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde Latvijas Republikā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes saīsinātais nosaukums ir LLU.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas agriculturae Latviensis (latīņu),

Latvia University of Agriculture (angļu),

Agraruniversitat Lettland (vācu), 

Latvijskij seļskohozjaistvennij uņiversitet (krievu),

Universitē d'agriculture de Lettonie (franču),

Latvijos žemes ūkio  Universitetas (lietuviešu),

Lati Pollumajandusulikool (igauņu).

1.2. LLU ir autonoma valsts iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

LLU kompetenci nosaka ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta Satversme. LLU darbojas saskaņā ar šo Satversmi Latvijas Republikas likumiem un universitāšu starptautiskajām darbības normām.

1.3. Universitātes darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo LLU Aizbildņu padome. To izveido Latvijas Republikas valdība no izglītības zinātnes, un citu tautsaimniecības nozaru organizatoriem un speciālistiem. Pusi no tās sastāva iesaka Universitāte. Aizbildņu padomes nolikumu pēc LLU priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas Valdība. LLU Aizbildņu padomei ir tiesības sasaukt Konventu vai Senātu, kā arī ierosināt tajos apspriest noteiktus jautājumus.

1.4. LLU ir juridiskā persona. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un ietverti vārdi «Latvijas Lauksaimniecības universitāte». LLU ir savs karogs, emblēma u. c. augstskolu atribūtika.

LLU dibināšanas diena 23. decembris ir Universitātes svinamā diena.

2. DARBĪBAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI

2.1. LLU darbības galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko akadēmisko izglītību un profesionālo sagatavotību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai uzturētu nepieciešamo Latvijas Republikas lauku intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību.

2.2. LLU uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus tautsaimniecībai, zinātnei, kultūrai, izglītībai, kā arī valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās pielietot sabiedrības interesēs, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus ar lauksaimniecību saistītās zinātnēs, kā arī organizēt speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Universitāte piedāvā sabiedrībai iegūtās atziņas un pētījumu rezultātus.

2.3. LLU akadēmiskās izglītības ieguve paredz atbilstošo studiju programmu realizāciju noteiktas kvalifikācijas un grāda iegūšanai, kā arī zinātniskās pētniecības darbu un zinātniskā grāda iegūšanu. Profesionālā sagatavošana paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu. Akadēmiskā grāda, profesionālās kvalifikācijas un zinātniskā grāda iegūšana ir LLU studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.

2.4. LLU darbojas, lai saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm visu vērtīgo, ko laukiem devusi un var dot latviešu tauta.

2.5. īstenojot savu mērķi un uzdevumus, LLU pamatojas uz šādiem principiem:

- izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumiem;

- studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

- studiju un zinātniskā darba determinētība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.

2.6. LLU dod iespēju iegūt akadēmisko izglītību un profesionālo

sagatavotību jebkuram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiska stāvokļa, rases un tautības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Tiesības studēt LLU ir arī citu valstu iedzīvotājiem.

Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa zināšanām, darba spējām un prasmei ir tiesības kļūt par LLU darbinieku vai studentu.

3. KOMPETENCE UN DARBĪBAS FORMAS

3.1. LLU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:

- pastāvīgi nosaka studiju saturu un formas, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī LLU zinātniskā darba pamatvirzienus;

- veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus LLU diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotos diplomus;

- ievēl LLU Goda profesorus un Goda doktorus, nodibina un piešķir LLU prēmijas un personālstipendijas.

3.2. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību LLU ir tiesības:

- organizēt kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes, dibināt biedrības;

- darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;

- slēgt līgumus ar mācību, zinātniskajām un citām iestādēm;

- veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību.

3.3. LLU dibinātās biedrības un citi organizatoriski veidojumi darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātajiem statūtiem. Ja to darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar LLU interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt to darbību.

3.4. LLU patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu nosaka darba samaksu.

3.5. LLU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā Vispasaules universitāšu apvienības Limas deklarācijā atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

4. PERSONĀLS

4.1. LLU personālu veido:

- pastāvīgā personāla daļa;

- pagaidu personāla daļa.

4.2. LLU pastāvīgais personāls ir:

- studenti, maģistranti un doktoranti;

- akadēmiskais personāls - pilnu slodzi strādājošie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti, kuriem LLU ir pamatdarba vieta;

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam LLU ir pamatdarba vieta.

