Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr.419
Rīgā 2002.gada 7.augustā (prot. Nr.33, 11.§)
Par Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu
Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmi.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas
Satversme
Starptautiskais praktiskās psiholoģijas institūts (SPPI) dibināts 1991. gada 10. aprīlī uz Latvijas Universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas centra bāzes, kurš 1996. gada 15. aprīlī reorganizēts par bezpeļņas sabiedrības izveidotu struktūru. 1991. gada 19. augustā tika saņemta Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas licence Nr. 05003 "Par tiesībām izveidot uzņēmējsabiedrību speciālistu sagatavošanai praktiskajā psiholoģijā un viņu kvalifikācijas celšanai".
Saskaņā ar Augstskolu likumu Satversme pieņemta Starptautiskā praktiskās psiholoģijas institūta Satversmes sapulcē 1997. gada 30. oktobrī. Tajā grozījumi izdarīti un jauna redakcija pieņemta 2001. gada 23. jūlijā.
1. Vispārīgie noteikumi
1. Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola (turpmāk Augstskola) ir neatkarīga augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātnisko pētniecību. Augstskola darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem LR normatīviem aktiem un Augstskolas Satversmi.
2. Augstskolas dibinātāji ir bezpeļņas sabiedrība SIA "ALBA MVM", reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1996. gada 12. jūnijā, reģistrācijas apliecības Nr. 010310263, adrese - Zentenes ielā 17, dz. 26, Rīgā, LV- 1069, un fiziskā persona Jānis Mihailovs, pers. kods , LR pilsonis, adrese - Zentenes ielā 17, dz. 26, Rīgā, LV- 1069.
3. Augstskolai ir juridiskās personas statuss ar savu zīmogu un simboliku. Simbolika apstiprināta Augstskolas Satversmes sapulcē.
4. Augstskolas pilns nosaukums ir:
latviešu valodā - Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola
krievu valodā - Международная высшая школа практической психологии
angļu valodā - International Higher School of Practical Psychology
vācu valodā - Internationale Hochschule fūr Praktische Psychologie
franču valodā - Ecole Supērieure Internationale de Psychologie Pratique
itāļu valodā - Scuola Superiore Internazionale della Psicologia Pratica.
Augstskolas saīsināts nosaukums ir SPPA.
5. Augstskola darbojas pēc pašpārvaldes principiem.
6. Augstskolas dibināšanas diena - 10. aprīlis, Augstskolas atklāšanas diena (licences saņemšanas diena) - 19. augusts, kuras ir Augstskolas svinamās dienas.
7. Augstskolas juridiskā adrese ir: Bruņinieku 65, Rīga, Latvijas Republika, LV- 1011.
2. Darbības mērķis un uzdevumi
8. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem veidotu augstāko izglītību. Augstskola organizē zinātnisko un pētniecisko darbību psiholoģijas, svešvalodu apguves, datorzinību un citās darba tirgum nepieciešamajās jomās.
9. Augstskolas mērķis ir:
9.1. īstenot profesionālās studiju programmas saistībā ar zinātniskās pētniecības darbu, ieviešot efektīvākās darbības metodes un ārvalstu labāko pieredzi profesionālajā darbībā. Izglītot starptautiska līmeņa speciālistus, organizēt speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu psiholoģijas, pedagoģijas, svešvalodu, datorzinību, mākslas un ekonomikas jomās.
9.2. veicināt tālākizglītojošas studijas.
Augstskola sadarbojas ar citām augstskolām un izglītības iestādēm. Augstskola sadarbojas ar citu valstu augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī organizē studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu ar Latvijas un ārvalstu augstskolām.
10. Augstskola atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:
10.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus, augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru, darba samaksas likmes, kas nav zemākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;
10.2. Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā piešķir kvalifikāciju, akadēmiskos un profesionālos grādus, izsniedz atbilstošus Augstskolas diplomus;
10.3. nodibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas.
11. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Augstskolai ir tiesības:
11.1. organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citus pasākumus;
11.2. darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, veidot savus fondus;
11.3. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām iestādēm;
11.4. veikt uzņēmējdarbību, saistītu ar izglītības procesu, lietišķajiem pētījumiem, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus, dibināt biedrības.
12. Augstskolā dibinātās biedrības darbojas saskaņā ar statūtiem, ko apstiprina Senāts. Ja kādas biedrības vai citas organizācijas darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar Augstskolas interesēm, Senāts ir tiesīgs ar savu lēmumu pārtraukt vai izbeigt to darbību.
13. Augstskola patstāvīgi izstrādā studiju programmas, patstāvīgi izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras vai nodrošina pieeju tām tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskola nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu varētu savstarpēji atzīt Latvijas un ārvalstu augstskolās.
14. Augstskola organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem. Augstskola piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.
15. Augstskola rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. Augstskola garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.
16. Augstskolā tiek nodrošināta studiju un pētniecības darba brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Augstskolas Satversmi un normatīvajiem aktiem.
16.1. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties fakultāti (nodaļu), studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā vai fakultātē, klausīties lekcijas citās augstskolās vai fakultātēs, sastādīt individuālu studiju papildprogrammu.
16.2. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties izglītības metodes.
16.3. Augstskolas administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šajā pantā paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar šā punkta pirmās daļas nosacījumiem.
17. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās Augstskolas akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm. Zinātniskās pētniecības darbs Augstskolā notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".
18. Augstskolas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tematus. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē Augstskola.
18.1. Augstskola, sadarbojoties gan ar citām augstskolām, gan ar attiecīgām zinātniskām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētām institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni un lemj par to finansējumu no saviem līdzekļiem, dažādiem starptautiskajiem zinātnisko un lietišķo pētījumu atbalstu fondiem, Eiropas Kopienas programmām un zinātniskajiem grantiem.
18.2. Augstskola veicina starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.
19. Augstskolai ir tiesības ievēlēt Augstskolas Goda biedrus, Goda doktorus, emeritētos docentus un profesorus.
3. Augstskolas personāls
20. Augstskolas personālu veido:
20.1. akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;
20.2. vispārējais Augstskolas personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;
20.3. pilnā laika studējošie.
21. Augstskolas personāla pienākumus un tiesības nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, Augstskolas Satversme un citi iekšējās kārtības dokumenti. Akadēmiskajam personālam un studējošajiem ir tiesības piedalīties akadēmisko lietu vadīšanā un Augstskolas pārvaldē, būt ievēlētiem Augstskolas pārvaldes institūcijās.
22. Augstskolā darbojas Studentu pašpārvalde, kura patstāvīgi nosaka savu organizatorisko formu, struktūru un darbības formas.
23. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
24. Augstskolā var studēt katrs, kas ieguvis vidējo izglītību. Studējošiem nepieciešamas valsts valodas zināšanas un vēl vismaz divu plaši lietojamu valodu prasme. Augstskola nodrošina studējošajiem šo valodu apguvi speciālos kursos.
25. Studējošo imatrikulācijas kārtību apstiprina Augstskolas Senāts.
26. Augstskolas studējošajiem ir tiesības:
26.1. iegūt augstāko profesionālo izglītību;
26.2. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un atpūtas objektus;
26.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
26.4. saskaņā ar Augstskolas Satversmi un normatīvajiem aktiem izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;
26.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar studijām;
26.6. Augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
26.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
26.8. dibināt biedrības, studijas un interešu klubus.
27. Studiju maksu nosaka ar Augstskolas rektora rīkojumu vienu reizi gadā. Studiju maksa tiek maksāta kārtībā, kuru nosaka līgums par studijām starp Augstskolu un studējošo vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Augstskolā.
