Darbības ar dokumentu

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Apstiprināt saskaņā ar pielikumu 1991. gada 26. jūnijā pieņemto Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 10. martā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes
1992. gada 10. marta lēmuma
«Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes apstiprināšanu»
pielikums

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES SATVERSME

1. JURIDISKAIS STATUSS

1.1. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Tās nosaukums citās valodās ir

- latīņu: Universitas technica Rigensis

- angļu: Riga Technical Universitv

- vācu: Technische Universitāt Riga

- krievu: Rižskij tehņičeskij uņiversitet

- franču: Universite Technique de Riga

- spāņu: Universidad Tecnica de Riga

- lietuviešu: Rigos technikos universitetas

- igauņu: Riia Tehnikaūlikool

1.2. RTU ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visu RTU personāla pilntiesīgo locekļu tiesībām piedalīties Senāta un Akadēmiskās sapulces vēlēšanās, kā arī piedalīties administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

1.3. RTU ir tiesības patstāvīgi izvēlēties kā ceļus savu mērķu sasniegšanai, tā paņēmienus savu resursu izmantošanai. RTU kompetenci nosaka šī Satversme un Latvijas Republikas likumi. Valsts neiejaucas RTU autonomijā un novērš jebkuru iejaukšanos no citu sabiedrības spēku puses.

1.4. RTU ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni un uzrakstu «Rīgas Tehniskā universitāte» zaļš-balts-melns karogs un ģerbonis,  kurā ietverti elementi no 1862. gadā dibinātā Rīgas politehnikuma, vēlākā Rīgas politehniskā institūta simbolikas (sk. pielikumu). Struktūrvienību simboliku apstiprina RTU Senāts.

2. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI

2.1. RTU darbības mērķis ir dot brīvās studijās un zinātniskā darbā akadēmisku tehnisko un ekonomisko izglītību. RTU piešķir akadēmiskos grādus, profesionālo kvalifikāciju un zinātniskos grādus.

2.2. RTU uzdevumi ir gatavot pasaules standartiem atbilstošas kvalifikācijas inženierus un arhitektus, attīstīt tehniskās zinātnes, kā arī veikt zinātniskus pētījumus atbilstoši Latvijas vajadzībām.

2.3. Tiesības iegūt RTU akadēmisko izglītību un zinātnisko kvalifikāciju ir jebkuram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam, neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Studēt RTU var arī citu valstu iedzīvotāji. Katram sabiedrības loceklim ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par RTU personāla locekli atbilstoši viņa zināšanām, darba spējām un prasmei.

2.4. RTU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem:

- patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas. Latvijas Republikas Izglītības likumam atbilstošus uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī RTU zinātniskā darba pamatvirzienus,

- veic premociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz RTU diplomus un atestātus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificēt citās valstīs izdotos diplomus,

- patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba apmaksas likmes, bet ne mazākas par noteiktajām Latvijas Republikas likumdošanā,

- nosaka savu iekšējo kārtību.

3. PAMATSTRUKTŪRA

3.1. RTU pamatstruktūrā ir katedras, fakultātes, zinātniskās laboratorijas, zinātniskie centri, profilinstitūti un institūti. To izveidošana un likvidēšana ir RTU Senāta kompetencē. Katrai struktūrvienībai ir tipveida vai savs īpašs nolikums, ko apstiprina RTU Senāts.

3.2. Katedra veido, organizē un realizē studiju programmas vienā vai vairākās līdzīgās disciplīnās un veic zinātniskos pētījumus. Katedras sastāvā jābūt ne mazāk kā trīs mācībspēkiem ar zinātnisko grādu, Katedra administratīvi ir pakļauta vienai no fakultātēm.

Zinātniskais centrs tiek dibināts profesora vai docenta vadībā zinātniski pētniecisko darbu veikšanai. Zinātniskā centra darbinieki tiek pieņemti darbā uz kontrakta pamatiem. Zinātniskais centrs administratīvi ir pakļauts attiecīga zinātniska profila katedrai.

