Ministru kabineta noteikumi Nr. 238
Rīgā 1996.gada 2.jūlijā (prot. nr.34 3.§)
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 8. pantu
l. Vispārīgie jautājumi
l . Noteikumos lietotie termini:
1.1. augstskolas licence - dokuments, kas izglītības iestādei dod tiesības uzsākt studiju programmu īstenošanu un izsniegt izglītības dokumentu pēc studiju programmas apguves;
1.2. studiju programma - programma, kas ietver visas viena akadēmiskā grāda, zinātniskā grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības.
2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā juridiskajai personai, kura dibina augstskolu (turpmāk tekstā - "pieteicējs"), izsniedzama augstskolas licence (turpmāk tekstā - "licence").
3. Augstskolas licencēšanā ietilpst:
3.1. studiju programmu novērtējums, kura rezultātā pieteicējam var tikt dotas tiesības īstenot attiecīgās studiju programmas;
3.2. akadēmiskā personāla kvalifikācijas novērtējums;
3.3. studiju materiāltehniskās un informatīvās bāzes komplekss novērtējums.
4. Licencēšanai izvirzītās studiju programmas, akadēmiskā personāla kvalifikāciju un studiju materiāltehnisko un informatīvo bāzi novērtē Izglītības un zinātnes ministrija.
5. Licence dod tiesības veikt augstskolas darbību, īstenojot konkrētas studiju programmas atbilstoši likumos un citos tiesību aktos noteiktajām prasībām.
6. Licenci izdod uz trim gadiem.
7. Lēmumu par licences izsniegšanu, par atteikumu izsniegt licenci vai par licences anulēšanu pieņem Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu darbības licencēšanas komisija (turpmāk tekstā - "licencēšanas komisija").
8. Licencēšanas komisijas lēmumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.
9. Katru licenci apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.
1 0. Vienlaikus ar licenci augstskola saņem arī licences pielikumu, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.
11. Licences pielikumā ir norādītas licencētās studiju programmas, kā arī pēc katras studiju programmas apgūšanas paredzētais akadēmiskais grāds vai profesionālā kvalifikācija.
12. Ja augstskola pēc licences saņemšanas pretendē uz jaunu studiju programmu ieviešanu, jaunās studiju programmas tiek licencētas atsevišķi, un licencēšanas rezultāti tiek ierakstīti licencēšanas komisijas lēmumā un licences pielikumā.
13. Divu gadu laikā no licences saņemšanas dienas jaundibinātā augstskola jāizvirza akreditācijai.
II. Pieteikums licences saņemšanai
14. Lai saņemtu licenci, pieteicējs Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz pieteikumu licences saņemšanai (turpmāk tekstā - "pieteikums").
15. Pieteikumā jānorāda:
15.1. izglītības iestādes nosaukums;
15.2. pieteicēja galvenais nodarbošanās veids, kas fiksēts juridiskās personas reģistrācijas apliecībā vai statūtos;
15.3. licencējamais darbības veids (jānorāda, ja augstskolas darbība nav pieteicēja galvenais nodarbošanās veids);
15.4. pieteicēja adrese, tālruņa numurs un konta numurs kredītiestādē;
15.5. tās pilnvarotās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kurai pieteicējs piešķir paraksta tiesības.
16. Pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:
16.1. juridiskās personas dibināšanas dokumenti - reģistrācijas apliecība un statūti;
16.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par pieteicēja stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un par likumos paredzēto nodokļu samaksu;
16.3. pilnvarojums fiziskai personai veikt darbības, kas saistītas ar licences saņemšanu;
16.4. garantijas tam, ka pieteicējs vai augstskola konkrētas studiju programmas likvidācijas gadījumā nodrošinās iespēju attiecīgās studiju programmas studentiem turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā.
III. Augstskolu raksturojošie dokumenti
17. Kopā ar pieteikumu pieteicējs iesniedz šo noteikumu 19.-25.punktā norādītos dokumentus, kas raksturo topošās augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju, studiju materiāltehniskās un informatīvās bāzes stāvokli un konkrētās studiju programmas.
18. Pieteicēja pienākums ir licencēšanas komisijai pierādīt visu šajā nodaļā, kā arī šo noteikumu pielikumā norādīto prasību realizācijas iespējamību plānotajā augstskolas darbībā.
