Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1996.gada 22.aprīlī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (turpmāk — Līgums) un šā Līguma pielikumi un protokoli (turpmāk — Pielikumi un Protokoli) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums, Pielikumi un Protokoli angļu valodā un to tulkojumi latviešu valodā.
3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 34.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Slovēnijas Republikas valdību.
5.pants. Kārtību, kādā līdz apstiprināšanai Saeimā piemērojams Līguma protokols par grozījumiem Līguma B protokolā, nosaka Ministru kabinets, un ar šo likumu minētais protokols tiek pieņemts un apstiprināts.
(18.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1999. Papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā skat. 18.02.1999. likumā)
Preambula
Latvijas Republika un Slovēnijas Republika (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses"), apliecinot vēlmi aktīvi piedalīties Eiropas ekonomiskās integrācijas procesā un izsakot gatavību sadarboties, lai meklētu ceļus un līdzekļus šī daudzpusīgā procesa stiprināšanai,
apliecinot vēlmi ievērot konferences par drošību un sadarbību Eiropā Nobeiguma akta principus, Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai, kā arī pievienojoties principiem, kas izteikti Bonnas konferences par ekonomisko sadarbību Eiropā Noslēguma dokumentos,
apstiprinot gatavību ievērot tirgus ekonomikas principus, kas ir abu valstu attiecību pamatā,
apstiprinot vēlmi ieverot plurālistiskas demokrātijas normas, kuru pamatā ir likuma virsvaldība, cilvēktiesības un pamatbrīvības,
vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības attīstībai un diversifikācijai un komerciālās un ekonomiskās sadarbības veicināšanai kopīgo interešu jomā uz vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma un starptautisko tiesību pamata,
lai stiprinātu savstarpējās tirdzniecības sistēmu un attīstītu savas attiecības tirdzniecības jomā saskaņā ar principiem, ko apstiprina Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līgums,
ievērojot, ka šī līguma noteikumi netiek interpretēti tādā veidā, lai ļautu Līgumslēdzējām Pusēm izvairīties no saistībām, ko nosaka citi starptautiskie līgumi,
izsakot gatavību labvēlīgos apstākļos izpētīt iespēju attīstīt un padziļināt savas attiecības, lai attiecinātu tās uz jomām, kuras šis līgums neaptver, vienojas par sekojošo:
Līguma noslēgšanas mērķi
1. Novēršot šķēršļus visās tirdzniecības jomās, Līgumslēdzējas Puses pakāpeniski nodibina brīvās tirdzniecības telpu saskaņā ar šo līgumu, kā arī saskaņā ar Vienošanos par tarifiem un tirdzniecību un Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līgumu.
2. Šī līguma, kura pamatā ir tirgus ekonomikas valstu tirdzniecības attiecības, mērķi ir:
a) attīstot savstarpējo tirdzniecību, sekmēt Līgumslēdzēju Pušu harmonisku ekonomisko attiecību attīstību, tādējādi veicinot Līgumslēdzēju Pušu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, darba ražīguma paaugstināšanos, finansu sistēmas stabilitāti un stabilu ekonomisko izaugsmi;
b) tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm radīt godīgas konkurences apstākļus;
c) likvidējot ierobežojumus tirdzniecībā, dot ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības harmoniskā attīstībā un pieaugumā.
Līguma darbības sfēra
Šis līgums attiecināms uz:
(a) Slovēnijas Republikā vai Latvijas Republikā ražotu produkciju, kas ietverta Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmas 25. - 97. grupā, izņemot produkciju, kas minēta I pielikumā;
(b) produkciju, kas aprakstīta protokolā A, ņemot vērā protokolā minētos nosacījumus.
Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem
1. Līgumslēdzējas Puses apliecina gatavību veicināt tirdzniecības ar lauksaimniecības un zivkopības produktiem sabalansētu attīstību, ciktāl to atļauj Līgumslēdzēju Pušu lauksaimniecības politika.
2. Līgumslēdzējas Puses piešķir viena otrai koncesijas tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, kuri ietverti Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmas 1. - 24. grupā, ka arī produkcijai, kas uzskaitīta I pielikumā, kā tas paredzēts protokolā A.
3. Līgumslēdzējas Puses nediskriminējošā veidā piemēro savus noteikumus veterinārijas, veselības un augu aizsardzības jomā, kā arī neveic tādus pasākumus , kas kavē tirdzniecību.
4. pants
Preču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas darba vadīšanā
1. Preču izcelsmes noteikumus un administratīvās sadarbības metodes nosaka B protokols.
2. Līgumslēdzējas Puses veic nepieciešamos pasākumus, to skaitā organizē regulāras Apvienoto komiteju sēdes saskaņā ar šī līguma 26. panta noteikumiem, kā arī pasākumus administratīvai sadarbībai, lai nodrošinātu šī Līguma 5. panta (Importa muitas nodevas ), 6. panta (Maksājumi, kas līdzvērtīgi importa muitas nodevām), 7. panta (Fiskāla rakstura muitas nodevas), 8. panta (Eksporta muitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 9. panta (Importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu), 11. panta (Iekšējā nodokļu politika) un 22. panta (Reeksports) un B protokola noteikumu efektīvu un sabalansētu izpildi, kā arī, lai iespēju robežās samazinātu ar tirdzniecību saistītās formalitātes un sasniegtu abpusēji pieņemamus risinājumus, novēršot jebkuras grūtības, kuras varētu rasties minētajās sadaļās paredzētās darbības rezultātā.
5. pants
Importa muitas nodevas
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviestas jaunas importa muitas nodevas.
2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā tiek atceltas importa muitas nodevas.
Maksājumi, kas līdzvērtīgi importa muitas nodevām
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviesti jauni maksājumi, kas līdzvērtīgi importa muitas nodevām.
2. Līdz ar šī līguma stāšanos spēkā tiek atcelti visi maksājumi, kas līdzvērtīgi importa muitas nodevām.
Fiskāla rakstura muitas nodevas
Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviestas fiskāla rakstura muitas nodevas.
Eksporta muitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviestas jaunas eksporta muitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.
2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā tiek atceltas eksporta muitas nodevas un maksājumi ar līdzīgu efektu, izņemot II un III pielikumos noteiktajām precēm.
Importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī pasākumi ar līdzvērtīgu efektu
1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm netiek ieviesti jauni importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.
2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā tiek atcelti visi pastāvošie importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.
Nacionālais režīms
Produkcijai, kura ražota vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un tiek importēta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek piešķirts ne mazāks labvēlības statuss kā tādai pašai produkcijai, kura ražota otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar likumdošanu, noteikumiem un prasībām, kas ietekmē produkcijas pārdošanu iekšējā tirgū, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu vai lietošanu.
11. pants
Iekšējā nodokļu politika
1. Līgumslēdzējas Puses atturas kā no tiešas, tā arī netiešas fiskālas prakses vai pasākumiem, kas diskriminētu vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ražoto produkciju.
2. Uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju eksportētā produkcija nesaņem tādus nodokļu atvieglojumus, kas pārsniegtu tiem noteikto tiešo vai netiešo nodokļu apmēru.
12. pants
Vispārēja rakstura izņēmumi
Šis līgums neliek šķēršļus tādu preču importa, eksporta vai tranzītpārvadājumu aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus noteikuši šādi apsvērumi: sabiedrības morāles, politikas vai drošības apsvērumi; cilvēku, dzīvnieku vai augu aizsardzība; vides aizsardzība; tāda nacionāla īpašuma aizsardzība, kuram ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, intelektuālā īpašuma aizsardzība, kā arī noteikumi attiecībā uz operācijām ar dārgmetāliem - zeltu vai sudrabu. Tomēr šādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm.
13. pants
Maksājumi
1. Ar tirdzniecību saistītie maksājumi un šādu maksājumu pārskaitīšana uz teritoriju, kurā dzīvo Līgumslēdzējas Puses kreditors, netiek ierobežoti. Maksājumi starp Līgumslēdzējām Pusēm tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā, ja vien atsevišķos gadījumos starp atsevišķām kompānijām nav noteikts citādi.
2. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkādiem valūtas apmaiņas ierobežojumiem un administratīviem ierobežojumiem, kas skartu subsīdijas un atvieglojumus, kā arī tāda īstermiņa un vidēja termiņa kredīta akceptu, kas attiecas uz rezidentu komerciālo darbību.
14. pants
Sabiedriskais pasūtījums
1. Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka šī Līguma mērķis ir to valstu iepirkuma tirgus liberalizācija, kā tas minēts 1. pantā ( Līguma darbības mērķi).
2. Līgumslēdzējas Puses progresīvi attīsta likumdošanu valsts iepirkuma jomā ar mērķi sniegt otras Līgumslēdzējas Puses piegādātājiem iespēju noslēgt izdevīgus līgumus attiecīgo valsts iepirkuma tirgu jomā saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas pieņemtā līguma par valsts iepirkumu IV pielikuma noteikumiem.
3. Apvienotā Komiteja pārbauda notikumus, kas attiecas uz šo mērķu īstenošanu, kā arī iesaka veikt praktiska rakstura pasākumus, lai īstenotu šī panta 2. punkta nosacījumus, tādējādi nodrošinot tiesību un saistību sabalansētu izpildi.
4. Atsaucoties uz šī panta 3. punktu un ņemot vērā notikumu gaitu šajā jomā starptautiskā mērogā, Apvienotā Komiteja var izskatīt iespējas paplašināt tirgus atvērtības pakāpi un apjomu, kā minēts 2. punktā.
5. Līgumslēdzējas Puses pievienojas būtiskiem līgumiem, kas saskaņoti ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība
1. Līgumslēdzējas Puses nodrošina adekvātu, efektīvu un nediskriminējošu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, veicot pasākumus šo tiesību nodrošināšanai, cīnoties pret viltojumiem un pirātismu. Konkrēti Līgumslēdzēju Pušu uzdevumi ietverti IV pielikumā.
2. No šī līguma spēkā stāšanās brīža katra Līgumslēdzēja Puse piešķir otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām intelektuālā īpašuma jomā ne mazāk labvēlīgu statusu kā citu valstu, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi, pilsoņiem un kompānijām.
3. 2.punkta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, kuras Līgumslēdzējas Puses piešķīrušas kādai trešai valstij uz efektīvas un savstarpējas vienošanās pamata pirms šī līguma stāšanās spēkā.
4. Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma tiek skatītas intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesības, kas ietvertas šajā pantā un 4. pielikumā ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni, kā arī, lai izvairītos vai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības izkropļojumus, ja tādi rastos.
Konkurences noteikumi uzņēmumiem
1. Sekojošais ir pretrunā ar šī līguma darbību tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm:
a) visi līgumi, kas noslēgti starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumi, kā arī uzņēmumu saskaņota darbība, kuru mērķis vai darbības rezultāts ir konkurences aizkavēšana, ierobežošana vai izkropļošana;
b) viena vai vairāku uzņēmumu ļaunprātīga apvainošana vadošas pozīcijas ieņemšanā visā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā vai būtiskā to daļā.
2.1.punkta noteikumi attiecas uz visu uzņēmumu darbību, ieskaitot valsts uzņēmumus, kā arī tos uzņēmumus, kuriem kāda no Līgumslēdzējām Pusēm piešķir speciālas vai izņēmuma rakstura tiesības. Uzņēmumi, kuri veic vispārēju ekonomiski svarīgu darbu, kā arī uzņēmumi ar tendenci uz ieņēmumu monopolu tiek pakļauti šī panta noteikumiem tādā mērā, ka šo noteikumu piemērošana nekavē, šo uzņēmumu uzdevumu izpildi ne tiesas ceļā, ne ari citādi.
3. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka minētā darbība ir pretrunā ar 1. un 2.pantā teikto, tā var piemērot tās izvēlētos pasākumus, lai risinātu nopietnās grūtības, kādas radušās apstrīdamo darbību rezultātā saskaņā ar 24.panta ( Drošības pasākumu pielietošanas procedūra ) nosacījumiem un procedūru.
Valsts atbalsts
1. Jebkura veida atbalsts, kādu Līgumslēdzēja Puse sniedz, izmantojot valsts resursus vai ari kā citādi, kā rezultātā tiek kropļota vai apdraudēta konkurence, dodot priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, kas savukārt ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm, nav savienojams ar šī līguma darbības principiem, konkrēti, Līgumslēdzējas Puses nesaglabā un neievieš valsts subsīdijas eksportam tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm, kā uzskaitīts V pielikumā.
2. Līgumslēdzējas Puses nodrošina ar informāciju attiecībā uz pasākumiem valsts subsīdiju jomā, apmainoties ar informāciju pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma.
3. Apvienotā Komiteja kontrolē situāciju attiecībā uz valsts subsīdiju pielietošanu, ņemot par pamatu faktu, ka visa veida darbības, kas ir pretrunā ar 1. pantu, tiek apliktas ar nodokli, šādi noteikumi tiek piemēroti ne vēlāk kā gadu pēc šī līguma stāšanās spēkā.
4. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka dotā prakse nav savienojama ar šī panta 1. punktu, tā var piemērot attiecīgus pasākumus, kas ir saskaņā ar 24. panta (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra) nosacījumiem un procedūrām.
5. Līgumslēdzējas Puses pievienojas būtiskiem līgumiem, kas saskaņoti ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.
Valsts monopoli
1. Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka ikviens valsts monopols ar komerciālu raksturu tiek noregulēts tā, ka nav nekādas diskriminācijas attiecībā uz apstākļiem, kādos šis preces tiek sagādātas vai tirgotas starp abām Līgumslēdzējām Pusēm, šīs preces tiek sagādātas un tirgotas saskaņa ar komerciāla rakstura apsvērumiem.
2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru institūciju, ar kuras palīdzību Līgumslēdzēju Pušu kompetentās autoritātes, juridiski vai faktiski, tieši vai netieši pārrauga, nosaka vai būtiski ietekmē importu un eksportu starp Līgumslēdzējām Pusēm. Šie noteikumi tāpat attiecas arī uz monopoliem, kurus deleģē valsts.
19. pants
Tehniskā regulēšana
1. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā ar mērķi likvidēt tehniska rakstura šķēršļus tirdzniecībā.
2. Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, kuri darbojas standartizēšanas jomā izstrādā savstarpēji pieņemamus noteikumus attiecībā uz testēšanas, darba laboratorijās mērinstrumentu gradācijas jomā un sertifikācijas institūcijās strādājošo akreditāciju, kā arī produkcijas kvalitātes sertifikātu, ko izsniedz Līgumslēdzējas Puses akreditāciju. Šādi noteikumi ietver arī savstarpēji pieņemamus noteikumus attiecībā uz mērinstrumentu lietošanu, kā arī procedūru, kādu Līgumslēdzējas Puses piemēro mērījumu rezultātu atzīšanai un apstiprinājumam.
20. pants
Dempings
Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm konstatē, ka tirdzniecības attiecībās, kuras regulē šis līgums, notiek dempings tādā nozīmē, kā tas raksturots Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 4. pantā, tā drīkst veikt atbilstošus pasākumus pret šo darbību saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību minēto pantu un līgumiem, kuri saistīti ar šo pantu, apstākļos un saskaņā ar 24. pantā (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra) noteikto kārtību.
Ārkārtas pasākumi atsevišķa produkcijas veida importam
Ja atsevišķu produkcijas veidu importa apjoma pieaugums izraisa vai var izraisīt:
a) nopietnus zaudējumus līdzīgas vai konkurējošas produkcijas ražotājiem otras Puses teritorijā, vai
b) nopietnus traucējumus jebkurā attiecīgajā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuras var radīt reģiona ekonomiskā stāvokļa nopietnu pasliktināšanos, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 24. pantā (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra) nosacījumiem un procedūru.
Reeksports
Ja 8. pantā ( Eksporta muitas nodevas un maksājumi ar ekvivalentu efektu) un 9. pantā (Importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu ) minētie pasākumi izraisa reeksportu uz trešo valsti, pret kuru eksportētājvalsts noteikusi attiecīgā produkcijas veida kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, eksporta nodevas, pasākumus vai maksājumus, kam ir līdzvērtīgs efekts, un tas var izraisīt vai izraisa grūtības eksportētajai Pusei, šī Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus, kā tas noteikts saskaņā ar 24. panta (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra ) nosacījumiem un procedūru.
Maksājumu bilances grūtības
1. Ja Līgumslēdzējai Pusei ir nopietnas maksājumu bilances grūtības vai pastāvīgi to draudi, Puse drīkst, saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem un radniecīgiem juridiskiem aktiem, veikt ierobežojošus pasākumus tirdzniecībā, kuru termiņam jābūt ierobežotam, kuri nedrīkst būt diskriminējoši, kā arī nedrīkst pārsniegt pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu maksājumu bilances stāvokli. Līgumslēdzējas Puses pielieto pasākumus, kuru pamatā ir cenu noteikšana. Pasākumi tiek ierobežoti, kad maksājumu bilances situācija uzlabojas, un tiek atcelti, kad tie vairs nav nepieciešami. Katra Līgumslēdzēja Puse savlaicīgi informē Apvienoto Komiteju par šādu pasākumu ieviešanu, kā arī informē par laiku, kad šādi pasākumi tiek atcelti.
2. Līgumslēdzējas Puses cenšas izvairīties no ierobežojošu pasākumu ieviešanas maksājumu bilances situācijas uzlabošanai.
Drošības pasākumu pielietošanas procedūra
1. Pirms uzsākt šajā pantā noteikto drošības pasākumu veikšanas procedūru, abas Puses cenšas atrisināt pretrunas tiešu pārrunu ceļā, informējot par to otru Pusi.
2. Ja šī panta 5. punktā minētais stāvoklis nav iestājies, Puse, kura nolēmusi veikt drošības pasākumus, nekavējoties ziņo par to Apvienotajai Komitejai un sniedz tai nepieciešamo informāciju. Konsultācijas Apvienotajā Komitejā jāuzsāk nekavējoties, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3. (a) Saskaņā ar 16. pantu (Konkurences noteikumi uzņēmumiem) un 17. pantu (Valsts atbalsts) ieinteresētā Puse sniedz Apvienotajai Komitejai notikuma izmeklēšanai nepieciešamo palīdzību un, ja iespējams, pārtrauc rīcību, pret kuru radušies iebildumi. Ja atbildētāja Puse nespēj pārtraukt savu rīcību Apvienotās Komitejas noteiktajā termiņā, vai arī, ja Apvienotā Komiteja nespēj apspriežamajā jautājumā panākt vienošanos trīsdesmit dienu laikā, ieinteresētā Puse ir tiesīga saskaņā ar vispārpieņemto praksi veikt pasākumus radušās problēmas atrisināšanai.
(b) Saskaņā ar 20. pantu (Dempings), 21. pantu (Ārkārtas pasākumi atsevišķa produkcijas veida importam) un 22. pantu (Reeksports), Apvienotā Komiteja izpēta radušos situāciju un ir tiesīga pieņemt jebkuru lēmumu, kāds nepieciešams ieinteresētās Puses problēmu novēršanai. Gadījumā, ja šāds lēmums nav ticis pieņemts trīsdesmit dienu laikā pēc Apvienotās Komitejas informēšanas par radušos situāciju, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt pasākumus situācijas uzlabošanai.
(c) Saskaņā ar 30. pantu (Saistību izpilde) ieinteresētā Puse sniedz Apvienotajai Komitejai visu informāciju, kas nepieciešama situācijas detalizētai izpētei, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, vai ari lai ieinteresētā Puse varētu veikt attiecīgus pasākumus, ja šāds lēmums nav ticis pieņemts trīs mēnešu laikā pēc Apvienotās Komitejas informēšanas par radušos situāciju.
4. Ja Puse veic drošības pasākumus, nekavējoties tiek informēta otra Līgumslēdzēja Puse. Drošības pasākumi ir ierobežoti pēc to apjoma un darbības laika tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai varētu uzlabot radušos situāciju, kā arī tie nedrīkst pārsniegt domstarpību iemesla izraisītos zaudējumus vai grūtības. Prioritāte piešķirama pasākumiem, kas pēc iespējas mazāk kavētu šī līguma darbību.
5. Par veiktajiem drošības pasākumiem notiek regulāras konsultācijas Apvienotajā Komitejā ar nolūku drošības pasākumus samazināt, aizvietot vai atcelt cik ātri vien iespējams.
6. Ja ārkārtēji apstākļi prasa tūlītēju rīcību un situācijas iepriekšēja izpēte nav iespējama, ieinteresētā Puse ir tiesīga 16. pantā (Konkurences noteikumi uzņēmumiem), 17. pantā (Valsts atbalsts), 20. pantā (Dempings), 21. pantā (Ārkārtas pasākumi atsevišķa produkcijas veida importam) un 22. pantā (Reeksports) minētajos gadījumos nekavējoties veikt drošības Pasākumus tādā mērā, lai uzlabotu situāciju, Apvienotā Komiteja nekavējoties tiek informēta par šiem pasākumiem un pēc iespējas ātrāk tiek uzsāktas abu Pušu konsultācijas.
25. pants
Drošības pasākumi
Nekas šajā līgumā nekavē Puses veikt jebkādus pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai:
a) pasargātu no atklātības tādu informāciju, kas būtu pretrunā ar katras Puses būtiskiem drošības apsvērumiem;
b) garantētu katras Puses drošību, kā arī pasargātu no iejaukšanās tās starptautiskajās saistībās vai iekšpolitikā:
(i) attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara materiālu pārvadāšanu, ja vien tas netraucē tādas produkcijas konkurencei, kas nav tieši paredzēta militāriem mērķiem, kā arī tādu preču, materiālu un pakalpojumu pārvadāšanu, kas tieši vai netieši paredzēti militārai apgādei, vai,
(ii) attiecībā uz bioloģisko un ķīmisko ieroču, kodolieroču vai citu sprāgstošu kodolieroču neizplatīšanu, vai
(iii) ja tas veikts kara vai citāda veida nopietna starptautiska konflikta laikā.
Apvienotā Komiteja
1. Šī līguma darbību pārrauga un vada Apvienotā Komiteja.
2. Apvienoto Komiteju veido abu Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji.
3. Lai nodrošinātu šī līguma pienācīgu izpildes gaitu, Līgumslēdzējas Puses nodrošina viena otru ar informāciju pēc jebkuras Puses lūguma, kā arī sāk Apvienotās Komitejas konsultācijas. Apvienotā Komiteja izskata tālākās iespējas atcelt šķēršļus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm.
4. Apvienotā Komiteja pieņem lēmumus gadījumos, kuri minēti šajā līgumā. Citos jautājumos Apvienotā Komiteja sniedz rekomendācijas.
Apvienotās Komitejas darbība
1. Lai pienācīgi nodrošinātu šī līguma izpildes gaitu, Apvienotā Komiteja sapulcējas vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi gadā. Katra no Pusēm ir tiesīga pieprasīt sapulcēšanos.
2. Apvienotā Komiteja darbojas uz savstarpējās vienošanās pamata.
3. Ja kādas Puses Apvienotās Komitejas pārstāvis piekrīt lēmumam, kas ir saskaņā ar Puses konstitucionālajām prasībām, lēmums stājas spēkā no dienas, kad tiek paziņots par iebildumu pacelšanu, ja nav minēts kāds cits vēlāks datums.
4. Lai izpildītu šī līguma mērķus, Apvienotā Komiteja ir tiesīga pieņemt procedūras noteikumus, konkrēti, noteikumus attiecībā uz Apvienotās Komitejas sēžu sasaukšanu un sēžu vadītāja un tā pilnvaru laika noteikšanu.
5. Apvienotā Komiteja ir tiesīga lemt par tādu apakškomisiju un darba grupu izveidošanu, kas pēc tās domām nepieciešams palīdzības sniegšanai Apvienotās Komitejas mērķu sasniegšanai.