4.3. LLU pagaidu personāls ir:

- neklātienes nodaļā studējošie un eksternāti;

- akadēmiskais personāls, ko ieceļ amatos bez vēlēšanām vai kam LLU nav pamatdarba vieta;

- pārvaldes, saimniecības personāls un palīgpersonāls, kam LLU nav pamatdarba vieta.

4.4. LLU studenti, maģistranti un doktoranti ir personāla daļa, kas izmanto LLU piedāvātās studiju iespējas un kuru pamatnodarbošanās ir studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

4.5. Studentiem LLU piedāvā konkrētas akadēmiskās programmas. Studijas prasa latviešu valodas pārvaldīšanu un vēl vismaz divu valodu prasmi.

LLU studenti ir tiesīgi:

- iegūt akadēmisko izglītību: bakalaura un maģistra grādu;

- Satversmē paredzēto darbību veikšanai noteiktā kārtībā izmantot Universitātes telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u. c.;

- noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

- izvēlēties studiju programmas, virzienus un mācībspēkus;

- vēlēt un tikt ievēlēti studentu pašpārvaldē, līdzdarboties Universitātes visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

- veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.

4.6. LLU var studēt katrs, kas:

- ieguvis LLU prasībām atbilstošu vispārējo izglītību, pretendē uz bakalaura grādu,

- ieguvis bakalaura grādu, pretendē uz maģistra grādu,

- ieguvis maģistra grādu, pretendē uz doktora grādu.

Papildu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina LLU Senāts.

4.7. Studijas LLU var apmaksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. Minimālā stipendija nedrīkst būt mazāka par to, ko noteikusi valdība.

4.8. LLU mācībspēki un zinātnieki veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi.

4.9. LLU akadēmiskie amati ir:

zinātniski pedagoģiskajiem darbiniekiem - profesors, docents, lektors, asistents; zinātniekiem - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

4.10. Par LLU profesoriem var būt personas, kam ir doctor habilitatus vai likumdošanas noteiktā kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds. Profesorus ievēlē LLU Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskā personāla sēdes ieteikuma.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas profesors var ieņemt šo amatu in perpetuum.

4.11. Par LLU docentiem (vadošajiem pētniekiem) var ievēlēt personas, kam ir doktora vai likumdošanas kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Docentus (vadošos pētniekus) ievēlē fakultātes (institūta) Padome pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskā personāla sēdes ieteikuma uz sešiem gadiem.

4.12. Ievēlētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu. Sasniedzot pensijas vecumu, viņiem papildus var piešķirt emeritus (nopelniem bagātais) nosaukumu.

4.13. Par LLU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var ievēlēt personas, kam ir maģistra vai likumdošanas kārtībā tam pielīdzināts zinātniskais grāds.

Lektorus un pētniekus ievēl fakultātes (institūta) Padome - pirmo reizi uz trim, bet turpmāk uz sešiem gadiem. Asistentus ievēl Padome uz trim gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskā personāla sēdes ieteikuma.

4.14. Pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskā personāla sēdes un fakultātes (institūta) Padomes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu 'gadu, bet ne vairāk kā 3 reizes pēc kārtas, akadēmiskajos amatos iecelt personas, kam ir atbilstoši zinātniskie grādi.

4 15. Akadēmiskajam personālam (izņemot asistentus) pēc pieciem darba gadiem ir tiesības saņemt 5 mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams saskaņā ar katedras (laboratorijas) apstiprinātu darba programmu. Šā atvaļinājuma laiku var pagarināt fakultātes (institūta) Padome.

Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā amatā saņemt 5 mēnešu radošo atvaļinājumu par katru nostrādāto termiņu, bet kopumā ne vairāk par 10 mēnešiem.

4.16. Universitātes personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visas LLU institūcijas un struktūrvienības noteiktajā kārtībā.

Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Universitātes vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai pastāvīgajam personālam.

Uzdevumi, kas uzticēti LLU personālam ir jāveic tā, lai Universitāte varētu kvalitatīvi pildīt Satversmes 2. sadaļā noteikto mērķi un uzdevumus, ievērojot tās darbības principus.

4.17. LLU personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Sodus par pienākumu nepildīšanu lemj Senāts, pamatojoties uz esošo likumdošanu.

4.18. LLU vadība rūpējas par personāla darba un sadzīves apstākļiem, viņu veselību un atpūtu, dod iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

5. UNIVERSITĀTES VADĪBAS INSTITŪCIJAS

5.1. LLU pārstāvības un vadības institūcijas ir:

- Konvents;

- Senāts;

- Rektors, mācību un zinātņu prorektori, LLU direktors un Lietu pārvaldnieks;

- Mācību padome;

- Zinātnes padome;

- Saimniecības padome;

- Revīzijas komisija;

- Šķīrējtiesa.

