Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 27.01.2007. - 13.05.2008. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija noteikumus Nr. 428 "Nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.352

Rīgā 2002.gada 6.augustā (prot. Nr.33 6§)
Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi nosaka nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas kārtību.

2. Nacionālajai drošībai svarīgie valsts objekti ir šādi:

2.1. valsts līmeņa sevišķi svarīgie objekti, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un aizsardzību, kā arī sabiedrības drošību;

2.2. valsts līmeņa svarīgie objekti, kuru iznīcināšana vai funkciju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības drošību un valsts aizsardzību.

3. Ministru kabinets izveido nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju (turpmāk - komisija), lai izvērtētu un pilnveidotu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu pārskata un drošības pasākumu sistēmu. Komisijas izveide ir viens no drošības pasākumiem. Komisija darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem.

4. Komisijai ir šādas funkcijas:

4.1. pēc savas iniciatīvas (ne retāk kā reizi gadā) vai pēc atsevišķa pieprasījuma iesniegt Krīzes vadības padomē informāciju priekšlikumu sagatavošanai par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un katra minētā objekta aizsardzības (apsardzības) režīmu;

4.2. informēt pašvaldības par to teritorijā esošajiem nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem;

4.3. informēt par izmaiņām nacionālajai drošībai svarīgajos valsts objektos amatpersonas, kuras ir atbildīgas par šo objektu drošību (turpmāk - atbildīgā amatpersona);

4.4. apstiprināt atbildīgās amatpersonas;

4.5. izvērtēt un iesniegt akceptēšanai Krīzes vadības padomē nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzības (apsardzības) plānus miera laikam, rīcībai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā un kara laikā;

4.6. noteikt kritērijus objektu iekļaušanai nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu kopumā.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

5. Komisijai ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt un saņemt bez maksas komisijas darbam nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām par nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem;

5.2. ja nepieciešams, uzaicināt uz komisijas sēdēm attiecīgos speciālistus;

5.3. pārbaudīt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānus un to īstenošanas kārtību miera laikā, rīcībai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa gadījumā vai kara laikā;

5.4. pieprasīt no amatpersonām informāciju par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības organizāciju miera laikā, ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā vai kara laikā;

5.5. sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas saistīti ar nacionālajai drošībai svarīgiem valsts objektiem, un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

6. Komisijas sastāvā ir pilnvarotas amatpersonas no šādām institūcijām:

6.1. Aizsardzības ministrijas;

6.2. Ekonomikas ministrijas;

6.3. Finanšu ministrijas;

6.4. Iekšlietu ministrijas;

6.5. Satiksmes ministrijas;

6.6. Tieslietu ministrijas;

6.7. Satversmes aizsardzības biroja;

6.8. (svītrots ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.403);

6.9. Latvijas Bankas;

6.10. Krīzes vadības padomes sekretariāta.

(MK 22.04.2003. noteikumu Nr.191 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

7. Komisijas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Komisijas locekļiem ir otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem.

8. Komisijas priekšsēdētājs ir Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359; MK 23.01.2007. noteikumiem Nr.69)

9. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Aizsardzības ministrijas pilnvarota amatpersona.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

10. Komisijas priekšsēdētājs vai - viņa prombūtnes laikā - komisijas priekšsēdētāja vietnieks veic šādas funkcijas:

10.1. plāno un vada komisijas darbu un sēdes;

10.2. apstiprina komisijas sēdes darba kārtību;

10.3. sasauc kārtējās komisijas sēdes;

10.4. paraksta komisijas lēmumus, sēžu protokolus un citus komisijas dokumentus.

11. Komisijas priekšsēdētājs vai citi komisijas locekļi (ne mazāk par pieciem) var ierosināt sasaukt ārkārtas komisijas sēdi.

12. Komisijas sekretārs ir Krīzes vadības padomes sekretariāta pilnvarota persona. Komisijas sekretārs veic šādas funkcijas:

12.1. protokolē komisijas sēdes;

12.2. sagatavo izskatīšanai komisijas sēdē paredzēto dokumentāciju;

12.3. noformē komisijas dokumentus.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359; MK 23.01.2007. noteikumiem Nr.69)

13. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.

14. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Komisija pieņem lēmumus ar absolūto balsu vairākumu no komisijas locekļu kopskaita. Strīdīgos gadījumos izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss vai - viņa prombūtnes laikā - komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.

15. Komisijas sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, komisijas lēmumus, norāda personas, kuras piedalījušās sēdē, kā arī komisijas locekļu atsevišķos viedokļus par attiecīgo jautājumu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs. Protokola kopijas nosūta visiem komisijas locekļiem.

16. Ja komisijas sēdē apspriežamais jautājums satur valsts noslēpumu vai uzņēmējdarbības noslēpumu, komisija veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" un Informācijas atklātības likumu, lai nodrošinātu valsts noslēpuma aizsardzību un uzņēmējdarbības noslēpuma neizpaušanu.

17. Komisijas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Iekšlietu ministrija tai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

18. Nacionālajai drošībai svarīga valsts objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izvirza par objekta drošību atbildīgo amatpersonu un nosaka tās pakļautību un uzdevumus.

19. Par atbildīgo amatpersonu var būt persona, kura:

19.1. ir Latvijas pilsonis;

19.2. nav saukta pie kriminālatbildības un nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot reabilitētās personas;

19.3. nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

19.4. nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

19.5. ir saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka šai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

19.6. saskaņā ar Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā esošajām ziņām nepieder organizētās noziedzības grupējumam, nelikumīgam militarizētam vai bruņotam formējumam, sabiedriskai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darbību pēc tam, kad tās darbība apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu.

(Grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.403)

20. Nacionālajai drošībai svarīga valsts objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izvirzīto atbildīgo amatpersonas kandidatūru, tās pakļautību un uzdevumus apstiprina komisija. Iekšlietu ministrija organizē atbildīgās amatpersonas kandidatūras atbilstības pārbaudi tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

21. Priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un katra minētā objekta aizsardzības (apsardzības) režīmu Krīzes vadības padome ne retāk kā reizi gadā ar iekšlietu ministra starpniecību iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(MK 02.05.2006. noteikumu Nr.359 redakcijā)

22. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem miera laikā ir iespējami šādi valsts līmeņa svarīgu un sevišķi svarīgu objektu aizsardzības režīma veidi:

22.1. pastāvīga aizsardzība (apsardzība), kuru nodrošina Nacionālie bruņotie spēki;

22.2. pastāvīga aizsardzība (apsardzība), kuru nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes;

22.3. pastāvīga aizsardzība (apsardzība), kuru nodrošina apsardzes uzņēmumi vai valsts līmeņa svarīgā un sevišķi svarīgā valsts objekta iekšējās drošības dienests;

22.4. patrulēšana un pastiprināta novērošana, kuru nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.

23. Par attiecīgā valsts līmeņa svarīgā un sevišķi svarīgā objekta drošību atbildīgā amatpersona izstrādā aizsardzības (apsardzības) plānu:

23.1. rīcībai miera laikā, ja prettiesiskas darbības vai nepārvaramas varas dēļ pastāv konkrētā objekta iznīcināšanas vai tā funkciju samazināšanas iespēja, kas apgrūtinās valsts pārvaldīšanu un apdraudēs sabiedrības drošību un valsts aizsardzību;

23.2. rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā (izņemot karastāvokli);

23.3. rīcībai kara laikā.

24. Plānu rīcībai miera laikā un rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā (izņemot karastāvokli) saskaņo ar attiecīgo Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes priekšnieku un/vai Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieri, ņemot vērā attiecīgā objekta izvietojumu, specifiku un aizsardzības režīma veidu, bet plānu rīcībai kara laikā saskaņo ar Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieri un Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes priekšnieku, kuri ir atbildīgi par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.

25. Šo noteikumu 23.punktā minētos plānus akceptē Krīzes vadības padome.

(Grozīts ar MK 02.05.2006. noteikumiem Nr.359)

26. Valsts apdraudējuma gadījumā, izņemot karastāvokli:

26.1. valsts līmeņa svarīgie un sevišķi svarīgie valsts objekti atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību pastāvīgā aizsardzībā (apsardzībā);

26.2. Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības 24 stundu laikā pārņem savā aizsardzībā tos nacionālajai drošībai svarīgos valsts objektus, kuri atrodas apsardzes uzņēmuma vai objekta iekšējās drošības dienesta pastāvīgā aizsardzībā.

27. Kara laikā valsts līmeņa svarīgi un sevišķi svarīgi objekti atrodas pastāvīgā Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu aizsardzībā.

28. Krīzes vadības padomei sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2007.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā apstiprināšanai Ministru kabinetā nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu kopumu.

(MK 02.05.2006. noteikumu Nr.359 redakcijā)

29. Komisijai līdz 2007.gada 1.jūlijam apstiprināt par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu drošību atbildīgās amatpersonas.

(MK 02.05.2006. noteikumu Nr.359 redakcijā)

30. Atbildīgajām amatpersonām:

30.1. līdz 2007.gada 1.oktobrim iesniegt komisijā informāciju par nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības režīmu un reizi gadā informēt komisiju par aizsardzības situāciju;

30.2. līdz 2007.gada 1.decembrim izstrādāt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānu rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā.

(MK 02.05.2006. noteikumu Nr.359 redakcijā)

31. Krīzes vadības padomei līdz 2008.gada 1.februārim akceptēt nacionālajai drošībai svarīgo valsts objektu aizsardzības plānus rīcībai valsts apdraudējuma gadījumā.

(MK 02.05.2006. noteikumu Nr.359 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Aizsardzības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
27.01.2007