19. Dokumenti, kuri pamato augstskolas izveidošanas nepieciešamību:
19.1. pieteicēja un/vai tā pieaicinātu personu veikts novērtējums ar skaidri formulētiem augstskolas mērķiem un uzdevumiem;
19.2. ilgtermiņa attīstības plāns, kas ietver ziņas par augstskolas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansēšanas pamatojumu un avotiem;
19.3. plānotās darbības pašnovērtējums (īpaši par pirmajiem darbības gadiem);
19.4. augstskolas akreditācijas plāns, kurš ietver pieteicēja saistības noteiktajos termiņos veikt visu, kas nepieciešams augstskolas akreditācijai;
19.5. augstskolas absolventu perspektīvas darba tirgū.
20. Dokumenti, kas apliecina, ka augstskolas darbībā tiks ievērotas Augstskolu likumā (Latvijas Vēstnesis, 1995, 179.nr.) un citos tiesību aktos noteiktās prasības:
20.1. plānotā augstskolas vadības struktūra;
20.2. studentu atlases kritēriji;
20.3. iekšējo kārtību regulējošie noteikumi;
20.4. citi dokumenti, kurus augstskola uzskata par nepieciešamu pievienot, lai apliecinātu minēto prasību izpildi.
21. Ziņas par augstāko profesionālo un/vai akadēmisko studiju programmām, kurām jābūt augstskolā iekšēji savstarpēji saskaņotām un orientētām uz konkurētspēju Eiropā un pasaulē un kurās jābūt atspoguļotai visai studiju gaitai un akadēmisko grādu un izglītības dokumentu piešķiršanai:
21.1. studiju programmu detalizēti apraksti (saskaņā ar šo noteikumu pielikumu);
21.2. nodomu līgums (līgumi) ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām par nepieciešamo studentu praksi;
21.3. reklāmas un informatīvo izdevumu par studiju iespējām augstskolā projekti.
22. Ziņas par augstskolas akadēmisko personālu:
22. l. akadēmiskā personāla saraksts, norādot zinātniskos grādus (augstskolai sākot darbību, vismaz 30% mācību un pētniecības darba (universitātēs - 50%) jāveic akadēmiskajam personālam ar doktora vai habilitētā doktora zinātnisko grādu plānotajām studiju programmām atbilstošās zinātnes nozarēs vai saskares nozares zinātnēs);
22.2. starp pieteicēju un plānoto akadēmisko personālu noslēgtie nodomu līgumi, norādot, vai akadēmiskajam personālam attiecīgā izglītības iestāde būs pamatdarba vieta (vismaz 50% darba jāveic akadēmiskajam personālam, kam attiecīgā izglītības iestāde ir pamatdarba vieta), kā arī pieteicēja saistības nodrošināt akadēmiskajam personālam attīstības iespējas un algu, kas nav mazāka par tiesību aktos noteikto minimālo algu atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem;
22.3. darba samaksas noteikumi.
23. Ziņas par studiju sistēmu augstskolā:
23.1. likumiem un citiem tiesību aktiem atbilstoša studiju maksas sistēma;
23.2. imatrikulācijas kārtība;
23.3. augstskolas iespējamā finansiālā palīdzība studējošajiem;
23.4. ārvalstnieku studiju iespējas un nosacījumi. 24. Ziņas par augstskolas studiju materiāltehnisko un informatīvo bāzi:
24. l. dokumentācija par materiālajiem resursiem (auditorijas, laboratorijas, atpūtas telpas, telpas sportam, kopmītnes, ēdnīcas), kas nepieciešami augstskolas uzdevumu izpildei;
24.2. augstākās izglītības realizācijas prasībām atbilstošas bibliotēkas, mācību un zinātniskās literatūras pieejamība, laboratorijas, datori un auditorijas ar vajadzīgajām iekārtām;
24.3. esošās informācijas sistēmas, kā arī informācijas apmaiņas iespējamība ar valsts un starptautiskajiem informācijas tīkliem.
25. Ziņas par augstskolas finansēm:
25. l. pierādījumi tam, ka ir augstskolas uzdevumu un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamie finansiālie resursi;
25.2. finansēšanas plāni un finansēšanas programmas.
IV. Licencēšanas komisija un tās darbība
26. Licencēšanas komisijas sastāvu un priekšsēdētāju apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.
27. Licencēšanas komisija:
27.1. izskata pieteicēja iesniegto pieteikumu un tam pievienotos dokumentus;
27.2. pārbauda pieteicēja iesniegto dokumentu atbilstību likumiem un citiem tiesību aktiem;
27.3. lemj par licences izsniegšanu vai anulēšanu;
27.4. reģistrē licences;
27.5. kontrolē licences nosacījumu izpildi;
27.6. izsniedz izziņas par augstskolām, kuras saņēmušas licenci;
27.7. ierosina licences anulēšanu.
