Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995,1., 24. nr.; 1996, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3.panta trešajā daļā vārdus "vai meitas uzņēmums" un "vai meitas uzņēmuma".

2. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) nedrošiem parādiem paredzētu speciālo uzkrājumu summu, kas izveidota maksātāja (izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības) finansu grāmatvedībā, un samazina par taksācijas gadā zaudēto parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9.pantu."

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9. pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas uzņēmuma finansu grāmatvedībā;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu;

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums-debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

(2) Uzņēmuma taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā ari tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda.

(3) Uzņēmuma taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.

(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja uzņēmums savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām."

4. 10. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "par attiecīgo pamatlīdzekli" ar vārdiem "ja šajā pantā nav noteikts citādi";

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Piemērojot šā panta trešo daļu" ar vārdiem "Ja tiek izpildīts šā panta trešajā daļā minētais nosacījums".

5. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finansu grāmatvedībā;";

izslēgt pirmās daļas 7.punktā vārdus "kuru noraksta uzņēmējdarbības izdevumos".

6. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

"Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam, piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem."

7. Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(2) Lai saņemtu šādu nodokļa atlaidi, uzņēmumam:

1) jābūt dibinātam un reģistrētam Uzņēmumu reģistrā ar mērķi nodarboties ar preču ražošanu un izmantot kā darbaspēku notiesātos tikai Latvijas ieslodzījuma vietu slēgta režīma zonās un jānodarbojas tikai ar to;

2) pirms dibināšanas jāsaņem Iekšlietu ministrijas atļauja šāda uzņēmuma dibināšanai, kā arī jāsaskaņo ar Iekšlietu ministriju katra dibinātajā, dalībnieka, īpašnieka un izpildinstitūcijas locekļa persona. Minētā saskaņošana jāveic arī, atsavinot uzņēmumu vai pārvēlot izpildinstitūciju locekļus.

(3) Šajā pantā noteikta nodokļa atlaide netiek piemērota uzņēmumiem, kas izmanto šā likuma 17.pantā paredzēto nodokļa atlaidi."

8. Izslēgt 22.panta trešo un piekto daļu.

9. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šāda redakcija:

"1) par katru mēnesi no taksācijas gada janvāra līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats un nodokļa deklarācija, bet ne vēlāk kā līdz aprīlim - summu, kas ir vienāda ar vienu divpadsmito daļu no aprēķinātā nodokļa, kurš bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par gadu pirms pirmstaksācijas gada un ir koriģēts, ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu;

2) par taksācijas gada pārējiem mēnešiem - bāzējoties uz aprēķināto pirmstaksācijas gada nodokli bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas un ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu. Ikmēneša maksājumus nosaka, dalot starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, un par laiku no janvāra līdz gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz gada beigām. Ja maksātāja neto apgrozījums laikā no gada sākuma līdz pirmstaksācijas gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada attiecīgo laika periodu, kā ari prognozējama tā turpmāka samazināšanās, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumi par gada atlikušajiem mēnešiem jānosaka, reizinot iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu ar pirmstaksācijas gada aprēķinātā nodokļa (bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas) un gada neto apgrozījuma attiecību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nodokļa maksātāji, kuriem var piemērot šā likuma 17. un 19.pantā minētās nodokļa atlaides, ikmēneša avansa maksājumus izdara 75 procentu apjomā no nodokļa avansa maksājumiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu (šī summa neietver saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un 12.panta trešo daļu ieturētos nodokļus)."

Pārejas noteikumi

1. Likums attiecas uz apliekamā ienākuma aprēķiniem, sākot ar 1996.taksācijas gadu.

2. Piemērojot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.pantu, apliekamo ienākumu var samazināt par zaudēto parādu summām, kas radušās pirms 1996.gada 1.janvāra, ja šīs summas ir norakstītas uzņēmuma finansu grāmatvedībā, taču jāievēro visi pārējie minētā panta nosacījumi.

3. Šā likuma 6.panta (likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.pants) normas ir attiecināmas arī uz 1995. taksācijas gadu.

Likums Saeima pieņemts 1996.gada 5.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 21. jūnijā