5.2. Konvents ir LLU pastāvīgā personāla pilnvarota pārstāvības institūcija.

Konvents:

- ievēl LLU Senātu, apstiprina un groza Senāta nolikumu;

-  ievēl un atsauc rektoru; ievēl Revīzijas komisiju;

-  ievēl Šķīrējtiesu.

Konvents ir tiesīgs pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus LLU darbības un attīstības konceptuālus jautājumus.

Konventu veido visi LLU pastāvīgie profesori un LLU pastāvīgā personāla pārstāvji, ko ievēl uz 3 gadiem saskaņā ar nolikumu. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar LLU, tad 3 mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Konvents ievēlē citus pārstāvjus.

Ar padomdevēja balsstiesībām Konventā piedalās rektors, prorektori, LLU direktors un Lietu pārvaldnieks.

Konventu sasauc Senāts vai Aizbildņu padome ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas Konventu jāsasauc, ja to pieprasa rektors vai ne mazāk par 1/3 no Konventa studentu skaita, vai 1/3 fakultāšu un institūtu. Konventa darbību nosaka LLU Konventa nolikums.

5.3. Senāts ir LLU augstākā pašpārvaldes institūcija, kas apvieno un vada Universitātes akadēmisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

LLU Senāts:

1) ievēl:

- Senāta priekšsēdi, vietnieku (profesorus) un sekretāru;

- profesorus;

- LLU Goda doktorus un Goda profesorus;

2) apstiprina:

- prorektorus, LLU direktoru, Lietu pārvaldnieku, kā arī patstāvīgo iestāžu direktorus - pēc rektora priekšlikuma;

- dekānus un institūtu direktorus - pēc attiecīgo fakultāšu un institūtu Padomju priekšlikuma;

- funkcionālo un apkalpojošo struktūrvienību vadītājus;

- Universitātes struktūrvienību, padomju un tās dibināto un pārziņā esošo biedrību un citu iestādījumu statūtus vai nolikumus;

- Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

- Studentu pašpārvaldes nolikumu;

- studentu, maģistrantu un doktorantu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

- noteikumus par studiju gaitu, zināšanu pārbaudīšanas, kvalifikācijas piešķiršanas un diplomu piešķiršanas kārtību;

- LLU budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

3) lemj:

- par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi universitātei;

- par katedru, laboratoriju, fakultāšu, institūtu, kā arī citu struktūrvienību (skolu, centru, dienestu u. c.), biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, par ierosinājumu piešķirt juridiskas personas statusu atsevišķām struktūrvienībām un to saistībām ar Universitāti;

- par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem;

- par Konventa sasaukšanu.

LLU Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Universitātes darbības jautājumus, kā arī dot izskaidrojumus par Satversmes normu piemērošanu.

Senātu, izņemot studentu pārstāvjus, saskaņā ar nolikumu ievēl Konvents no LLU pastāvīgajiem locekļiem uz 3 gadiem 45 cilvēku sastāvā. Senātā jābūt pārstāvētām visām fakultātēm un institūtiem. 10 studentu pārstāvjus deleģē studentu pašpārvalde.

Senāts atbilstoši Universitātes darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem.

Senāta sēdes vada priekšsēdis. Rektors, prorektori, LLU direktors un Lietu pārvaldnieks ir Senāta pilntiesīgi locekļi kā amatpersonas.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Konvents.

5.4. Rektors ir universitātes oficiāls pārstāvis visas universitātes lietās. LLU   intereses Latvijas Republikas valdībā un parlamentā pārstāv Latvijas Republikas izglītības ministrs. Rektors pārzina, vada un ir atbildīgs par universitātes darbību, īstenojot Satversmes prasības, Konventa un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumdošanu.

Rektors savas kompetences robežās izdod rīkojuma dokumentus.

Rektoru ievēlē Konvents no profesoriem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome. Rektors nosaka prorektoru, LLU direktora un Lietu pārvaldnieka kompetenci.

5.5. Mācību padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tajā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē kārto mācību darba jautājumus, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistītie speciālisti un studentu pārstāvji.

5.6. Zinātnes padome pārzina zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus.

Zinātnes padome darbojas zinātņu prorektora vadībā un tajā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas kārto zinātnes darba jautājumus, zinātnisko iestāžu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti.