3.3. Profilinstitūts tiek dibināts profesora vai docenta vadībā noteiktas specializācijas studiju organizēšanai. Profilinstitūta darbinieki tiek pieņemti darbā uz kontrakta pamatiem, kuros vienlaicīgi paredzēti pienākumi studiju procesa izvešanā un zinātniski pētniecisko darbu veikšanā. Profesors vai docents var pretendēt uz profilinstitūta dibināšanu, ja viņa vadībā veiktajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem ir pietiekams finansiālais nodrošinājums.

3.4 Fakultāte apvieno noteiktas nozares katedras, nosaka atbilstošas programmas, koordinē pētniecības programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultātes akadēmiskā personāla vidū jābūt pietiekamam skaitam profesoru un docentu, lai varētu piešķirt akadēmiskos nosaukumus un zinātniskos grādus.

35 Zinātniskās laboratorijas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Zinātniskā laboratorija ir patstāvīga struktūrvienība, kuras darbinieki var būt ievēlēti. Zinātniskā laboratorija administratīvi ir pakļauta attiecīga zinātniska profila fakultātei.

3 6. Institūts apvieno radniecīgas laboratorijas, profilinstitutus un katedras, nosaka un realizē pētniecības programmas, piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmu īstenošanā un doktora disertāciju izstrādāšanā. Institūta akadēmiskā personāla vidū jābūt pietiekamam skaitam profesoru, lai varētu piešķirt attiecīgajās zinātnes nozarēs doktora grādu.

3.7. Ņemot vērā veicamo uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūti un profilinstitūti administratīvi var būt pakļauti fakultātei vai būt patstāvīga RTU struktūrvienība, pielīdzināta fakultātei.

3.8. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību RTU ir tiesības dibināt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt izdevējdarbību. RTU dibinātas biedrības un citi iestādījumi darbojas uz RTU Senāta apstiprinātu statūtu pamata.

4. PERSONĀLS

4.1. RTU personālu veido:

- pilntiesīgie locekļi,

- iesaistītie locekļi.

4.2. RTU pilntiesīgie locekļi ir

- studenti, maģistranti un doktoranti,

- ievēlētais akadēmiskais personāls - pilnas slodzes mācībspēki un zinātnieki, kā arī ievēlētie daļējā slodzē, ja viņu vienīgā darba vieta ir RTU,

- akadēmiskais personāls, kas strādā uz ilgāk kā uz 2 gadiem noslēgta kontrakta pamatiem;

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam RTU ir pamatdarba vieta.

4.3. RTU piesaistītie locekļi ir

- vakara un neklātienes apmācības studējošie, kā arī. citi studējošie, kas nav minēti 4.2. pantā,

- akadēmiskais personāls - mācībspēki un zinātnieki, kuri iecelti amatos bez vēlēšanām uz termiņu līdz 2 gadiem vai kuriem RTU nav pamatdarba vieta,

- palīgpersonāls, pārvaldes un saimnieciskais personāls, kam RTU nav pamatdarba vieta,

- pensionētais akadēmiskais personāls.

4.4. RTU akadēmiskie amati ir

- mācībspēkiem: profesors, docents, lektors, asistents,

- zinātniekiem: profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

4.5. Par RTU profesoriem var būt personas, kuram ir «doctor habilitatus» vai tam pielīdzināts zinātniskais grāds. Profesorus ievēlē Senāts uz atklāta, presē izziņota konkursa pamata uz sešiem gadiem pēc katedras, fakultātes vai institūta ieteikuma.

4.6. Par RTU docentiem un vadošajiem pētniekiem var būt personas, kam ir doktora vai tam pielīdzināts zinātniskais grāds. Docentus (vadošos pētniekus) ievēlē fakultātes (institūta) Dome pēc katedras (laboratorijas) ieteikuma uz sešiem gadiem.