28. Personu izslēdz no studējošo saraksta ar Augstskolas rektora rīkojumu, ja:
28.1. tā pati to vēlas;
28.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšana ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
28.3. tā Augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;
28.4. tā pārkāpusi Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.
Rektora rīkojuma apelāciju izskata Senāts.
29. Augstskolas akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbību un piedalās zinātniskajos pētījumos. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Senāts. Augstskolas rektors slēdz ar katru akadēmiskā personāla pārstāvi individuālo līgumu par izglītošanas darbību un zinātnisko pētījumu veikšanu, nosakot darba samaksas apmēru atbilstoši kvalifikācijai un slodzei.
30. Augstskolas akadēmisko personālu ievēlē atbilstoši Augstskolu likumam un Augstskolas nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām.
31. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, Senāts var nolemt bez vēlēšanām līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru, (katru vienu reizi).
Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības kā pārējam akadēmiskajam personālam, izņemot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
32. Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki strādā uz attiecīgā akadēmiskās sadarbības līguma pamata un darba līguma pamata, ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus.
33. Augstskolas akadēmiskajam un pārējam personālam katru gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem LR normatīvajiem aktiem.
34. Rīkojot atklātu konkursu profesora vai asociētā profesora štata vietas aizpildīšanai, Augstskolā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē tiek izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā ir visi, bet ne mazāk kā pieci augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares štata profesori, kuri amatā ievēlēti atbilstoši Augstskolas likuma 33. pantam. Augstskolas nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz trešā daļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā Augstskolā. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.
35. Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Augstskolas senāts.
36. Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, padomes darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstiski paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.
37. Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome.
38. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Par Augstskolas profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā. Datordizaina specialitātēs profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Augstskolas nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās zinātnes nozares profesoru padome, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Profesoru amatu skaitu nosaka Senāts, saskaņojot to ar Augstskolas dibinātāju padomi.
39. Profesoru galvenie uzdevumi ir:
39.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;
39.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;
39.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;
39.4. piedalīšanās studiju programmu, Augstskolas un tās struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;
39.5. jaunās zinātnieku, datorgrafiķu (datordizaineru) un docētāju paaudzes gatavošana.
40. Augstskolas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Augstskolas nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Asociēto profesoru amatu skaitu pēc rektora Augstskolas dibinātāju padomes ieteikuma nosaka Augstskolas Senāts.
41. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:
41.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;
41.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;
41.3. izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana;
41.4. jaunas zinātnieku, datorgrafiķu (datordizaineru) un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.
Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.
42. Augstskolas docenta amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Augstskolas nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.
43. Docentu galvenie uzdevumi ir:
43.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;
43.2. lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.
44. Vadošā pētnieka amatā uz sešiem gadiem atklātā konkursā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Vadošo pētnieku ievēlē fakultātes vai institūta dome. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu konkrēta zinātniskā projekta (granta, līgumdarba) veikšanai.
45. Vadošo pētnieku galvenie uzdevumi ir:
45.1. patstāvīgi veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajās zinātnes apakšnozarēs;
45.2. vadīt citu zinātnieku pētniecības darbu.
46. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektoru ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.
47. Lektoru galvenie uzdevumi ir:
47.1. pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē;
47.2. lekciju lasīšana, semināru, praktisko nodarbību un laboratorijas darbu vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.
48. Pētnieka amatā uz sešiem gadiem atklātā konkursā var ievēlēt personas ar doktora grādu. Pētnieku ievēlē fakultātes dome. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu konkrēta zinātniskā projekta (granta, līgumdarba) veikšanai. Pētnieku galvenais uzdevums ir kvalificēti veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.
49. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes vai institūta dome un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ja pretendentam nav doktora grāda. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.
50. Asistenta galvenie uzdevumi ir:
50.1. pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē;
50.2. semināru, praktisko darbu un laboratorijas darbu vadīšana;
50.3. prakšu, kursa darbu un projektu vadīšana;
50.4. kontroldarbu un patstāvīgo darbu pārbaude;
50.5. pārbaudījumu organizēšana.
51. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskās iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju profila priekšmetos var ievēlēt akadēmisko personālu bez zinātniskā grāda:
51.1. docenta amatā ar atbilstošu augstāko izglītību, bet ar vismaz 7 gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē;
51.2. lektora un asistenta amatā ar augstāko izglītību, bet ar pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu vismaz 5 gadu praktiskā darba stāžu.
Prasības šo amatu pretendentiem nosaka nolikums par akadēmiskajiem amatiem.
52. Augstskolas vispārējā personāla skaitu, štata sarakstu, darba samaksas apmēru un kārtību nosaka rektors.
53. Vispārējā personāla pieņemšana darbā un atbrīvošana no darba notiek saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem.
4. Augstskolas struktūrvienības
54. Augstskolas struktūrvienības veido Senāts. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolas galvenās struktūrvienības ir fakultātes. Organizatoriskā un saimnieciskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības veidot arī saimnieciskās un administratīvās struktūrvienības.
55. Senāts dibina, reorganizē un likvidē augstskolas struktūrvienības, apstiprina to nolikumus, kas nosaka šo struktūrvienību funkcijas, tiesības, pienākumus, pārvaldes sistēmu, kā arī vadības ievēlēšanas un apstiprināšanas kārtību.
56. Fakultāte ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila nodaļas, specialitātes un laboratorijas, tā koordinē atbilstošas studiju programmas, kā arī pētniecības un zinātnisko programmu īstenošanu.
57. Fakultāti dibina un tās nolikumu apstiprina Augstskolas Senāts.
58. Fakultāti vada dekāns. To, aizklāti balsojot, ievēlē fakultātes dome no profesoriem vai asociētajiem profesoriem uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir fakultātes pārstāvis visās lietās, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju.
59. Fakultātes domi veido visi tās profesori, kā arī citi akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvji, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē uz trīs gadiem struktūrvienības pārstāvju sapulcē. Dome ir tiesīga lemt visus akadēmiskās un zinātniski pētnieciskās darbības jautājumus, ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.
60. Fakultāšu sastāvā ir zinātniskās un pētnieciskās laboratorijas, kuras izveidotas ar Senāta lēmumu pēc fakultātes Domes priekšlikuma.
61. Profesionālās izglītības apguvei Augstskola var izveidot koledžu, kurai ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem Augstskolas Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu.
62. Senāts pēc rektora priekšlikuma apstiprina Koledžas direktoru uz laiku līdz pieciem gadiem.
5. Augstskolas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas
63. Augstskolas pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.
64. Rektors īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Rektoru ievēlē pēc Augstskolas dibinātāju padomes ierosmes Satversmes sapulce ar vienkāršu visu Satversmes sapulces locekļu balsu vairākumu uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru apstiprina LR Ministru kabinets.
65. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Augstskolas Senāta vai LR Izglītības un Zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.
66. Augstskolas Rektors:
66.1. personiski atbild Latvijas valdībai par Augstskolas darbību saskaņā ar LR likumdošanu;
66.2. īsteno šo darbību saskaņā ar Augstskolas Satversmi un Senāta lēmumiem;
66.3. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
66.4. nodrošina Augstskolas finansu resursu un mantas likumīgu, mērķtiecīgu un ekonomisku izmantošanu un apsaimniekošanu;
66.5. atbild par Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību iegūtās izglītības kvalitātei, Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei;
66.6. pārstāv Augstskolu sakaros ar citām izglītības iestādēm, valsts institūcijām un citām personām;
66.7. vada Augstskolas personāla atlasi, uzrauga šo personu darbību;
66.8. vada studiju programmu izstrādi un izvirza šīs programmas Senātam apstiprināšanai;
66.9. lemj par studiju darba organizāciju Augstskolā;
66.10. ieceļ vicerektoru un prorektorus, direktoru vai izpilddirektoru, par kuru funkcijām un tiesībām notiek vienošanās dienu slēdzot darba līgumu.
67. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Satversmes sapulcē. Līdz lēmuma pieņemšanai Satversmes sapulcē rektora lēmuma darbība ir apturēta.
68. Augstskolā ir izveidota Revīzijas komisija. Revīzijas komisija pārbauda Augstskolas saimnieciskās un finansiālās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.
69. Revīzijas komisiju trīs personu sastāvā uz diviem gadiem aizklāti ievēlē Augstskolas Satversmes sapulce, balsojot par katru no šīm personām atsevišķi, ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošajiem Satversmes sapulces locekļiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji: Revīzijas komisijas locekļus un tās sastāvu pēc Senāta ierosinājuma atsauc Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstskolas Senātā. Līdz lēmuma pieņemšanai Senātā Revīzijas komisijas lēmuma darbība tiek apturēta. Nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.
70. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par veikto pārbaužu rezultātiem Senātam un dibinātāju padomei.
71. Satversmes sapulce ievēlē Šķīrējtiesu. Tā izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
72. Šķīrējtiesas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Senātā. Līdz Senāta lēmuma pieņemšanai Šķīrējtiesas lēmuma darbība tiek apturēta. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.
73. Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē uz trim gadiem Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.
74. Šķīrējtiesas locekļus no Šķīrējtiesas sastāva pēc Augstskolas Senāta ierosinājuma atsauc Satversmes sapulce.
75. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.
76. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē uz 3 gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un vispārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Vēlēšanās piedalās viss Augstskolas akadēmiskais un pārējais personāls, kā arī visi Studentu pašpārvaldes augstākās institūcijas locekļi. Pārstāvjus ievēlē atsevišķi no studējošo vidus un atsevišķi no akadēmiskā un pārējā personāla vidus.
77. Augstskolas Satversmes sapulce sastāv no 20 personām, no kurām vismaz 12 ir akadēmiskā personāla pārstāvji un 3 ir studējošo pašpārvaldes pārstāvji. Satversmes sapulces locekļa kandidāts pirms ievēlēšanas var atsaukt savu kandidatūru. Viena un tā pati persona var tikt atkārtoti ievēlēta par Satversmes sapulces locekli neierobežotu reižu skaitu.
78. Satversmes sapulces delegātu atsauc tā personāla sapulce, kas viņu ievēlējusi. Personāla grupas sapulces lēmumu 7 dienu laikā iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam.
79. Satversmes sapulce, atklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.
80. Satversmes sapulces sēdes sasauc Augstskolas Senāts vai Rektors. Sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu. Satversmes sapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā.
81. Satversmes sapulce veic šādas funkcijas:
81.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;
81.2. ievēlē un atceļ Rektoru (pēc dibinātāju padomes ierosmes);
81.3. noklausās Rektora pārskatu;
81.4. apstiprina Senāta ievēlēšanas atbilstību Augstskolas Satversmei;
81.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;
81.6. apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;
81.7. veic citas funkcijas saskaņā ar šo Satversmi.
82. Satversmes sapulces darba kārtību nosaka pati Satversmes sapulce pēc Rektora vai Senāta ieteikuma. Lēmumi Satversmes sapulces sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo Satversmes sapulces locekļu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad ar šo Satversmi vai Satversmes sapulces lēmumu ir noteikts citāds balsu vairākuma veids.
83. Satversmes sapulces lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Šķīrējtiesā. Līdz Šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai un tā apstiprināšanai Senātā Satversmes sapulces lēmuma darbība tiek apturēta.
84. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas sastāv no 14 senatoriem, no kuriem vismaz 7 ievēlē no akadēmiskā personāla vidus, bet trīs pārstāvjus deleģē Augstskolas Studentu pašpārvaldes padome.