5.7. Saimniecības padome pārzina LLU saimniecisko darbību.

Saimniecības padomē ietilpst LLU direktors, kas ir šīs padomes priekšsēdis, kā arī divi pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, divi Senāta pārstāvji un pa speciālistam - ekonomistam un celtniekam no attiecīgajām fakultātēm, kurus ievēlē uz trim gadiem.

Lemjot jautājumus, kas skar konkrētas fakultātes, institūtus un citas struktūrvienības, vai arī studentus, padomē jāpiedalās attiecīgo struktūrvienību vadītājiem, vai viņu vietniekiem, vai arī studentu pašpārvaldes deleģētiem pārstāvjiem. Attiecīgo jautājumu izlemšanā minētām personām ir balsstiesības.

5.8. Mācību, Zinātnes, Saimniecības padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts. Šo padomju personālsastāvu Senātam apstiprināšanai iesaka prorektori (direktors). Padomju lēmumi, kas pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ir rekomendējoši, bet tie, kas pieņemti ar 3/4 balsu - saistoši attiecīgā prorektora (direktora) darbībai.

1/4 no klātesošiem attiecīgajā padomē, kā arī attiecīgais prorektors (direktors), ir tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu augstākā vadības institūcijā, arī Senātā.

5.9. Lietu pārvaldnieks ar prorektora tiesībām pārzin LLU finanses un sociālos jautājumus.

5.10. Revīzijas komisija sastāv no 5 līdz 7 cilvēkiem, ko Universitātes Konvents ievēl uz trim gadiem no Universitātes profesoru un docentu (vadošo pētnieku) vidus.

Revīzijas komisija revidē Universitātes darbību un ziņo par to Konventam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

5.11. Šķīrējtiesa sastāv no pieciem cilvēkiem, kurus uz trim gadiem ievēlē Konvents.

Šķīrējtiesa izskata strīdus starp Universitātes amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Konventam un viņus no pamatdarba var atbrīvot tikai ar Konventa piekrišanu.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Konvents.

6. STUDENTU UN MAĢISTRANTU PAŠPĀRVALDE

6.1. LLU studentiem un maģistrantiem ir sava pašpārvalde.

Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studenti un maģistranti un apstiprina LLU Senāts. Senāts var atteikt to apstiprināt tikai no tiesiskā viedokļa.

6.2. LLU studentu un maģistrantu pašpārvalde:

- reprezentē universitātes studentus un maģistrantus iekšējā un starptautiskā dzīvē;

- aizstāv un pārstāv studentu un maģistrantu intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos LLU un citās valsts un saimnieciskās iestādēs;

- nosaka studentu un maģistrantu ievēlēšanas kārtību Konventā un LLU Senātā.

6.3. LLU studentu un maģistrantu pašpārvaldes lēmumi, pēc to apstiprināšanas LLU Senātā, ir obligāti visiem studentiem un maģistrantiem.

6.4. Studentiem un maģistrantiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studentu un maģistrantu intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar kvalificētu (2/3) balsu vairākumu.

6.5. LLU studentu un maģistrantu organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studentu un maģistrantu pārvaldē nosaka LLU studentu un maģistrantu pašpārvaldes nolikums.

6.6. Universitātes vadība atbalsta studentu un maģistrantu pašpārvaldes darbību.

6.7. Studentu un maģistrantu pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Universitātes struktūrvienību vadītajiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studentu un maģistrantu intereses.

6.8. Studentu un maģistrantu pašpārvaldes pārstāvjiem tiek garantētas tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Universitātes institūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7. KATEDRA UN LABORATORIJA, FAKULTĀTE UN INSTITŪTS, MĀCĪBU PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA

7.1. Katedra ir LLU studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai atsevišķa profesora priekšlikuma un pamatojuma.

Tās darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav nodoti fakultātes Padomes vai Senāta pārziņā. Akadēmiskā personāla sēde no profesoru vai docentu vidus izvirza katedras vadītāju, kuru ievēl fakultātes Padome uz 5 gadiem.

Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.

Piekritības ietvaros katedras var izveidot savas struktūrvienības.

Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina fakultātes Padome.

7.2. Fakultāte ir LLU organizatoriskā struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila katedras un laboratorijas (institūtus), izstrādā un koordinē atbilstošas studiju programmas profesionālās sagatavotības vai akadēmiskās izglītības (akadēmiskā grāda) iegūšanai, kā arī koordinē fakultātes pētniecības programmas; tā nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

Fakultātes darbību vada un pārzina:

- fakultātes Padome;

- dekāns.