4.7. Ievēlētajiem profesoriem, docentiem un vadošajiem pētniekiem RTU Senāts var piešķirt atbilstošu akadēmisko nosaukumu uz mūžu.

4.8. Par RTU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var būt personas, kam ir maģistra vai tam pielīdzināts zinātniskais grāds. Lektorus (pētniekus) un asistentus ievēlē fakultātes (institūta) Dome uz sešiem gadiem.

4.9. Par profesoriem var tikt ievēlētas personas, kas nav vairāk kā 10 gadus vecākas, bet par docentiem un vadošajiem pētniekiem - ne vairāk kā 5 gadus vecākas par pensijas vecumu, par lektoriem, pētniekiem un asistentiem - līdz pensijas vecumam.

4.10. RTU rektoram ir tiesības iecelt par mācībspēkiem uz vienu gadu personas, kam ir atbilstoši zinātniskie grādi, noslēdzot ar tām kontraktu saskaņā ar RTU Senāta apstiprinātu nolikumu. Kontraktus ar zinātniekiem slēdz attiecīgās struktūrvienības vadība.

4.11. Mācībspēkiem jāpilda katedrā mācību un zinātniski pētnieciskais darbs. Viņiem un pārējam personālam jāveic savi pienākumi saskaņā ar struktūrvienības nolikumu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka RTU Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

4.12. RTU personāla locekļi ir tiesīgi piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanās, izmantot visus RTU iestādījumus noteiktajā kārtībā. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem RTU vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai tās pilntiesīgajiem locekļiem.

5. RTU UN TĀS STRUKTŪRVIENĪBU PĀRVALDE

5.1. RTU augstākais likumdevējs orgāns ir Senāts (agrākais nosaukums - RTU Padome) 80 cilvēku sastāvā, kas veic punktā 2.4. uzrādītā studiju un zinātniskā darba stratēģisko vadību. Senāta sastāvā ir

- RTU vadības ieteikti 20 pārstāvji - rektors, prorektori, fakultāšu dekāni, institūtu direktori,

- fakultātēs un institūtos ievēlēti 40 pārstāvji - profesori, docenti un vadošie pētnieki, t. sk. ne mazāk par 30 profesoriem,

- studentu, maģistrantu un doktorantu ievēlēti 20 pārstāvji.

Senātu ievēlē uz 5 gadiem saskaņā ar Senāta apstiprinātu Nolikumu līdz ar rektora stāšanos amatā. Studentu, maģistrantu un doktorantu pārstāvju sastāvs mainās reizi gadā. Senātu vada rektors.

5.2. RTU augstākais koleģiālais orgāns ir Akadēmiskā sapulce (agrākais nosaukums - RTU kolektīva padome) 200 cilvēku sastāvā, ko sasauc ne retāk kā reizi gadā, lai noklausītos rektorāta atskaiti, dotu ieteikumus prorektoriem un apstiprinātu RTU budžetu. Akadēmiskās sapulces sastāvā ir RTU Senāts (80 cilvēki), struktūrvienību ievēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji (50 cilvēki), struktūrvienību ievēlēti palīgpersonāla, pārvaldes un saimnieciskā personāla pārstāvji (20 cilvēki), studentu, maģistrantu un doktorantu pārstāvji (50 cilvēki).

5.3. RTU Senāta lēmums izpilda, kā arī pastāvīgi visu RTU darbu vada rektorāts - rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta ievēlēti prorektori. Rektorāts ir pilnīgi atbildīgs par darba rezultātiem un RTU stāvokli. Rektors darbojas RTU vārdā bez īpaša RTU Satversmes pilnvarojuma, Senāta lēmumu un likumu robežās. Rektoru no RTU profesoru vidus ievēl Akadēmiskā sapulce uz 5 gadiem un amatā apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

