LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr.1
Lai attīstītu Latvijas Republikas tirdzniecību un ekonomisko sadarbību ar ārvalstīm, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Noteikt, ka aiz republikas robežām jautājumus par Latvijas Republikas valsts tirdzniecību un ekonomisko sadarbību ar ārvalstīm risina:
1.1. valstī, ar kuru Latvijas Republikai ir nodibinātas diplomātiskās attiecības, - Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības padomnieks tirdzniecības jautājumos vai tirdzniecības nodaļa, kas vienlaikus pakļauti arī Ārējo ekonomisko sakaru departamentam;
1.2. valstī, ar kuru Latvijas Republikai nav nodibinātas diplomātiskas attiecības, - Latvijas Republikas tirdzniecības pārstāvniecība, kura tiek izveidota uz līguma pamata starp Latvijas Republiku un rezidences valsti un ir pakļauta Ārējo ekonomisko sakaru departamentam.
2. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par Latvijas Republikas tirdzniecības pārstāvniecībām ārvalstīs.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1991. gads 2. janvārī
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 2. janvāra lēmumu Nr. l
1. Latvijas Republikas tirdzniecības pārstāvniecības ārvalstīs (tālāk tekstā - «tirdzniecības pārstāvniecība») pārstāv Latvijas Republikas intereses tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā un ir atbildīgas par republikas ārējo ekonomisko sakaru attīstību un noslēgto līgumu izpildi.
2. Tirdzniecības pārstāvniecība rezidences valstī veic šādus uzdevumus:
2.1. sekmē ekonomisko sakaru attīstību starp Latvijas Republiku un rezidences valsti;
2.2. aizstāv Latvijas Republikas juridisko personu ekonomiskās intereses rezidences valstī, sniedz tām atbalstu pārstāvniecību atvēršanā, tirdzniecības, finansu un ekonomiskās sadarbības attīstīšanā, kā arī ekonomiskās un zinātniski tehniskās sadarbības formu pilnveidošanā;
2.3. piedalās priekšlikumu sagatavošanā un pārrunās par tirdzniecības, rūpniecības, ekonomiskās un tehniskās sadarbības starpvalstu līgumu noslēgšanu starp Latvijas Republiku un rezidences valsti;
2.4. bez tiesas iejaukšanās Latvijas Republikas juridisko personu saimnieciskajā rīcībā koordinē to darbību rezidences valstī un kontrolē, lai tās ievērotu Latvijas Republikas valsts intereses.
3. Lai veiktu nolikuma 2. punktā minētos uzdevumus, tirdzniecības pārstāvniecība pilda šādas pamatfunkcijas:
3.1. veic darbu, lai rezidences valstī panāktu vislabvēlīgākos apstākļus Latvijas Republikas ārējo ekonomisko sakaru attīstībai;
3.2. pētī un analizē likumdošanas, tirdzniecības im ekonomisko attiecību īpatnības rezidences valstī, kā arī spēkā esošo sertifikācijas un starptautisko organizāciju standartu piemērošanas sistēmu, preču un pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju un informē par šiem jautājumiem Latvijas Republikas Ministru Padomi, Ārējo ekonomisko sakaru departamentu un, ja nepieciešams, arī citas valsts pārvaldes iestādes republikā;
3.3. pastāvīgi sadarbojas ar rezidences valsts ieinteresētajām firmām, valsts iestādēm un organizācijām un informē tās par to, kādi nosacījumi ir tirdzniecības, ekonomiskajai, finansu un cita veida sadarbībai ar Latvijas Republiku;
3.4. palīdz Latvijas Republikas juridiskajām personām ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jaunu formu izveidē un attīstīšanā, nacionālo tirdzniecības un rūpniecības izstāžu sagatavošanā, pārrunu organizēšanā un tirdzniecības līgumu un citu līgumu noslēgšanā un realizēšanā;
3.5. piedalās Baltijas valstu ārējās ekonomiskās darbības koordinācijas pasākumos;
3.6. piedalās starptautisko komisiju, komiteju un ekonomisko organizāciju un to izpildorgānu darba ārējās tirdzniecības un savstarpējās ekonomiskās sadarbības jomā.
Latvijas Republikas Ministru Padomes uzdevumā pārstāvniecība var veikt arī citas funkcijas.
4. Ja nepieciešams, tirdzniecības pārstāvniecība ir tiesīga saņemt no Latvijas Republikas juridiskajām personām vajadzīgo informāciju (izņemot ziņas par komercnoslēpumiem) par to ārējo ekonomisko darbību rezidences valstī.
5. Savas kompetences ietvaros tirdzniecības pārstāvniecība ir tiesīga slēgt līgumus un citus darījumus, kā arī būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā un arbitrāžā.
6. Tirdzniecības pārstāvniecība (ja tas ir paredzēts starpvalstu līgumā) var rezidences valsts teritorijā izveidot nodaļas, kuras darbojas tirdzniecības pārstāvniecības noteikto pilnvaru ietvaros.
7. Tirdzniecības pārstāvniecība savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju, starptautiskos līgumus, Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus un šo nolikumu.
8. Tirdzniecības pārstāvniecības vadītāju pēc Ārējo ekonomisko sakaru departamenta un Ārlietu ministrijas ieteikuma ieceļ amatā un no amata atbrīvo Latvijas Republikas Ministru Padome, citus tirdzniecības pārstāvniecības darbiniekus ieceļ amatā un no amata atbrīvo Ārējo ekonomisko sakaru departamenta ģenerāldirektors, bet tehniskos darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba tirdzniecības pārstāvniecības vadītājs.
9. Tirdzniecības pārstāvniecības vadītājs:
9.1. ir personiski atbildīgs par tirdzniecības pārstāvniecības uzdevumu un funkciju izpildi;
9.2. nosaka tirdzniecības pārstāvniecības darbinieku tiesības un pienākumus.
10. Tirdzniecības pārstāvniecība nav atbildīga par Latvijas Republikas juridisko personu saistībām rezidences valstī, un Latvijas Republikas juridiskās personas nav atbildīgas par tirdzniecības pārstāvniecības saistībām.
11. Tirdzniecības pārstāvniecības darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kurus Ārējo ekonomisko sakaru departamentam iedala atsevišķā rindā.
12. Tirdzniecības pārstāvniecībai ir juridiskas personas tiesības. Tai var būt ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un tirdzniecības pārstāvniecības pilnu nosaukumu Latvijas Republikas valsts valodā.