85. Senatorus šajā Satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem, balsojot par katru personu individuāli. Viena un tā pati persona Senātā var tikt ievēlēta atkārtoti neierobežotu reižu skaitu pēc kārtas. Senatoru atsauc tā personāla grupas sapulce, kas viņu ievēlējusi. Personāla grupas sapulces lēmumu 10 dienu laikā iesniedz Senāta priekšsēdētājam.
86. Senātu ievēlē no Augstskolas akadēmiskā personāla, vispārējā Augstskolas personāla un pilna laika studējošo vidus, katrai no šīm grupām atsevišķi.
87. Senatora izvirzīšanai ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vismaz divas trešdaļas no visiem vēlēt tiesīgajiem un par senatora kandidatūru nobalsotu vismaz puse no vēlēšanās piedalījušos personu skaita.
88. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
89. Senāts veic šādas funkcijas:
89.1. vada Satversmes sapulces lēmumu īstenošanu;
89.2. lemj kopā ar dibinātāju padomi par Augstskolas struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju;
89.3. apstiprina izveidoto institūciju nolikumus un grozījumus tajos;
89.4. lemj par Augstskolas studiju programmu apstiprināšanu un izmaiņu izdarīšanu tajās;
89.5. lemj par jaunu studiju programmu ieviešanu Augstskolā;
89.6. lemj par citiem jautājumiem, kuri ir tā kompetencē saskaņā ar šo Satversmi vai Satversmes sapulces lēmumiem.
90. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās vairāk nekā puse no visiem senatoriem. Lēmumus Senāts pieņem ar vienkāršu klātesošo senatoru balsu vairākumu, ja vien šajā Satversmē, Satversmes sapulces lēmumā, Senāta nolikumā vai arī paša Senāta lēmumā nav noteikts citādi.
91. Senāta lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Šķīrējtiesā. Līdz Šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai Senāta lēmuma darbība tiek apturēta.
92. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Augstskolas Senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.
93. Augstskolā var tikt izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos.
94. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.
95. Padomnieku konventu dibina pēc Augstskolas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā ievēlēšanas kārtību, lielumu un pilnvaru laiku nosaka, nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Augstskolas Senāts.
96. Izveidojot Padomnieku konventu, tā priekšsēdētāju ievēlē Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Ja Padomnieku konventu izveido pēc izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma, ministram ir tiesības iecelt tā priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.
6. Satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība
97. Augstskolas Satversmi pieņem Augstskolas Satversmes sapulce.
98. Grozījumus Augstskolas Satversmē var ierosināt Augstskolas dibinātāju padome, Senāts, Rektors, Studentu pašpārvaldes augstākā institūcija, kā arī ne mazāk kā trīs Satversmes sapulces locekļi. Satversmes grozījumi ir iesniedzami Satversmes sapulces priekšsēdētājam, un tie ir apspriežami Satversmes sapulcē ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc to iesniegšanas. Ar iesniegtajiem grozījumiem Augstskolas Satversmē Rektors iepazīstina dibinātāju padomi.
99. Lēmumu par grozījumu izdarīšanu Augstskolas Satversmē pieņem Satversmes sapulce ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu no visiem Satversmes sapulces locekļiem.
100. Satversmes teksta grozījumi tiek apstiprināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
7. Studijas Augstskolā
101. Atbilstoši studiju programmai Augstskolā var apgūt profesionālo izglītību, iegūstot bakalaura grādu (profesionālais grāds), maģistra grādu (profesionālais grāds), kā arī iegūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību.
102. Augstskolas absolventiem, kuri apguvuši valsts akreditētas studiju programmas, tiek izsniegts diploms ar valsts ģerboņa attēlu.
103. Studiju kursu izvēli programmā, studiju kursu un prakses apjomu un saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai reglamentē attiecīgais valsts izglītības standarts un studiju satura un realizācijas apraksts.
104. Bakalaura un maģistra profesionālās studiju programmas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana. Augstskolas piedāvātajās otrā līmeņa augstākās profesionālajās studiju programmās studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana. Pārbaudījumi noris kompleksi.
105. Programmas apguves rezultātā tiek piešķirta atbilstoša otrā līmeņa augstākā profesionālā kvalifikācija.
106. Reflektantus ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai arī ar akadēmisko bakalaura grādu, vai otrā līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pabeidzot vismaz četrgadīgu studiju programmu, izpildot maģistra programmas uzņemšanas prasības, var imatrikulēt maģistra programmā.
107. Maģistra programmas apguves rezultātā tiek piešķirts profesionālais maģistra grāds nozarē vai profesijā.
108. Zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu Augstskolā nosaka Latvijas Republikas likums "Par zinātnisko darbību".
8. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība
109. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Augstskolas Rektors.
110. Augstskolas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar Struktūrvienības nolikumu, bet, ja šajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Augstskolas Rektors.
111. Noteikumus par jautājumiem, kuru regulēšana ir ārpus Rektora kompetences, apstiprina Senāts pēc Rektora ieteikuma, bet, ja šie jautājumi ietilpst vienīgi Satversmes sapulces kompetencē, tos apstiprina Satversmes sapulce.
9. Augstskolas īpašums un saimnieciskā darbība
112. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
113. Augstskolas īpašumu veido zeme, kuru tā iegādājusies par tās iegūtajiem līdzekļiem vai saņēmusi kā dāvinājumu vai citādā likumīgā veidā, intelektuālais īpašums saskaņā ar Autortiesību likumu, Augstskolas īpašumā nodotais dibinātāja īpašums (dibinātājs var nodot daļu no sava īpašuma arī Augstskolas valdījumā), īpašumi, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas, kā arī citi īpašumi, ko Augstskola iegādājusies par nopelnītiem līdzekļiem.
114. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.
115. Augstskola darbojas uz pašfinansēšanās principiem, kā arī izmanto Augstskolas dibinātāju finansējumu.
116. Augstskolas darbība tiek finansēta no maksas par studējošo mācībām Augstskolā, no fizisko un juridisko personu ziedojumiem Augstskolai vai atsevišķām tās īstenotajām programmām.
117. Augstskolas finansu resursu struktūru nosaka Augstskolas Senāts. Augstskolas ikgadējā budžeta sastādīšanu vada Augstskolas Rektors, bet budžetu apstiprina dibinātājs. Augstskolas budžeta gads sākas līdz ar studiju gada sākumu. Budžeta izpildi organizē Rektors un kontroles revīzijas komisija. Par budžeta izpildi Rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un Augstskolas dibinātājiem.
118. Augstskola ir bezpeļņas organizācija un izmanto savu peļņu pēc Augstskolas dibinātāju sapulces lēmumiem statūtos paredzētajiem mērķiem.
119. Augstskola ar savu īpašumu garantē, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā.
120. Augstskola var slēgt līgumus ar valsts iestādēm, organizācijām un citām juridiskām personām par speciālistu sagatavošanu valsts vai attiecīgo organizāciju vajadzībām un pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no valsts budžeta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
121. Augstskolai ir tiesības uz tādu nodokļu atlaižu saņemšanu, kādas Latvijas Republikas likumos ir noteiktas bezpeļņas organizācijām.
122. Akreditētajās studiju programmās studējošajām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības pretendēt uz studējošo kredītu un studiju kredītu.
123. Augstskolai ir tiesības atvērt savas nodaļas, filiāles un pārstāvniecības Latvijas Republikā un ārvalstīs, slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu saskaņā ar likumiem, veikt uzņēmējdarbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Augstskolu likumam, gūto peļņu ieskaitot Augstskolas ieņēmumos un izlietojot saskaņā ar Augstskolas darbības mērķiem.
10. Augstskolas likvidācija vai reorganizācija
124. Lēmumu par Augstskolas darbības likvidāciju vai reorganizāciju pieņem dibinātāju sapulce.
 |
 |
 |
 |