5.4. Fakultātes (institūta) Dome vada un pārzina fakultātes (institūta) darbību. Domes sastāvā ir visi profesori, katedru un laboratoriju vadītāji kā arī ne mazāk kā trīs vēlēti pārstāvji no akadēmiskā personāla - docenti vai vadošie pētnieki. Ne mazāk kā 1/4 no fakultātes Domes sastāva ir ievēlēti studenti, maģistranti un doktoranti. Dome no akadēmiskā personāla - profesoriem, docentiem, vadošajiem pētniekiem ievēlē dekānu (fakultātē) vai direktoru (institūtā) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Fakultātes dekāns (institūta direktors) ir šīs struktūrvienības oficiālais pārstāvis, gādā par Domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, akadēmisko grādu piešķiršanu, struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību.

5.5. Katedras (laboratorijas) darbību nosaka un vada katedras (laboratorijas) vadītājs. Viņš ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi un RTU Senāta apstiprinātiem nolikumiem nav nodoti fakultātes Domes vai RTU Senāta pārziņā. Katedras (laboratorijas) vadītāju izvirza katedras akadēmiskā personāla kopsapulce, ievēlē uz 5 gadiem fakultātes Dome un apstiprina amatā Senāts. Par katedras (laboratorijas) vadītāju var būt profesors (izņēmuma gadījumā - docents, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas).

5.6. Vadošus amatus, sākot ar katedras (laboratorijas) vadītāju un beidzot ar rektoru, var ieņemt personas ne vecākas par 65 gadiem.

5.7. Senāts ievēlē uz 5 gadiem no RTU profesoru, docentu, vadošo pētnieku vidus Revīzijas komisiju 7 cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisija revidē RTU finansiālo un saimniecisko stāvokli un ziņo par to Senātam.

5.8. Akadēmiskā sapulce ievēlē uz 5 gadiem šķīrējtiesu 5 cilvēku sastāvā. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp RTU amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

6. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE

6.1. Studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar Nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt to apstiprināt tikai no tiesiskā viedokļa.

6.2. RTU studējošo pašpārvalde

- reprezentē universitātes studējošos (studentus, maģistrantus, doktorantus) iekšējā un starptautiskajā dzīvē,

- aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos RTU un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs,

- nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Akadēmiskajā sapulcē un Senātā.

6.3. RTU studējošo pašpārvaldes lēmumi ir obligāti visiem studējošajiem.

6.4. Studējošajiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas  skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar kvalificētu (2/3) balsu vairākumu.

6.5. Studējošo organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka RTU studējošo pašpārvaldes nolikums.

6.6. RTU vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

6.7. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras RTU struktūrvienības vadības par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

6.8. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu RTU lēmējorgānos, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7. ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

7.1. RTU īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

7.2. RTU budžeta ienākumus veido:

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, kas noteikti republikas budžeta likuma atsevišķā pantā,

- Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi, ko valdība izdala atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai,

- ienākumi no studentu sagatavošanas par atlīdzību,

- ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem,

- ienākumi no saimnieciskās darbības,

- juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, t. sk., arī ar izmantošanas nosacījumiem,

- citi Latvijas Republikas likumdošanā paredzētie ienākumu avoti.

7.3. RTU budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Akadēmiskā sapulce, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Centralizētu materiālo vērtību un naudas līdzekļu sadales un izmantošanas iekšējo kārtību nosaka un apstiprina RTU Senāts ar vienkāršu balsu vairākumu. Visām RTU struktūrvienībām ir tiesības veikt revīzijas un dot priekšlikumus par pieņemtās iekšējās kārtības izmaiņām. Ārējo revīziju darbība RTU pieļaujama tikai ar RTU Senāta akceptu. Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība izdala atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, novirza tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

7.4. RTU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs;

- atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības,

- slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības,

- izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus,

- veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma RTU budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos,

- saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus, dāvinājumus.

7.5. RTU ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

8. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

8.1. RTU Satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai RTU senāts, kura lēmumus apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

10.03.1992