28. Ja nepieciešams, licencēšanas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs komisijas darbā iesaistīt kvalificētus ekspertus.
29. Licencēšanas komisija un eksperti iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem un ar reālajiem apstākļiem. Akadēmiskā personāla, studiju materiāltehniskās un informatīvās bāzes un studiju programmu novērtēšanai pieaicinātie eksperti iesniedz licencēšanas komisijai katrs savu neatkarīgu ziņojumu.
30. Saskaņā ar sagatavoto informāciju licencēšanas komisija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai par motivētu atteikumu izsniegt licenci.
31. Licencēšanas komisija augstskolas licencēšanu veic ne vēlāk kā 30 dienas pēc pieteikuma saņemšanas.
32. Ja pēc tam, kad pagājušas 30 dienas no pieteikuma iesniegšanas dienas, licences izsniegšana tiek nemotivēti aizkavēta, pieteicējam ir tiesības uzsākt pieteikto studiju programmu īstenošanu.
33. Ja licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, dokumentus licencēšanai atkārtoti var iesniegt ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, ja atteikumā minētie iemesli ir novērsti.
34. Ja tiek konstatēts, ka iesniegtie dokumenti nesatur šajos noteikumos prasīto informāciju, licencēšanas komisija trīs dienu laikā pēc komisijas sēdes nosūta pieteicējam attiecīgu paziņojumu, kurā pieprasa nepieciešamās ziņas. Laikposms no paziņojuma izsūtīšanas dienas līdz papildu informācijas un dokumentu saņemšanas dienai pieteikuma izskatīšanas termiņā netiek ieskaitīts.
35. Ja 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 34.punktā minētā paziņojuma saņemšanas pieteicējs nav iesniedzis nepieciešamās ziņas vai dokumentus, pieteikums netiek izskatīts un to nosūta atpakaļ pieteicējam. Atkārtotu pieteikumu var iesniegt tikai pēc visu paziņojumā minēto trūkumu novēršanas.
36. Licencēšanas komisijas sēdes ir atklātas. Licencēšanas komisijas lēmumi tiek protokolēti. Protokolu paraksta licencēšanas komisijas priekšsēdētājs, komisijas sekretārs un visi sēdē piedalījušies licencēšanas komisijas locekļi.
37. Licencēšanas komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
38. Ja kāds no licencēšanas komisijas locekļiem nepiekrīt komisijas lēmumam, viņa viedoklis tiek pievienots lēmumam atsevišķa ziņojuma veidā un iesniegts licences apstiprināšanai vienlaikus ar protokolu.
39. Licence tiek izsniegtajā licencēšanas komisija atzīst, ka akadēmiskais personāls, studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze, kā arī vismaz viena no studiju programmām atbilst augstskolai izvirzītajām prasībām.
40. Ja licencēšanas komisija ir devusi negatīvu novērtējumu, pieteicējam tiek izsniegts motivēts atteikums izsniegt licenci.
41. Licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, ja:
41.1. iesniegtie dokumenti neatbilst likumu un citu tiesību aktu prasībām;
41.2. akadēmiskajam personālam ir nepietiekama kvalifikācija;
41.3. studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze neatbilst augstskolai izvirzītajām prasībām;
41.4. studiju programmu saturs un to īstenošanas mehānisms neatbilst šo noteikumu pielikumā norādītajām prasībām;
41.5. augstskola neatbilst citām šajos noteikumos norādītajām prasībām.
42. Licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja:
42.1. nav ievēroti likumi un citi tiesību akti;
42.2. iesniegtās ziņas neatbilst īstenībai;
42.3. netiek ievēroti augstskolu licencēšanas noteikumi;
42.4. ir pārkāpti licencē norādītie nosacījumi;
42.5. citos gadījumos, kas paredzēti likumā "Par uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darbības apturēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,6.nr.; 1993, 20.nr.).
43. Ja licence tiek anulēta, izglītības iestāde zaudē tiesības īstenot studiju programmu, izmantot augstskolas nosaukumu, kā arī citas augstskolas tiesības.