28. pants
Attīstība nākotnē
1. Līgumslēdzējas Puses apņemas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu attiecību tālāku attīstību un padziļināšanu, kas nodibinātas šī līguma noslēgšanas rezultātā, kā arī lai paplašinātu šīs attiecības uz jomām, kuras neaptver šis līgums. Līgumslēdzējas Puses ir tiesīgas dot norādījumus Apvienotajai Komitejai izskatīt šādas iespējas, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt rekomendācijas sarunu uzsākšanai.
2. Līgumslēdzējas Puses ir tiesīgas iesniegt ratificēšanai vai apstiprināšanai līgumus, kas izriet no 1. punktā minētās procedūras un ir saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses noteikto procedūru.
Pakalpojumi un investīcijas
1. Līgumslēdzējas Puses atzīst tādu atsevišķu jomu kā pakalpojumu un investīciju nozīmes pastiprināšanos. Savos centienos pakāpeniski attīstīt un paplašināt sadarbību, sevišķi Eiropas integrācijas kontekstā, Līgumslēdzējas Puses sadarbojas ar mērķi sasniegt pakāpenisku tirgu liberalizāciju un to atvērtību investīcijām, ņemot vērā Urugvajas raunda rezultātus, kā arī jebkuru darbību, kas ir saskaņota ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.
2. Līgumslēdzējas Puses apspriež šāda veida sadarbību Apvienotajā Komitejā ar mērķi attīstīt un padziļināt savas attiecības šī līguma ietvaros.
Saistību izpilde
1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šī Līguma mērķu sasniegšanu un tajā noteikto pienākumu izpildi.
2. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi šajā nolīgumā noteiktos pienākumus, ieinteresētā Puse pēc konsultācijām Apvienotajā Komitejā ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus, kas paredzēti 24. pantā (Drošības pasākumu pielietošanas procedūra).
Pielikumi un protokoli
Šī Līguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar 27. panta (Apvienotās Komitejas darbība) 3. punktu, Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu veikt izmaiņas pielikumos un protokolos.
Muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas un pierobežu tirdzniecība
Šis līgums nekavē muitas ūniju, brīvo tirdzniecības zonu vai vienošanos par pierobežu tirdzniecību saglabāšanu vai nodibināšanu tādā mērā, ka tās negatīvi neietekmē tirdzniecību un it sevišķi šī Līguma noteiktos preču izcelsmes noteikumus.
33. pants
Labojumi
Šī līguma labojumi, citi, kā minēti 31.pantā (Pielikumi un Protokoli), kurus pieņem Apvienotā Komiteja, tiek iesniegti Līgumslēdzējām Pusēm izskatīšanai un stājas spēkā, ja abas Puses tos akceptējušas saskaņā ar katras Puses nacionālo likumdošanu.
34. pants
Līguma stāšanās spēkā
Šis līgums stājas spēkā ar nākamā mēneša pirmo dienu pēc tam, kad abas Puses pa diplomātiskiem kanāliem viena otru informējušas, ka to konstitucionālās prasības izpildītas. Līgums ir beztermiņa.
35. pants
Līguma pagaidu piemērošana
Līdz kamēr šis Līgums stājas spēkā saskaņā ar tā 34.pantu, Slovēnijas Republika piemēros to pagaidu kārtībā sākot ar nākamā mēneša pirmo dienu pēc tam, kad tā būs notificējusi Latvijas Republikai par to, ka tā ir izpildījusi nacionālās juridiskās prasības.
Denonsēšana
Abas Puses ir tiesīgas šo līgumu denonsēt, iesniedzot par to rakstveida paziņojumu otrai Pusei. Līgums zaudē spēku 6 mēnešus pēc tās dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse šo paziņojumu saņēmusi. Apliecinot iepriekš minēto, attiecīgas pilnvarotās personas parakstījušas šo līgumu
Parakstīts Rīgā 1996.gada 22.aprīlī divos oriģināleksemplāros angļu valodā.
| Latvijas Republikas vārdā | Slovēnijas Republikas vārdā |
 |
 |
 |
 |