Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 208

Rīgā 1996. gada 11. jūnijā (prot. nr. 31 18.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 7. novembra noteikumos nr.331"Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos nr.331 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 178.nr.; 1996, 70.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, saimniecisko darījumu uzskaite jāveic par katru bartera vai klīringa darījumu (operāciju) atsevišķi. Ja apliekamās personas vienā taksācijas periodā veic barterdarījumus bez norēķiniem skaidrā naudā, tad preču pavadzīmē-rēķinā norādītais pievienotās vērtības nodoklis iegrāmatojams kā aprēķinātais nodoklis, kurš jāiemaksā budžetā, bet saņemot preces, - kā priekšnodoklis, par kura summu samazināms budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs. Šādos gadījumos nav nepieciešama nodokļa pārskaitīšana, lai tā summu varētu uzrādīt kā priekšnodokli. Ja barterdarījuma operācijas tiek veiktas vairākos taksācijas periodos, piemēram, preces nosūtītas taksācijas periodā, bet pretī saņemtas pēctaksācijas periodā, tad apliekamajai personai par nosūtītajām precēm taksācijas periodā jāiemaksā budžetā nodoklis likumā noteiktajā kārtībā. Pēctaksācijas periodā tad, kad tiek saņemta prece, preču pavadzīmē-rēķinā norādīto nodokli atspoguļo pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli. Apliekamā persona, kura preces nosūtījusi pēctaksācijas periodā, šajā periodā ari iemaksā nodokli budžetā un kā priekšnodokli parāda to nodokļa summu, kāda iepriekšējā taksācijas periodā norādīta saņemtajā pavadzīmē-rēķinā. Arī šajā gadījumā nav nepieciešama nodokļa summas pārskaitīšana. Ja netiek ievēroti barterlīgumā noteiktie preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas termiņi, piemērojama vispārīgā darījumu aplikšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība."

2. Izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22. Likuma 3.panta otrā daļa nav piemērojama darbībām, kurās budžeta institūcijas iesaistās kā valsts izpildvaras iestādes (iekasējot nodokļus, nodevas un citus maksājumus) vai par kurām samaksa pilnā mērā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā."

3. Svītrot 24.punktu.

4. Aizstāt 26., 27. un 28.punktā vārdus "likuma 3.panta septītā daļa" attiecīgi ar vārdiem "likuma 3.panta astotā daļa".

5. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

"29. Piemērojot likuma 3.panta desmito daļu, pievienotās vērtības nodoklis starpniekam Jāaprēķina atbilstoši likuma 2.panta ceturtajai daļai. Samaksātais nodoklis par saņemtajiem

pakalpojumiem no Latvija nereģistrētam ārvalstu personām atskaitāms ka priekšnodoklis šo noteikumu 106.1 punktā noteiktajā kārtībā."

6. Aizstāt 43.punktā vārdu "astotās" ar vārdu "devītās".

7. Izteikt 74.punktu šādā redakcijā:

"74. Humānās palīdzības sūtījumu saņemšanu regulē likums "Par humānās palīdzības sūtījumiem" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 129.nr.), Ministru kabineta 1996.gada 12.marta noteikumi nr.57 "Noteikumi par humānās palīdzības kravu saturu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 49.nr.), Ministru kabineta 1996.gada 12.marta noteikumi nr.58 "Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, fondiem, biedrībām un citām institūcijām, kas var būt humānās palīdzības kravu saņēmēji" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 49.nr.) un Ministru kabineta 1996.gada 12.marta noteikumi nr.61 "Humānās palīdzības kravu uzskaites, izsniegšanas un izmantošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1996,50.nr.). Tehniskās palīdzības saņemšanā piemērojami Ministru kabineta 1995.gada 11.aprīļa noteikumi nr.95 "Noteikumi par kārtību, kādā par ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumiem maksājams pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 61.nr.; 1996, 50.nr.)."

8. Papildināt noteikumus ar 75.1 punktu šādā redakcijā:

"75.1 Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 20.punktu, jāievēro, ka, ievedot minētajā likuma punktā norādīto literatūru un izdevumus, ko Latvijas izdevēji iespieduši ārvalstīs, uz robežas maksājams nodoklis par ārvalstīs iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, tas ir, par deklarēto muitas kravas vērtību."

9. Papildināt noteikumus ar 76.1,76.2, 76.3 un 76.4 punktu šādā redakcijā:

"76.1 Likuma 6.panta pirmās daļas 21.punktā minētais termins "masu informācijas līdzekļi" nav piemērojams masu informācijas līdzekļu izdevējiem un veidotājiem, bet ir piemērojams avīzēm, žurnāliem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kā arī televīzijas un radio raidījumiem, kuri iekļauti Finansu ministrijas apstiprinātajā sarakstā.

76.2 Ja persona, kura izdod vai veido masu informācijas līdzekļus, veic arī citus darījumus, tad attiecīgie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

76.3 Likuma 6.panta pirmās daļas 21.punkts nav piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar likumā minēto masu informācijas līdzekļu izdošanu un veidošanu. Masu informācijas līdzekļu izdevēji un veidotāji, kuri tiek finansēti no valsts budžeta, par savas darbības nodrošināšanai ievestajiem pamatlīdzekļiem maksā pievienotās vērtības nodokli un muitas nodokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

76.4 Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 21.punktu, jāievēro, ka, ievedot Latvijas Republikā reģistrētos, bet ārvalstīs iespiestos un veidotos masu informācijas līdzekļus, uz robežas maksājams nodoklis par ārvalstīs iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, tas ir, par deklarēto muitas kravas vērtību."

10. Papildināt noteikumus ar 81.1 un 81.2 punktu šādā redakcijā:

"81.1 Pārdodot mazumtirdzniecībā likuma 6.panta pirmās daļas 9., 15., 20. un 21.punktā minētās preces, ja tās netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, ar šo nodokli neapliek
arī tirdzniecības piecenojumu.

81.2 Likuma 6.panta pirmās daļas 26.punkts nav piemērojams pakalpojumiem, kurus valsts iestāde "Latvijas pasts" sniedz papildus Pasta likumā (Latvijas Vēstnesis, 1994, 64., 149.nr.) minētajiem pakalpojumiem, piemēram, ar nodokli apliekamu preču tirdzniecībai, transporta un nedzīvojamo telpu nomai, izdevējdarbībai, pasta veidlapu realizācijai, marķēšanas mašīnu tehniskajai apkopei, abonentkastīšu uzstādīšanai un remontam un citiem ar pasta pamatdarbību nesaistītiem pakalpojumiem."

11. Izteikt 97.punktu šādā redakcijā:

"97. Piemērojot likuma 8.panta otro daļu, jāievēro, ka magnētisko telekaršu, kā ari braukšanas talonu un mēnešbiļešu cenā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis, tādēļ, veicot magnētisko telekaršu, talonu vai mēnešbiļešu piegādes, nodokļa rēķins izrakstāms kā par pakalpojumiem, par kuriem atlīdzība saņemta avansā. Izmantojot magnētiskās telekartes, pievienotās vērtības nodoklis tiek aprēķināts automātiski kopā ar maksu par sarunu un sarunas laikā atskaitīts no magnētiskās kartes cenas.

Piemērs. Piegādājot magnētisko telekarti, kas maksā 5 latus, izrakstāms rēķins, pēc kura telekartes cenā iekļautā maksa par pakalpojumu ir 4,24 lati, bet pievienotās vērtības nodoklis ir 0,76 lati. Minētais nodoklis taksācijas periodā ieskaitāms valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā."

12. Papildināt noteikumus ar 106.1 punktu šādā redakcijā:

"106.1 Ja ar nodokli apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai ir saņēmusi pakalpojumus no Latvijā nereģistrētām ārvalstu personām un taksācijas periodā iemaksājusi nodokli valsts budžetā kā šo pakalpojumu saņēmēja, samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā."

13. Izteikt 107.punktu šādā redakcijā:

"107. Darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts piemērojams šādi:

107.1. ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādājas nelietotu nekustamo īpašumu vai ceļ jaunu nekustamo īpašumu, vai kapitāli remontē vai rekonstruē lietotu nekustamo īpašumu, priekšnodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā ari iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, rekonstrukcijas vai kapitālā remonta nodrošināšanai, taksācijas periodā atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas. Ja apliekamā persona veic kā apliekamus, tā arī neapliekamus darījumus, atskaitāmā priekšnodokļa apmērs nosakāms atbilstoši likuma 10.panta piektajā daļā noteiktajai proporcijai;

107.2. ja apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, rekonstruēto vai kapitāli izremontēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis, pārdod piecu gadu laikā pēc tā iegādāšanās vai nodošanas ekspluatācijā, par nekustamā īpašuma neamortizēto daļu (atlikušo vērtību) atskaitītais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā. Aprēķinot nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, pamatlīdzekļu nolietojuma normas nedrīkst pārsniegt likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantā noteiktās normas. Budžetā atpakaļ iemaksājamā pnekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt no budžeta maksājamas nodokļa summas;

107.3. ja nekustamais īpašums, par kuru atskaitīts priekšnodoklis, tiek pārdots vēlāk nekā piecus gadus pēc tā iegādes vai celtniecības, rekonstrukcijas vai kapitālā remonta pabeigšanas atskaitītais priekšnodoklis par nekustamā īpašuma atlikušo vērtību nav jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā un pārdošanas cenā nav jāiekļauj;

107.4. ja tiek iegādāts vai arī celts, rekonstruēts vai kapitāli remontēts nekustamais īpašums kas paredzēts neapliekamu darījumu veikšanai vai sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai samaksātais nodoklis iegrāmatojams kopējā ēkas bilances vērtībā, norakstāms atbilstoši pamatlīdzekļu nolietojumam un nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Pie sociālās infrastruktūras objektiem pieder dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā ari izglītības, kultūras, sporta sabiedriskās ēdināšanas, medicīniskās un sociālās aprūpes iestādes, ja tās nav tieši saistītas ar apliekamās personas uzņēmējdarbību."

14. Izteikt 108.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļa rēķins uzskatāms par samaksātajā uz konkrētā maksājuma dokumenta bez attiecīgā nodokļa rēķina identifikācijas datiem ir ari bankas atzīme par samaksu (bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas operatora paraksts)."

15. Izteikt 116.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Likuma 10.panta sestā daļa nav piemērojama zemnieku saimniecībām, kas nodod iepirktu lauksaimniecības produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam, kooperatīvajai sabiedrībai vai valsts rezerves iepircējam."

16. Izteikt 117.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Piemērojot likuma 10.panta septīto daļu, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumam, kooperatīvajai sabiedrībai vai valsts rezerves iepircējam reizi gadā jāinformē Valsts ieņēmuma dienesta iestāde par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību."

17. Izteikt noteikumu 118.punktu šādā redakcijā:

"118. Piemērojot likuma 10.panta devīto daļu, Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībām izdotās izziņas ņem uzskaitē un veido to zemnieku saimniecību reģistru, kurām izdotas izziņas iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kooperatīvajām sabiedrībām vai valsts rezerves iepircējiem. Valsts ieņēmuma dienesta izdotā izziņa ir derīga vienu gadu. Atkārtotu izziņu zemnieku saimniecībai iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kooperatīvajām sabiedrībām vai valsts rezerves iepircējiem Valsts ieņēmumu dienests izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma, kooperatīvās sabiedrības vai valsts rezerves iepircēja ir saņemtas ziņas par attiecīgās zemnieku saimniecības iepriekšējā gadā nodotās produkcijas daudzumu un vērtību."

18. Izteikt 129.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"129.4. ja persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet eksporta preču piegādes un citi darījumi, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši likuma 7.pantam, nepārsniedz 50 procentus no kopējā ar nodokli apliekamo darījumu apjoma. Beidzoties taksācijas gadam, nodokļa pārmaksās summa atmaksājama no valsts budžeta pilna apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai."

Pārejas jautājumi

19. Budžeta institūcijas, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, bet samaksu par veiktajām darbībām pilnā mērā ieskaita valsts pamatbudžetā, svītrojamas no apliekamo personu reģistra, ja minētās institūcijas līdz 1996.gada l .augustam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisku lūgumu svītrot tās no reģistra.

20. Apliekamās personas, kas laikposmā no 1995.gada 17.novembra līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai savu apliekamo darījumu veikšanai ir iegādājušās nelietotu nekustamo īpašumu, cēlušas jaunu nekustamo īpašumu vai arī kapitāli remontējušas vai rekonstruējušas lietotu nekustamo īpašumu, par ko samaksātais nodoklis nav atskaitīts kā priekšnodoklis, drīkst veikt priekšnodokļa atskaitījumus turpmāko sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, katru mēnesi atskaitot proporcionālu samaksātā priekšnodokļa daļu. Minēto sešu mēnešu laikā uz šīm apliekamajām personām neattiecas šo noteikumu 129.4.apakšpunktā minētie ierobežojumi par iepriekšējā laikposmā samaksāto un neatskaitīto priekšnodokli. Ja apliekamās personas veic kā apliekamus, tā ari neapliekamus darījumus, atskaitāmā priekšnodokļa apmērs nosakāms, piemērojot likuma 10.panta piektajā daļā noteikto proporciju.

21. Noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada l .jūliju.

 

Ministru prezidenta vietā -
izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. Grīnblats

Finansu ministrs A. G .Kreituss

 

01.07.1996