Fakultātes Padome no akadēmiskā personāla ievēl dekānu, dekāna vietnieku (-us) un Padomes sekretāru, katedras vadītājus, docentus un lektorus un asistentus; pēc katedru priekšlikuma apstiprina kandidātus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai, Padome izlemj mācību procesa, zinātniskā darba organizatoriskos, saimnieciskos, finansiālos un citus jautājumus. Padome ir tiesīga ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata

Fakultātes Padomi veido tās pastāvīgie profesori, kā arī 2-3 pārstāvji, ko uz 3 gadiem ievēl no fakultātes katedras akadēmiska rakstura pamatvienības; 3-5 pārstāvjus deleģē studentu pašpārvalde.

Dekānu ievēl no fakultātes profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis visās fakultātes lietās, gādā par Padomes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, fakultātes saimniecisko un finansiālo darbību.

Fakultātei var būt savs karogs un emblēma.

Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

7.3. Pētījumu laboratorijas ir Universitātes zinātniskā darba pamatvienības, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveide un darbība notiek pēc principiem, kas izteikti 7.1. punktā attiecībā uz katedrām.

Institūta sastāvā esošas laboratorijas nolikumu apstiprina institūta Padome, bet patstāvīgas laboratorijas nolikumu - Senāts.

7.4. Institūts un tam pielīdzināta iestāde ir studiju un zinātniskā darba struktūrvienība, kas apvieno radniecīgas katedras vai pētījumu laboratorijas, piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmu īstenošanā, nosaka un realizē pētniecības programmas.

Lēmumu par institūta dibināšanu pieņem Senāts pēc katedras (laboratorijas) vai fakultātes ierosinājuma un pamatojuma.

Ņemot vērā uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūtus veido vai nu fakultātēs, vai kā patstāvīgas LLU struktūrvienības.

Patstāvīga institūta darbību vada un pārzina:

- Padome;

- direktors.

Institūta Padomi veido visi tās profesori, kā arī pārējā akadēmiskā Personāla ievēlēti pārstāvji.

Institūta direktoru ievēl no profesoriem vai vadošajiem pētniekiem (docentiem) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Institūta darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

Institūti ar juridiskas personas statusu patstāvīgi veido savu struktūru.

7.5. Mācību un pētījumu saimniecības ir finansiāli un administratīvi patstāvīgas ražošanas vienības, kas tieši saistītas ar LLU un tiek izmantotas kā studentu apmācības un zinātnisko pētījumu bāze, ir izveidotas un darbojas pēc saimniecības īpašnieka (pārvaldītāja) un LLU kopējas iniciatīvas. Mācību un pētījumu saimniecības apstiprina LLU Senāts pēc fakultātes vai institūta priekšlikuma un pamatojuma un ar saimniecības īpašnieka (pārvaldītāja) oficiāli noformētu piekrišanu vai līgumu..

Mācību un pētījumu saimniecības darbības raksturu, tās finansiālās un citas ar mācību un zinātnes darbu saistītās attiecības ar LLU nosaka nolikums par mācību un pētījumu saimniecību, ko apstiprina Senāts.

7.6. Citu LLU struktūrvienību darbību reglamentē attiecīgi nolikumi.

8. ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

8.1. LLU valdījumā var būt zeme, nekustams, kustams un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

8.2. LLU budžeta ienākumus veido:

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas republikas budžetā izdalīti tieši Universitātei;

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai;

- ienākumi no studentu sagatavošanas par atlīdzību un speciālistu kvalifikācijas celšanu vai pārkvalificēšanu;

- ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

- ienākumi no saimnieciskās darbības;

- juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, ieskaitot arī tādus, kam ir īpaši izmantošanas nosacījumi;

- citi likumdošanā paredzētie ienākumu avoti.

8.3. LLU budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskai vai fiziskai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

Atsevišķu LLU struktūrvienību budžets ietilpst kā patstāvīga daļa LLU budžetā.

LLU personālam pieejamā formā publicē LLU budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu (vai izmaiņas tajā), kā arī atskaiti par tā izpildi.

8.4. LLU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

- atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

- slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības: izsludināt konkursus, pirkt un pārdot nekustamo un kustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus;

- veikt universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma LLU budžetā Universitātes attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

- saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisku personu kredītus, ziedojumus, dāvinājumus.

8.5. LLU ir tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

9. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

9.1. LLU Satversmi var pieņemt un grozīt tikai LLU Konvents.

9.2. LLU Konventa izveides kārtību un tā darba reglamentu nosaka LLU personālsastāva kopsapulces atzīts LLU Konventa nolikums.

9.3. LLU Satversme pēc pieņemšanas un grozījumiem tajā stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS