Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku ratificēšanu

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Ratificēt Līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku, kuru abas līgumslēdzējas puses parakstījušas 1992. gada 20. martā Valgā (līguma teksts pielikumā).

2. Minētais līgums stājas spēkā tā 15. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 9. jūnijā

 

 

Latvijas Republikas Augstākas Padomes
1992. gada 9. jūnija lēmuma
«Par Līguma par valsts robežas
atjaunošanu starp Latvijas Republiku
un Igaunijas Republiku ratificēšanu»
pielikums

LĪGUMS
par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku

 

Vadoties no tā, ka uz 1940. gada 16. jūniju starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku bija starptautiski atzīta valsts robeža, kas bija noteikta, pamatojoties uz 1920. gada 19. oktobra konvenciju, un demarķēta (nosprausta dabā) 1921.-1922. gadā, kā arī ievērojot Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas tautu gribu un vēloties nostiprināt politisko un valstisko suverenitāti, starptautisko tiesisko atzīšanu un saglabāt draudzīgas attiecības savā starpā, ar Baltijas reģiona un visas pasaules valstīm, Latvijas Republika un Igaunijas Republika (turpmāk - «Puses») vienojās:

I pants

Atjaunot līdz 1940. gada 16. jūnijam pastāvējušo valsts robežu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku ar visām no tā izrietošajām sekām. Par pamatu valsts robežas atjaunošanai atzīt līgumus un citus tiesiskos aktus, kas noslēgti starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku šī gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.

II pants

Valsts robežas atjaunošana starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku vērsta uz labu kaimiņattiecību saglabāšanu un attīstīšanu, uz ekonomikas, kultūras un zinātnes patstāvīgu attīstību.

III pants

Uz Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežas atvērt robežas kontroles punktus un muitas kontroles punktus uz šosejām un Valgas un Meizakilas dzelzceļa stacijās. Šo punktu darbības sākumu nosaka līgumslēdzēju Pušu valdības.

Lai uzlabotu satiksmi starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku, ar valdību lēmumu var tikt atvērti jauni robežas kontroles punkti un muitas kontroles punkti.

IV pants

Pušu muitas un robežapsardzības dienesti var veikt Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežu šķērsojošo personu un kravu kopīgu pārbaudi robežas kontroles punktos, muitas kontroles punktos un pasažieru vilcienos. Par šādas kontroles kārtību Puses vienojas atsevišķi.

V pants

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības šķērsot valsts robežu starp republikām bez vīzas un brīvi pārvadāt preces un citu mantu caur robežas kontroles punktiem un muitas kontroles punktiem, kas atrodas uz valsts robežas, Pušu valdību noteiktajos daudzumos un kārtībā, kā arī atrasties otras Puses teritorijā uz laiku, kāds noteikts spēkā esošajā likumdošanā.

Piezīme. Kārtība, kādā Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežu šķērso Lietuvas Republikas pilsoņi, tiek noteikta trīspusējas vienošanās ceļā starp šīm valstīm.

VI pants

Citu valstu pilsoņi, personas bez pilsonības, kā arī kravas šķērso valsts robežu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku pēc vispāratzītajiem starptautiskajiem noteikumiem, ja Puses nav noteikušas citu kārtību.

VII pants

Sakarā ar izmaiņām, kas notikušas zemes lietošanā valsts robežas joslā starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku, tiek veikti valsts robežas precizēšanas un redemarkācijas darbi Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valdību atsevišķos nolīgumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

VIII pants

Puses izveido jauktu robežkomisiju - trīs cilvēki no katras puses valsts robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā, grozījumu un precizējumu izdarīšanai robežas kartēs (planšetēs) un robežas aprakstā. Šai pašai komisijai uzdota jautājumu risināšana, kas saistīti ar robežlīnijas nospraušanu vietās, kur kāda iemesla dēļ grozītas zemes lietojumplatību robežas un notikušas valsts robežas pārvirzes.

Valsts robežu pēc savstarpējas vienošanās apzīmēt darbā ar skaidri redzamām zīmēm.

Pielikums. Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcija.

IX pants

Tiek izgatavota valsts robežas karte mērogā l : 10000 abām valstīm divos eksemplāros, kurus paraksta visi jauktās komisijas locekļi, ar pielikuma veidā pievienotu robežas aprakstu.

Robeža atzīstama par galīgi atjaunotu pēc tam, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas robežas karti un tai pievienoto detalizēto aprakstu. Visiem abu valstu zemes lietotājiem gada laikā no dienas, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas valsts robežas detalizēto aprakstu un robežas karti, jāpārformē zemes lietošana iecirkņos, kur notikušas robežas izmaiņas.

X pants

Sekmīgai valsts robežas atjaunošanai un nospraušanai dabā robežlīnija no jūras līdz robežai ar Krievijas Federāciju sadalāma divās daļās. Robežu no jūras (Rīgas jūras līča) līdz Lugažiem atjauno Latvijas Puse, no Lugažiem līdz robežai ar Krievijas Federāciju - Igaunijas Puse.

Valsts robežas redemarkācijas un nospraušanas darbu izmaksas savā iecirknī sedz valsts, kura veic darbus, par šīm izmaksām nav savstarpēji jānorēķinās.

XI pants

Puses apņemas uzturēt robežu, robežzīmes un robežbūves labā stāvokli, ne retāk kā vienu reizi trijos gados izdarīt robežzīmju un robežbūvju kopīgu apskati un nepieciešamības gadījumā veikt to remontu vai atjaunošanu.

XII pants

No valsts robežas līnijas divu metru platumā uz abām pusēm tiek noteikta neitrālā josla. Valsts robežas režīms nosakāms ar abu Pušu atsevišķu vienošanos.

XIII pants

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas jūras robeža tiek noteikta ar atsevišķu līgumu.

XIV pants

Šis līgums ir beztermiņa līgums un ir spēkā, kamēr viena no līgumslēdzējām Pusēm nepieprasa tā pārskatīšanu vai izbeigšanu.

XV pants

Šis līgums ir jāratificē un ratifikācijas rakstu apmaiņai jānotiek Tallinā.

Līgums stājas spēkā ar ratifikācijas rakstu apmaiņas brīdi.

Līgums sastādīts Valgas pilsētā viens tūkstotis deviņi simti deviņdesmit otrā gada marta mēneša divdesmitajā dienā divos autentiskos eksemplāros latviešu un igauņu valodā, kuriem ir vienāds juridisks spēks.

Līgumu parakstījuši:

Latvijas Republikas vārdā Valsts ministrs J. DINĒVIČS

Igaunijas Republikas vārdā Valsts ministrs U. VĒRINGS