44. Licenci vai licencēšanas komisijas lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai par licences anulēšanu izsniedz pieteicējam. Pārējos šajos noteikumos minētos dokumentus glabā Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības inspekcija.
45. Lēmumu par atteikumu izdot licenci vai par licences anulēšanu pieteicējs var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.
46. Augstskolas licencēšanas rezultāti un ziņas par licences anulēšanas iemesliem, tiek publicētas laikrakstā "Izglītība un Kultūra".
V. Maksa par licenci
47. Lai saņemtu licenci, pieteicējam jāsamaksā valsts nodeva 100 latu apmērā.
48. Pirms licences saņemšanas pieteicējs iesniedz licencēšanas komisijai dokumentu, kas apliecina, ka valsts nodeva ir samaksāta, un komisijas sekretārs uz licences izdara attiecīgu atzīmi.
Ministru prezidents A.Šķēle
Izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats
Pielikums
Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija
noteikumiem Nr. 238
l. Studiju programmas novērtējumā no starptautiskās atzīšanas viedokļa un salīdzinājumā ar līdzīgām studiju programmām valsts atzītās augstskolās Latvijā norāda:
l. l. vai programma atbilst Eiropas vai citiem starptautiskajiem standartiem attiecīgajā studiju virzienā;
1.2. vai diplomi varētu pretendēt uz starptautisku atzīšanu.
2. Studiju programmas perspektīvas no Latvijas valsts interešu viedokļa.
3. Studiju programmas nodrošinājums ar literatūru un citiem informācijas avotiem un metodiskais nodrošinājums.
4. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionālā meistarība (akadēmiskā personāla saraksts, radošās un zinātniskās biogrāfijas, "curriculum vitae"):
4. l. studiju programmā ietilpstošos lekciju kursus jālasa galvenokārt zinātņu doktoriem vai habilitētajiem doktoriem (izņēmuma gadījumos - personām ar maģistra grādu vai tam pielīdzinātu akadēmisko grādu);
4.2. ja studiju programmas īstenošanā piedalās ārzemju speciālisti (izņemot gadījumus, kad ārzemju speciālists nolasa līdz trim atsevišķām vieslekcijām), tiek pārbaudīts, vai viņu akadēmiskā kvalifikācija ir atzīta kādā no Eiropas vai pasaules attīstītajām valstīm;
4.3. plānotajam akadēmiskajam personālam jānodrošina visus studiju programmas lekciju kursus, seminārus, praktiskās nodarbības un citu pedagoģisko un zinātnisko darbību. 5. Nosakot ar studiju programmu saistīto zinātnisko pētījumu līmeni un jaunradi:
5.1. vispirms tiek izskatīti tie zinātniskie pētījumi, kurus veic attiecīgajā izglītības iestādē pamatdarbā strādājošie;
5.2. ņem vērā šādus pētījumu līmeņa kritērijus:
5.2.1. rezultātu publikācija starptautiski citējamos Latvijas Republikas vai ārvalstu izdevumos;
5.2.2. doktora vai maģistra darbu izstrāde;
5.2.3. praktiskajiem pētījumiem - izstrādņu patentēšana vai ieviešana ražošanā un izmantošana uzņēmējdarbībā;
5.2.4. mākslinieciski augstvērtīga izstāžu, kino un teātra darbība un koncertdarbība.
6. Augstskolas struktūrvienību sadarbības plānošana studiju programmas atsevišķu bloku realizācijā (kursu savstarpējā saskaņotība).
7. Zināšanu vērtēšanas sistēma.
8. Studentu prakses, laboratorijas darbu, diplomdarbu u.tml. izstrādes organizācija.
9. Studentu akadēmiskās (vispārējās) izglītības nodrošinājums:
9. l. katram studentam jānodrošina izvēles iespējas iegūt akadēmisko izglītību vienā no šādiem blokiem:
9.1.1. humanitārās zinātnes;
9.1.2. sociālās zinātnes;
9.1.3. dabas un tehniskās zinātnes;
9.2. visu akadēmiskās izglītības bloku kopīgajam apjomam jāsastāda vismaz 20% no kopējā studiju programmas apjoma;
9.3. studentiem jānodrošina iespēja:
9.3.1. papildināt savas zināšanas un prasmes latviešu valodā un vismaz divās svešvalodās;
9.3.2. nodarboties ar fizisko kultūru, sportu un veselības nostiprināšanu;
9.3.3. apgūt iemaņas darbā ar datoru.
Izglītības un zinātnes
ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats